26-TA-1325: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz pilnveidot valsts nodevas sistēmu atbilstoši uzņēmumu reālajam riska profilam, ieviešot diferencētu un taisnīgu ikgadējās speciālās atļaujas (licences) maksu tiem tūrisma operatoriem, kas piedāvā vietējo un Baltijas mēroga ienākošā tūrisma kompleksus pakalpojumus un neuzņemas augsta riska starptautiskā transporta organizēšanu ārpus Baltijas valstīm.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot valsts nodevas sistēmu atbilstoši uzņēmumu reālajam riska profilam, ieviešot diferencētu un taisnīgu ikgadējās speciālās atļaujas (licences) maksu tiem tūrisma operatoriem, kas piedāvā vietējo un Baltijas mēroga ienākošā tūrisma kompleksus pakalpojumus un neuzņemas augsta riska starptautiskā transporta organizēšanu ārpus Baltijas valstīm.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2026. gada 24. februāra noteikumi Nr. 76 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" paredz vienotu ikgadējo valsts nodevu tūrisma operatoriem 500 euro apmērā no 2026. gada 1. jūlija.
Nepieciešams līdz 2026. gada 1.jūlijam nodrošināt samērīgu valsts nodevas apmēru šai komersantu grupai, novēršot nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu.
Nepieciešams līdz 2026. gada 1.jūlijam nodrošināt samērīgu valsts nodevas apmēru šai komersantu grupai, novēršot nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 30. punktu ceļotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura vēlas noslēgt līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kurai ir tiesības ceļot, pamatojoties uz līgumu par kompleksa tūrisma pakalpojuma vai saistīta tūrisma pakalpojuma sniegšanu. Savukārt atbilstoši Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 33. punktam ceļotāja repatriācija ir ceļotāja nogādāšana atpakaļ izbraukšanas vietā vai citā vietā, par kuru līgumslēdzējas puses vienojas.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK nosaka, ka kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jābūt spēkā aizsardzībai, kas nodrošina ceļotāju repatriāciju, ja likviditātes problēmu dēļ nav iespējams turpināt uzsāktā kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma izpildi. Atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 380) 49. punktam izdevumus, kas saistīti ar ceļotāja repatriācijas nodrošināšanu sakarā ar kompleksā tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēju pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2.punktam valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Tūrisma aģenta un tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) institūta pamata mērķis ir tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības regulēšana, nodrošinot, ka nozares dalībnieki atbilst noteiktiem kritērijiem un tiek pakļauti kontroles mehānismiem, kas garantē patērētāju interešu aizsardzību un tirgus sakārtotību. Līdz ar to valsts nodevas apmērs nosakāms tādā līmenī, kas nodrošina efektīvu tirgus uzraudzību, risku mazināšanu un patērētāju interešu aizsardzību, kas ir tūrisma pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmas pamatmērķi.
Ministru kabineta 2026. gada 24. februāra noteikumi Nr. 76 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" nosaka vienotu ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem 500 euro apmērā, neizdalot specifiskas tūrisma operatoru grupas pēc to darbības profila un reģionālā tvēruma (grozījums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā).
Kopš 2022. gada ģeopolitiskās spriedzes un kara Ukrainā dēļ ienākošā tūrisma sektors Baltijas reģionā, īpaši Latvijā, piedzīvo ilgstošu krīzi. Īpaši kritiska situācija ir izveidojusies 2026. gada maijā, kā to savā atklātajā vēstulē valsts amatpersonām norāda Latgales Tūrisma asociācija. Notikumi 2026. gada maijā un jūnijā Latvijas austrumu pierobežā - atkārtoti bezpilota lidaparātu (dronu) incidenti, sprādzieni, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, divu līmeņu šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija - ir radījuši katastrofālas sekas vietējam tūrismam un viesmīlībai.
Saskaņā ar Latgales Tūrisma asociācijas sniegtajiem nozares datiem, situācija ir pielīdzināma smagākajai krīzei kopš Covid-19 pandēmijas laika:
* ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atceļ rezervācijas — atteikumu apjoms šobrīd ir sasniedzis jau 60%;
* masveidā tiek atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas (piemēram, atsevišķas pašvaldības, tostarp Siguldas novada pašvaldība, ir izsludinājušas oficiālus aizliegumus savu skolu grupām apmeklēt Latgali;
* vietējie Latvijas iedzīvotāji drošības baiļu dēļ izvēlas neapmeklēt pierobežu, kā rezultātā naktsmītņu, restorānu un objektu rezervāciju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir krities par aptuveni 40%.
Šajos apstākļos tūrisma operatori, kas specializējas ienākošajā un vietējā Baltijas tūrismā, saskaras ar tiešu darbības apturēšanas un darbinieku atlaišanas risku. Tas apdraud ne tikai tūrisma uzņēmumus, bet arī visu saistīto reģiona ekonomisko ekosistēmu - mājražotājus, zemnieku saimniecības un transporta pakalpojumu sniedzējus.
Vienlaikus vietējā un ienākošā tūrisma operatoru biznesa modelis un riska profils būtiski atšķiras no klasiskajiem izejošā tūrisma operatoriem (kas organizē lidojumus uz tālām ārzemēm). Tie nenodrošina starptautisko transportu ārpus Baltijas reģiona (Latvija, Lietuva, Igaunija), līdz ar to neuzņemas masveida pasažieru repatriācijas un tam pakārtotos finanšu riskus, kas no valsts puses prasītu apjomīgu uzraudzību vai administratīvos resursus. Maksāt vienādu nodevu (500 euro) apstākļos, kad reģiona drošības krīzes dēļ apgrozījums ir dramatiski krities, ir nesamērīgs finansiālais slogs.
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2025. gada 22. decembrī sniegtajai informācijai, 2025. gada decembrī PTAC bija reģistrēti 133 tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, no kuriem:
* strādā tikai Latvijā, minimālais nodrošinājums 3000 euro apmērā: 0 uzņēmumi;
* strādā tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, minimālais nodrošinājums 5000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 9;
* strādā ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, minimālais nodrošinājums 15 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 41 uzņēmums;
* strādā ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 15 000 euro: 5 uzņēmumi;
* strādā ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, minimālais nodrošinājums 30 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 50 uzņēmumi;
* strādā ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 30 000 euro apmērā: 22 uzņēmumi;
* organizē čartera lidojumus, minimālais nodrošinājums 200 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 1 uzņēmums;
* organizē čartera lidojumus, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 200 000 euro apmērā: 5 uzņēmumi.
Savukārt atbilstoši PTAC 2026. gada 25. maijā sniegtajai informācijai, 2026. gada 1. ceturksnī PTAC bija reģistrēti 139 tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 1 strādā (sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus) tikai Latvijas teritorijā, savukārt 9 - strādā tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK nosaka, ka kompleksu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jābūt spēkā aizsardzībai, kas nodrošina ceļotāju repatriāciju, ja likviditātes problēmu dēļ nav iespējams turpināt uzsāktā kompleksa vai saistīta tūrisma pakalpojuma izpildi. Atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 380) 49. punktam izdevumus, kas saistīti ar ceļotāja repatriācijas nodrošināšanu sakarā ar kompleksā tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēju pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības likviditātes problēmu dēļ, sedz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2.punktam valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Tūrisma aģenta un tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) institūta pamata mērķis ir tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības regulēšana, nodrošinot, ka nozares dalībnieki atbilst noteiktiem kritērijiem un tiek pakļauti kontroles mehānismiem, kas garantē patērētāju interešu aizsardzību un tirgus sakārtotību. Līdz ar to valsts nodevas apmērs nosakāms tādā līmenī, kas nodrošina efektīvu tirgus uzraudzību, risku mazināšanu un patērētāju interešu aizsardzību, kas ir tūrisma pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmas pamatmērķi.
Ministru kabineta 2026. gada 24. februāra noteikumi Nr. 76 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" nosaka vienotu ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem 500 euro apmērā, neizdalot specifiskas tūrisma operatoru grupas pēc to darbības profila un reģionālā tvēruma (grozījums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā).
Kopš 2022. gada ģeopolitiskās spriedzes un kara Ukrainā dēļ ienākošā tūrisma sektors Baltijas reģionā, īpaši Latvijā, piedzīvo ilgstošu krīzi. Īpaši kritiska situācija ir izveidojusies 2026. gada maijā, kā to savā atklātajā vēstulē valsts amatpersonām norāda Latgales Tūrisma asociācija. Notikumi 2026. gada maijā un jūnijā Latvijas austrumu pierobežā - atkārtoti bezpilota lidaparātu (dronu) incidenti, sprādzieni, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, divu līmeņu šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija - ir radījuši katastrofālas sekas vietējam tūrismam un viesmīlībai.
Saskaņā ar Latgales Tūrisma asociācijas sniegtajiem nozares datiem, situācija ir pielīdzināma smagākajai krīzei kopš Covid-19 pandēmijas laika:
* ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atceļ rezervācijas — atteikumu apjoms šobrīd ir sasniedzis jau 60%;
* masveidā tiek atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas (piemēram, atsevišķas pašvaldības, tostarp Siguldas novada pašvaldība, ir izsludinājušas oficiālus aizliegumus savu skolu grupām apmeklēt Latgali;
* vietējie Latvijas iedzīvotāji drošības baiļu dēļ izvēlas neapmeklēt pierobežu, kā rezultātā naktsmītņu, restorānu un objektu rezervāciju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir krities par aptuveni 40%.
Šajos apstākļos tūrisma operatori, kas specializējas ienākošajā un vietējā Baltijas tūrismā, saskaras ar tiešu darbības apturēšanas un darbinieku atlaišanas risku. Tas apdraud ne tikai tūrisma uzņēmumus, bet arī visu saistīto reģiona ekonomisko ekosistēmu - mājražotājus, zemnieku saimniecības un transporta pakalpojumu sniedzējus.
Vienlaikus vietējā un ienākošā tūrisma operatoru biznesa modelis un riska profils būtiski atšķiras no klasiskajiem izejošā tūrisma operatoriem (kas organizē lidojumus uz tālām ārzemēm). Tie nenodrošina starptautisko transportu ārpus Baltijas reģiona (Latvija, Lietuva, Igaunija), līdz ar to neuzņemas masveida pasažieru repatriācijas un tam pakārtotos finanšu riskus, kas no valsts puses prasītu apjomīgu uzraudzību vai administratīvos resursus. Maksāt vienādu nodevu (500 euro) apstākļos, kad reģiona drošības krīzes dēļ apgrozījums ir dramatiski krities, ir nesamērīgs finansiālais slogs.
Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2025. gada 22. decembrī sniegtajai informācijai, 2025. gada decembrī PTAC bija reģistrēti 133 tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, no kuriem:
* strādā tikai Latvijā, minimālais nodrošinājums 3000 euro apmērā: 0 uzņēmumi;
* strādā tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, minimālais nodrošinājums 5000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 9;
* strādā ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, minimālais nodrošinājums 15 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 41 uzņēmums;
* strādā ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 15 000 euro: 5 uzņēmumi;
* strādā ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, minimālais nodrošinājums 30 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 50 uzņēmumi;
* strādā ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 30 000 euro apmērā: 22 uzņēmumi;
* organizē čartera lidojumus, minimālais nodrošinājums 200 000 euro apmērā, avansa maksājumi nav vai summa nesasniedz minimālo slieksni: 1 uzņēmums;
* organizē čartera lidojumus, nodrošinājums pārsniedz minimālo slieksni 200 000 euro apmērā: 5 uzņēmumi.
Savukārt atbilstoši PTAC 2026. gada 25. maijā sniegtajai informācijai, 2026. gada 1. ceturksnī PTAC bija reģistrēti 139 tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 1 strādā (sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus) tikai Latvijas teritorijā, savukārt 9 - strādā tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums uzliek vienādu finanšu un administratīvo slogu - ikgadējo licences nodevu 500 euro apmērā - visiem tūrisma operatoriem, neņemot vērā to reālo riska profilu un darbības specifiku.
Tas rada nesamērīgu situāciju vietējā tirgus dzīvotspējai:
* zems patērētāju tiesību aizskārumu un finanšu risks: tūrisma operatori, kas sniedz pakalpojumus tikai Baltijas valstu mērogā un neorganizē starptautisko transportu (piemēram, čarterlidojumus), kas savieno Baltiju ar ceļotāja mītnes valsti, valstij nerada patērētāju tiesību apdraudējuma riskus. Tā kā šiem uzņēmumiem ir minimālu repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpinājuma izmaksu risks uz valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un MK noteikumiem Nr. 380), samērīgi būtu noteikt zemāku valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) ikgadējo maksu;
* ģeopolitiskā krīze un apgrozījuma kritums: ģeopolitiskie notikumi kopš 2022. gada, īpaši kopš 2026. gada maija - dronu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi un sekojošais tūrisma un saistīto nozaru pakalpojumu rezervāciju kritums par 40% līdz 60% - ir dramatiski samazinājuši vietējā un ienākošā tūrisma uzņēmumu ieņēmumus un dzīvotspēju.
Tas rada nesamērīgu situāciju vietējā tirgus dzīvotspējai:
* zems patērētāju tiesību aizskārumu un finanšu risks: tūrisma operatori, kas sniedz pakalpojumus tikai Baltijas valstu mērogā un neorganizē starptautisko transportu (piemēram, čarterlidojumus), kas savieno Baltiju ar ceļotāja mītnes valsti, valstij nerada patērētāju tiesību apdraudējuma riskus. Tā kā šiem uzņēmumiem ir minimālu repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpinājuma izmaksu risks uz valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (atbilstoši Tūrisma likuma 16. panta sestajai daļai un MK noteikumiem Nr. 380), samērīgi būtu noteikt zemāku valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) ikgadējo maksu;
* ģeopolitiskā krīze un apgrozījuma kritums: ģeopolitiskie notikumi kopš 2022. gada, īpaši kopš 2026. gada maija - dronu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi un sekojošais tūrisma un saistīto nozaru pakalpojumu rezervāciju kritums par 40% līdz 60% - ir dramatiski samazinājuši vietējā un ienākošā tūrisma uzņēmumu ieņēmumus un dzīvotspēju.
Risinājuma apraksts
Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) 40 euro apmērā tika noteikts 2018. gadā, pārņemot Eiropas parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas Nr. 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK prasības Latvijas normatīvajos aktos un veicot grozījumus Tūrisma likumā (2017. gada 22. novembra likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā" (stājās spēkā: 01.01.2018)).
Laika posmā no 2018. gada līdz 2025. gadam kumulatīvā inflācija Latvijā ir sasniegusi aptuveni 43% (ņemot vērā straujo energoresursu un pakalpojumu cenu kāpumu 2022.-2023. gadā). Līdz ar to 2018. gada 40 euro vērtība, pārrēķinot to šodienas cenās, ekonomiski atbilst aptuveni 57 euro. Savukārt, ja salīdzina 2026. gada aprīli ar 2018. gada janvāri, cenu līmenis ir pieaudzis par aptuveni 50%, un 2018. gada 40 euro atbilst aptuveni 60 euro šodienas cenās.
Lai novērstu konstatēto nesamērību valsts nodevu piemērošanā, Noteikumu projekts paredz diferencēt ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem, balstoties uz to reālo riska profilu un darbības teritoriju. Grozījumi paredz izdalīt jaunu tūrisma operatoru kategoriju – komersantus, kuri sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Baltijas valstu teritorijā un neuzņemas starptautiskā transporta organizēšanu. Šiem operatoriem nodevas apmērs tiek noteikts 60 euro gadā, tādējādi salāgojot administratīvo slogu.
Ņemot vērā minēto, tiesiskā regulējuma mērķa sasniegšanai ir nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 380 9. punktu, nosakot, ka ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo – 2027. gadu un turpmākajiem gadiem tūrisma aģents un tūrisma operators maksā līdz kārtējā gada 30. novembrim. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) ir:
* tūrisma aģentam - 40 euro;
* tūrisma operatoram - 500 euro;
* tūrisma operatoram, kurš sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritorijā, tostarp - neorganizē un nenodrošina starptautisko transportu ārpus minēto valstu teritorijas - 60 euro.
Savukārt, ja tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) vēlas saņemt jauns kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzējs vēl 2026. gadā, ikgadējā valsts nodeva (tūrisma operatoram - 500 euro, vai tūrisma operatoram, kurš sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritorijā, tostarp - neorganizē un nenodrošina starptautisko transportu ārpus minēto valstu teritorijas - 60 euro) piemērojama arī par 2026. gadu.
Saistībā ar jaunas, diferencētas valsts nodevas likmes ieviešanu vietējā un ienākošā tūrisma operatoriem, ir nepieciešams pilnveidot arī kārtību, kādā komersanti ziņo par izmaiņām savā darbībā. Ja operators, kuram piemērota samazinātā nodeva (60 euro), nolemj paplašināt savu darbību un uzsākt pakalpojumu sniegšanu ārpus Baltijas valstīm vai iekļaut programmās starptautisko transportu, tā riska profils valstij pieaug. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un taisnīgu nodevu nomaksu, ar Noteikumu projektu paredzēts noteikt pienākumu tūrisma operatoram pirms galamērķu vai pakalpojumu specifikas maiņas ne tikai sakārtot finanšu nodrošinājumu, bet arī samaksāt ikgadējās valsts nodevas starpību (starp 60 un 500 euro), ja jaunais darbības veids vairs neatbilst samazinātās nodevas kritērijiem.
Ņemot vērā minēto, tiesiskā regulējuma pilnveidei un administratīvo procesu sakārtošanai jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 380 36.1 punkts, nosakot, ka pirms tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs pēc speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai reģistrācijas datubāzē veic izmaiņas piedāvāto tūrisma pakalpojumu galamērķos, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja pienākums ir informēt centru par izmaiņām un, ja nepieciešams, palielināt nodrošinājumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 380 32., 34. vai 35. punktam vai samaksāt ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) starpību atbilstoši MK noteikumu Nr. 380 9. punktam, ja attiecināms.
Papildus MK noteikumu Nr.380 22.14. apakšpunkts nosaka, ka PTAC ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus un nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts, pirms centrs paziņojis lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms minētā centra lēmuma paziņošanas, ja tūrisma operators nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu par tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) šajos noteikumos minētajā termiņā un apmērā, t.i., atbilstoši teritorijai, kurā tas sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus.
Grozījumu projektā nav paredzēta ES tiesību normu pārņemšana.
Laika posmā no 2018. gada līdz 2025. gadam kumulatīvā inflācija Latvijā ir sasniegusi aptuveni 43% (ņemot vērā straujo energoresursu un pakalpojumu cenu kāpumu 2022.-2023. gadā). Līdz ar to 2018. gada 40 euro vērtība, pārrēķinot to šodienas cenās, ekonomiski atbilst aptuveni 57 euro. Savukārt, ja salīdzina 2026. gada aprīli ar 2018. gada janvāri, cenu līmenis ir pieaudzis par aptuveni 50%, un 2018. gada 40 euro atbilst aptuveni 60 euro šodienas cenās.
Lai novērstu konstatēto nesamērību valsts nodevu piemērošanā, Noteikumu projekts paredz diferencēt ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) tūrisma operatoriem, balstoties uz to reālo riska profilu un darbības teritoriju. Grozījumi paredz izdalīt jaunu tūrisma operatoru kategoriju – komersantus, kuri sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Baltijas valstu teritorijā un neuzņemas starptautiskā transporta organizēšanu. Šiem operatoriem nodevas apmērs tiek noteikts 60 euro gadā, tādējādi salāgojot administratīvo slogu.
Ņemot vērā minēto, tiesiskā regulējuma mērķa sasniegšanai ir nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr. 380 9. punktu, nosakot, ka ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo – 2027. gadu un turpmākajiem gadiem tūrisma aģents un tūrisma operators maksā līdz kārtējā gada 30. novembrim. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) ir:
* tūrisma aģentam - 40 euro;
* tūrisma operatoram - 500 euro;
* tūrisma operatoram, kurš sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritorijā, tostarp - neorganizē un nenodrošina starptautisko transportu ārpus minēto valstu teritorijas - 60 euro.
Savukārt, ja tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) vēlas saņemt jauns kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzējs vēl 2026. gadā, ikgadējā valsts nodeva (tūrisma operatoram - 500 euro, vai tūrisma operatoram, kurš sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus tikai Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas teritorijā, tostarp - neorganizē un nenodrošina starptautisko transportu ārpus minēto valstu teritorijas - 60 euro) piemērojama arī par 2026. gadu.
Saistībā ar jaunas, diferencētas valsts nodevas likmes ieviešanu vietējā un ienākošā tūrisma operatoriem, ir nepieciešams pilnveidot arī kārtību, kādā komersanti ziņo par izmaiņām savā darbībā. Ja operators, kuram piemērota samazinātā nodeva (60 euro), nolemj paplašināt savu darbību un uzsākt pakalpojumu sniegšanu ārpus Baltijas valstīm vai iekļaut programmās starptautisko transportu, tā riska profils valstij pieaug. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli un taisnīgu nodevu nomaksu, ar Noteikumu projektu paredzēts noteikt pienākumu tūrisma operatoram pirms galamērķu vai pakalpojumu specifikas maiņas ne tikai sakārtot finanšu nodrošinājumu, bet arī samaksāt ikgadējās valsts nodevas starpību (starp 60 un 500 euro), ja jaunais darbības veids vairs neatbilst samazinātās nodevas kritērijiem.
Ņemot vērā minēto, tiesiskā regulējuma pilnveidei un administratīvo procesu sakārtošanai jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 380 36.1 punkts, nosakot, ka pirms tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs pēc speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai reģistrācijas datubāzē veic izmaiņas piedāvāto tūrisma pakalpojumu galamērķos, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja pienākums ir informēt centru par izmaiņām un, ja nepieciešams, palielināt nodrošinājumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 380 32., 34. vai 35. punktam vai samaksāt ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) starpību atbilstoši MK noteikumu Nr. 380 9. punktam, ja attiecināms.
Papildus MK noteikumu Nr.380 22.14. apakšpunkts nosaka, ka PTAC ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, un tūrisma operators pēc attiecīgā centra lēmuma paziņošanas nedrīkst piedāvāt pārdošanai vai pārdot ceļotājam kompleksus tūrisma pakalpojumus un nedrīkst nodrošināt kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izpildi, kas ar ceļotāju noslēgts, pirms centrs paziņojis lēmumu par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms minētā centra lēmuma paziņošanas, ja tūrisma operators nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu par tūrisma operatora speciālo atļauju (licenci) šajos noteikumos minētajā termiņā un apmērā, t.i., atbilstoši teritorijai, kurā tas sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus.
Grozījumu projektā nav paredzēta ES tiesību normu pārņemšana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- tūrisma operatori
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs fiziskās un juridiskās personas – tūrisma operatorus, kas organizē un sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus ekskluzīvi Baltijas reģionā (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā) un nenodrošina starptautisko transportu. Samazinot ikgadējo valsts nodevu no 500 euro uz 60 euro, šiem komersantiem tiks būtiski samazināts finansiālais un administratīvais slogs.
Tā kā šie operatori rada nenozīmīgus repatriācijas vai tūrisma pakalpojuma turpinājuma riskus valstij vai to iespējamās izmaksas ir salīdzinoši zemas, nodevas samazinājums nodrošinās taisnīgu, to reālajam riska profilam atbilstošu regulējumu.
Tā kā šie operatori rada nenozīmīgus repatriācijas vai tūrisma pakalpojuma turpinājuma riskus valstij vai to iespējamās izmaksas ir salīdzinoši zemas, nodevas samazinājums nodrošinās taisnīgu, to reālajam riska profilam atbilstošu regulējumu.
Juridiskās personas
- tūrisma operatori
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs fiziskās un juridiskās personas – tūrisma operatorus, kas organizē un sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus ekskluzīvi Baltijas reģionā (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā) un nenodrošina starptautisko transportu. Samazinot ikgadējo valsts nodevu no 500 euro uz 60 euro, šiem komersantiem tiks būtiski samazināts finansiālais un administratīvais slogs.
Tā kā šie operatori rada nenozīmīgus repatriācijas vai tūrisma pakalpojuma turpinājuma riskus valstij vai to iespējamās izmaksas ir salīdzinoši zemas, nodevas samazinājums nodrošinās taisnīgu, to reālajam riska profilam atbilstošu regulējumu.
Tā kā šie operatori rada nenozīmīgus repatriācijas vai tūrisma pakalpojuma turpinājuma riskus valstij vai to iespējamās izmaksas ir salīdzinoši zemas, nodevas samazinājums nodrošinās taisnīgu, to reālajam riska profilam atbilstošu regulējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
400
0
400
200
400
200
200
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
400
0
400
200
400
200
200
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
400
0
400
0
400
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
400
0
400
0
400
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
200
0
200
200
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
200
0
200
200
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
200
200
200
5.1. valsts pamatbudžets
0
200
200
200
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Atbilstoši PTAC 2026. gada 25. maijā sniegtajai informācijai, 2026. gada 1. ceturksnī PTAC bija reģistrēti 139 tūrisma operatori un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 1 strādā tikai Latvijas teritorijā, savukārt 9 - strādā tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tabulā norādītās summas saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam ietver tikai to tūrisma operatoru, kas strādā tikai Latvijā vai tikai Baltijā, ieplānotās nodevas apmēru (un neietver nodevu apmēru, ko veic pārējie tūrisma operatori un tūrisma aģenti).
Šobrīd spēkā esošais ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) apmērs: 40 euro gadā, indikatīvi sastādot 400 euro gadā iemaksas.
Grozījumu projekts nosaka ikgadējās valsts nodevas tūrisma operatoram, kas strādā tikai Latvijā vai tikai Baltijā, par speciālo atļauju (licenci) apmēra paaugstināšanu, sākot no 2027. gada, uz: 60 euro gadā, kas rada indikatīvi 600 euro ieņēmumus, t.i., 200 euro ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā.
Tabulā norādītās summas saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam ietver tikai to tūrisma operatoru, kas strādā tikai Latvijā vai tikai Baltijā, ieplānotās nodevas apmēru (un neietver nodevu apmēru, ko veic pārējie tūrisma operatori un tūrisma aģenti).
Šobrīd spēkā esošais ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) apmērs: 40 euro gadā, indikatīvi sastādot 400 euro gadā iemaksas.
Grozījumu projekts nosaka ikgadējās valsts nodevas tūrisma operatoram, kas strādā tikai Latvijā vai tikai Baltijā, par speciālo atļauju (licenci) apmēra paaugstināšanu, sākot no 2027. gada, uz: 60 euro gadā, kas rada indikatīvi 600 euro ieņēmumus, t.i., 200 euro ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA), Latvijas Tūrisma operatoru asociācija (LTOA)Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2026. gada 10. jūnijā Ekonomikas ministrija ar vēstuli Nr. 3.3-5/2026/3367N nosūtīja kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzējus pārstāvošām profesionālām asociācijām - Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijai (ALTA) un Latvijas Tūrisma operatoru asociācijai Grozījumu projektu un anotācijas projektu, lūdzot tos izskatīt un sniegt savu viedokli jeb atzinumu.
2026. gada 16. jūnijā saņemta ALTA atbilde ar atzinumu, kurā projekts saskaņots bez iebildumiem un priekšlikumiem.
2026. gada 16. jūnijā saņemta ALTA atbilde ar atzinumu, kurā projekts saskaņots bez iebildumiem un priekšlikumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi