Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 10.10.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 17.oktobrī.
24-TA-2183: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembrī apstiprinātais informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027.gadā"
(protokols #38 (MK), 1. §, 3.punkts).
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts fondēto pensiju shēmas (turpmāk - VFPS) galvenais mērķis ir palielināt ienākumu atvietojumu vecumdienās un sekmēt valsts ekonomisko attīstību veicinošu uzkrājumu veidošanos. VFPS paredz, ka daļa no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta VFPS un ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību ieguldīta dažādos finanšu tirgus instrumentos, ar nolūku nodrošināt pensijas kapitālu, nepalielinot kopējās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai (20% no sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta). Iemaksu likme VFPS ir 6% no gūtajiem ienākumiem (valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”). Savukārt pensijas kapitālu valsts nefondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 1.līmenī veido 14 procenti no iemaksu objekta. 
Saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu no 2019. gada 3. janvāra solidaritātes nodoklis 14 procentpunktu apmērā tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pensiju sistēmas stabilitātei un noturībai, kā arī pensiju lielāka atvietojuma īstenošanai, ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Tā kā, ieviešot VFPS, iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju 1.līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot nevis ieviešot papildus likmi, tad fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas. Kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni. 
Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 euro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 euro. Rezultātā visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4 procentiem. 
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1 %p. pensiju 1.līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2.līmenī, bet lielākas 1.līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1 %p. vairāk jeb 15 procentus 14 procentu vietā. Svarīgi un būtiski, ka pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju 2.līmeņa nekad netiek samazināts.
Tā kā saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu no 2019. gada 3. janvāra solidaritātes nodokļa daļa, kas atbilst Valsts fondēto pensiju likumā noteiktajai likmei iemaksām VFPS, netiek vairs ieskaitīta fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontā, nepieciešams Valsts fondēto pensiju likumā izslēgt atsauci uz šo likumu.
Risinājuma apraksts
Lai kompensētu piedāvāto darbaspēka nodokļu izmaiņu paredzamo samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos, likumprojekts paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes 1%p. pārnesi no VFPS (pensiju 2. līmeņa) uz valsts nefondēto pensiju shēmu (pensiju 1.līmeni). Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā (likumprojekta 2. pants). 
Veikti grozījumi Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā, izslēdzot atsauci uz Solidaritātes nodokļa likumu (likumprojekta 1. pants).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • VFPS dalībnieki
Ietekmes apraksts
2024. gada septembrī VFPS ir 1,3 miljoni dalībnieku.
Juridiskās personas
  • VFPS līdzekļu pārvaldītāji
Ietekmes apraksts
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem pieejami astoņu līdzekļu pārvaldītāju 33 ieguldījumu plāni ar dažādu ieguldīšanas politiku.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 544 208 790
0
3 831 675 608
104 000 000
4 070 734 570
162 000 000
171 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
3 544 208 790
0
3 831 675 608
104 000 000
4 070 734 570
162 000 000
171 000 000
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 188 745 550
0
3 442 533 864
0
3 759 616 145
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
3 188 745 550
0
3 442 533 864
0
3 759 616 145
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
355 463 240
0
389 141 744
104 000 000
311 118 425
162 000 000
171 000 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
355 463 240
0
389 141 744
104 000 000
311 118 425
162 000 000
171 000 000
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
104 000 000
162 000 000
171 000 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
104 000 000
162 000 000
171 000 000
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonās “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīti speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” ieņēmumi, izdevumi un finansiālā bilance saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (ar FM rīkojumiem uz 20.09.2024.).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Likumprojekta ietekmē palielinās speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” ieņēmumi (sociālās apdrošināšanas iemaksas) 2025. gadā 104 000 000 euro apmērā, 2026. gadā 162 000 000 euro apmērā, 2027. gadā 171 000 000 euro apmērā un 2028. gadā 179 000 000 euro apmērā.
Aprēķins norādīts, atbilstoši Finanšu ministrijas veiktajām prognozēm saskaņā ar MK 19.09.2024. sēdē pieņemto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā”.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē tika pieņemts FM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā”, kas paredz pārnest 1% no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%.  Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm likumprojekta ieviešanas rezultātā speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” ieņēmumi (sociālās apdrošināšanas iemaksas) palielināsies 2025. gadā 104 000 000 euro apmērā, 2026. gadā 162 000 000 euro apmērā, 2027. gadā 171 000 000 euro apmērā un 2028. gadā 179 000 000 euro apmērā.

Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atsevišķa sabiedrības līdzdalība un komunikācija par likumprojektu nav paredzēta. Stājoties spēkā likumprojektam, sabiedrība kompleksi tiks informēta par izmaiņām normatīvajā regulējumā un tā ietekmi uz ikdienu, gan izmantojot valsts iestāžu tīmekļa vietnes, gan medijus.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojektam ir tieša ietekme uz nākotnes pensionāru augstākas dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa nodrošināšanu pensionējoties. 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi