Anotācija

1. Valsts pamatizglītības standartā ietvertajos pamatizglītības programmu paraugos ir paredzēts, ka izglītojamiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, izglītības iestāde izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņiem iekļauties kopējā mācību procesā. Vienlaikus noteikumos Nr. 11 izglītības iestādēm nav noteikta prasība sniegt papildu atbalstu izglītojamam, kurš atbilstoši noteikumu Nr. 11 25. punktam nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešajā daļā noteikto regulējumu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atbilstoši noteikumu Nr. 11 26. punktā noteiktajam regulējumam atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Ņemot vērā minēto un kopējo uz otru gadu tajā pašā klasē palikušo izglītojamo skaitu ir nepieciešamas konkretizēt un pastiprināt atbalsta pasākumu īstenošanu, lai nākamā mācību gada laikā izglītojamie varētu uzlabot savu sniegumu un sekmīgi apgūtu neapgūto vai nepietiekami apgūto mācību saturu, jo atstāšana uz otru gadu pati par sevi vēl negarantē izglītojamo mācību snieguma uzlabošanos.
Ja izglītojamais saskaras ar grūtībām mācību satura apguvē, kas, iespējams, nav laikus pamanītas, būtiska loma ir gan konkrētā mācību priekšmeta pedagoga, gan kopumā izglītības iestādes savlaicīgai un mērķtiecīgai izglītojamam nepieciešamā atbalsta noteikšanai un sniegšanai, iesaistot arī atbalsta personālu, dažkārt arī attiecīgos pašvaldības dienestus, kā arī izglītības iestādes veiksmīgai sadarbībai ar izglītojamā ģimeni. Lai izglītojamam, kurš nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, nodrošinātu mērķtiecīgu un plānveidīgu atbalstu mācību procesā, viens no priekšnosacījumiem tā veiksmīgai īstenošanai ir individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde mācību sasnieguma uzlabošanai, kas paredzētu mācību satura apguves organizēšanu atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, lai izglītojamais varētu sasniegt valsts pamatizglītības standartā noteiktos mērķus un uzdevumus.
2. Noteikumu Nr. 11 26. punkts nosaka, ka izglītojamais, kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir izsniegta liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, tādējādi izglītojamam, kurš ir apguvis pamatizglītības programmu un ieguvis vērtējumus gadā visos mācību priekšmetos ne zemāk kā četras balles un ir kārtojis noteiktos valsts pārbaudes darbus, bet nav ieguvis pietiekamu vērtējumu vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), ir atkārtoti jāmācās vispārējās izglītības iestādes 9. klasē un atkārtoti jāapgūst 9. klases mācību priekšmeti. Šāda pieeja nav motivējoša un efektīva, tā neveicina izglītojamā interesi par mācībām un nenodrošina izglītojamam nekādas alternatīvas izvēles iespējas apgūt, piemēram, profesionālo kvalifikāciju.

1. Lai nodrošinātu izglītojamam, kurš nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, individualizēta atbalsta sniegšanu, kas ietver pedagogu un citu iesaistīto pušu pastiprinātu uzmanību izglītojamā mācīšanās vajadzībām, mērķtiecīgi veicot nepieciešamās intervences, noteikumu projekts papildināts ar jaunu apakšpunktu, nosakot izglītības iestādei pienākumu minētajiem izglītojamajiem izstrādāt individuālo izglītības programmas apguves plānu, tajā norādāmo informāciju, kā arī to, ka izglītojamam tiek nodrošināts mentora atbalsts.
2. Lai nodrošinātu izglītojamam, kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir izsniegta liecība un kurš ir ieguvis vērtējumus gadā visos mācību priekšmetos ne zemāk kā četras balles un ir kārtojis noteiktos valsts pārbaudes darbus (eksāmenus vai centralizētos eksāmenus), bet nav ieguvis pietiekamu vērtējumu vienā minētajā valsts pārbaudes darbā, noteikumu projekts papildināts ar jaunu tiesisku regulējumu paredzot iespēju turpināt izglītību arodizglītības programmā, vienlaicīgi nodrošinot viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta iztrūkstošo zināšanu un prasmju apgūšanu nepieciešamā valsts pārbaudes darba (eksāmena vai centralizētā eksāmena) vērtējuma sasniegšanai.
Plānots, ka uzņemšanu arodizglītības programmās izglītības iestādes uzsāks īstenot 2025. gada septembrī. To īstenošanas ilgums 3 gadi, un to apguve dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Uzņemšana minētajās programmās saskaņota ar nozares ekspertu padomēm, kā arī 2024. gada 11. decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē.
Šobrīd trīs gadu arodizglītības programmas plānotas Izglītības un zinātnes ministrijas padotības piecās profesionālās izglītības iestādēs un trīs pašvaldību padotībā esošas izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem būs iespējas apgūt arodizglītības programmas “Frizieru pakalpojumi”, “Ēdināšanas pakalpojumi”, “Dārzkopība”, “Kokizstrādājumu izgatavošana”, “Sociālā aprūpe”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, t.sk. personām ar invaliditāti, savukārt pašvaldību padotībā esošas izglītības iestādēs – arodizglītības programmas “Ēdināšanas pakalpojumi” un “Frizieru pakalpojumi”.
Ministrijas un tās padotības profesionālo izglītības iestāžu sākotnējais piedāvājums ietvēra arī iespēju mācīties arodizglītības programmā “Metālapstrāde”, tomēr šīs programmas īstenošana netika atbalstīta no nozares darba devēju puses.

Lai izglītojamais, kurš atkārtoti mācās 9. klasē, varētu sasniegt minētos rezultātus, vispārējās izglītības iestādē tiks izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns neapgūto vai nepietiekami apgūto sasniedzamo rezultātu sekmīgai apguvei. Tam izglītojamam, kurš izvēlēsies apgūt arodizglītības programmu, profesionālas izglītības iestāde izstrādās individuālu izglītības programmas apguves plānu viena mācību priekšmeta apguvei valsts pārbaudes (eksāmena vai centralizētā eksāmena) darba nepieciešamā kopvērtējuma ieguvei. Abos gadījumos paredzēts nodrošināt arī individualizētus atbalsta pasākumus, t.sk. mentora atbalstu.
Pamatizglītības ieguvi apliecinošu dokumentu izsniedz izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības programmu. Šobrīd tās profesionālas izglītības iestādes, kuras īsteno arodizglītības programmas vienlaikus neīsteno vispārējās pamatizglītības programmas. Ņemot to vērā, izglītojamam tiks saglabāta vieta eksterņa statusā iepriekšējā izglītības iestādē, lai mācību gada noslēgumā viņš atkārtoti varētu kārtot valsts pārbaudījumu (eksāmenu vai centralizēto eksāmenu) tajā mācību priekšmetā, kurā iepriekš netika iegūts pozitīvs vērtējums, iegūtu vērtējumu un saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi.
Noteikumu projekts paredz, ka attiecībā uz to izglītojamo, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību un ir uzņemts arodizglītības programmā, saglabājot vietu eksterņa statusā, vispārējā izglītības iestāde iesniedz profesionālās izglītības iestādei ieteikumus, kuros norāda izglītojamā apgūto izglītības programmu, atbalsta pasākumus (ja attiecināms), izglītojamā raksturojumu, tai skaitā stiprās puses, un šādu risku izvērtējumu: 1) ar mācību darbu/izglītības iestādes vidi saistītie riski (piemēram, konflikti ar citiem izglītojamiem, pedagogiem, grūtības mācību satura apguvē, kavējumi. u.c.); 2) sociālās vides un veselības riski (piemēram; ilgstoši vai periodiski neatrodas mājās, klaiņo; grūtniecība/ir mazs bērns/-i,  speciālās vajadzības (iegūti vai iedzimti funkcionāli traucējumi)), atkarības (u.c.); 3) ar ģimeni saistītie riski (piemēram; Izglītojamais ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas; nepieciešamība veikt pienākumus mājās, kas traucē mācībām; ģimenes locekļi dzīvo/strādā citā valstī/pilsētā u.c.), 4) ekonomiskie riski (piemēram; ģimene nevar nodrošināt individuālos mācību līdzekļus un/vai individuālās lietošanas priekšmetus; nepietiekami finansiālie resursi pamatvajadzību nodrošināšanai u.c.).

Minētā pasākuma īstenošana tiks nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros, kura īstenošanu nosaka Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 483 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.1. pasākuma ”Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – projekts “Skola – kopienā”).
Projekta “Skola – kopienā” I modulis paredz individualizēta atbalsta sniegšanu izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai izglītojamie, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību, un ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē. Moduļa mērķis ir atbalstīt izglītojamo mācību priekšmeta satura apguvē.
Projekta “Skola – kopienā” ietvaros no 2025. gada 1. septembra atbalstu mācību priekšmeta apguvē paredzēts nodrošināt divas stundas nedēļā vienam mācību priekšmetam ( 48 h pirmā semestrī un 60 h otrā semestrī).
Projekts “Skola – kopienā” mentora individuālo atbalstu izglītojamajam definē kā sistemātisku un profesionālu pieeju, kas balstīta savstarpējā uzticībā, kur izglītojamā mentors, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, sniedz personalizētu palīdzību izglītojamajam, lai veicinātu viņa personīgo attīstību, akadēmiskos sasniegumus un sociālo integrāciju. Atbalsta mērķis ir stiprināt izglītojamā pašapziņu, motivāciju un cieņpilnu attiecību veidošanas prasmes, kas ir pamats veiksmīga izglītības procesa nodrošināšanai, kā arī palīdzēt identificēt un risināt potenciālos izaicinājumus, kas var novest pie sociālās atstumtības un/vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas. Papildus katram izglītojamam no 13 gadu vecuma būs pieejams mentora individuāls atbalsts 20 h mēnesī.
Projekta “Skola – kopienā” ietvaros tiek izstrādāta izglītojamo mentora mācību programma, ko paredzēts uzsākt 2025.gada otrajā pusē, izveidojot 5 reģionālas mācību grupas un apmācīt ne mazāk kā 100 mentorus. Mentora individuālo atbalstu izglītojamajiem plānots uzsākt no 2026.gada 1.janvāra.
Finansiālu atbalstu saņems tā izglītības iestāde, kurai būs noslēgts sadarbības līgums ar projektu "Skola-kopienā" par projekta darbību īstenošanu. Tam izglītojamam, kurš atkārtoti mācīsies 9.klasē klasē vispārējās izglītības iestāde izstrādās un īstenos izglītojamā individuālo izglītības programmas apguves plānu, individualizēta atbalsta sniegšanu, kas ietver pedagogu un citu iesaistīto pušu pastiprinātu uzmanību izglītojamā mācīšanās vajadzībām, mērķtiecīgi veicot nepieciešamās intervences, kā arī nodrošinās mentora atbalstu. Tam izglītojamam, kurš izvēlēsies apgūt arodizglītības programmu, profesionālas izglītības iestāde izstrādās un īstenos izglītojamā individuālo izglītības apguves plānu, sniegs atbalstu mācību priekšmetā, kurā nav nokārtots valsts pārbaudes darbs, kā arī nodrošinās mentora atbalstu.
Sadarbības partneris – profesionālā izglītības iestāde izglītojamā individuālo atbalsta plānu izstrādās projekta "Skola-kopienā" interaktīvajā rīkā saskaņā ar sadarbības partneriem izstrādātajām vadlīnijām projekta darbību īstenošanai (vadlīnijas pieejamas: https://www.skola-kopiena.lv/uploads/7c/38/7c38827a-0e49-4370-b137-2b9df58ade17.pdf).

Tādējādi saskaņā ar individuālu izglītības programmas apguves plānu un pieejamiem individualizētiem atbalsta pasākumiem tiem izglītojamiem, kuri atkārtoti mācās 9.klasē, būs iespēja gan pilnveidot zināšanas tajos mācību priekšmetos, kuros iepriekš bijis nepietiekams vērtējums un iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, savukārt tiem izglītojamiem, kuri izvēlēsies apgūt arodizglītību - pilnveidot zināšanas tajā priekšmetā, kurā iepriekš bijis nepietiekams vērtējums, lai varētu nokārtot iepriekš nenokārtoto valsts pārbaudes darbu (eksāmenu vai centralizēto eksāmenu) un iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, vienlaikus iegūstot dzīvei un darba tirgum noderīgas prasmes (profesionālo kvalifikāciju).
Vienlaicīgi ņemams vērā, ka risinājumi saistībā ar izglītojamo, kuri  par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši liecību, turpmāko izglītību, atkarīgi arī no tā, kāda ir valsts pārbaudījumu (eksāmenu vai centralizēto eksāmenu) organizēšanas un īstenošanas kārtība, tādējādi minēto procesu izmaiņu gadījumā, projektā iekļautais regulējums var tikt pārskatīts.