Anotācija (ex-ante)

                                         Pamatojums apropriāciju palielinājumam
     Galvenie iemesli, kāpēc 2021. gadā nepieciešams apropriācijas palielinājums apakšprogrammai 41.01.00:
1) Padomes 2020. gada 14. decembra lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas       Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom               stāšanās spēkā (turpmāk – PRL 2020).
2021. gads ir īpašs ar to, ka tas ir pārejas gads, proti, notiek pāreja no ES daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk – DFS) 2014. – 2020. gadam uz DFS 2021. – 2027. gadam. 2021. gada 1. jūnijā stājās spēkā PRL 2020, kas ievieš atsevišķas izmaiņas esošajā pašu resursu sistēmā[1]. Jaunajam pašu resursu lēmumam ir finansiāla ietekme uz dalībvalstu iemaksām ES budžetā, kas tika iestrādāta ES budžeta grozījumos Nr.4 “Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus”[2] (turpmāk – BGP Nr.4) . BGP Nr.4 ietekme uz Latvijas iemaksām ES budžetā ir aptuveni 15,62 milj. euro. Paredzams, ka maksājums, kurā būs iestrādāta BGP Nr.4 ietekme, būs jāveic š.g. decembrī. Ņemot vērā, ka Komisija paziņo faktisko pašu resursa iemaksas apmēru katru mēnesi līdz 20. datumam, tad nepieciešamās papildus apropriācijas aprēķinā ir iekļauta FM prognoze. Balstoties uz BGP Nr.4, FM aprēķinātais š.g. decembra pašu resursu iemaksas apmērs varētu būt aptuveni 41,18 milj. euro.

2) Aprēķinātie tradicionālo pašu resursu (turpmāk – TPR) zaudējumi par pazeminātas vērtības tekstila un apavu importu no Ķīnas Tautas Republikas.
Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar 2021. gada 2. novembra Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā izskatāmo jautājumu Nr. 9.5.

3) Par zemu novērtēti muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā.
TPR ir vienīgie pašu resursi, kas tiek maksāti pēc fakta, proti, iekasētie muitas nodokļa ieņēmumi, atskaitot iekasēšanas izmaksas[3], ko patur dalībvalsts. Pārējās pašu resursu iemaksas tiek veiktas, balstoties uz iepriekš apstiprinātām prognozēm. Prognozes tekošajam (n) un nākamajam (n+1) gadam tiek apstiprinātas katru gadu maijā Pašu resursu padomdevējas komitejas (turpmāk - ACOR) sanāksmē. ACOR prognozēs tiek iekļautas arī TPR prognozes, bet tās ir indikatīvas, lai aptuveni dalībvalstis varētu novērtēt, cik konkrētajā gadā varētu būt kopējās pašu resursu iemaksas ES budžetā. Komisija prognozēja, ka Latvijai TPR iemaksas 2021. gadā būs aptuveni 37,69 milj. EUR, savukārt pēc fakta Latvija jau līdz š.g. 20. oktobrim bija iemaksājusi ES budžetā TPR aptuveni 38,08 milj. euro. Prognozējot kopējo iemaksu ES budžetā apjomu, kas iekļauts Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam”, FM balstījās uz Komisijas prognozi. Salīdzinot faktiskās ar prognozētajām TPR iemaksām, var secināt, ka Latvijas  muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā ir par zemu novērtēti, kas kopumā ar citiem ietekmējošajiem faktoriem rezultējas apakšprogrammas 41.01.00. apropriācijas iztrūkumā. 2021. gadā ir atlikuši divi TPR maksājumi, proti, novembrī un decembrī. Abu iepriekš minēto maksājumu kopsumma varētu būt aptuveni 10,30 milj. euro.

4) Iepriekšējo finanšu gadu PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi.
Budžeta izpildes procesā gan PVN, gan NKI pašu resursu maksājumu pamatā ir prognozētās PVN un NKI bāzes, tāpēc Komisija saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības[4], 10.b pantu katru gadu aprēķina korekciju jeb starpību starp summām, ko dalībvalstīm būtu jāmaksā saskaņā ar galīgo bāzi un ko tās faktiski ir iemaksājušas, pamatojoties uz budžeta prognozi. Vienlaikus tiek aprēķināta arī korekciju kopsummas pārdale starp dalībvalstīm atkarībā no to attiecīgās daļas visu dalībvalstu NKI. Neto summa ir jāieraksta pašu resursu kontā ik gadu jūnija pirmajā darba dienā, un, atkarībā no tā, kādas ir faktiskās bāzes, tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Komisija aprēķināto pielāgojumu summu paziņo tekošā gada februāri, līdz ar to šis process nav salāgotas ar dalībvalstu nacionālo budžetu plānošanu. 2021. gadā Latvijai aprēķinātais PVN un NKI bāzu pielāgojumu maksājums par iepriekšējiem finanšu gadiem (2009.-2019.g.) bija aptuveni 8,05 milj. euro.

Jāatzīmē, ka katrs šāds iepriekš neparedzēts (pirms apakšprogrammas prognozētā finansējuma iesniegšanas un apstiprināšanas nacionālajā budžetā) maksājums, negatīvi ietekmē 41.01.00 apakšprogrammas prognozētā finansējuma izpildes rādītājus uz gada beigām.

                       Plānotie maksājumi ES budžetā 2021. gada novembrī un decembrī
Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, uz š.g. 1. novembri apakšprogrammas 41.01.00 pieejamais atlikums ir aptuveni 18,28 milj. euro, kas ir nepietiekams apjoms, lai veiktu atlikušos maksājumus š.g. novembrī un decembrī pilnā apmērā. Kopumā 2021. gadā vēl ir atlikuši četri maksājumi ES budžetā:
     1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
     2. Maksājums par Latvijas Bankā atvērtajam Komisijas kontam piemērotās negatīvās procentu summas kompensēšanu[5] (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
     3. Kārtējais TPR maksājums novembrī un decembrī (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 22. novembrim un 20. decembrim);
     4. TPR zaudējumu maksājums (tiks maksāts kopā ar kārtējo TPR maksājumu š.g. novembrī vai decembrī).

Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. novembrī un decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[6], tad aprēķinā iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes informācija par uz š.g. 1. novembri “A” konta pārskatā iekļautajiem neto muitas nodokļa ieņēmumiem.

FM ir novērtējusi, ka iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušos  maksājumus 2021. gadā 100% apmērā, varētu būt 45 743 712 euro. Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 1 milj. euro apmērā, gadījumā, ja kāda no maksājumu prognozēm ir par zemu novērtēta, īpaši attiecībā uz vēl paredzētiem diviem TPR maksājumiem novembrī un decembrī. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums.


[1] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.2 “Grozītais priekšlikums Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu; Grozītais priekšlikums Padomes Regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus” (apstiprināta 2020. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.46 59.paragrāfs).

[2] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.1 “2021. gada vispārējā budžeta grozījumu Nr. 4 projekts. Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus” (apstiprināta 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.64 50.paragrāfs).

[3] Sākot ar 2021. gada 1. jūniju daļa, ko patur dalībvalsts, jeb iekasēšanas izmaksas ir 25% (iepriekš 20%).

[4] Regula ar 2016. gada 17. maija grozījumiem.

[5] Maksājuma rīkojuma vēstule ir sagatavota un iesniegta Valsts kasei, līdz ar to šī nauda ir rezervēta un atskaitīta no apakšprogrammā pieejamā atlikuma.

[6] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.

 

     Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz palielināt apropriāciju 41.01.00 apakšprogrammā 45 743 712 euro, lai būtu iespējams veikt iemaksas ES 2021. gada budžetā pilnā apmērā.
     Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.