Anotācija (ex-ante)

22-TA-2227: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", mainot Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests) padotības formu un administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtību, turklāt Ministru kabinets 2021. gada 21. decembrī ir pieņēmis noteikumus Nr. 872 "Par Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 393 "Valsts meža dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" atzīšanu par spēku zaudējušiem", tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums", atbilstoši precizējot saistītās normas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir dienestā pāriet no dienesta lēmumu trīspakāpju pārsūdzības uz divpakāpju pārsūdzību, kā arī vienkāršot apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz 2024. gada 11. janvārim spēkā esošā Valsts meža dienesta likuma 10. panta redakcija paredzēja vienu apstrīdēšanas pakāpi vairāk, nekā tas noteikts Administratīvā procesa likumā. Lai vienkāršotu dienesta amatpersonu izdoto administratīvo aktu pārsūdzības kārtību, tika izdarīti grozījumi Valsts meža dienesta likumā. Dienesta amatpersonu – mežziņu – izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēja apstrīdēt un pārsūdzēt virsmežzinim, kas ir reģionālās struktūrvienības vadītājs. Dienesta iekšējie normatīvie akti noteic, ka adresātam nelabvēlīgie administratīvie akti ir jāsaskaņo ar reģionālās struktūrvienības speciālistu un vecāko inspektoru juridiskajos jautājumos. Pēc pārsūdzības virsmežzinim lietu izskatīšanā piedalās tie paši speciālisti, kas piedalījās lēmumu saskaņošanā, pieņemot sākotnējo lēmumu. Lai mazinātu administratīvo slogu privātpersonām, kā arī vienkāršotu pārvaldes lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību dienestā, paredzēts, ka visu zemākā līmeņa amatpersonu pieņemtos administratīvos aktus, faktisko rīcību vai lēmumus administratīvo pārkāpumu jomā var apstrīdēt vai pārsūdzēt ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi pārsūdzami tiesā, tāpēc no Valsts meža dienesta likuma tika svītrots 10. pants.
Līdz ar Valsts meža dienesta likuma 10. panta svītrošanu izdarāmi grozījumi arī Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 449), kuru 12.¹ punktā ir noteikta komplicēta administratīvo pārkāpumu lietās pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtība, tāpēc tā ir jāvienkāršo. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts meža dienesta likuma 1. pantā ir izdarīti grozījumi, nosakot, ka dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. 
Līdz ar grozījumu izdarīšanu Valsts meža dienesta likumā ir atbilstoši jāprecizē arī noteikumu Nr. 449 1. punkts.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 449. 1. punktā atbilstoši Valsts meža dienesta likumā noteiktajam.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 449 5.3. apakšpunkts noteic, ka dienestam ir tiesības iekasēt maksu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 872 "Par Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 393 "Valsts meža dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" atzīšanu par spēku zaudējušiem", dienests kopš 2022. gada 1. janvāra neiekasē maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc ir jāsvītro noteikumu Nr. 449 5.3. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
Svītrots noteikumu Nr. 449 5.3. apakšpunkts. 
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 449 12. punkts noteic, ka dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ar likumprojektu "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", svītrojot no Valsts meža dienesta likuma 10. pantu, Valsts meža dienesta likumā vairs nav noteikta dienesta amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, tāpēc noteikumu Nr. 449 12. punktā ir jāsvītro atsauce uz Valsts meža dienesta likumu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 6. punktam amatpersona, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, nosakāma tiešās pārvaldes iestādes nolikumā. Dienestam ir sazarota struktūra, un ne vienmēr lēmuma pieņēmējam hierarhiski augstāka amatpersona būs tiesīga pieņemt lēmumu par apstrīdēto vai pārsūdzēto lēmumu, tāpēc, pārejot uz divu līmeņu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību iestādē, ir nepieciešams konkretizēt, kas ir augstākā amatpersona, kurai apstrīdami dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi vai faktiskā rīcība.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 449 12. punktā svītrota atsauce uz Valsts meža dienesta likumu un noteikts, ka dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr. 449 12.1 punktā ir noteikta komplicēta pārsūdzības kārtība attiecībā uz lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, paredzot divpakāpju pārsūdzības kārtību dažādos dienesta struktūrvienību līmeņos.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma (spēkā no 2020. gada 1. jūlija) 168. panta pirmajai daļai lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pārsūdz amatā augstākai amatpersonai, kas var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību). Tā kā ne vienmēr lēmuma pieņēmējam hierarhiski augstāka amatpersona būs tiesīga pieņemt lēmumu par pārsūdzēto lēmumu, ir nepieciešams konkretizēt, kas ir augstākā amatpersona, kurai pārsūdzami dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi administratīvo pārkāpumu lietā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 449 12.1 punktā precizēta dienesta amatpersonu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana administratīvo pārkāpumu lietās un noteikta augstāka amatpersona – ģenerāldirektors, kuram pārsūdzami visu dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās. 
Līdz ar paredzētajiem grozījumiem pārsūdzēšanas kārtībā lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās atbildīs Administratīvās atbildības likumā noteiktajai pārsūdzēšanas kārtībai, konkretizējot, ka augstāka amatpersona ir ģenerāldirektors, un vienkāršojot pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat pārsūdzēšanas kārtība tiek norādīta katrā konkrētajā amatpersonas (iestādes) lēmumā, tāpēc nesamazināsies privātpersonas informētība par dienesta lēmumu pārsūdzēšanas iespējām. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, mednieki
Ietekmes apraksts
Tiesību aktam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, jo tas paātrina un atvieglo dienesta un klienta savstarpējo sadarbību un dienesta lēmumu pārsūdzības virzību – no trīspakāpju pārsūdzības pāriet uz divpakāpju pārsūdzību, kā arī vienkāršo pārsūdzības kārtību.
Juridiskās personas
Nē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Tiesību aktam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, jo tas paātrina un atvieglo dienesta lēmumu pārsūdzības virzību – no trīspakāpju pārsūdzības pāriet uz divpakāpju pārsūdzību.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Nē

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-11 280,00
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, mednieki
samazinās
Vērtības nozīme:
9,40
vidējā bruto darba samaksa par stundu valstī 2023.gada 3.ceturksnī (CSP)
24,00
Vidējais laika patēriņa samazinājums vienas pārsūdzības sagatavošanai
50
Administratīvo lēmumu vidējais pārsūdzību skaits gadā
1
Aprēķins uz katru pārsūdzību
-11 280,00
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums veikts kopā fiziskām un juridiskām personām, jo informācija par pārsūdzībām apkopota kopā fiziskām un juridiskām personām. Administratīvo izmaksu samazinājumā nav ietverts laika ietaupījums, kuru aizņem vēl vienas pakāpes administratīvās lietas pārsūdzības izskatīšana dienestā, proti, lēmuma gaidīšanas laika ietaupījums. Nav ietvertas arī pasta izdevumu vai degvielas izmaksas un juridisko pakalpojumu izmaksas, ja tādi tiek izmantoti.
Kopā
-11 280,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts meža dienests
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/1454b7c8-1f46-4bac-98d6-cfa54a30e925

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts meža dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
13,78
vidējā bruto darba samaksa par nostrādāto stundu valsts pārvaldē 2023. gada III ceturksnī
16,00
laika patēriņa samazinājums vienas pārsūdzības izskatīšanai
50
pārsūdzību skaits vidēji gadā
1
Aprēķins izdarīts uz katru pārsūdzības lietu gadā.
-11 024,00
Aprēķins izdarīts, pamatojoties uz vidējo laika patēriņa samazinājumu vienas pārsūdzības izskatīšanai, pārejot no trīspakāpju pārsūdzības uz divpakāpju pārsūdzību.
Kopā
-11 024,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Noteikumu projekts paredz no Valsts meža dienesta lēmumu trīspakāpju pārsūdzības pāriet uz divpakāpju pārsūdzību, kā arī vienkāršot pārsūdzības kārtību.
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi