Anotācija (ex-ante)

Latvijā joprojām saglabājas vieni no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem starp Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīm. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, 2019.gadā Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība (34,5 %), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 30,0 %. Turklāt laikā no 2016.gada līdz 2019. gadam, ienākumu nevienlīdzība ir pakāpeniski augusi. Nabadzības riskam ir īpaši pakļauti sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas - iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kurā bērnus audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības un ienākumu līmeni. Covid-19 pandēmija un tās izraisītā globālā ekonomikas lejupslīdes krīze ir negatīvi ietekmējusi vairumu Latvijas iedzīvotāju grupu,  vissmagāk skarot tieši sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi virkni trūkumu gan Latvijas nodokļu nomaksas režīmu sadrumstalotībā, atsevišķu iedzīvotāju grupu sociālajā neaizsargātībā, gan ēnu ekonomikas negatīvo seku izpausmē, kas ietekmē valsts pabalstu izmaksu apjomu, gan arī faktu, ka sociāli vismazāk aizsargātajām grupām, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem sociālās drošības jomā trūkst pārstāvniecības un interešu aizstāvības nevalstiskā sektora sociālajā dialogā ar publisko pārvaldi un politisko lēmumu pieņēmējiem.  Starp Latvijas NVO ir salīdzinoši maz tādu organizāciju, kuras spētu savlaicīgi identificēt draudošos ienākumu nevienlīdzības pieauguma riskus atsevišķām iedzīvotāju grupām, skaidrot negatīvo apstākļu cēloņsakarības un sekas publiskās pārvaldes lēmumu pieņēmējiem un kvalitatīvi pārstāvēt Latvijas maznodrošinātos, kā arī sociālajā dialogā nepārstāvētās grupas, kuriem jebkura krīzes radīta nestabilitāte var kļūt par nepārvaramu problēmu un nonākšanu uz nabadzības sliekšņa. Turpmākajos gados paredzēts būtiski stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti un profesionālo pilnveidi, tomēr tiesībsargājošo iestāžu darbība ir galvenokārt saistīta ar darbībām ap notikušu faktu – noziedzīga nodarījuma lietisko pierādījumu bāzes nodrošināšanu un apstrādi un izmeklēšanas procesuālo darbību kvalitatīvu īstenošanu pirmstiesas izmeklēšanas procesā. Ne mazāk būtiska ir noziedzīgu nodarījumu, krāpšanas un koruptīvu darbību prevencijas funkcija, kur būtiska loma ir tieši sabiedrības interešu grupu pārstāvjiem - biedrībām  un nodibinājumiem. Latvijas nevalstiskajā sektorā ir ļoti maz organizāciju, kurām ir spējas, zināšanas un kapacitāte veikt sabiedrības interešu ievērošanas uzraudzību (“sargsuņa” funkcija) par valsts un Eiropas Savienības finansējuma godprātīgu izmantošanu, iespējamajiem korupcijas riskiem, problēmām tiesu vai prokuratūras darbā, ēnu ekonomikas izpausmēm, negodīgiem iepirkumiem u.tml. Īpaši nozīmīgs šīs funkcijas kvalitatīvā īstenošanā būs tieši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periods, kad bez Kohēzijas politikas investīcijām Latvijas ekonomikā tiks ieguldīts būtisks ANM plāna investīciju apjoms, vairojot gan tautsaimniecībā investējamā kopējā finansējuma apjomu, gan realizējamo projektu skaitu, gan iesaistīto pušu un personu loku. 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir nepieciešams stiprināt sabiedrības interešu uzraudzību, lai novērstu šaubas par publiskā finansējuma godīgu izlietojumu un stiprinātu sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei un lēmumu pieņēmējiem.

Lai sekmīgi pārstāvētu sabiedrības visneaizsargātāko grupu intereses, kā arī nodrošinātu NVO līdzdalību tiesiska, lietderīga un efektīva ārvalstu un nacionālā finansējuma izmantošanas procesā, Atveseļošanas fonda investīcijas ietvaros tiks nodrošināta NVO sektorā vāji pārstāvētu jomu – sociālās drošības un sabiedrības interešu uzraudzības turpmāku izaugsmi, stimulējot vai nu esošo NVO izaugsmi un attīstību vai jaunu NVO veidošanos un partnerību dibināšanu NVO sektorā, tādējādi daļēji risinot problēmu, ka atsevišķās pilsoniskā dialoga jomās nav organizāciju, vai tās ir ļoti vājas, kā rezultātā nav dialoga puses, kas pārstāv mazāk aizsargāto iedzīvotāju intereses sarunā ar publisko pārvaldi vai NVO ir nepietiekami aktīvas sabiedrības interešu uzraudzībā dažādu finanšu avotu iespēju izmantošanā un naudas plūsmā. Investīcija, ko finansēs Atveseļošanas fonds ir primāri NVO sektora instruments un iespēja risināt pastāvošās pilsoniskā dialoga problēmas un vājos punktus NVO sektora ietvaros.

Kopējais investīcijas mērķis ir stiprināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, kā arī nodrošināt sabiedrības interešu uzraudzību un ievērošanu ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumā, sākot no nozīmīgu valstiska mēroga investīciju projektu plānošanas un ieviešanas un beidzot ar lokālu vietējo pašvaldību attīstības projektu un iniciatīvu realizāciju iedzīvotāju labklājības un tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Mērķis sekmēs Covid-19 pandēmijas krīzes visvairāk skarto iedzīvotāju grupu sociālās drošības interešu pārstāvību, mazinot riskus viņu turpmākai sociālajai atstumtībai, izolētībai un nonākšanai uz nabadzības sliekšņa. Papildus mērķis sekmēs nevalstiskā sektora organizāciju izaugsmi sabiedrības interešu uzraudzības jomā, stimulējot tās arvien vairāk pievērsties publisko finanšu līdzekļu efektīvas un godīgas izlietošanas uzraudzības jautājumiem, ciešāk iesaistot šajos procesos tieši sabiedrības pārstāvjus.

Investīcijas finansējuma saņēmēji ir tiesību subjekti, kas reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētajā biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības, reliģiskās organizācijas, kā arī organizācijas, kuras nodarbojas ar komercdarbību – preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū), kuras nodrošina vai paredz nodrošināt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecību sociālās drošības jomā vai īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu tiesiskumu, lietderību un efektivitāti.

Investīcijai ir sasaiste ar Atveseļošanas fonda plāna reformu 6.3.1. "Publiskās pārvaldes modernizācija", kas paredz attīstīt modernu un efektīvu publisko pārvaldi, kas nodrošina labākus, ērtākus un digitāli pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem, īsteno inovatīvu un efektīvu pārvaldes darba organizāciju, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, piesaista un notur konkurētspējīgus, zinošus, motivētus un profesionālus darbiniekus, kā arī plāno un realizē pierādījumos balstītu, kopradē veidotu kvalitatīvāku rīcībpolitiku, ņemot vērā sabiedrības vajadzības. Moderna publiskā pārvalde tiks pakāpeniski attīstīta ar Valsts pārvaldes modernizācijas plāna izstrādi un pieņemšanu Ministru kabinetā, kura apstiprināšana ir viens no Atveseļošanas fonda plāna 6.3.1. reformas atskaites punktiem. Modernizācijas plāna viens no prioritārajiem virzieniem ir saistīts ar valsts pārvaldes atvērtību, caurskatāmību, godprātību un atbildību sabiedrības priekšā par tās funkcionēšanas un pakalpojumu sniegšanas mērķi, kur centrā ir iedzīvotāja intereses un atbildība par nodokļu maksātāju resursu efektīvu izmantošanu sabiedrības labā. Lai sasniegtu šīs apņemšanās publiskā pārvalde ir atvērta sociālajam un pilsoniskajam dialogam, uzklausot iedzīvotāju interešu grupu pārstāvju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, viedokli un ekspertīzi rīcībpolitikas plānošanā, nodrošinot sabiedrības iesaisti un koprades iespējas lēmumu pieņemšanas procesos, kuru pamata mērķis ir cilvēka kā indivīda un sabiedrības vajadzību efektīva apmierināšana. Lai pilsoniskais dialogs būtu sekmīgs ir jārada priekšnosacījumi un motivācija ne tikai publiskās pārvaldes pusē uzklausīt un ņemt vērā sabiedrības interešu grupu pārstāvju paustos viedokļus, bet arī jāattīsta nevalstisko organizāciju kapacitāte jomās, kur šobrīd sabiedrības interešu pārstāvniecība ir nepietiekami attīstīta. Viena no šīm jomām ir sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecības joma sociālās drošības jautājumos, kas tiks stiprināta ar Atveseļošanas fonda investīcijas resursu atbalstu, radot priekšnosacījumus pilnvērtīgam pilsoniskajam dialogam ar valsts pārvaldi no nevalstiskā sektora puses. Savukārt priekšnosacījumus valsts budžeta, ārvalstu finanšu fondu un investīciju, kā arī kopumā nodokļu maksātāju resursu lietderīgai un tiesiskai izmantošanai radīs nevalstiskā sektora stiprināšana un iesaiste uzraudzības procesos, sekmējot sabiedrības interešu ievērošanas uzraudzību jeb pildot “sargsuņa” funkciju, kam pirmo atspēriena punktu arī sniegs Atveseļošanas fonda investīcija sekmējot ceļu uz  vēl plašākā mērogā tiesisku, caurspīdīgu, atvērtu un modernu publisko pārvaldi.  

Investīcijas ietvaros sasniedzami rādītāji:
mērķis: līdz 2026.gada 31.augustam atbalstītas 30 NVO granta projektu veidā, tai skaitā vismaz 15 NVO īstenojušas projektus vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā un vismaz 15 NVO īstenojušas projektus sabiedrības interešu uzraudzības jomā par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu:
Mērķa rādītājs uzskatāms par izpildītu, kad ir noslēgts līgums starp projekta iesniedzēju un atbalsta sniedzēju par projekta īstenošanu;
Mērķa rādītājā tiek ieskaitīti gan finansējuma saņēmēji, gan to sadarbības partneri, kas nodrošina projektu saturisko darbību īstenošanu;
dati par noslēgtajiem līgumiem ar projektu iesniedzējiem tiek iegūti no Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas.
Mērķa starpposma rādītājs: līdz 2024.gada 30.septembrim atbalstītas 15 NVO granta projektu veidā.
Atskaites punkts: līdz 2022.gada 31.decembrim ir izstrādāta NVO atbalsta programma sabiedrības interešu aizstāvības īstenošanai, kas ietver nosacījumus un kritērijus NVO dalībai atbalsta programmā, piešķiramo finansējumu, prasības finansējuma saņēmēju atskaišu izstrādei un programmas ietvaros sasniedzamos rādītājus un mērķus:
atbalsta programma ietver divus tematiskos virzienus un katram no tiem tiek izstrādāts atklāta projektu iesniegumu konkursa (turpmāk - atlase) nolikums. Tematiskie virzieni ir:
sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā;
sabiedrības interešu uzraudzība par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
atskaites punkts ir uzskatāms par izpildītu, kad atbalsta sniedzējs ir apstiprinājis pēdējo no tematisko virzienu nolikumiem un izsludinājis atlasi.
Informāciju par atskaites punkta izpildi apkopo Valsts kanceleja, ņemot vērā atbalsta sniedzēja sniegtos datus un publiski pieejamo informāciju.

Saskaņā ar Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i investīcijas ieviešanas nosacījumiem un MK noteikumu projekta 10.1. apakšpunktā noteikto sasniedzamo mērķa rādītāju tiek paredzēts, ka jāatbalsta vismaz 15 NVO kā organizācijas sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecībai sociālās drošības jomā un 15 NVO kā organizācijas sabiedrības interešu uzraudzības jomā par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Papildus MK noteikumu projekta 18.punktā tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējam ir jāpiesaista vismaz divi sadarbības partneri. Tas nozīmē, ka katrā projektā tiks atbalstītas vismaz trīs un vairāk organizācijas. Attiecīgi īstenojamo projektu kopskaits, to ietekme un pēctecība katrā no tematiskajiem virzieniem lielā mērā ir paša NVO sektora ziņā, jo tas būs atkarīgs no tā cik partnerus finansējuma saņēmējs izvēlēsies piesaistīt sava projekta pieteikumā un no šīs izvēles attiecīgi pieaugs projekta kopsumma, ņemot vērā MK noteikumu projekta 19.punktā noteikto atbalsta summu uz vienu organizāciju, kā arī samazināsies apstiprināmo projektu skaits un iespējas konkurējošiem pretendentiem saņemt atbalstu, ņemot vērā MK noteikumu projekta 5.1. un 5.2.apakšpunktos noteikto un pieejamo maksimālo finansējuma kopsummu katrā no tematiskajiem virzieniem. Saskaņā ar MK noteikumu projekta 19.punktu projekta iesnieguma kopsumma finansēšanai no Atveseļošanas fonda ir piesaistīta atbalsta saņēmēju skaitam, kas tiek iesaistīti attiecīgajā projektā. Atbalsta saņēmējs ir gan finansējuma saņēmējs, gan tā sadarbības partneris, uzskaitot tos kā atsevišķus atbalsta saņēmējus. Maksimālā viena projekta atbalsta kopsumma tiek aprēķināta kā noteiktās atbalsta summas uz vienu atbalsta saņēmēju un projektā iesaistīto atbalsta saņēmēju skaita (finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri) reizinājums attiecīgajā tematiskajā virzienā. Atbalsta summa uz vienu atbalsta saņēmēju nepārsniedz 103 334 euro sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecības sociālās drošības jomā un 48 464 euro sabiedrības interešu uzraudzības par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma jomā. Tomēr būtiski ir uzsvērt nosacījumus, kas iekļauti MK noteikumu projekta 20.punktā un, proti, ka atbalsta summas lielums uz vienu atbalsta saņēmēju ir noteikts projekta maksimālās kopsummas aprēķina vajadzībām, bet faktisko atbalsta summas sadalījumu atbalsta saņēmēju starpā nosaka projekta iesniedzējs projekta izstrādes procesā pēc vienošanās ar iesaistītajiem sadarbības partneriem un ņemot vērā iesaistīto pušu paredzamo darba ieguldījumu un atbildību projekta darbību īstenošanā un mērķu sasniegšanā. Atbalsta summai nav jābūt noteiktai proporcionāli vienādai atbalsta saņēmēju starpā. Tā piemēram sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecības sociālās drošības jomā projekts, kurā finansējuma saņēmējs iesaista 5 sadarbības partnerus maksimāli var pretendēt uz atbalsta apjomu no Atveseļošanas fonda 620 004 euro apmērā (finansējuma saņēmējs un 5 sadarbības partneri = 6 x 103 334 euro = 620 004 euro), bet, izstrādājot projekta pieteikumu, finansējuma saņēmējs, vienojoties ar sadarbības partneriem un ņemot vērā atbildību sadalījumu projekta darbību īstenošanā, var ieplānot sev 500 000 euro, bet sadarbības partneriem katram pa 24 000,80 euro vai izvēlēties jebkāda cita veida proporciju finansējuma sadalījumā starp sevi un piesaistītajiem sadarbības partneriem vai arī pašu sadarbības partneru starpā. Līdz ar to šāda pieeja nosaka elastību rīcības brīvībā projekta budžeta plānošanā un atstāj izvēli NVO sektora ziņā par projekta budžeta apjomu un piesaistāmo sadarbības partneru skaitu, vienlaikus lielākas priekšrocības dodot projektiem, kuros ir iesaistīts plašāks sadarbības partneru loks. Maksimālā viena projekta summa izriet no MK noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktos noteiktajiem investīcijas finansējuma limitiem katram no tematiskajiem virzieniem, kas noteikti attiecīgi tematiskajam virzienam “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” ne vairāk kā 1 550 010 euro apjomā un  tematiskajam virzienam “Sabiedrības interešu uzraudzība par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu” ne vairāk kā 726 960 euro apjomā. Tāpat arī jāatzīmē, ka MK noteikumu projekta 19.punktā ir noteiktas maksimālās atbalsta summas uz vienu atbalsta saņēmēju, bet tas nenozīmē, ka šāds finansējums ir automātiski jāieplāno projekta pieteikumā, veicot tehnisku kalkulāciju un pilnībā akceptējami būs arī projekta pieteikumi ar mazāku atbalsta summu uz vienu atbalsta saņēmēju un lielāku sadarbības partneru skaitu, t.i. neizmantojot maksimālos atbalsta summas griestus uz vienu atbalsta saņēmēju. 

Viens no investīcijas mērķiem ir nodrošināt atbalstu daudzveidīgam NVO lokam, sekmējot nevalstiskās sektora vājo posmu izaugsmi un attīstību, kas nozīmē, ka mērķa rādītājā tiks uzskaitītas unikālās NVO, kas saņēmušas atbalstu un tas nozīmē, ka atlases nolikumā tiks paredzēts, ka NVO var iesniegt vairākus pieteikumus gan vienā, gan otrā tematiskajā virzienā, bet atbalstīts tiks tikai viens projekta pieteikums investīcijas ietvaros. Atbalstīto unikālo NVO uzskaite ir veicama gan attiecībā uz finansējuma saņēmējiem, gan arī sadarbības partneriem. 

Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Valsts kanceleja. Investīcijas atbalstu finansējuma saņēmējiem sniegs Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) granta projektu veidā, organizējot granta projektu iesniegumu atlasi. Lai nodrošinātu sadarbību Valsts kancelejas un SIF starpā, tiks slēgta starpresoru vienošanās, kurā tiks paredzēti investīcijas ieviešanas nosacījumi un pušu atbildība. SIF arī būs primāri atbildīgs par atlases nolikuma - atbalsta programmas sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai izstrādi, iekļaujot nosacījumus un kritērijus NVO dalībai atbalsta programmā, atskaitīšanās mehānismu un programmas ietvaros sasniedzamos rādītājus un mērķus. Atlases nolikums jeb NVO atbalsta programma ir uzskatāma par investīcijas atskaites punktu, kurš sasniedzams līdz 2022.gada 31.decembrim. SIF izsludinās atlasi, visu saistošo informāciju (atlases nolikums, paziņojumi par atlases norisi un tās rezultātiem u.c.) publicējot savā tīmekļvietnē https://www.sif.gov.lv/lv un aicinot projektu iesniedzējus iesniegt projektus. Attiecīgi projektu iesniedzējiem, kuriem projektu vērtēšanas rezultātā tiks piešķirts atbalsts, SIF nosūtīs vēstuli par līgumslēgšanas procesa uzsākšanas nepieciešamību.
SIF izvēlēts par atbalsta sniedzēju, jo tā pamata uzdevums ir nodrošināt efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniegt nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram attīstības programmu un projektu īstenošanā, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību. SIF ir plaša un ilggadēja pieredze valsts budžeta, Eiropas Savienības instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto programmu īstenošanā un projektu uzraudzībā nevaldības sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsta jomā.  

Investīcijas tematiskajam virzienam attiecībā uz NVO pārstāvniecības stiprināšanu sociālās drošības jomā ir paredzama sinerģija ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.4. specifisko atbalsta mērķi “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” un valsts budžeta programmu “NVO fonds”. Tomēr dubultā finansējuma risks nepastāv šo finanšu instrumentu starpā un demarkācija tiks nodrošināta, jo tajos tiks nodalītas gan pilsoniskajā dialogā iesaistīto NVO loks pēc to pārstāvēto iedzīvotāju mērķa grupu profila un īstenojamo aktivitāšu mērķa, gan arī pušu atbildības dialoga nodrošināšanā, t.i. atbalsta saņēmēji, kuri būs noslēguši līgumu ar SIF par projekta īstenošanu, kā arī viņu sadarbības partneri Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros netiks iesaistīti ESF+ 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa (4.3.4.5.pasākuma "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos") aktivitātēs un kapacitātes stiprināšanas pasākumos. Nodalīšana tiks īstenota, finansējuma saņēmējam (4.3.4.5. pasākuma gadījumā - SIF), veicot iesaistāmo mērķa grupas organizāciju atlasi projekta īstenošanas gaitā, ievērojot to, ka 4.3.4.5. pasākuma projekta aktivitātēs netiek iesaistītas biedrības un nodibinājumi, kuri saņem vai ir iepriekš saņēmuši atbalstu Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros. Šāda demarkācijas pieeja nesašaurinās atbalsta saņēmēju loku Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam pasākumu ietvaros un neradīs riskus 4.3.4.5.pasākuma sekmīgai īstenošanai, jo Latvijā ir teju 23 000 NVO no kurām tikai 30 NVO ir plānots atbalstīt Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros un visas pārējās NVO veido potenciālo 4.3.4.5. pasākuma mērķa auditorijas loku, reizē gan apzinoties, ka visu NVO uzrunāšanai un iesaistei pasākuma aktivitātēs pieejamais finansējums nav pietiekams, tāpēc plānots, ka 4.3.4.5.pasākuma ietvaros tiks iesaistītas aptuveni 250 NVO. Turklāt pastāv arī saturiskā atšķirība abu investīciju pasākumu starpā - 6.3.1.4.i investīcija atbalsta NVO kapacitātes stiprināšanu sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecības sociālās drošības jomā un sabiedrības interešu uzraudzības par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu jomā, savukārt 4.3.4.5. pasākums risina pilsoniskā dialoga vājo attīstības jautājumu kā tādu, nespecificējot konkrētu jomu vai nozari.  Ņemot vērā 6.3.1.4.i investīcijas un 4.3.4.5. pasākuma atšķirīgos uzsākšanas laikus, tad šādu sinerģiju un demarkāciju varēs nodrošināt bez grūtībām. Papildus jāņem vērā, ka valsts budžeta programmas prioritātes tiek plānotas katru gadu no jauna un tiks ņemta vērā demarkācija ar Atveseļošanas fonda investīciju. Tāpat sinerģiju starp norādītajiem finanšu instrumentiem veicinās tas, ka kā finansējuma administrētājs visos gadījumos noteikts Sabiedrības integrācijas fonds, tādējādi tiks ievērota demarkācija un finansējums no dažādiem fondiem tiks izlietots papildinošā veidā. Tiks nodalītas atbildības Sabiedrības integrācijas fonda ietvaros, kā arī iestrādāti attiecināmības elementi vadības un kontroles sistēmās katram finanšu instrumentam. 4.3.4.5. pasākums ir uzskatāms primāri par publiskās pārvaldes instrumentu pilsoniskā dialoga attīstības stimulēšanai visos pārvaldības administratīvajos līmeņos, iesaistot iespējami plašāku NVO dalībnieku skaitu nozaru ministriju, pašvaldību un plānošanas reģionu rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā no kā attiecīgi izriet, ka 4.3.4.5. pasākumā publiskā pārvalde būs vadošais dialoga virzītājs, stimulētājs un iniciators. Savukārt Atveseļošanas fonda investīcijas paredzētais NVO pārstāvniecības stiprināšanas virziens fokusējas uz šauru un NVO sektorā vāji pārstāvētu jomu – sociālo drošību, stimulējot jaunu NVO veidošanos un partnerību dibināšanu NVO sektorā, tādējādi daļēji risinot problēmu, ka atsevišķās pilsoniskā dialoga jomās nav organizāciju vai tās ir ļoti vājas, kā rezultātā nav dialoga puses, kas pārstāv mazāk aizsargāto iedzīvotāju intereses sarunā ar publisko pārvaldi, ko nevar atrisināt ar 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa 4.3.4.5. pasākuma finansējumu (1 740 000 euro). Tādējādi virziens, ko finansēs Atveseļošanas fonda investīcija ir primāri NVO sektora instruments un iespēja risināt pastāvošās pilsoniskā dialoga problēmas un vājos punktus NVO sektora ietvaros. Otrs NVO pārstāvniecības stiprināšanas virziens, ko finansēs ANM plāns – sabiedrības interešu uzraudzība, saturiski nav ietverts nevienā citā finanšu instrumentā. Turklāt reāla finansējuma piešķiršana NVO tiks īstenota tikai Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros, savukārt ESF+ fonda 4.3.4.5. pasākuma ietvaros NVO atbalsts tiks sniegts kapacitātes stiprināšanas pasākumu veidā, kas nozīmē, ka kopumā dubultā finansējuma riski abu pasākumu ietvaros ir zemi.

Investīcijas tematiskajam virzienam attiecībā uz NVO plašāku iesaisti sabiedrības interešu uzraudzībā ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumā ir sinerģija ar Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021-2027. gadā pasākumu "Sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā", jo uzskatāms, ka Atveseļošanas fonda investīcija nodrošinās nepieciešamo NVO briedumu un izaugsmi, lai Latvijā plašāk būtu iespējams pielietot integritātes paktu instrumentu sabiedrībai nozīmīgos investīciju projektos. Integritātes pakti – neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija veic sabiedrībai nozīmīga publisko investīciju projekta sabiedrisko uzraudzību (monitorēšanu) no projekta (iepirkuma) izstrādes līdz pilnīgai projekta izpildei. Integritātes pakti gan veicina atbildīgu un godprātīgu projekta īstenošanu, ievērojot sabiedrības intereses, gan arī lielāku atklātību un komunikāciju par projektu, to skaidrojot iedzīvotājiem, veicinot izpratni un pieņemošu attieksmi. Integritātes paktu  iesaka izmantot arī Eiropas Komisija. Līdz šim Eiropā īstenoti 18 integritātes pakti, piemēram, par dzelzceļu, tiltu, skolu, slimnīcu būvniecību.[1] Paredzams, ka atlases nolikumā, piemērojot projektu atlases kritērijus, priekšrocības būs tiem projektu iesniedzējiem, kuri savos projektos būs iekļāvuši iniciatīvas strādāt pie integritātes paktu darbības mehānisma ietvara izveides sadarbībā ar publiskās pārvaldes iestādēm vai starp projekta mērķiem būs paredzējuši darbības saistībā ar integritātes paktu pilotēšanu. 

Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1. Atbalsta programmas ietekmes izvērtēšanas pētījuma (ex-post) izstrāde.
2. NVO pārstāvniecības stiprināšanas darbības sociālās drošības un sabiedrības interešu uzraudzības par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu jomās:
2.1. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru ekspertu piesaiste;
2.2. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība apmācībās, semināros, konferencēs, diskusijās, darba grupās, pieredzes apmaiņas vizītēs, tostarp ārvalstīs, stažēšanās pasākumos, informatīvos pasākumos un līdzdalības platformās valsts, pašvaldību un starptautiskā līmenī vai to organizēšana;
2.3. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība NVO tīklošanās pasākumos un to organizēšana;
2.4. metodiku, rokasgrāmatu, stratēģiju, vadlīniju, ieteikumu, instrukciju, informācijas apkopojumu, aptauju, analītisko aprakstu, atzinumu un viedokļu apkopojumu izstrāde un atbalsta sniegšana organizācijām to darbības uzsākšanai investīcijas mērķa jomās;
2.5. informācijas un publicitātes nodrošināšana;
2.6. projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana;
2.7. projekta izdevumu tiesiskuma un sniegto datu ticamības revīzijas nodrošināšana, ko veic finansējuma saņēmēja iekšējais auditors vai neatkarīgs revidents, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, t.sk., ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam;
2.8. finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru dalība ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzības platformās (piemēram, integritātes paktu aktivitātes).

Jāņem vērā, ka pie atbalstāmās darbības 2.7. iestāžu ikdienas audita izmaksu segšana nav attiecināma, proti, ja projekta noslēgumā projekta rezultātu auditu veic iekšējais auditors, tad tās būs iestādes administratīvās izmaksas, kas netiek attiecinātas no projekta finansējuma.

Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plāna investīcijas nosacījumiem un noteikumu projektu tiek paredzēts, ka daļu no Atveseļošanas fonda finansējuma 41 990 euro apjomā īsteno SIF, nodrošinot NVO atbalsta programmas ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādi granta programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījuma novērtēšanai programmas mērķu sasniegšanā. Savukārt nozīmīgākā investīcijas finansējuma daļa tiek virzīta projektu atlasē NVO piesaistei attiecīgi tematiskajam virzienam “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” ne vairāk kā 1 550 010 euro apjomā un  tematiskajam virzienam “Sabiedrības interešu uzraudzība par ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu” ne vairāk kā 726 960 euro apjomā. Atlases organizēšana un tālākā projektu uzraudzība, nodrošinot, ka tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma risku novēršanas nosacījumi, veikta datu ticamības pārbaude un maksājumi projektu līmenī būtu primāri SIF atbildībā, savukārt Valsts kanceleja atbild par investīcijas īstenošanu kopumā, tai skaitā, tās uzraudzību  un risku pārvaldību, mērķu un atskaites punktu rādītāju sasniegšanu, datu ticamības pārbaudi, iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un informācijas sagatavošanu investīcijas pārvaldības deklarācijai. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda. Ja biedrības un nodibinājumi veic valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Citas biedrības un nodibinājumi, kuri neveic valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt, to sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma.

Izmaksu aprēķins ir šāds:
1) Granta programma ar mērķi nodrošināt nevalstisko organizāciju stiprināšanu, attīstību un pieredzes pilnveidi sociālās drošības pārstāvniecības jomā, lai sekmētu sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu interešu aizstāvību. Plānots atbalstīt 15 NVO, ieskaitot partnerus: 1 550 010 euro. Finansējums plānots atklāta konkursa veidā, novirzot to vidēji 5 projektiem, plānotā projekta summa vidēji 310 002 euro.  
2) Granta programma ar mērķi nodrošināt nevalstisko organizāciju attīstību, kapacitātes stiprināšanu un praktisko pieredzi veikt sabiedrisko monitoringu par publiskā finansējuma un ārvalstu investīciju godprātīgu izmantošanu. Plānots atbalstīt 15 nevalstiskās organizācijas, ieskaitot partnerus 726 960 euro. Finansējums plānots atklāta konkursa veidā, novirzot to vidēji 5 projektiem, plānotā projekta summa vidēji 145 392 euro. 
3) Lai atspoguļotu programmu ietekmi uz izvirzītajiem investīcijas mērķiem, tiks veikts ex-post izvērtējums granta programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījumam mērķu sasniegšanā (piemēram, tiks novērtēta izvirzīto mērķu sasniegšana - pieaugošs biedrību/nodibinājumu sniegto atzinumu skaits sociālo grupu interešu aizstāvībai;  NVO ekspertīze, atzinumi un informācija mājaslapās/plašsaziņas līdzekļos par "sargsuņu" uzraugāmajiem projektiem un sasniegtajiem rezultātiem, u.c.): ~1,81% no kopējām izmaksām, 41 990 euro.
Kopā 2 318 960 euro.

Finansējums atbalsta programmu ex-post ietekmes izvērtējuma izstrādei (MK noteikumu projekta 5.3.apakšpunkts) ir ietverts apstiprinātajā Latvijas Atveseļošanas fonda plānā (2.pielikums: izmaksas un finansējums, publicēts https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1). Izvērtējuma finansējums tiks izlietots NVO vajadzībām, sniedzot būtisku saturisko, skaitlisko un pētniecisko informāciju par NVO sektora vājāko segmentu attīstības tendencēm un Latvijas Atveseļošanas fonda plāna finansējuma ietekmi pēc projektu īstenošanas, nodrošinot arī investīciju pēctecību un rekomendācijas turpmākajam darbam. Saskaņā ar noteikumu projekta 12.punktu atbalsta programmas ietekmes izvērtēšanas pētījuma (ex-post) izstrādi nodrošinās SIF, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju publiskā iepirkuma procedūras ietvaros. Attiecīgi Sabiedrības integrācijas fonds izstrādās atsevišķu Atveseļošanas fonda ierobežotas pieejamības atlases projektu, kurā tiks iekļauta tikai viena atbalstāmā darbība -  atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrāde granta programmu ietvaros īstenoto projektu ieguldījuma novērtēšanai programmas mērķu sasniegšanā. Projekta Atveseļošanas fonda finansējuma daļa būs 41 990 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanas vajadzībām sastādīs 8818 euro. Vadības informācijas sistēmā tiks noteikts sasniedzamais nacionālā līmeņa rādītājs "veikts 1 ietekmes izvērtējums". Ierobežotas pieejamības projektu atlasi organizēs Valsts kanceleja, kura arī izvērtēs projektu un slēgs atsevišķu vienošanos ar Sabiedrības integrācijas fondu par tā īstenošanu.

Granta projektos plānotās būtiskākās izmaksu pozīcijas ir ekspertu piesaiste un ekspertīzes, kas kopumā varētu sastādīt ~59% no projektu kopsummas jeb 1 373 970 euro, komunikācijas izmaksas un informācijas kampaņu izmaksas, kas varētu sastādīt ~19 % no projekta kopsummas jeb 440 000 euro, administrēšanas izmaksas, kas varētu sastādīt ~20% no projekta kopsummas jeb 463 000 euro. Savukārt NVO atbalsta programmu ietekmes izvērtēšanas pētījuma izmaksas sastāda 1,81% jeb 41 990 euro. Visas aprēķinātas izmaksas ir indikatīvas un var tikt mainītas atkarībā no granta projektu konkursu rezultātiem, kā arī katra finansējuma saņēmēja redzējumu par projekta īstenošanas prioritātēm un izmaksu sadalījumu. Obligātās izmaksu pozīcijas un to limiti ir atrunāti Ministru kabineta noteikumu projektā, savukārt anotācijā ietvertā informācija ir skaidrojošiem nolūkiem. Kā viena no izmaksu pozīcijām, kurai tiek noteikts limits 20% apmērā no projekta kopsummas ir projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (MK noteikumu projekta 14.punkts). Šāds limits pamatojams ar vienošanos, kas panākta ar Eiropas Komisijas atbildīgajiem dienestiem Atveseļošanas fonda plāna izstrādes gaitā (limits ietverts plāna 2.pielikumā pie izmaksu pamatojošās informācijas), kā arī vispārpieņemto labo praksi cilvēkresursu, apmācību un kapacitātes stiprināšanas projektu jeb "mīksto" projektu īstenošanas jomā, kurā rezultāti nav taustāmi, mērāmi vai dabā ieraugāmi atšķirībā no infrastruktūras jeb "cietajiem" projektiem, tiek pieņemts, ka, lai nodrošinātu balansu starp projekta īstenošanas izmaksām, efektīvu rezultātu sasniegšanu un reizē nodrošinātu sekmīgu projekta vadību, tad projekta vadības personāla izmaksām nebūtu jāpārsniedz 20% no projekta kopsummas.   

Finansējuma saņēmējs publicitātes un informatīvos pasākumus nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Veicot iepirkumus, finansējuma saņēmējs piemēro publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas “Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem” vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, kur šis normatīvais regulējums ir attiecināms, kā arī ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, kā arī to, ka publiskie iepirkumi tiek veikti kā sociāli atbildīgi iepirkumi, kur tas ir iespējams.

Konstatējot pārkāpumus projekta īstenošanā (MK noteikumu projekta 31.1., 31.2., 31.3. un 31.4.apakšpunkti), SIF būs tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu un piemērot korektīvas darbības finansējuma atgūšanai. Korektīvās darbības par pārkāpumiem projekta īstenošanā tiks piemērotas atbilstoši Atveseļošanas fonda koordinējošās iestādes – Finanšu ministrijas kā AF koordinējošās iestādes izstrādātajam skaidrojumam “Skaidrojumi par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā” (https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1). 

Investīcijas ietvaros īstenotajos projektos komercdarbības atbalsta sniegšana nav plānota, jo atbalsts netiks sniegts saimnieciskai darbībai – preču un pakalpojumu piedāvāšanai tirgū, bet gan biedrībām un nodibinājumiem, kuri nenodarbojas ar komercdarbību.

Atveseļošanas fonda izstrādes brīdī tika veikts atskaites punkta darbību izvērtējums regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām, kas nodrošina, ka tiek ievērots princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Atskaites punkta darbībām nav ietekmes  uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

[1] https://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/improving-investment/integrity-pacts