22-TA-2195: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma 5/8 domājamo daļu Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 43. pants.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 6. punkts.
Rīgas domes 2022. gada 30. marta lēmums Nr.1360 “Par Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (kadastra Nr. 01000822503), daļas nepieciešamību Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju nodrošināšanai un pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (prot. Nr.53, 17. §).
Likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2., 4., 5. un 6. punkts.
Rīgas domes 2022. gada 30. marta lēmums Nr.1360 “Par Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (kadastra Nr. 01000822503), daļas nepieciešamību Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju nodrošināšanai un pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (prot. Nr.53, 17. §).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Finanšu ministrijai bez atlīdzības nodot Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā valstij piederošās 5/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, kas nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) ir saņēmusi Rīgas domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr.1360 “Par Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (kadastra Nr. 01000822503), daļas nepieciešamību Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju nodrošināšanai un pārņemšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā” (prot. Nr.53, 17. §), kurā Rīgas dome ir lēmusi, ka Latvijas valstij piederošās 5/8 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (kadastra Nr. 01000822503), kura sastāvā ietilpst zemes vienība 15 191 m2 platībā ar kadastra apzīmējumu 01000822503, nepieciešamas likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu – izpildes nodrošināšanai un likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, un nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu – izpildes nodrošināšanai, tai skaitā šo funkciju izpildei nepieciešamo būvju uzturēšanai.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 2503) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 2503) - 15 191 m² kopplatībā Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (turpmāk tekstā arī – zemes vienība) ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000175200 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā 5/8 domājamo daļu apmērā un fiziskai personai 3/8 domājamo daļu apmērā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi:
- individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0.4608 ha;
- rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 1001) 1.0583 ha.
Visas zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 97 450 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0007 ha;
-ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0681 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu 0.00 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0.0787 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0338 ha;
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads 0.00 ha.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000175200 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam noteikti apgrūtinājumi:
- servitūta ceļš 310 m2;
- uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas būves.
Nākamajam nekustamā īpašuma valsts domājamās daļas ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Civillikums un citi normatīvie akti, kas regulē ceļa servitūta izlietošanas tiesības.
Uz zemes vienības daļēji atrodas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 082 0173 012, 0100 082 0173 013 un 0100 082 0173 014 ), kas reģistrētas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 582 0006) - Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, sastāvā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14903 uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda.
Rīgas domes Īpašuma departaments 10.02.2022. vēstulē Nr. DI-22-228-nd sniedz informāciju, ka uz zemesgabala atrodas patstāvīgs būvju īpašums (kadastra Nr.01005820006; nostiprināts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14903 uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda), kas, pamatojoties uz Rīgas domes 13.12.2011. lēmumu Nr. 3977 “Par nekustamajiem īpašumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika iestāžu darbības nodrošināšanai, kā arī Rīgas domes 17.12.2009. lēmuma Nr. 670 atzīšanu par spēku zaudējušu”, ir nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, savukārt zemesgabala daļa ~542 m2 platībā atrodas ielu teritorijā ar sarkanajām līnijām, kas būs nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) – izpildei Beberbeķu ielas izbūves gadījumā.
Ievērojot iepriekš minēto, starp valsti Finanšu ministrijas personā un Rīgas valstpilsētas pašvaldību faktiski pastāv piespiedu dalītā īpašuma nomas attiecības.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pamatojoties uz Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9. un 14.punktu, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir nosūtījusi maksāšanas paziņojumu (abpusēji parakstīts 04.07.2022. un reģistrēts ar Nr.IEN/2022/1260), ka Rīgas valstpilsētas pašvaldībai par zemesgabala (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 082 2503) 15191 m2 platībā Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, valstij Finanšu ministrijas personā piederošo 5/8 daļu, kas atbilst 9494,38 m2 platībai, daļas lietošanu, saskaņā ar šim maksāšanas paziņojumam klāt pievienoto rēķinu jāmaksā nomas maksa un citi saistītie maksājumi. Saskaņā ar maksāšanas paziņojumā norādīto, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pienākums ir maksāt nomas maksu un citus saistītos maksājumus līdz brīdim, kad Rīgas valstpilsētas pašvaldība iegūstat īpašuma tiesības uz zemesgabala daļu vai arī līdz brīdim, kad Rīgas valstpilsētas pašvaldība zaudē īpašuma tiesības uz zemesgabala esošo apbūvi.
Pārņemot valstij piederošo zemes vienības domājamo daļu pašvaldības īpašumā, tā netiks izmantota saimnieciskās darbības veikšanai un būs publiski pieejama ikvienam interesentam, kas vēlēsies pavadīt laiku labiekārtotā teritorijā ar zaļo zonu, kā arī daļa zemes vienības, kas atrodas ielu sarkanajās robežās, nākotnē tiks izmantota Beberbeķu ielas izbūvei. Līdz ar to, nododot minēto nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 2503) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 2503) - 15 191 m² kopplatībā Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (turpmāk tekstā arī – zemes vienība) ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000175200 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā 5/8 domājamo daļu apmērā un fiziskai personai 3/8 domājamo daļu apmērā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi:
- individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) 0.4608 ha;
- rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 1001) 1.0583 ha.
Visas zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 97 450 euro.
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0007 ha;
-ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0.0681 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu 0.00 ha;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0.0787 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0338 ha;
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads 0.00 ha.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000175200 papildus NĪVKIS reģistrētajiem apgrūtinājumiem nekustamajam īpašumam noteikti apgrūtinājumi:
- servitūta ceļš 310 m2;
- uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas būves.
Nākamajam nekustamā īpašuma valsts domājamās daļas ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Civillikums un citi normatīvie akti, kas regulē ceļa servitūta izlietošanas tiesības.
Uz zemes vienības daļēji atrodas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 082 0173 012, 0100 082 0173 013 un 0100 082 0173 014 ), kas reģistrētas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 582 0006) - Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, sastāvā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14903 uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda.
Rīgas domes Īpašuma departaments 10.02.2022. vēstulē Nr. DI-22-228-nd sniedz informāciju, ka uz zemesgabala atrodas patstāvīgs būvju īpašums (kadastra Nr.01005820006; nostiprināts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14903 uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda), kas, pamatojoties uz Rīgas domes 13.12.2011. lēmumu Nr. 3977 “Par nekustamajiem īpašumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika iestāžu darbības nodrošināšanai, kā arī Rīgas domes 17.12.2009. lēmuma Nr. 670 atzīšanu par spēku zaudējušu”, ir nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, savukārt zemesgabala daļa ~542 m2 platībā atrodas ielu teritorijā ar sarkanajām līnijām, kas būs nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) – izpildei Beberbeķu ielas izbūves gadījumā.
Ievērojot iepriekš minēto, starp valsti Finanšu ministrijas personā un Rīgas valstpilsētas pašvaldību faktiski pastāv piespiedu dalītā īpašuma nomas attiecības.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pamatojoties uz Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 9. un 14.punktu, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir nosūtījusi maksāšanas paziņojumu (abpusēji parakstīts 04.07.2022. un reģistrēts ar Nr.IEN/2022/1260), ka Rīgas valstpilsētas pašvaldībai par zemesgabala (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 082 2503) 15191 m2 platībā Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, valstij Finanšu ministrijas personā piederošo 5/8 daļu, kas atbilst 9494,38 m2 platībai, daļas lietošanu, saskaņā ar šim maksāšanas paziņojumam klāt pievienoto rēķinu jāmaksā nomas maksa un citi saistītie maksājumi. Saskaņā ar maksāšanas paziņojumā norādīto, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pienākums ir maksāt nomas maksu un citus saistītos maksājumus līdz brīdim, kad Rīgas valstpilsētas pašvaldība iegūstat īpašuma tiesības uz zemesgabala daļu vai arī līdz brīdim, kad Rīgas valstpilsētas pašvaldība zaudē īpašuma tiesības uz zemesgabala esošo apbūvi.
Pārņemot valstij piederošo zemes vienības domājamo daļu pašvaldības īpašumā, tā netiks izmantota saimnieciskās darbības veikšanai un būs publiski pieejama ikvienam interesentam, kas vēlēsies pavadīt laiku labiekārtotā teritorijā ar zaļo zonu, kā arī daļa zemes vienības, kas atrodas ielu sarkanajās robežās, nākotnē tiks izmantota Beberbeķu ielas izbūvei. Līdz ar to, nododot minēto nekustamo īpašumu pašvaldības īpašumā, nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No Atsavināšanas likuma 43. panta izriet, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Rīgas valstspilsētas lūgumu par valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, nodošanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu rīkojuma projektu, kas paredz, ja nekustamais īpašums nebūs nepieciešams pašvaldībai minēto funkciju īstenošanai, nekustamā īpašuma valstij piederošā daļa ir nododama atpakaļ valstij.
Nav paredzams, ka varētu iestāties tāda situācija, kad Rīgas valstspilsētas pašvaldībai zūd nepieciešamība pēc nodotā nekustamā īpašuma, ņemot vērā pašvaldības lēmumā norādīto zemes vienības izmantošanu mērķi atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” noteiktajām autonomajām funkcijām.
Vienlaicīgi modelējot turpmāko iespējamo rīcību ar nekustamo īpašumu pēc tā nodošanas pašvaldības īpašumā, secināms, ka situācijā, ja pašvaldība realizē kopīpašuma tiesību izbeigšanu uz nekustamo īpašumu – zemes vienību Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, un tā rezultātā tiek izveidots vienots īpašums ar pašvaldībai piederošo būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 582 0006) - Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, tad izbeidzoties nepieciešamībai nekustamo īpašumu izmantot pašvaldības autonomo funkciju izpildei, atpakaļ valstij ir nododams vienotais īpašums, ievērojot Civillikuma 968. pantā nostiprināto principu, t.i., ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, tātad par zemes īpašnieka īpašumu.
Ja zeme un ēka ir reģistrēti vienā zemesgrāmatas nodalījumā kā vienots nekustamais īpašums, īpašuma atsavināšana iespējama, tikai zemi un ēkas vai to daļas atsavinot vienlaikus (LR AT Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 30. augusta lēmums lietā Nr. SKC-1904/2012).
Gadījumā, ja pašvaldībai neizdodas vienoties ar otru kopīpašnieku par kopīpašuma dalīšanu, īstenojot zemes reālo sadali (vai arī tiek konstatēti tādi šķēršļi, kas nepieļauj reālu sadali), tad attiecīgi iespējams vērsties tiesā. Šobrīd saskaņā ar aktuālo tiesu praksi, ja vien tiesa nekonstatē Civillikuma 1. panta pārkāpumu, kas varētu būt par pamatu prasības noraidīšanai, tā izvēlas vienu no Civillikuma 1075.pantā norādītajiem dalīšanas veidiem, tādējādi kopīpašuma dalīšanas lietās kopīpašumā esošais nekustamais īpašums tiek sadalīts atbilstoši kādam no Civillikuma 1075. pantā noteiktajiem dalīšanas veidiem pēc tiesas ieskata, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus.
Konkrētajā gadījumā nav vērtēti faktori attiecībā uz to, vai šobrīd zemes reālai sadalei pastāv šķēršļi, līdz ar to, ja, nākotnē tādi iestāsies un kopīpašuma dalīšanas rezultātā radīsies kādas grūtības, vai kopīpašuma sadalīšana atstās ietekmi uz rīkojuma projektā noteikto, Finanšu ministrija, saņemot šādu informāciju, izvērtēs nepieciešamību precizēt rīkojumu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Nav paredzams, ka varētu iestāties tāda situācija, kad Rīgas valstspilsētas pašvaldībai zūd nepieciešamība pēc nodotā nekustamā īpašuma, ņemot vērā pašvaldības lēmumā norādīto zemes vienības izmantošanu mērķi atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” noteiktajām autonomajām funkcijām.
Vienlaicīgi modelējot turpmāko iespējamo rīcību ar nekustamo īpašumu pēc tā nodošanas pašvaldības īpašumā, secināms, ka situācijā, ja pašvaldība realizē kopīpašuma tiesību izbeigšanu uz nekustamo īpašumu – zemes vienību Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, un tā rezultātā tiek izveidots vienots īpašums ar pašvaldībai piederošo būvju īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 582 0006) - Beberbeķu 7.līnijā 3, Rīgā, tad izbeidzoties nepieciešamībai nekustamo īpašumu izmantot pašvaldības autonomo funkciju izpildei, atpakaļ valstij ir nododams vienotais īpašums, ievērojot Civillikuma 968. pantā nostiprināto principu, t.i., ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, tātad par zemes īpašnieka īpašumu.
Ja zeme un ēka ir reģistrēti vienā zemesgrāmatas nodalījumā kā vienots nekustamais īpašums, īpašuma atsavināšana iespējama, tikai zemi un ēkas vai to daļas atsavinot vienlaikus (LR AT Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 30. augusta lēmums lietā Nr. SKC-1904/2012).
Gadījumā, ja pašvaldībai neizdodas vienoties ar otru kopīpašnieku par kopīpašuma dalīšanu, īstenojot zemes reālo sadali (vai arī tiek konstatēti tādi šķēršļi, kas nepieļauj reālu sadali), tad attiecīgi iespējams vērsties tiesā. Šobrīd saskaņā ar aktuālo tiesu praksi, ja vien tiesa nekonstatē Civillikuma 1. panta pārkāpumu, kas varētu būt par pamatu prasības noraidīšanai, tā izvēlas vienu no Civillikuma 1075.pantā norādītajiem dalīšanas veidiem, tādējādi kopīpašuma dalīšanas lietās kopīpašumā esošais nekustamais īpašums tiek sadalīts atbilstoši kādam no Civillikuma 1075. pantā noteiktajiem dalīšanas veidiem pēc tiesas ieskata, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus.
Konkrētajā gadījumā nav vērtēti faktori attiecībā uz to, vai šobrīd zemes reālai sadalei pastāv šķēršļi, līdz ar to, ja, nākotnē tādi iestāsies un kopīpašuma dalīšanas rezultātā radīsies kādas grūtības, vai kopīpašuma sadalīšana atstās ietekmi uz rīkojuma projektā noteikto, Finanšu ministrija, saņemot šādu informāciju, izvērtēs nepieciešamību precizēt rīkojumu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā, ir kopīpašums.
Civillikuma 1067. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies. Turklāt no Civillikumā ietvertā regulējuma izriet divas iespējas minētās situācijas risināšanai:
1) Ar līgumu vai tiesas spriedumu var tikt noteikta kopējās lietas dalīta lietošana. Civillikuma 1070. pantā noteikts, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Tātad kopīpašnieki var vienoties arī par zemes (ne tikai ēkas) dalītu lietošanu, vai, ja vienošanos nevar panākt, vērsties ar prasību tiesā. Nosakot dalītu lietošanu, tiek dalīta nevis pati kopējā lieta, bet gan tās lietošana, tāpēc tās rezultātā katra daļa nekļūst par patstāvīgu lietu, konkrētajā gadījumā tiek noteiktas pietiekoši norobežota kopējās lietas daļas, kas atrodas katra kopīpašnieka individuālā valdījumā un lietošanā;
2) Neapmierinātais kopīpašnieks var vērsties tiesā, prasot kopīpašuma izbeigšanu, to sadalot. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, vēršoties tiesā ar prasību. Tiesa par kopīpašuma sadali lemj saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu. Dalīšana var izpausties ne tikai kā kopējās lietas reāla sadale, bet arī, piemēram, kā visas šīs lietas piešķiršana vienam kopīpašniekam, uzliekot viņam par pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem par viņu kopīpašuma daļām, vai kā šīs lietas pārdošana trešajai personai, sadalot saņemto atlīdzību kopīpašnieku starpā, kā arī kopīpašums var tikt izbeigts vienīgi attiecībā pret to kopīpašnieku, kurš grib "izstāties" no kopīpašuma, piemēram, izmaksājot šim kopīpašniekam viņa domājamai daļai atbilstošu atlīdzību, bet pārējo kopīpašnieku daļas samērīgi palielināt (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 279. lpp.).
Līdz ar to gan valstij kā zemes kopīpašniekam, gan arī pašvaldībai kā minēto domājamo daļu ieguvējai ir saistoši īpašuma aprobežojumi, ko paredz Civillikuma regulējums attiecībā uz kopīpašumu (Civillikuma 1067. un turpmākie panti).
Atbilstoši Civillikuma regulējumam, pašvaldība nevarēs izbeigt kopīpašuma attiecības bez otra kopīpašnieka piekrišanas vai strīdus gadījumā – bez tiesas iesaistes.
Civillikuma 1067. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies. Turklāt no Civillikumā ietvertā regulējuma izriet divas iespējas minētās situācijas risināšanai:
1) Ar līgumu vai tiesas spriedumu var tikt noteikta kopējās lietas dalīta lietošana. Civillikuma 1070. pantā noteikts, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Tātad kopīpašnieki var vienoties arī par zemes (ne tikai ēkas) dalītu lietošanu, vai, ja vienošanos nevar panākt, vērsties ar prasību tiesā. Nosakot dalītu lietošanu, tiek dalīta nevis pati kopējā lieta, bet gan tās lietošana, tāpēc tās rezultātā katra daļa nekļūst par patstāvīgu lietu, konkrētajā gadījumā tiek noteiktas pietiekoši norobežota kopējās lietas daļas, kas atrodas katra kopīpašnieka individuālā valdījumā un lietošanā;
2) Neapmierinātais kopīpašnieks var vērsties tiesā, prasot kopīpašuma izbeigšanu, to sadalot. Saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, vēršoties tiesā ar prasību. Tiesa par kopīpašuma sadali lemj saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu. Dalīšana var izpausties ne tikai kā kopējās lietas reāla sadale, bet arī, piemēram, kā visas šīs lietas piešķiršana vienam kopīpašniekam, uzliekot viņam par pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem par viņu kopīpašuma daļām, vai kā šīs lietas pārdošana trešajai personai, sadalot saņemto atlīdzību kopīpašnieku starpā, kā arī kopīpašums var tikt izbeigts vienīgi attiecībā pret to kopīpašnieku, kurš grib "izstāties" no kopīpašuma, piemēram, izmaksājot šim kopīpašniekam viņa domājamai daļai atbilstošu atlīdzību, bet pārējo kopīpašnieku daļas samērīgi palielināt (Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 279. lpp.).
Līdz ar to gan valstij kā zemes kopīpašniekam, gan arī pašvaldībai kā minēto domājamo daļu ieguvējai ir saistoši īpašuma aprobežojumi, ko paredz Civillikuma regulējums attiecībā uz kopīpašumu (Civillikuma 1067. un turpmākie panti).
Atbilstoši Civillikuma regulējumam, pašvaldība nevarēs izbeigt kopīpašuma attiecības bez otra kopīpašnieka piekrišanas vai strīdus gadījumā – bez tiesas iesaistes.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Rīgas pilsētas domes 2022. gada 30. marta lēmums Nr.1360 5.punktā norādītajam, Rīgas domes Īpašuma departamentam pēc īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā veiks nepieciešamās darbības jautājuma par kopīpašuma tiesību izbeigšanu uz nekustamo īpašumu Beberbeķu 7. līnijā 3, Rīgā (kadastra Nr. 01000822503), un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000822503 reālās sadales īstenošanu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, īstenojot pašvaldības lēmumā paredzēto ieceri izbeigt kopīpašumu, īstenojot minētā nekustamā īpašuma reālo sadali, būs jāievēro Civillikuma normas par kopīpašuma izbeigšanu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, īstenojot pašvaldības lēmumā paredzēto ieceri izbeigt kopīpašumu, īstenojot minētā nekustamā īpašuma reālo sadali, būs jāievēro Civillikuma normas par kopīpašuma izbeigšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīgas valstpilsētas pašvaldības iedzīvotāji un viesi. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, zaļo zonu ierīkošanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskas personas- uzņēmumi, iestādes, organizācijas, kas veic savu saimniecisko darbību un pilda funkcijas Rīgas valstpilsētas pašvaldības teritorijā. Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, zaļo zonu ierīkošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekts neskar valsts budžetu. Izdevumus, saistībā ar valsts nekustamo reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, segs Rīgas valstspilsētas pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi") un Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no projektā minētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no projektā minētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi