21-TA-997: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas iemaksas ES budžetā tiek plānotas apakšprogrammā 41.01.00 “Iemaksas Eiropas Savienības budžetā” (turpmāk – 41.01.00 apakšprogramma), tādā veidā pildot saistības, ko Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies pildīt, iestājoties ES (t.sk. ES pašu resursu sistēmā).
Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 9. panta četrpadsmitās daļas 2. punkts nosaka tiesības finanšu ministram palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ES pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar ES, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Savukārt Likuma “Par valsts budžetu 2021. gadam” 23. pants paredz finanšu ministram atļaut veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad ES iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas ES budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus.
Likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 9. panta četrpadsmitās daļas 2. punkts nosaka tiesības finanšu ministram palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ES pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar ES, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Savukārt Likuma “Par valsts budžetu 2021. gadam” 23. pants paredz finanšu ministram atļaut veikt nepieciešamos maksājumus gadījumos, kad ES iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas ES budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par apropriācijas palielinājumu Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) budžeta apakšprogrammai 41.01.00 „Iemaksas Eiropas Savienības budžetā”” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojuma projekts) mērķis ir nodrošināt Latvijas maksājumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžetā izpildi pilnā apmērā saskaņā ar līgumiem, direktīvām, regulām un Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) iemaksu pieprasījumiem ES pašu resursu sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” 41.01.00 apakšprogrammas finansējums ir plānots 355 970 000 euro.
Apakšprogrammas 41.01.00 mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas kā ES dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties ES pašu resursu sistēmā.
Ja apakšprogrammā 41.01.00 ir nepietiekami finanšu līdzekļi līdz kārtējā gada beigām, tad Latvija nevar nodrošināt iemaksas ES budžetā pilnā apmērā.
Pamatojoties uz FM indikatīviem aprēķiniem, paredzams, ka, lai nosegtu 2021. gada ES budžeta saistības 100 % apmērā, budžeta apakšprogrammā 41.01.00 būs nepieciešams papildu finansējums 45 743 712 euro apmērā.
Iemaksu ES budžetā ietekmējošie faktori
Jāņem vērā, ka iemaksu apmēru ES budžetā katru gadu ietekmē vairāki faktori, kā rezultātā plānotais apmērs atšķiras no faktiskas izpildes. Iemaksu ES budžetā apmēru ietekmē šādi faktori:
- ES budžeta kopapjoms, kas nosaka izdevumu apmēru, ko dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim, un ES budžeta grozījumi, ar kuru palīdzību ES budžeta kopapjoms var tikt mainīts;
- ES budžeta grozījumu apstiprināšanas gaita. Ja ES budžeta grozījumi tiek apstiprināti tekošā gada beigās, tie var faktiski (pēc naudas plūsmas) ietekmēt nākamā gada maksājumus ES budžetā;
- Latvijas izaugsmes rādītāji un to izmaiņas, ņemot vērā, ka ES izdevumus dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim;
- Citu ES budžeta ieņēmumu apmērs (iekasētās soda naudas, kavējumu procenti, iepriekšējā gada ES budžeta izpildes pārpalikums u.tml.);
- Korekcijas maksājuma apmērs, kas tiek veikts, balstoties uz faktiskajiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI) bāzes apjomiem par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem. Tam var būt gan iemaksas samazinoša, gan iemaksas palielinoša ietekme;
- ES dalībvalstu fondu līdzekļu apguves apjomu novirze no plānotajiem apjomiem. Ja dalībvalstis nespēj apgūt ES fondu līdzekļus 100% apmērā atbilstoši plānotajam, tad veidojas budžetā pārpalikums, kā rezultātā iemaksas ES budžetā samazinās un otrādi
- Citi faktori.
Jāatzīmē, ka ES iemaksu plānošanu pavada ļoti liela nenoteiktība, un tikai gada beigās ir iespējams novērtēt provizoriskos faktiskos maksājumus iepretim iepriekš plānotajam.
Apakšprogrammas 41.01.00 mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas kā ES dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties ES pašu resursu sistēmā.
Ja apakšprogrammā 41.01.00 ir nepietiekami finanšu līdzekļi līdz kārtējā gada beigām, tad Latvija nevar nodrošināt iemaksas ES budžetā pilnā apmērā.
Pamatojoties uz FM indikatīviem aprēķiniem, paredzams, ka, lai nosegtu 2021. gada ES budžeta saistības 100 % apmērā, budžeta apakšprogrammā 41.01.00 būs nepieciešams papildu finansējums 45 743 712 euro apmērā.
Iemaksu ES budžetā ietekmējošie faktori
Jāņem vērā, ka iemaksu apmēru ES budžetā katru gadu ietekmē vairāki faktori, kā rezultātā plānotais apmērs atšķiras no faktiskas izpildes. Iemaksu ES budžetā apmēru ietekmē šādi faktori:
- ES budžeta kopapjoms, kas nosaka izdevumu apmēru, ko dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim, un ES budžeta grozījumi, ar kuru palīdzību ES budžeta kopapjoms var tikt mainīts;
- ES budžeta grozījumu apstiprināšanas gaita. Ja ES budžeta grozījumi tiek apstiprināti tekošā gada beigās, tie var faktiski (pēc naudas plūsmas) ietekmēt nākamā gada maksājumus ES budžetā;
- Latvijas izaugsmes rādītāji un to izmaiņas, ņemot vērā, ka ES izdevumus dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim;
- Citu ES budžeta ieņēmumu apmērs (iekasētās soda naudas, kavējumu procenti, iepriekšējā gada ES budžeta izpildes pārpalikums u.tml.);
- Korekcijas maksājuma apmērs, kas tiek veikts, balstoties uz faktiskajiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un nacionālā kopienākuma (turpmāk – NKI) bāzes apjomiem par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem. Tam var būt gan iemaksas samazinoša, gan iemaksas palielinoša ietekme;
- ES dalībvalstu fondu līdzekļu apguves apjomu novirze no plānotajiem apjomiem. Ja dalībvalstis nespēj apgūt ES fondu līdzekļus 100% apmērā atbilstoši plānotajam, tad veidojas budžetā pārpalikums, kā rezultātā iemaksas ES budžetā samazinās un otrādi
- Citi faktori.
Jāatzīmē, ka ES iemaksu plānošanu pavada ļoti liela nenoteiktība, un tikai gada beigās ir iespējams novērtēt provizoriskos faktiskos maksājumus iepretim iepriekš plānotajam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pamatojums apropriāciju palielinājumam
Galvenie iemesli, kāpēc 2021. gadā nepieciešams apropriācijas palielinājums apakšprogrammai 41.01.00:
1) Padomes 2020. gada 14. decembra lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom stāšanās spēkā (turpmāk – PRL 2020).
2021. gads ir īpašs ar to, ka tas ir pārejas gads, proti, notiek pāreja no ES daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk – DFS) 2014. – 2020. gadam uz DFS 2021. – 2027. gadam. 2021. gada 1. jūnijā stājās spēkā PRL 2020, kas ievieš atsevišķas izmaiņas esošajā pašu resursu sistēmā[1]. Jaunajam pašu resursu lēmumam ir finansiāla ietekme uz dalībvalstu iemaksām ES budžetā, kas tika iestrādāta ES budžeta grozījumos Nr.4 “Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus”[2] (turpmāk – BGP Nr.4) . BGP Nr.4 ietekme uz Latvijas iemaksām ES budžetā ir aptuveni 15,62 milj. euro. Paredzams, ka maksājums, kurā būs iestrādāta BGP Nr.4 ietekme, būs jāveic š.g. decembrī. Ņemot vērā, ka Komisija paziņo faktisko pašu resursa iemaksas apmēru katru mēnesi līdz 20. datumam, tad nepieciešamās papildus apropriācijas aprēķinā ir iekļauta FM prognoze. Balstoties uz BGP Nr.4, FM aprēķinātais š.g. decembra pašu resursu iemaksas apmērs varētu būt aptuveni 41,18 milj. euro.
2) Aprēķinātie tradicionālo pašu resursu (turpmāk – TPR) zaudējumi par pazeminātas vērtības tekstila un apavu importu no Ķīnas Tautas Republikas.
Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar 2021. gada 2. novembra Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā izskatāmo jautājumu Nr. 9.5.
3) Par zemu novērtēti muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā.
TPR ir vienīgie pašu resursi, kas tiek maksāti pēc fakta, proti, iekasētie muitas nodokļa ieņēmumi, atskaitot iekasēšanas izmaksas[3], ko patur dalībvalsts. Pārējās pašu resursu iemaksas tiek veiktas, balstoties uz iepriekš apstiprinātām prognozēm. Prognozes tekošajam (n) un nākamajam (n+1) gadam tiek apstiprinātas katru gadu maijā Pašu resursu padomdevējas komitejas (turpmāk - ACOR) sanāksmē. ACOR prognozēs tiek iekļautas arī TPR prognozes, bet tās ir indikatīvas, lai aptuveni dalībvalstis varētu novērtēt, cik konkrētajā gadā varētu būt kopējās pašu resursu iemaksas ES budžetā. Komisija prognozēja, ka Latvijai TPR iemaksas 2021. gadā būs aptuveni 37,69 milj. EUR, savukārt pēc fakta Latvija jau līdz š.g. 20. oktobrim bija iemaksājusi ES budžetā TPR aptuveni 38,08 milj. euro. Prognozējot kopējo iemaksu ES budžetā apjomu, kas iekļauts Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam”, FM balstījās uz Komisijas prognozi. Salīdzinot faktiskās ar prognozētajām TPR iemaksām, var secināt, ka Latvijas muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā ir par zemu novērtēti, kas kopumā ar citiem ietekmējošajiem faktoriem rezultējas apakšprogrammas 41.01.00. apropriācijas iztrūkumā. 2021. gadā ir atlikuši divi TPR maksājumi, proti, novembrī un decembrī. Abu iepriekš minēto maksājumu kopsumma varētu būt aptuveni 10,30 milj. euro.
4) Iepriekšējo finanšu gadu PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi.
Budžeta izpildes procesā gan PVN, gan NKI pašu resursu maksājumu pamatā ir prognozētās PVN un NKI bāzes, tāpēc Komisija saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības[4], 10.b pantu katru gadu aprēķina korekciju jeb starpību starp summām, ko dalībvalstīm būtu jāmaksā saskaņā ar galīgo bāzi un ko tās faktiski ir iemaksājušas, pamatojoties uz budžeta prognozi. Vienlaikus tiek aprēķināta arī korekciju kopsummas pārdale starp dalībvalstīm atkarībā no to attiecīgās daļas visu dalībvalstu NKI. Neto summa ir jāieraksta pašu resursu kontā ik gadu jūnija pirmajā darba dienā, un, atkarībā no tā, kādas ir faktiskās bāzes, tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Komisija aprēķināto pielāgojumu summu paziņo tekošā gada februāri, līdz ar to šis process nav salāgotas ar dalībvalstu nacionālo budžetu plānošanu. 2021. gadā Latvijai aprēķinātais PVN un NKI bāzu pielāgojumu maksājums par iepriekšējiem finanšu gadiem (2009.-2019.g.) bija aptuveni 8,05 milj. euro.
Jāatzīmē, ka katrs šāds iepriekš neparedzēts (pirms apakšprogrammas prognozētā finansējuma iesniegšanas un apstiprināšanas nacionālajā budžetā) maksājums, negatīvi ietekmē 41.01.00 apakšprogrammas prognozētā finansējuma izpildes rādītājus uz gada beigām.
Plānotie maksājumi ES budžetā 2021. gada novembrī un decembrī
Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, uz š.g. 1. novembri apakšprogrammas 41.01.00 pieejamais atlikums ir aptuveni 18,28 milj. euro, kas ir nepietiekams apjoms, lai veiktu atlikušos maksājumus š.g. novembrī un decembrī pilnā apmērā. Kopumā 2021. gadā vēl ir atlikuši četri maksājumi ES budžetā:
1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
2. Maksājums par Latvijas Bankā atvērtajam Komisijas kontam piemērotās negatīvās procentu summas kompensēšanu[5] (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
3. Kārtējais TPR maksājums novembrī un decembrī (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 22. novembrim un 20. decembrim);
4. TPR zaudējumu maksājums (tiks maksāts kopā ar kārtējo TPR maksājumu š.g. novembrī vai decembrī).
Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. novembrī un decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[6], tad aprēķinā iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes informācija par uz š.g. 1. novembri “A” konta pārskatā iekļautajiem neto muitas nodokļa ieņēmumiem.
FM ir novērtējusi, ka iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušos maksājumus 2021. gadā 100% apmērā, varētu būt 45 743 712 euro. Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 1 milj. euro apmērā, gadījumā, ja kāda no maksājumu prognozēm ir par zemu novērtēta, īpaši attiecībā uz vēl paredzētiem diviem TPR maksājumiem novembrī un decembrī. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums.
[1] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.2 “Grozītais priekšlikums Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu; Grozītais priekšlikums Padomes Regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus” (apstiprināta 2020. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.46 59.paragrāfs).
[2] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.1 “2021. gada vispārējā budžeta grozījumu Nr. 4 projekts. Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus” (apstiprināta 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.64 50.paragrāfs).
[3] Sākot ar 2021. gada 1. jūniju daļa, ko patur dalībvalsts, jeb iekasēšanas izmaksas ir 25% (iepriekš 20%).
[4] Regula ar 2016. gada 17. maija grozījumiem.
[5] Maksājuma rīkojuma vēstule ir sagatavota un iesniegta Valsts kasei, līdz ar to šī nauda ir rezervēta un atskaitīta no apakšprogrammā pieejamā atlikuma.
[6] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.
Galvenie iemesli, kāpēc 2021. gadā nepieciešams apropriācijas palielinājums apakšprogrammai 41.01.00:
1) Padomes 2020. gada 14. decembra lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom stāšanās spēkā (turpmāk – PRL 2020).
2021. gads ir īpašs ar to, ka tas ir pārejas gads, proti, notiek pāreja no ES daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk – DFS) 2014. – 2020. gadam uz DFS 2021. – 2027. gadam. 2021. gada 1. jūnijā stājās spēkā PRL 2020, kas ievieš atsevišķas izmaiņas esošajā pašu resursu sistēmā[1]. Jaunajam pašu resursu lēmumam ir finansiāla ietekme uz dalībvalstu iemaksām ES budžetā, kas tika iestrādāta ES budžeta grozījumos Nr.4 “Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus”[2] (turpmāk – BGP Nr.4) . BGP Nr.4 ietekme uz Latvijas iemaksām ES budžetā ir aptuveni 15,62 milj. euro. Paredzams, ka maksājums, kurā būs iestrādāta BGP Nr.4 ietekme, būs jāveic š.g. decembrī. Ņemot vērā, ka Komisija paziņo faktisko pašu resursa iemaksas apmēru katru mēnesi līdz 20. datumam, tad nepieciešamās papildus apropriācijas aprēķinā ir iekļauta FM prognoze. Balstoties uz BGP Nr.4, FM aprēķinātais š.g. decembra pašu resursu iemaksas apmērs varētu būt aptuveni 41,18 milj. euro.
2) Aprēķinātie tradicionālo pašu resursu (turpmāk – TPR) zaudējumi par pazeminātas vērtības tekstila un apavu importu no Ķīnas Tautas Republikas.
Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar 2021. gada 2. novembra Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā izskatāmo jautājumu Nr. 9.5.
3) Par zemu novērtēti muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā.
TPR ir vienīgie pašu resursi, kas tiek maksāti pēc fakta, proti, iekasētie muitas nodokļa ieņēmumi, atskaitot iekasēšanas izmaksas[3], ko patur dalībvalsts. Pārējās pašu resursu iemaksas tiek veiktas, balstoties uz iepriekš apstiprinātām prognozēm. Prognozes tekošajam (n) un nākamajam (n+1) gadam tiek apstiprinātas katru gadu maijā Pašu resursu padomdevējas komitejas (turpmāk - ACOR) sanāksmē. ACOR prognozēs tiek iekļautas arī TPR prognozes, bet tās ir indikatīvas, lai aptuveni dalībvalstis varētu novērtēt, cik konkrētajā gadā varētu būt kopējās pašu resursu iemaksas ES budžetā. Komisija prognozēja, ka Latvijai TPR iemaksas 2021. gadā būs aptuveni 37,69 milj. EUR, savukārt pēc fakta Latvija jau līdz š.g. 20. oktobrim bija iemaksājusi ES budžetā TPR aptuveni 38,08 milj. euro. Prognozējot kopējo iemaksu ES budžetā apjomu, kas iekļauts Likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam”, FM balstījās uz Komisijas prognozi. Salīdzinot faktiskās ar prognozētajām TPR iemaksām, var secināt, ka Latvijas muitas nodokļa ieņēmumi 2021. gadā ir par zemu novērtēti, kas kopumā ar citiem ietekmējošajiem faktoriem rezultējas apakšprogrammas 41.01.00. apropriācijas iztrūkumā. 2021. gadā ir atlikuši divi TPR maksājumi, proti, novembrī un decembrī. Abu iepriekš minēto maksājumu kopsumma varētu būt aptuveni 10,30 milj. euro.
4) Iepriekšējo finanšu gadu PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi.
Budžeta izpildes procesā gan PVN, gan NKI pašu resursu maksājumu pamatā ir prognozētās PVN un NKI bāzes, tāpēc Komisija saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības[4], 10.b pantu katru gadu aprēķina korekciju jeb starpību starp summām, ko dalībvalstīm būtu jāmaksā saskaņā ar galīgo bāzi un ko tās faktiski ir iemaksājušas, pamatojoties uz budžeta prognozi. Vienlaikus tiek aprēķināta arī korekciju kopsummas pārdale starp dalībvalstīm atkarībā no to attiecīgās daļas visu dalībvalstu NKI. Neto summa ir jāieraksta pašu resursu kontā ik gadu jūnija pirmajā darba dienā, un, atkarībā no tā, kādas ir faktiskās bāzes, tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Komisija aprēķināto pielāgojumu summu paziņo tekošā gada februāri, līdz ar to šis process nav salāgotas ar dalībvalstu nacionālo budžetu plānošanu. 2021. gadā Latvijai aprēķinātais PVN un NKI bāzu pielāgojumu maksājums par iepriekšējiem finanšu gadiem (2009.-2019.g.) bija aptuveni 8,05 milj. euro.
Jāatzīmē, ka katrs šāds iepriekš neparedzēts (pirms apakšprogrammas prognozētā finansējuma iesniegšanas un apstiprināšanas nacionālajā budžetā) maksājums, negatīvi ietekmē 41.01.00 apakšprogrammas prognozētā finansējuma izpildes rādītājus uz gada beigām.
Plānotie maksājumi ES budžetā 2021. gada novembrī un decembrī
Balstoties uz veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, uz š.g. 1. novembri apakšprogrammas 41.01.00 pieejamais atlikums ir aptuveni 18,28 milj. euro, kas ir nepietiekams apjoms, lai veiktu atlikušos maksājumus š.g. novembrī un decembrī pilnā apmērā. Kopumā 2021. gadā vēl ir atlikuši četri maksājumi ES budžetā:
1. Pašu resursu maksājums, kurā iekļauta ir iemaksa par NKI pašu resursu, PVN pašu resursu, dalībvalstīm budžeta līdzsvarošanai piešķirtajām atlaidēm un pašu resursu, kas pamatojas uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
2. Maksājums par Latvijas Bankā atvērtajam Komisijas kontam piemērotās negatīvās procentu summas kompensēšanu[5] (jāiemaksā ES budžetā š.g. 1. decembrī);
3. Kārtējais TPR maksājums novembrī un decembrī (jāiemaksā ES budžetā līdz š.g. 22. novembrim un 20. decembrim);
4. TPR zaudējumu maksājums (tiks maksāts kopā ar kārtējo TPR maksājumu š.g. novembrī vai decembrī).
Ņemot vērā, ka faktiskais TPR maksājuma apjoms š.g. novembrī un decembrī, kas jāieskaita ES budžetā, vēl nav zināms[6], tad aprēķinā iekļautā TPR kopējā summa balstās uz FM prognozi, kuras pamatā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes informācija par uz š.g. 1. novembri “A” konta pārskatā iekļautajiem neto muitas nodokļa ieņēmumiem.
FM ir novērtējusi, ka iztrūkuma apmērs, lai veiktu atlikušos maksājumus 2021. gadā 100% apmērā, varētu būt 45 743 712 euro. Jāatzīmē, ka novērtētais iztrūkums ir prognoze, līdz ar to aprēķinā ir iekļauta arī nodrošinājuma rezerve 1 milj. euro apmērā, gadījumā, ja kāda no maksājumu prognozēm ir par zemu novērtēta, īpaši attiecībā uz vēl paredzētiem diviem TPR maksājumiem novembrī un decembrī. Pēc faktisko maksājumu veikšanas 41.01.00 apakšprogrammā uz gada beigām var veidoties pārpalikums vai iztrūkums.
[1] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.2 “Grozītais priekšlikums Padomes Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu; Grozītais priekšlikums Padomes Regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus” (apstiprināta 2020. gada 28. jūlija Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.46 59.paragrāfs).
[2] Spēkā nacionālā pozīcija Nr.1 “2021. gada vispārējā budžeta grozījumu Nr. 4 projekts. Ieņēmumu atjauninājums, ņemot vērā Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu stāšanos spēkā 2021. gada 1. jūnijā, atjaunināto pašu resursu prognozi un citus ieņēmumus” (apstiprināta 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta sēdē; prot. Nr.64 50.paragrāfs).
[3] Sākot ar 2021. gada 1. jūniju daļa, ko patur dalībvalsts, jeb iekasēšanas izmaksas ir 25% (iepriekš 20%).
[4] Regula ar 2016. gada 17. maija grozījumiem.
[5] Maksājuma rīkojuma vēstule ir sagatavota un iesniegta Valsts kasei, līdz ar to šī nauda ir rezervēta un atskaitīta no apakšprogrammā pieejamā atlikuma.
[6] TPR maksājumu apjomu FM paziņo Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz palielināt apropriāciju 41.01.00 apakšprogrammā 45 743 712 euro, lai būtu iespējams veikt iemaksas ES 2021. gada budžetā pilnā apmērā.
Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.
Ja netiks palielināta apropriācija, tad netiks nodrošināta iemaksu ES budžetā sagatavošana un veikšana pilnā apmērā, kā rezultātā tiks aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
355 970 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
355 970 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
355 970 000
45 743 712
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
355 970 000
45 743 712
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-45 743 712
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-45 743 712
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-45 743 712
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-45 743 712
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
| 41.01.00 apakšprogrammas papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins | |
| Finansējuma atlikums uz š.g. 2. novembri | 18 275 891 |
| TPR zaudējumu maksājums | -11 535 554 |
| Pašu resursu iemaksa š.g. decembrī (prognoze) | -41 183 922 |
| TPR maksājums š.g. novembrī un decembrī (prognoze) | -10 300 127 |
| Nodrošinājuma rezerve | -1 000 000 |
| Prognozētais apakšprogrammas apropriācijas iztrūkums | -45 743 712 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi