Anotācija

Pašreizējā šo noteikumu 11.1. apakšpunkta redakcijā lauku saimniecības, kuras vēlas pretendēt uz atbalstu, tiek vērtētas pēc to vidējā neto apgrozījuma pēdējo trīs noslēgto gadu periodā, nosakot minimālo slieksni 15 000 eiro, no kuriem vismaz 4 000 eiro jābūt no lauksaimniecības nozares. Tomēr šāda pieeja var radīt neskaidrības un nevienlīdzīgas iespējas uzņēmumiem, kuru apgrozījums būtiski svārstās no gada uz gadu.
Piemēram, ja lauku saimniecībai bijis izteikti labvēlīgs pēdējais gads, kur pirms tam ir bijuši divi vājāki gadi, tās trīs gadu vidējais apgrozījums var nesasniegt nepieciešamo slieksni. Šāda situācija var ierobežot atbalsta pieejamību dzīvotspējīgām un attīstības spējīgām saimniecībām. Papildus ietverot šos grozījumus ir iespēja palielināt atbalsta pretendentu loku mazināt administratīvo slogu atbalsta pretendentu atbilstībai.

Ieviešot precizējumu, atbalsta saņemšanai tiks vērtēts ne tikai trīs gadu vidējais apgrozījums, bet arī pēdējā gada dati. Tas nozīmē, ka, ja lauku saimniecība pēdējā noslēgtajā gadā sasniedz 15 000 eiro apgrozījumu (tai skaitā 4 000 eiro no lauksaimniecības nozares), tā varēs kvalificēties atbalstam pat tad, ja trīs gadu vidējais apgrozījums ir zemāks šī perioda svārstību dēļ.
Šāda pieeja nodrošinās elastīgāku un taisnīgāku pieeju atbalsta saņemšanai, jo tiks ņemta vērā reālā ekonomiskā situācija pēdējā gadā, mazāku ietekmi no ārkārtas apstākļiem, piemēram, sliktiem ražas gadiem vai ekonomiskām krīzēm iepriekšējos divos gados, ja saimniecība pēdējā gadā ir nostabilizējusies, kā arī atbalsta pieejamību dzīvotspējīgām saimniecībām, kas atbilst minimālajām prasībām.

Pašreizējā šo noteikumu 18.1.3. apakšpunkta redakcijā visa mēslošanas un augu aizsardzības tehnika, tostarp kūtsmēslu izkliedēšanas tehnika, tiek atbalstīta tikai tad, ja tā tiek iegādāta kopā ar precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām. Šāda pieeja veicina Eiropas Savienības un Latvijas lauksaimniecības politikas mērķus attiecībā uz precīzo tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti un samazina ietekmi uz vidi.
Tomēr šī prasība ierobežo atbalsta pretendentu saimniecisko darbību un apsaimniekošanas principus. Līdz ar to būtu paredzami arī izņēmumi, lai  neveicinātu stagnāciju kūtsmēslu apsaimniekošanā, būtu atbalstāma cieto kūtsmēslu izkliedēšanas tehnika arī bez precīzās tehnoloģijas prasības. Šāda pieeja uzlabo lauksaimniecības ilgtspēju un efektivitāti, kā arī veicina labvēlīgāku kūtsmēslu apsaimniekošanu. Papildus tam cieto kūtsmēslu izkliedētāji var samazināt saimniecības izdevumus uz minerālmēslu izmantošanu, tai pat laikā, veicinot augsnes auglības saglabāšanu ilgtermiņā.

Ja noteikumi tiek papildināti, tas nozīmē, ka šīs tehnikas iegāde būtu atbalstāma pat tad, ja tā nav aprīkota ar precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām. Šāds precizējums sniedz vairākus ieguvumus, veicinot tādu iekārtu iegādi, kas samazina lauksaimnieku izmaksas minerālmēslu iegādē. Šis papildinājums dos lauksaimniekiem iespēju iegādāties nepieciešamo tehniku, lai efektīvāk apsaimniekotu kūtsmēslus, samazinātu minerālmēslu izmantošanu, aizstājot tos ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem uzlabojot augsnes kvalitāti.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi nosaka, ka lietotas tehnikas un iekārtu iegāde ir atbalstāma tikai tad, ja tās nav vecākas par pieciem gadiem. Šis ierobežojums tika ieviests, lai nodrošinātu, ka iegādātā tehnika ir pietiekami jauna, efektīva un tehnoloģiski attīstīta, tomēr tas ierobežo lauksaimnieku iespējas izvēlēties ekonomiski izdevīgāku tehniku. Daudzos gadījumos lietotas tehnikas tirgū ir pieejami labā tehniskā stāvoklī esoši modeļi, kas ir vecāki par pieciem gadiem, bet joprojām spēj efektīvi pildīt lauksaimniecības darbus.

Ja maksimālais lietotas tehnikas vecums tiek palielināts līdz piecpadsmit gadiem, tas ļautu lauksaimniekiem iegādāties plašāku tehnikas klāstu par pieejamākām cenām, vienlaikus saglabājot iespēju saņemt atbalstu. Šāds grozījums veicinātu ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, samazinot nepieciešamību pēc jaunas tehnikas iegādes un palielinot esošās tehnikas kalpošanas laiku. Tāpat tas būtu īpaši nozīmīgs mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kuriem jaunas vai mazlietotas tehnikas iegāde bieži vien ir finansiāli apgrūtinoša.
Lai nodrošinātu kvalitātes un drošības prasības, tiktu saglabāta prasība par tehnikas vecuma pierādīšanu un tehniskā stāvokļa atbilstību ekspluatācijas standartiem. Tādējādi tiktu panākts līdzsvars starp atbalsta saņēmēju iespējām iegādāties lietotu tehniku un nepieciešamību nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību.

Pašreizējā situācijā šo noteikumu 19. punkta apakšpunktos, dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām ir vienādi nosacījumi ar citām nozares kooperatīvajām sabiedrībām, bet ņemot vērā šīs nozares attīstību, ir nepieciešams paredzēt plašāku attiecināmo izdevumu tvērumu. Tāpēc ir nepieciešams sniegt  iespējas saņemt atbalstu specifiskas tehnikas un iekārtu iegādei, kas ir būtiskas ražas novākšanai, pirmapstrādei, uzglabāšanai un saldēšanai. Līdz ar to kooperatīvi varētu pilnvērtīgi modernizēt un attīstīt savu materiālo bāzi, kas būtiski ietekmē kopējo dārzkopības nozares efektivitāti, kvalitāti un konkurētspēju.
Ņemot vērā, ka dārzkopības produkti ir ļoti jutīgi pret uzglabāšanas un loģistikas nosacījumiem, šīs infrastruktūras trūkums vai nepietiekamība veicina ražas zudumus, samazina produkcijas kvalitāti un saimniecību ienākumus. Turklāt, bez mērķtiecīga atbalsta kooperatīvu attīstība un kopīgas tehnikas izmantošana ir ierobežota, kavējot efektīvu saimniekošanu un resursu izmantošanu.

Papildinot noteikumu 19.1. un  19.3. apakšpunktu ar specifiskiem nosacījumiem tieši dārzkopības nozares kooperatīvajām sabiedrībām, tiktu radīta iespēja saņemt atbalstu nozarei īpaši svarīgās tehnikas un iekārtu iegādei, nenosakot ierobežojumus. Šāds risinājums ļautu kooperatīviem ieguldīt ražas novākšanas, pirmapstrādes, aukstuma, saldēšanas un uzglabāšanas infrastruktūrā, tādējādi būtiski uzlabojot produkcijas kvalitāti, samazinot zaudējumus un veicinot nozares konkurētspēju. Tāpat tas veicinātu lauksaimnieku sadarbību, palielinātu kopīgo infrastruktūru izmantošanu un dotu iespēju ilgtermiņā nodrošināt dārzkopības nozares ilgtspēju.

Pašreizējā situācijā šo noteikumu 45.1. apakšpunktā atbalsta pretendenti saskaras ar ierobežojumiem attiecībā uz energoefektīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu, jo līdz šim atbalsts bija pieejams tikai elektroenerģijas ražojošām iekārtām, neiekļaujot akumulējošās tehnoloģijas. Tas ierobežo iespējas pilnvērtīgi izmantot saražoto enerģiju un veicina atkarību no ārējiem enerģijas avotiem dienas tumšajā laikā, kas var radīt papildu izmaksas un nestabilitāti lauksaimniecības un pārstrādes uzņēmumiem.

Lai risinātu šo problēmu, būtu nepieciešams paplašināt atbalsta tvērumu, iekļaujot arī elektroenerģijas akumulējošās tehnoloģijas šo noteikumu 45.1. apakšpunktā. Tas ļautu saimniecībām un uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt saražoto enerģiju, uzkrājot to izmantošanai brīžos, kad ražošana samazinās vai patēriņš ir augstāks. Šāds risinājums ne tikai veicinātu energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu, bet arī nodrošinātu lielāku enerģētisko neatkarību un stabilitāti, kā arī palīdzētu samazināt ilgtermiņa izmaksas. Jāpiebilst, ka uzņēmumi, kuri spēs paši saražot elektroenerģiju, nodrošinās nepārtrauktu ražošanas procesu arī turpmāk, kā arī būs labāk sagatavoti darbībai ārkārtas situācijās.
Vērtējot atbalsta pretendenta iesniegto projektu par akumulējošo iekārtu ieguldījumiem, akumulācijas sistēmas apjoms tiks noteikts atbilstoši atbalsta pretendenta vidējam diennakts patēriņam gadā, nodrošinot autonomiju ar akumulatoru kapacitāti uz vismaz 1,5 dienām.

Šo noteikumu piemērošanas gaitā praksē ir konstatēta nepieciešamība veikt tehniskus precizējumus vairākos apakšpunktos, lai nodrošinātu to atbilstību faktiskajai piemērošanas kārtībai un novērstu interpretācijas neskaidrības. Jo īpaši nepieciešami grozījumi apakšpunktos 26.15., 49.4. un 56.2., kur identificētas nepilnības normu formulējumā, kas var radīt atšķirīgu to piemērošanu vai apgrūtināt vienotu izpratni.
Lai arī minētie precizējumi pēc būtības nemaina normu saturu, tie ir būtiski normatīvā akta skaidrībai un lietotāju ērtībai, kā arī atbilstības nodrošināšanai administratīvajos procesos. Precizējumi nepieciešami arī, lai samazinātu kļūdu iespējamību normu interpretācijā un piemērošanā.

Tiek precizēta normatīvā akta redakcija, saglabājot spēkā esošās tiesību normas mērķi un darbības jomu. Veiktie precizējumi veicinās tiesību normu skaidrāku un vienveidīgāku piemērošanu praksē, samazinot kļūdainas interpretācijas un administratīvu pārpratumu risku. Turklāt šie grozījumi palīdzēs mazināt piemērošanas kļūdas un nodrošinās atbilstību starp normatīvā regulējuma teorētisko formulējumu un tā praktisko īstenošanu.

Atbilstoši apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr.113 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai” 14.2. apakšpunktā atbilstošos projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā pēc iegūtā punktu skaita atlases kritērijos, ko apstiprinājusi Zemkopības ministrija, saskaņojot ar KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komiteju, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 79. panta 1. punktu. Ņemot vērā iepriekš minēto ir nepieciešams  veikt izmaiņas un projektu atlases kritērijus apstiprināt Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā, kā to paredz normatīvie akti, līdz ar to ir nepieciešams šos kritērijus jeb 3. pielikumu, kā arī ar tiem saistītos punktus svītrot no noteikumiem. Tas ļautu uzlabot normatīvā regulējuma pielāgojamību un pārskatāmību atbalsta pretendentiem.

Svītrots noteikumu 3.pielikums, attiecīgi praksē piemērojot projektu atlases kritērijus, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

Pašreizējā redakcijā noteikumu 108. punktā nav ietverta atsauce uz preventīvajiem ieguldījumiem, kas veikti šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajās intervencēs atbilstoši 26.15. apakšpunktam. Tas nozīmē, ka atbalsta pretendentiem, kuri 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā īstenoja preventīvos pasākumus pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" ietvaros, tiek piemērots maksimāli attiecināmo izmaksu apmēra samazinājums saskaņā ar 107. punktu.
Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta pretendentiem, kuri īstenojuši ieguldījumus preventīvos pasākumos, kuru mērķis ir samazināt riskus un veicināt ilgtspējīgu saimniekošanu. Tā rezultātā tiek ierobežotas šo pretendentu iespējas pilnvērtīgi izmantot pieejamo atbalstu turpmākajiem ieguldījumiem. Nepilnības novēršanai nepieciešams papildināt 108. punktu, skaidri paredzot izņēmumu arī attiecībā uz minētajiem preventīvajiem ieguldījumiem.

Papildināt 108. punktu ar nosacījumiem, ka atbalsta pretendenti un to saistītās personas, kuri veikuši ieguldījumus preventīvajos pasākumos iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā īstenoja preventīvos pasākumus pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" ietvaros, tiem netiks piemērots  maksimālo attiecināmo izmaksu apmēra samazinājums par preventīvo ieguldījumu apmēru. Preventīvie ieguldījumi ietver pasākumus, kas palīdz mazināt riskus, piemēram, ieguldījumus lauksaimniecības tehnoloģijās, kas uzlabo vides apstākļus, novērš dabas katastrofu sekas vai uzlabo ražības ilgtspēju. Tādi ieguldījumi ir ļoti svarīgi ilgtermiņa lauku attīstībā, jo tie palīdz nodrošināt ražotāju konkurētspēju un saglabāt vides līdzsvaru.
Šāds paplašinājums palīdzēs nodrošināt taisnīgāku pieeju, kas veicina ilgtspējīgus ieguldījumus un atbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz lauksaimniecības sektora attīstību, kas ietver arī preventīvos un risku mazināšanas pasākumus. Tas veicinās vispārēju politikas saskaņotību, kā arī palielinās investīciju pievilcību lauksaimniecības nozarē, kas ir būtiska ilgtspējīgas lauku attīstības un konkurētspējas nodrošināšanai.

Pašreizējais noteikumu projekts paredzēja, ka atbalsta pretendentiem bija jāiesniedz plaša un detalizēta informācija par savu projekta pieteikumu, bet ņemot vērā, ka tehnoloģiju un elektroniskās vides attīstības laikā ir iespēja mazināt iesniedzamo dokumentu apmēru, izveidojot starp institūciju sadarbību, informāciju ir iespējams pārnest savstarpēji, to neprasot atkārtoti atbalsta pretendentam.

Lai precizētu nepieciešamās informācijas iesniegšanu un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu un padarītu atbalsta piešķiršanas procesu efektīvāku, ir veikts pārskats par nepieciešamo informācijas iesniegšanu. Kā atbildes reakcija uz Zemkopības ministrijas ministra prasību samazināt administratīvo slogu, ir veikti uzlabojumi, ieviešot skaidrākus, vienkāršotus un mērķtiecīgākus dokumentu iesniegšanas nosacījumus. Tas ļaus samazināt dokumentācijas apjomu, kas jāiesniedz atbalsta pretendentiem, kā arī padarīs procesu ātrāku un pieejamāku, ļaujot atbalsta saņēmējiem koncentrēties uz saimnieciskās darbības attīstību. Šādi pasākumi sekmēs un uzlabos administratīvo efektivitāti un atbalsta pieejamību, atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības politikas mērķiem. Līdz ar to ir precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts 113. punktā, kā arī veikti tehniski precizējumi:
- 115. punktā paredzot iegūt informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas reģistrētas būvniecības lietas, papildus salāgojot šo punktu ar jau 113.7. apakšpunktā minēto;
- 135. punktā nosakot, ka lietotus pamatlīdzekļus arī var iesniegt Tehnikas un iekārtu katalogā neveicot iepirkuma procedūru, bet piemērojot vienkāršotās izmaksas, kur par pamatu kalpo neatkarīgas ekspertu komisijas vērtējums. 
- Kopprojekta nosacījumos 124.1. apakšpunktā nosakot, ka nav nepieciešams notariāli apstiprināts līgums starp kopprojekta dalībniekiem.
- Svītrojot 148. punktā ietverto un svītrojot 149. punktu, kas jau ir minēti, saistoši un piemērojami no Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumiem Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai".

Lai gan šo noteikumu 2. pielikumā noteikto atbalsta intensitāšu piemērošana praksē ir nodrošinājusi taisnīgu un pārskatāmu finansējuma sadali, mainīgā sociāli ekonomiskā vide un politiskās prioritātes rada nepieciešamību pārskatīt un papildināt esošās atbalsta intensitātes. Esošā sistēma ne vienmēr pietiekami aptver tos atbalsta pretendentus, kuriem nepieciešams mērķēts atbalsts – piemēram, mājražotājus, lauksaimniekus, kuri uzsāk vai attīsta pārstrādes darbības, kā arī dārzkopības nozari.
Turklāt, ņemot vērā pēdējā laika izaicinājumus vides jomā, īpaši piena pārstrādes nozarē, pastāv nepieciešamība stiprināt atbalstu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanai, lai samazinātu piesārņojumu un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Esošais regulējums šos aspektus pilnībā neietver, līdz ar to nepieciešami papildinājumi atbalsta intensitāšu noteikšanā, lai nodrošinātu efektīvāku un mērķētāku atbalsta mehānismu.

2. pielikumā ir precizētas un papildinātas atbalsta intensitātes. Ir palielināta atbalsta intensitāte ieguldījumiem pārtikas pārstrādē, nosakot prioritāti D kategorijas uzņēmumiem un lauksaimniekiem, kuri uzsāk vai jau veic pārstrādi. Ņemot vērā pretendentu ieteikumus, ir papildinātas arī kooperatīvo sabiedrību atbalsta intensitātes gadījumos, kad projekti paredz ieguldījumus tehnikas, stacionāro iekārtu (tostarp graudu kalšu) un aprīkojuma iegādē, specializētajā transportā, ieguldījumos dārzkopības nozarē, kā arī ņemot vērā pēdējos notikumus piena pārstrādes nozarē, tika ietverta atbalsta intensitāte vides piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās piena pārstrādē, lai veicinātu ieguldījumus, kas iepriekš netika atbalstīti.