Anotācija (ex-ante)

Ir jāveic grozījumus MK noteikumos Nr. 469, jo šobrīd spēkā esošais atbalsta pasākums, kas paredz atbalsta sniegšanu saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014 ir nepieciešams veikt grozījumus saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014 58.panta 5.punktu. Komisijas regula Nr. 651/2014 ir norādītas konkrētas valsts atbalsta kategorijas, kuras ir saderīgas ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Komisijas 2023.gada 9.marta regulas grozījumi sniedz vēl lielāku elastību izstrādāt un īstenot pasākumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto,  ar Noteikumu projektu ir veikti šādi precizējumi MK noteikumos Nr.469:

1) Iestrādāti Komisijas regulas grozījumi saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 58.panta 5.punktu
Noteikumu projektā veikti redakcionāli precizējumi, lai salāgotu prasības ar Komisijas regulas Nr.651/2014 grozījumiem, precizējot paralēlo aizdevuma nepiešķiršanu darbībām un nozarēm. Pārejas periods piemērots šo noteikumu grozījumiem, kas veikti MK noteikumu Nr.469 20.3.1., 20.3.2. punktos,  ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprinātos grozījumus Komisijas regulā Nr.651/2014, līdz brīdim, kad tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Komisijas regulā Nr.651/2014 2. pantā tiek iekļauts šāds (43.a) punkts, kas grozījumos noformulēts šādā redakcijā:
2.Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu:
(43.a)“lignīts” ir zemas pakāpes C jeb ortolignīts un zemas pakāpes B vai metalignīts, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izveidotajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā.
Vienlaikus Komisijas regulas Nr.651/2014 grozījumi paredz svītrot 2.panta 44. punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto MK noteikumos Nr.469 ir veikti precizējumi 20.3.2. apakšpunktā svītrojot atsauci uz Komisijas regulas Nr,651/2014 44.punktu, kā arī papildināts ar 43.punkta a) apakšpunktā noteikto definīciju.


2) Atbalsts lielajiem komersantiem
Paralēlajos aizdevumos programmas daļā, ko līdzfinansē ar atmaksām, Ekonomikas ministrijas ieskatā vajadzētu ļaut iespēju finansēt arī lielos komersantus ( šobrīd ir tikai mikro, mazos un vidējos komersantus (turpmāk - MVU)), tādā veidā mērķis būtu salāgot paralēlo aizdevumu programmu vairāk ar Latvijas atveseļošanās un noturības mehānisma plāna programmu mērķa grupu, jo, piemēram, Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumos var iegādāties iekārtas, tad nekustamais īpašums / būvniecībai, ko klients varētu būt iecerējis investīcijas ietvaros kopā ar banku – varētu būt īstenojama ar paralēlā aizdevuma starpniecību. Šobrīd MVU segmentam tas ir iespējams, bet lielajiem komersantiem nav iespējams, līdz ar to ir paplašināts atbalstu sniegšanas loks, ļaujot atbalstu saņemt arī lielajiem komersantiem, jo no lielajiem komersantiem ir bijuši jautājumi par iespēju piesaistīt paralēlos aizdevumus.

3) Precizējumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvei
MK noteikumu Nr.469 8.punkts nosaka, ka pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF) finansējums 7 000 000 euro apmērā.  Lai ERAF finansējums būtu elastīgāks Noteikumu projektā ir veikti precizējumi 11.1. apakšpunktā izsakot 80% nominālcipara vērtībā. Vienlaikus nemainot attiecību, respektīvi, 80% no 7 000 000 ir 5 600 000 euro.

4) Papildināts punkts, kas nosaka atmaksu izmantošanu
Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 45.pantā noteikto, ka atmaksas, kas radušās vismaz astoņus gadus ilgā laikposmā pēc atbilstības perioda beigām (2015.gada 31.decembris) atkārtoti izmanto saskaņā ar programmas mērķiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai pēc finanšu instrumenta izmantošanas beigām citos finanšu instrumentos, abos gadījumos ar noteikumu, ka tirgus apstākļu izvērtējums parāda joprojām pastāvošu vajadzību pēc šādas investīcijas vai citiem atbalsta veidiem.
Ņemot vērā, ka astoņu gadu laika posms pēc ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada atbilstības perioda beigām būs iztecējis tikai 2024.gada 1.janvārī, kā arī ņemot vērā, ka darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.2.1.4.1.apakšaktivitāte “Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai” paredzēja atbalstu tikai MVU, tad 2.2.1.4.1.apakšaktivitātes atmaksas līdz 2023.gada 31.decembrim lielo saimnieciskās darbības veicēju atbalstam nav izmantojams, tādēļ noteikumu projekts papildināts ar 14.1. punktu, kas nosaka, ka ja paralēlo aizdevumu līdzfinansē no šo noteikumu 8.punktā minētā atmaksu finansējuma, šo noteikumu ietvaros atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie saimnieciskās darbības veicēji – juridiskās personas, kas atbilst  Komisijas regula Nr.  651/2014, I pielikumā noteiktajai definīcijai. Papildus MK noteikumi Nr.469 14. ¹ punkts nosaka pārejas nosacījumus, ka 14.¹ punkts ir piemērojams sākot no 2024.gada 1.janvāra.


5) Svītrotas normas saistībā ar iepriekšējo reģionālo karti
Ņemot vērā, ka no 2022. gada 1.janvāra ir spēkā jaunās reģionālās kartes nosacījumi, būtu svītrojamas normas, kas saistītas ar iepriekšējo reģionālo karti un vairs netiks izmantotas, līdz ar to svītrojams MK noteikumu Nr. 469  42.punkts.


6) Iestrādāta redakcija par iespēju mainīt/ palielināt vai samazināt ERAF finansējumu
Noteikumu projektā iekļauta MK noteikumu Nr. 469 normu redakcija, par iespēju mainīt (palielināt vai samazināt) ERAF finansējumu, nepārsniedzot kopējo ERAF finansējumu 3.1.1. specifiskajam atbalsta mērķim, kas pieejams fondu fondā saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākumu, 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma "MVU izveide un attīstība" ieviešanai  3.1.apakšpunktu."


7) Atbalsta intensitātes pa reģioniem
Atbalsta intensitātes paralēlās aizdevuma programmas ietvaros, sakarā ar veiktajiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk – regula Nr. 1059/2003). Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk Latvijā būs pieci statistiskie reģioni – Kurzemes statistiskais reģions, Latgales statistiskais reģions, Rīgas statistiskais reģions, Vidzemes statistiskais reģions un Zemgales statistiskais reģions. Regulas Nr. 1059/2003 grozījumi būs piemērojami no 2024. gada 1. janvāra. Pēc minēto Regulas Nr. 1059/2003 grozījumu spēkā stāšanās Pierīgas statistiskajam reģionam piekritīgās administratīvās vienības Limbažu novads, Ogres novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads būs attiecīgi piekritīgi Vidzemes statistiskajam reģionam un Kurzemes statistiskajam reģionam. Taču Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karte – Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” (turpmāk MK noteikumi Nr.729) 5. punkts neparedz reģionālā atbalsta intensitātes palielināšanu par 10 % Pierīgas statistiskajam reģionam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēršas pie  Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta (turpmāk – DG COMP) ar lūgumu sniegt viedokli un norādījumus kā šādā situācijā korekti un juridiski pareizi rīkoties, lemjot par reģionālā atbalsta piešķiršanu, kur tika saņemta atbilde, ka dalībvalstis savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz kopēju statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju (NUTS) un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Līdz ar to visas izmaiņas NUTS un ar to saistītajā statistikā tiks atspoguļotas tikai nākamajā kartēšanas periodā. Tāpēc NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.  Ņemot vērā minēto DG COMP sniedza skaidrojumu, ka, izstrādājot atbalsta programmas, jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr. 729 5. un 6. punktu nepiemēro Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam.
Tādēļ Noteikumu projekts tiek papildināts ar punktu, kas nosaka, ka administratīvajām vienībām Limbažu novadā, Ogres novadā, Saulkrastu novadā un Tukuma novadā piemēro 30% lielajiem komersantiem vai 40% vidējiem komersantiem.