Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2023. gadam paredzētais finansējums ir 8 720 490 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem.

1. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem valsts atbalsts ļoti būtisks ir jomās, kas stimulētu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju, tāpēc saskaņā ar noteikumu projekta 1. punktu pieejamais finansējums novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 6 007 335 euro;
2) augkopības attīstībai – 472 013 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 681 586  euro;
4) tirgus veicināšanai – 859 782 euro;
5) pārtikas kvalitātes shēmām – 77 500 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 40 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 582 274 euro.
2023. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 44 913 euro palielināts atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai", un palielinājums skar šādus apakšpasākumus:
1) "Ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē" finansējums palielināts par 100 000 euro. 2022. gada beigās finansējums 100 000 euro apmērā no šī pasākuma tika pārdalīts citiem atbalsta pasākumiem, bet 2023. gadā finansējums piensaimniecībai atkal palielināts līdz 2022. gada sākotnējam līmenim. Šajā pasākumā 2023. gadā palielināts atbalsts piena laboratorijām no 0,48 līdz 0,50 euro un lauksaimniecības datu centram no 0,26 līdz 0,27 euro;
2) "Ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē" finansējums palielināts par 40 000 euro. 2022. gada beigās finansējums 40 000 euro apmērā no šī pasākuma tika pārdalīts citiem atbalsta pasākumiem, bet 2023. gadā finansējums liellopu gaļas ražošanas nozarē atkal palielināts līdz 2022. gada sākotnējam līmenim;
3) "Dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem" finansējums palielināts par 42 152 euro, lai dotu iespēju 12 šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām saņemt atbalstu (par divām biedrībām vairāk nekā 2022. gadā);
4) "Dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai" finansējums palielināts par 600 000 euro, un atbilstoši palielinātas atbalsta likmes noteikumu Nr. 1524 2.10. apakšnodaļā. Ņemot vērā degvielas un elektroenerģijas izmaksas, minētā pakalpojuma sniedzējiem ir būtiski palielinājušās izmaksas, un tas apdraud pakalpojuma sniegšanu un līdz ar to – arī veterināri sanitāro prasību izpildi. Finansējuma palielinājums nodrošinās to, ka Latvijas dzīvnieku audzētājiem arī turpmāk nebūs papildu veterinārie ierobežojumi tirdzniecībā ar dzīvniekiem un no tiem iegūtajiem produktiem;
5) "Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai" finansējums palielināts par 10 000 euro, jo ir ievērojami sadārdzinājušies resursi.
Tomēr dažos pasākuma "Lopkopības attīstībai" apakšpasākumos finansējums ir samazināts vai apakšpasākums ir svītrots no valsts atbalsta:
1) "Ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē" finansējums samazināts par 32 000 euro, jo kārtējā Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma dēļ ir samazinājies saimniecību un līdz ar to arī dzīvnieku skaits un veidojas neizmantoti finanšu līdzekļi;
2) "Ciltsdarba pasākumiem netradicionālajās nozarēs" finansējums samazināts par 135 209 euro, jo finansējumu briežkopības nozarei 2023. gadā paredzēts piešķirt no līdzekļiem, ko piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā (finansējums plānots atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokola Nr. 52 5.§ 43.1. apakšpunktam). Tādējādi šis finansējums atbrīvojas no noteikumos Nr. 1524 paredzētās summas;
3) "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai" finansējums samazināts par 80 000 euro. 2022. gadā Lauksaimniecības datu centram atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulai (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") bija jāpārstrādā Lauksaimniecības datu centra pārziņā esošais zirgu reģistrs un novietņu reģistrs. 2023. gadā papildu uzlabojumi datubāzē nav nepieciešami, tāpēc papildu līdzekļi netiek paredzēti un finansējums noteikts 2021. gada līmenī. Atbilstoši par 0,03 euro samazinātas izmaksas trijās noteikumu Nr. 1524 99. punkta pozīcijās (detalizētāk turpmāk anotācijā);
4) "Biškopības nozares attīstībai" finansējums noteikumos Nr. 1524 vairs nav paredzēts, jo biškopji atbalstu turpmāk saņems no Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (turpmāk – Stratēģiskais plāns) finansējuma;
5) "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai" finansējums noteikumos Nr. 1524 vairs nav paredzēts, jo pasākumu paredzēts finansēt no papildu finansējuma valsts atbalstam lauksaimniecībā 2023. gadam;
3. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 429 315 euro samazināts atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai", jo noteikumos Nr. 1524 vairs nav paredzēts finansējums atbalsta pasākumam "Selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas" . Minētā pasākuma, kā arī atbalsta pasākuma "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai" (turpmāk tas plānots kā atbalsts vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai) finansēšanai plānots izmantot papildu finansējumu, kas paredzēts Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokola Nr. 52 5. § 43.1. apakšpunktā.
Kopējais finansējums noteikumos Nr. 1524 ietvertajiem valsts atbalsta pasākumiem (Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" paredzētais bāzes finansējums) pēdējo desmit gadu laikā faktiski nav palielināts (2013. un 2014. gadā finansējums pat bija lielāks nekā pašlaik). Ņemot vērā izmaksu pieaugumu desmit gadu periodā un jo īpaši straujo inflāciju 2022. gadā, atbalsta pretendenti nevar 2023. gadā īstenot daļu no pasākumiem, ja finansējums tiem netiek ievērojami palielināts. Tā kā daži pasākumi no 2023. gada tiks finansēti no Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam, bija iespējams palielināt finansējumu atbalstam "Dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai", kā arī atsevišķos citos pasākumos, kuros nepieciešamā finansējuma apmērs ir mazāks.
Tomēr ar noteikumos Nr. 1524 paredzēto finansējumu nebija iespējams uzlabot situāciju citās jomās, kurās finansējums veiksmīgai pasākuma īstenošanai arī ir jāpalielina ievērojami. Tādējādi saglabājās kritiska situācija attiecībā uz selekciju un tirgus veicināšanu. Kā norāda zinātniskie institūti, 2022. gadā infrastruktūras uzturēšanas, degvielas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmaksas bija 1,4–2,2 reizes lielākas, turklāt elektrībai ražas novākšanas un uzglabāšanas laikā – pat piecas reizes lielākas nekā iepriekš. Turklāt valsts atbalsts nesedz visas ar selekcijas darbu saistītās izmaksas, jo nefinansē obligātos selekcijas darba sākuma posmus – darba kolekciju uzturēšanu, hibrīdu veidošanas un populāciju izvērtēšanas izmaksas, bez kurām nav iespējams nonākt pie selekcijas līniju un hibrīdu ieguves un novērtēšanas. Tās visas ir papildu izmaksas iepriekšminētajam valsts finansējumam, kas sedz zinātnisko institūtu ieguldījumu selekcijas darbā un kam tiek atvēlēti ar savu saimniecisko darbību nopelnītie līdzekļi. Interese par mūsu selekcionētajām šķirnēm ir liela. Pieprasījums pēc Latvijā selekcionētu pākšaugu, zālaugu un labību sēklām ir ne vien Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Īrijā u.c.  Pašlaik katastrofāla finansējuma nepietiekamība institūtiem liek pieņemt kardinālus lēmumus par turpmāko darbību. Darba apjoma samazināšana atbilstoši patlaban pieejamajam finansējumam nozīmē ne tikai atteikšanos no atsevišķu sugu selekcijas un vietējiem apstākļiem selekcionētu šķirņu piedāvājuma samazināšanās, bet arī specifisku zināšanu un pieredzes bagātu ekspertu 0150 lauksaimniecības zinātnieku un selekcionāru – zaudēšanas. Šāds scenārijs kavē Latvijas valsts attīstību, turklāt veicina Latvijas lauksaimnieku atkarību no ārvalstu kompāniju piedāvājuma un liek novirzīt lauksaimnieku ienākumus šo kompāniju stiprināšanai. ES lauksaimniecības politika ir likusi uzsvaru uz selekcijas attīstības nepieciešamību vides mērķu īstenošanai. Nepieciešamais kopējais finansējums trīs zinātniskajiem institūtiem (Dārzkopības institūtam, Agroresursu un ekonomikas institūtam un Zemkopības institūtam) selekcijas darbam ir 2 000 000 euro gadā.
Lai risinātu situāciju, Zemkopības ministrija 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas procesā ir iesniegusi priekšlikumu par Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" papildus plānoto 50 000 000 euro pārdali, selekcijas materiāla izstrādei, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, ieplānojot 2 000 000 euro, bet vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 222 480 euro. Tādējādi atbalsts selekcijai būs nodrošināts no papildu finansējuma, bet atbalsts tirgus veicināšanai – no tā finansējuma, kas atbrīvojas, svītrojot no noteikumiem Nr. 1524 finansējumu selekcijai. Finansējums, kas atbrīvojas, svītrojot no noteikumiem Nr. 1524 lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu, novirzīts tehniskajam atbalstam un 2022. gadā uzsākto atbalsta pasākumu finansējumam.
Atbalsts selekcijai 2023. gadā tiks piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumu Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā", sagatavojot atbilstošus grozījumus.
Lai piešķirtu atbalstu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai, ir sagatavots noteikumu projekts "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai". 
Ja no 2024. gada netiks palielināts bāzes finansējums noteikumos Nr. 1524 paredzētajiem pasākumiem, tad Zemkopības ministrija finansējumu selekcijai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2024. gadam un turpmākajiem gadiem pieprasīs no papildu valsts finansējuma. 
Savukārt palielinājums skar šādus atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai" apakšpasākumus:
1) "Augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai" finansējums palielināts par 11 739 euro, lai segtu pieaugošās izmaksas;
2) "Kultūraugu genofonda un izolātu kolekcijas saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai un šķirnes identitātes pārbaudei" finansējums palielināts par 58 946 euro, no kuriem 5640 euro paredzēti standartšķirņu novērtēšanai, 8886 euro – šķirnes identitātes pārbaudei, 33 646 euro – kultūraugu genofonda saglabāšanai (atbilstoši precizēts 45. pielikums) un 10 774 euro – Latvijas izcelsmes dārzaugiem patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekcijas uzturēšanai.
4. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 93 274 euro palielināts atbalsta pasākumam "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai", jo
1) par 108 274 euro palielināts finansējums pasākumā "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē". Tā kā ir būtiski palielinājušās izmaksas, šiem minētajiem pasākumiem, kurus nevar atbalstīt no citiem atbalsta pasākumiem, ir nepieciešams lielāks finansējums. Tehnisko atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 21. pantam (atbalsts zināšanu apmaiņas un informēšanas darbībām) un divām de minimis regulām – regulai Nr. 1408/2013 un regulai Nr. 1407/2013. 
Saskaņā ar regulu 2022/2472 atbalsta attiecināmās izmaksas galvenokārt ir par dažādu pasākumu organizēšanu (organizēšanas izmaksas, ceļa, izmitināšanas u.c. izmaksas). Inflācijas ietekmē šīs izmaksas ir ievērojami palielinājušās, tāpēc nepieciešams lielāks finansējums. Turklāt jāņem vērā, ka potenciālie atbalsta pretendenti ir informējuši Zemkopības ministriju par vēlmi 2023. gadā organizēt starptautiskus pasākumus, tāpēc būtu jāieplāno atbilstošs finansējums. Tāpat ir vērojama lielāka nevalstisko organizāciju aktivitāte sakarā ar Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ieviešanas uzsākšanu: nevalstiskās organizācijas vēlas organizēt pasākumus lauksaimnieku informēšanai par jaunā perioda iespējām, bet liela daļa nevalstisko organizāciju šādu atbalstu var saņemt tikai no tehniskā atbalsta, jo neatbilst citos atbalsta pasākumos (piemēram, noteikumu Nr. 1524 4.2. apakšnodaļā) noteiktajiem kritērijiem.
Atbilstoši regulai Nr. 1408/2013 un regulai Nr. 1407/2013 pretendenti atbalstu var saņemt par dažādām darbībām, par kurām atbalsts nepienākas nevienā citā atbalsta pasākumā. Pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā ir svarīgi atbalstīt dažādas iniciatīvas, kas, iespējams, nebūtu tik svarīgas citos apstākļos. Tādējādi, lai gan pietiktu atbalsts augošo izmaksu dēļ (de minimis atbalstā tās ir dažādas izmaksas), gan būtu iespējams atbalstīt vairāk pasākumu, tehniskajam atbalstam ieplānots lielāks finansējums;
2) savukārt par 15 000 euro samazināts atbalsts apakšpasākumā "Lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās". Sākotnēji atbalsts samazināts par 40 000 euro (2022. gadā no budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" tika piešķirts papildu finansējums 40 000 euro apmērā mazpulku darbības veicināšanai, bet 2023. gadā šāds finansējums vairs nav plānots). Tomēr, tā kā atsevišķi pasākumi no 2023. gada tiks finansēti no Stratēģiskā plāna līdzekļiem, bija iespēja apakšpasākumā "Lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās" palielināt finansējumu nevalstiskajām organizācijām par 25 000 euro (atbilstoši Lauku atbalsta dienesta datiem atbalstam, ko nevalstiskajām organizācijām piešķir atbilstoši noteikumu Nr. 1524 176. punktam, 2022. gadā tika piemērots aptuveni 15 procentu proporcionālais samazinājums. Tādēļ, lai samazinājums nebūtu jāpiemēro arī 2023. gadā, kopējais finansējums nevalstiskajām organizācijām 2023. gadā atbilstoši palielināts).  Tādējādi kopējais finansējuma samazinājums ir nevis 40 000, bet gan 15 000 euro.
5. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 500 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Tirgus veicināšanai", jo esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski veicināt pārtikas produktu eksportu. 
Ik gadu no atbalsta līdzekļiem tiek organizēta un administrēta uzņēmumu dalība četrās starptautiski nozīmīgās pārtikas izstādēs, no kurām trīs ir pasaulē nozīmīgākās, – Anuga (Ķelnē, Vācijā) vai SIAL (Parīzē, Francijā), Gulfood (Dubaijā, AAE) un "Zaļā nedēļa" (Berlīnē, Vācijē), kā arī viena Baltijā nozīmīgākā – Riga Food (Latvijā). 2022./2023. gada izstāžu sezonā kopējais organizēto stendu skaits bija deviņi nacionālie kopstendi 928 m² kopplatībā un 89 dalībnieku darbam eksperta attīstīšanai. 2023./2024. gada izstāžu sezonā tiek paredzēts, ka kopējais organizēto stendu skaits būs 10 nacionālo kopstendu 1000 m² kopplatībā ar 100 dalībniekiem.
Kopš 2017. gada piešķirtais finanšu apmērs kopstendu organizēšanai ir bijis gandrīz nemainīgs. Racionalizējot projekta administrēšanas un kopstendu organizēšanas izdevumus, ir izdevies katru gadu organizēt Latvijas ražotāju kopstendus četrās starptautiskās izstādēs. Taču Covid-19 krīze un karš Ukrainā ir ļoti būtiski palielinājuši nacionālo kopstendu izbūves un dalībnieku ekspozīcijas produktu transportēšanas izmaksas, kas tiek segtas no šī projekta līdzekļiem. Pēc projekta finanšu datiem, kopstendu izmaksas līdz 2023. gada sākumam ir pieaugušas par 130 % salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet produktu transportēšanas izmaksas – par 30 %.  Šo izmaksu kāoumu 2022. gadā varēja segt no 2021. un 2022. gadā atceltās izstādes "Zaļā nedēļa" plānotā finansējuma,  kā arī maksimālajā apmērā nekompensējot stendu dalībniekiem atsevišķas attiecināmās izmaksas, ierobežojot dalībnieku skaitu un stendu platības.
Ekonomiskā situācija Latvijas eksportspējīgiem uzņēmējiem liek domāt par eksporta attīstību un jaunu noieta tirgu meklējumiem. Uzņēmumu skaits, kas piesakās dalībai nacionālos kopstendos, 2022. gada laikā ir būtiski palielinājies, liekot projektā palielināt arī kopstendu skaitu, to platības un Latvijas uzņēmumu dalībnieku ekspozīciju aprīkojumu un paplašināt starptautisko izstāžu skaitu, kurās Latvijas uzņēmumu kopstendi būtu organizējami. Piemēram, uz vienu no pasaules lielākajām izstādēm 2023. gada oktobrī dalībai kopstendos ir apstiprināti 40 uzņēmumi (t.i., par 66 % vairāk nekā iepriekšējā gadā), tāpēc šogad ir jāorganizē kopstendi jau 500 m² kopplatībā. Tuvojoties šai izstādei, interesentu skaits tikai palielināsies. 
Līdz šim ir racionalizētas izmaksas un administrēšanas procesi, lai pie ik gadus pieaugošām izmaksām no nemainīga budžeta spētu nodrošināt visu eksportspējīgo Latvijas uzņēmumu dalību nacionālajos kopstendos. Taču patlaban izmaksu racionalizēšanas iespējas projektā ir izsmeltas, bet līdzšinējās un joprojām pieaugošās izmaksas un arī inflācija liek samazināt Latvijas pārtikas ražotāju atbalstīšanu eksporta attīstībā, t.i., atteikt kopstendu organizēšanu kādā no uzņēmējiem svarīgām izstādēm un pieņemt lēmumu par kopstendu un dalībnieku skaitu samazinājumu kopumā visās izstādēs.
Lai nodrošinātu projekta pieaugošo dalības apjomu un segtu organizēto kopstendu un transporta izmaksu kāpumu, nodrošinātu atbilstošu līdzfinansējumu par stendu platības nomas maksu un citām pozīcijām izstādes dalībniekiem, palielinātu dalībnieku skaitu izstādēs un kopstendu platības, būtu nepieciešams finansējuma palielinājums 500 000 euro apmērā. Atbalsts sekmēs pārtikas nozares eksportspēju, un tādējādi ieguvēji būs arī lauksaimnieki, kas realizē savu produkciju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem.
6. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 399 774 euro samazināts atbalsta pasākumam "Atbalsts pārtikas kvalitātes shēmām", jo atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās turpmāk tiks finansēts no Stratēģiskā plāna līdzekļiem. Tādējādi valsts atbalsts 70 000 euro apmērā turpmāk paredzēts tikai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai, kā arī 7500 euro apmērā – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai.
7. Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums par 10 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai" lai segtu pieaugošās izmaksas.
8. Finansējums par 165 902 euro palielināts atbalsta pasākumam "2022. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam", jo atbilstoši Lauku atbalsta dienesta datiem nepieciešams papildu finansējums, lai sniegtu atbalstu par darbībām, ko pretendenti lopkopības nozarē īstenojuši 2022. gada nogalē. Ar pārejas finansējumu nepieciešams nosegt izmaksas, kas radušās par dzīvnieku uzņemšanu ciltsgrāmatā un dzīvnieku vērtēšanu piena un gaļas liellopu nozarē. Ja kādu iemeslu dēļ šīs darbības netiek īstenotas laikus (speciālistu vai vērtētāju slimības u.c. iemeslu dēļ), tās tiek īstenotas gada nogalē un attiecīgi lielāks finansējums nepieciešams no iepriekšējā gadā uzsākto pasākumu izpildes finansējuma. Tāpat lielāks finansējums pieprasīts dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai par 2022. gada novembri un decembri.

Tā kā atbalsta pretendenti dokumentus Lauku atbalsta dienestā iesniedz elektroniski, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 1524 4. punktu. 

Precizēts noteikumu Nr. 1524 4. punkts, paredzot, ka dokumentus iesniedz elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā. Pašlaik dažādiem atbalsta pasākumiem ir dažāda iesniegumu iesniegšanas sistēma, jo Lauku atbalsta dienestam nav resursu, lai visu atbalsta pasākumu iesniegumus iestrādātu elektroniskās pieteikšanās sistēmā. 
Tātad 2023. gadā iesniegumu iesniegšana dažādos atbalsta pasākumos atšķirsies (atbilstoši attiecīgajā pasākumā noteiktajam) – tā būs iespējama gan brīvā formā elektroniski, gan saskaņā ar noteikumos iekļautajiem pielikumiem elektroniski, gan atbilstoši Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas veidlapai. Tā kā noteikumi Nr. 1524 apvieno dažādus atbalsta pasākumus un katrs pasākums ir specifisks, nav nepieciešams nodrošināt vienotu pieeju visos atbalsta pasākumos. 

1. Praksē mēdz būt gadījumi, kad Lauku atbalsta dienests pretendentu ir izslēdzis no atbalsta saņēmēju loka, piemēram, ja pretendents atzīts par vainīgu terorismā, krāpšanā, kukuļdošanā. No atbalsta pretendentu loka izslēgtai personai nebūtu lietderīgi piešķirt valsts atbalstu.
2. Noteikumos Nr. 1524 noteikts, ka fiziskām personām, zemnieku saimniecībām, biedrībām un nodibinājumiem var nevērtēt to, vai pretendents ir nonācis grūtībās. Šāda norma bija iekļauta, jo lielākajai daļai minēto atbalsta pretendentu nevar izvērtēt, vai pretendents ir nonācis grūtībās, tomēr Lauku atbalsta dienestam būtu jāizvērtē visi pretendenti attiecībā uz minēto normu visos gadījumos, kad tas ir iespējams.
2. Ja atbalstu piešķir atbilstoši Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, nav nepieciešams vērtēt, vai atbalsta pretendents ir nonācis grūtībās, jo minētās regulas neparedz šādu prasību. 
Tāpat to, vai pretendents nav nonācis grūtībās, nav nepieciešams piemērot attiecībā uz atbalstu dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai, jo to paredz Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula 2022/2472) 1. panta 5. punkta "d" apakšpunkts, kurā iekļauta atsauce uz minētās regulas 27. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu.
4. Pašlaik noteikumos Nr. 1524 noteikts, ka Lauku atbalsta pretendents pārbauda ne mazāk kā vienu procentu no atbalsta saņēmējiem katrā pasākumā. Tā kā dažos pasākumos ir ļoti maz atbalsta saņēmēju, šāda norma nav lietderīga, jo šie atbalsta saņēmēji attiecīgajos pasākumos ir jāpārbauda katru gadu.

1. Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 7.4. apakšpunktu, paredzot, ka atbalstu nepiešķir pretendentam, kas izslēgts no atbalsta saņēmēju loka.
2. Svītrots 7.¹ punkts, tādējādi Lauku atbalsta dienestam turpmāk grūtībās nonākuša pretendenta statuss būs jāizvērtē attiecībā uz visiem atbalsta pretendentiem (izņemot tos pretendentus, kas minēti 7.² punktā). 
3. Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 7.² punktu, nosakot, ka attiecībā uz de minimis atbalstu un regulas 2022/2472 27. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktos minēto atbalstu nepiemēro prasību par grūtībās nonākušu pretendentu. Tā kā 7.²1. apakšpunkts nepārņem nevienu regulas Nr. 1407/2013 prasību, tas nav iekļauts anotācijas 5. sadaļā.
4. Precizēts noteikumu Nr. 1524 8.3. apakšpunkts, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests pārbauda vismaz vienu procentu no visiem atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no atbalsta pasākuma. Tādējādi tajos atbalsta pasākumos, kuros ir maz atbalsta saņēmēju, šie saņēmēji nebūs obligāti jāpārbauda katru gadu. 

1. Noteikumos Nr. 1524 pašlaik nav noteikts, uz kuru kontu Lauku atbalsta dienests pārskaita piešķirto atbalstu.
2. Noteikumos Nr. 1524 pašlaik iekļautas normas par informācijas publicēšanu, kas bija nepieciešamas attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kuros atbalstu piešķīra atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam. Tā kā noteikumos Nr. 1524 turpmāk nebūs šādu ar pamatnostādnēm saskaņotu atbalsta pasākumu, minētās normas ir jāsvītro.

1. Noteikumu Nr. 1524 8.5.1. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka atbalstu pārskaita uz kredītiestādes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" norēķinu kontu, tādējādi normu padarot skaidrāku.
2. Svītrots noteikumu 8.12. apakšpunkts par atbalsta publicēšanu.

Tā kā no noteikumiem Nr. 1524 gan svītroti atsevišķi atbalsta veidi, gan pievienoti jauni atbalsta pasākumi, nepieciešams precizēt atsauces uz noteikumu punktiem.

Noteikumu Nr. 1524 8.5.2. apakšpunkts precizēts: svītroti punkti attiecībā uz atbalstu dalībai pārtikas kvalitātes shēmās, un pievienota atsauce uz jauno 6.7. apakšnodaļu. 8.5.3. apakšpunktā un 11.¹ punktā svītrota atsauce uz 2.13. un 2.14. apakšnodaļu, jo atbalsts biškopības nozarei un ģenētiskajiem resursiem saskaņā ar šiem noteikumiem 2023. gadā nav paredzēts. 8.6. apakšpunktā atsauce uz 6. nodaļu aizstāta ar atsauci uz 6.7. apakšnodaļu, kurā atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu.
Noteikumu Nr. 1524 13.9. apakšpunkts svītrots, jo tajā ir atsauce uz atbalsta pretendentu biškopības nozarē un atbalsts biškopības nozarei noteikumos Nr. 1524 2023. gadā nav plānots.

Tā kā ir izstrādāts jauns normatīvais regulējums attiecībā uz jauno plānošanas periodu, kas sākas no 2023. gada, noteikumos Nr. 1524 jāprecizē atsauce uz šo regulējumu.

Precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem noteikumu Nr. 1524 8.8. apakšpunktā, kā arī 225.³3. apakšpunktā un 225.⁹ punktā.

Noteikumos Nr. 1524 ir dota novecojusi pārraudzības ganāmpulka definīcija.

Noteikumu Nr. 1524 14.1. apakšpunkts precizēts, pievienojot atsauci uz normatīvajiem aktiem par attiecīgās sugas dzīvnieku pārraudzību un snieguma pārbaudi, kā arī attiecīgās sugas audzēšanas programmu. Tādējādi pārraudzības ganāmpulka definīcija ir precīza.

Pašlaik Lauksaimniecības datu centram atbalsts par pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādi un datu apmaiņas nodrošināšanu paredzēts 0,26 euro, bet laboratorijām – 0,48 euro apmērā par analīzi. Ievērojot pieaugošās izmaksas, iespēju robežās nepieciešams palielināt atbalstu šajās pozīcijās.

Noteikumu Nr. 1524 18.3.1. apakšpunktā līdz 0,27 euro palielināts atbalsts par  pārraudzības un snieguma pārbaudes rezultātu apstrādi un datu apmaiņas nodrošināšanu, bet 18.3.2.1. apakšpunktā atbalsts par pārraudzības un snieguma pārbaudes analīzēm palielināts līdz 0,50 euro par analīzi. Tā kā kopējās izmaksas par pārraudzības un snieguma pārbaudes datu apstrādi un analīzēm palielinājušās par 0,03 euro, 18.3. apakšpunkta ievaddaļā precizēts kopējais atbalsts, 0,88 euro aizstājot ar 0,91 euro.

Pašlaik atbalsts par govju lineāro vērtēšanu paredzēts 7,11 euro apmērā. Tā kā atbalsta likme nav palielināta vairāk nekā 10 gadu un ir kāpušas degvielas izmaksas, šo atbalsta likmi nepieciešams palielināt.

Noteikumu Nr. 1524 18.4. apakšpunktā līdz 8,50 euro palielināts atbalsts par govju lineāro vērtēšanu.

1. Atsevišķos gadījumos rodas situācijas, kad atbalsta pretendentiem ir grūtības laikus iesniegt iesniegumus un pārskatus, tādēļ jāpārskata dokumentu iesniegšanas termiņi attiecīgajos atbalsta pasākumos. Tāpat nepieciešams mazināt administratīvo slogu atbalsta pretendentiem, kas ir valsts iestādes, paredzot pārskatu retāku iesniegšanu.
2. Atbilstoši noteikumos Nr. 1524 noteiktajam gadījumā, kad dažādas organizācijas iesniegtajos dokumentos ir norādījušas vienu un to pašu apsekoto pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir. Tomēr saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā, (Dzīvnieku audzēšanas regula) organizācijas var strādāt tikai ar to šķirņu dzīvniekiem, kuru audzēšanas programmu attiecīgā organizācija īsteno. Tāpēc var būt gadījumi, kad par vienu un to pašu ganāmpulku iesniegumu iesniedz dažādas organizācijas, un tas nebūtu jāuzskata par pārkāpumu. Atbilstoši nepieciešami precizējumi noteikumu Nr. 1524 redakcijā.

1. Precizēts noteikumu Nr. 1524. 20.3. apakšpunkts, 23. un 26. punkts, nedaudz pārceļot iesniegumu un pārskatu iesniegšanas termiņus tajos atbalsta pasākumos, kuros tika identificētas grūtības atbalsta pretendentiem iekļauties noteiktajos termiņos.
Precizēts 101.2. un 124.3. apakšpunkts, paredzot, ka valsts iestādes pārskatus iesniedz nevis katru mēnesi, bet divas reizes par atbalsta periodu. 
2. Precizēts noteikumu Nr. 1524 28., 40. un 66. punkts, nosakot, ka atbalstu nepiešķir tikai tajā gadījumā, kad dažādas organizācijas dokumentos ir norādījušas vienu un to pašu pārraudzības vai snieguma pārbaudes dzīvnieku.

1. Šķirnes aitu audzētāju organizācija vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams palielināt finansējumu par vaislas teķu kvalitātes novērtēšanu pēc pēcnācēju kontrolnobarošanas rezultātiem, jo ir palielinājušās izmaksas.
2. Finansējumu briežkopības nozarei 2023. gadā paredzēts piešķirt no līdzekļiem, ko piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā (finansējums plānots atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokola Nr. 52 5.§ 43.1. apakšpunktam). Tādējādi no noteikumiem Nr. 1524 svītrojamas normas, kas attiecas uz atbalstu briežkopības nozarei. Izņēmums ir 2.8.¹ apakšnodaļā noteiktais atbalsts ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem, kas pienākas arī briežkopības organizācijai, jo šāds atbalsts no citiem līdzekļiem nevienai šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijai nav paredzēts, tāpēc 2.8.¹ apakšnodaļā saglabāta atsauce uz briežkopības nozares organizāciju.

1. Precizēts noteikumu Nr. 1524 70.¹ punkts, paredzot atbalstu par vaislas teķu kvalitātes novērtēšanu 36 900 euro apmērā. Kopējais finansējums aitkopības nozarei nav palielināts.
2. Precizēts noteikumu Nr. 1524 91. un 95.¹ punkts, kā arī svītrots 92.2. un 94.1. apakšpunkts, izslēdzot regulējumu par atbalstu briežkopībā. Tāpat svītrota atsauce uz briežkopību 35. pielikuma nosaukumā.

Pasākumā "Atbalsts dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem" noteikts, ka pretendentam jāsalīdzina piedāvājumi, ja attiecīgās izmaksas pozīcija ir lielāka par 700 euro. Ņemot vērā pašreizējās izmaksas, šī robežvērtība būtu jāpalielina, tādējādi atļaujot pretendentiem ar šādām izmaksām vēl nesalīdzināt piedāvājumus.

Noteikumu Nr. 1524 96.³ 1. apakšpunktā 700 euro aizstāti ar 1000 euro.

Kā jau iepriekš minēts, 2022. gadā bija jāizdaara uzlabojumi Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un novietņu reģistrā, bet 2023. gadā papildu darbības vairs nav nepieciešamas, tāpēc jāsamazina finansējums vairākām reģistra pozīcijām.

Atbalsts par 0,03 euro ir samazināts trijās pozīcijās: 
99.1. apakšpunktā no 0,105 īdz 0,075 euro samazināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu liellopu un zirgu;
99.2. apakšpunktā no 0,063 līdz 0,033 euro samazināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu aitu, kazu un cūku;
99.4. apakšpunktā no 0,20 līdz 0,17 euro samazināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu novietni.

1. Noteikumu Nr. 1524 2.10. apakšnodaļā "Atbalsts dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai" paredzēts atbalsts pretendentiem, kas nodrošina dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu. Šī pakalpojuma sniegšanu ievērojami ietekmē elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas cenu kāpums. Ekonomiskā situācija saistībā ar Krievijas un Ukrainas karu apdraud komersantu spēju nodrošināt nepārtrauktu darbību, tāpēc nepieciešams palielināt valsts atbalsta likmes.
2. Ir komersanti, kas paši nodarbojas tikai ar dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu, bet nenodrošina to pārstrādi un likvidēšanu, tādēļ noteikumos Nr. 1524 nosakāms regulējums šādiem gadījumiem, lai atbalsts nodrošinātu to, ka katra dzīvnieka līķis ir gan savākts, gan pārstrādāts vai likvidēts. Tāda pati kārtība nepieciešama attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.
3. Pašlaik paredzēts, ka pretendents nodrošina valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts uzraudzībai, tomēr tas nav vajadzīgs situācijā, ja pretendents pats sniedz tikai dzīvnieku līķu savākšanas un transportēšanas pakalpojumus. Tāpat veterinārārsts nav nepieciešams darbībās ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.
4. Pašlaik noteikts, ka pretendents iesniedz pārskatu Pārtikas un veterinārajā dienestā, taču šāda papildinformācija nav nepieciešama, jo Pārtikas un veterinārais dienests vajadzīgo informāciju var iegūt no ikmēneša iesniegumiem, ko pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā.
5. Spēkā esošie noteikumi Nr. 1524 neparedz nekādas sekas, ja pretendents nav ievērojis noteiktos termiņus dzīvnieku līķu savākšanai un transportēšanai – 48 stundas vasaras periodā un 72 stundas ziemas periodā. Lai veicinātu nosacījumu izpildi, nepieciešams paredzēt sekas šī nosacījuma neievērošanai.
6. 2022. gadā Zemkopības ministrija saņēma no dzīvnieku līķu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un likvidēšanas pakalpojumu sniedzējiem informāciju, ka, ņemot vērā esošās izmaksas, pastāv draudi, ka minētais pakalpojums netiks sniegts. Lai izdarītu secinājumus par atbalsta apmēru un pēc nepieciešamības varētu precizēt atbalsta nosacījumus, Zemkopības ministrijai ir jāzina faktiskās pakalpojumu izmaksas un cita informācija saistībā ar šī pakalpojuma sniegšanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka šis pakalpojums ir apjomīgs un neliels skaits pakalpojumu sniedzēju saņem salīdzinoši lielu atbalsta summu. Papildus, lai varētu spriest par izmaksām, Zemkopības ministrijai ir jāzina pakalpojumu sniedzēju darbības specifika, tādēļ Zemkopības ministrija pakalpojumu sniedzējiem 2022. gada nogalē pieprasīja nepieciešamo informāciju, tomēr no trīs pakalpojumu sniedzējiem informāciju sniedza tikai divi, jo normatīvajos aktos nav paredzēts, ka atbalsta pretendentam šāda informācija ir jāsniedz. Tas Zemkopības ministrijai apgrūtina aprēķinus, jo tajos nav iespējams izmantot pilnīgu informāciju, tādēļ ir nepieciešama norma par to, ka pakalpojumu sniedzēji sniedz Zemkopības ministrijai nepieciešamo informāciju, ja Zemkopības ministrija to pieprasa. 
7. Pašlaik 30. pielikumā noteikts, ka pretendents norāda dzīvnieka vecumu mēnešos, tomēr ir svarīgi zināt jaunāka dzīvnieka vecumu dienās, it īpaši, lai spriestu par dzīvnieka līķa dzīvmasas atbilstību.

1. Tā kā atbalsta likme dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu nav būtiski mainīta jau vairākus gadus, Zemkopības ministrija 2022. gada nogalē lūdza pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu, sniegt informāciju par minēto pakalpojumu faktiskajām izmaksām 2022. gadā. No trīs pakalpojumu sniedzējiem informāciju sniedza divi, un kopējās pakalpojuma sniegšanas izmaksas minētajiem pakalpojumu sniedzējiem vidēji ir 388 euro. Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apmēru un to, ka atbalstu par līķu savākšanu un transportēšanu var sniegt līdz 100 % apmērā no izmaksām, bet par pārstrādi un likvidēšanu – līdz 75 % apmērā no izmaksām, Zemkopības ministrija noteica atbalsta likmes noteikumu Nr. 1524 105.1. apakšpunktā 320 euro apmērā par liellopu, aitu un kazu (I kategorija), bet 105.2. apakšpunktā – 104,4 euro apmērā par pārējo lauksaimniecības dzīvnieku līķu (II kategorija) savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu. Jāņem vērā, ka par II kategorijas līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu salīdzinoši lielu summu (līdz 142,29 euro) maksā pats dzīvnieku īpašnieks. Kopumā salīdzinājumā ar 2022. gadā spēkā esošajām likmēm atbalsta likmes 2023. gadā palielinātas aptuveni par 45 %. Šeit jāņem vērā arī inflācija, kura kopš 2020. gada dažādiem degvielas veidiem bijusi robežās no 36 līdz 54 %, bet elektroenerģijai – virs 70 % un gāzei – virs 150 %.
Kopējais nepieciešamais finansējums 2023. gadā par dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu aprēķināts, ņemot vērā jaunās atbalsta likmes un kopējo savākto, transportēto, pārstrādāto un likvidēto tonnu apjomu gadā (atsevišķi I un II kategorija). Saskaņā ar šiem aprēķiniem finansējuma palielinājums 2023. gadā dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai ir 600 000 euro.  
2. Noteikumu Nr. 1524 106.1. un 115.1. apakšpunktā paredzēts, ka pretendents slēdz līgumu par dzīvnieku līķu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi un likvidēšanu, ja viņš to nedara pats. Līgumā norādāmas arī pakalpojuma izmaksas, jo ir svarīgi, lai piešķirtais atbalsts nepārsniedz faktiskās izmaksas. Papildus noteikts, ka līguma kopija jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā, lai administrējošai iestādei būtu pieejama šī informācija.
3. Noteikumu Nr. 1524 106.3. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka savākšanas un transportēšanas pakalpojumiem nav nepieciešams nodrošināt valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem svītrots 115.3. apakšpunkts, tādējādi svītrojot prasību par valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumiem. Minētie grozījumi izdarīti tāpēc, ka veterinārmedicīnas jomas normatīvie akti attiecīgajos gadījumos neparedz prasību par pilnvarota veterinārārsta pakalpojumiem. 117. punktā saglabāta norma par valsts pilnvarotu veterinārārstu, jo šis veterinārārsts saskaņo pavaddokumentu un nav saistīts ar atbalsta pretendentu.
4. Svītrots noteikumu Nr. 1524 109.2. apakšpunkts un 40. pielikums, kā arī 118.2. apakšpunkts un 42. pielikums.
5. Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 111.¹ punktu, paredzot, ka Pārtikas un veterinārais dienests paziņo par konstatētajiem pārkāpumiem attiecībā uz noteiktajiem termiņiem, lai Lauku atbalsta dienests varētu pieņemt atbilstošu lēmumu attiecībā uz atbalsta piešķiršanu vai atgūšanu par attiecīgo dzīvnieku līķiem.
6. Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 111.² punktu, paredzot, ka pretendents pēc pieprasījuma iesniedz Zemkopības ministrijā nepieciešamo informāciju. Tādējādi Zemkopības ministrijai būs pieejama aktuālā informācija, lai atbalsta nosacījumi un likmes būtu pēc iespējas vairāk atbilstu faktiskajai situācijai.
7. Precizēts 39. pielikums, pievienojot aili ar dzīvnieka vecumu dienās (par tiem dzīvniekiem, kas ir jaunāki par vienu mēnesi). Vienlaikus svītrota aile par attālumu kilometros, jo tas ir grūti kontrolējams. Ja nepieciešams, attālumus var noskaidrot ar Lauksaimniecības datu centra datubāzes palīdzību.

Tā kā biškopji atbalstu turpmāk saņems no Stratēģiskā plāna līdzekļiem, no noteikumiem Nr. 1524 ir jāsvītro regulējums par atbalstu biškopības nozarei (izņemot atbalstu, ko piešķir saskaņā ar 2.8. apakšnodaļu).

Svītrota noteikumu Nr. 1524 2.13. apakšnodaļa "Atbalsts biškopības nozarei" un 43. pielikums.

Tā kā atbalsts "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai" un atbalsts "Selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas" turpmāk paredzēts no papildu finansējuma valsts atbalstam lauksaimniecībai, no noteikumiem Nr. 1524 ir jāsvītro šo atbalsta pasākumu regulējums.

Svītrota noteikumu Nr. 1524 2.14. apakšnodaļa "Atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai" un 3.5. apakšnodaļa "Selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas". Atbilstoši precizēts 8.2. un 8.9. apakšpunkts, svītrots 13.10. apakšpunkts. Tāpat svītroti 47. un 48. pielikums, kas minēti 3.5. apakšnodaļā.

1. Noteikumu Nr. 1524 3.2. apakšnodaļā "Atbalsts kultūraugu genofonda saglabāšanai un šķirnes identitātes pārbaudei" pašlaik paredzēts atbalsts trīs dažādām darbībām. Lai atbalsta kritēriji būtu skaidri saprotami visos atbalsta veidos, nepieciešams uzlabot 3.2. apakšnodaļas redakciju, būtiski nemainot regulējumu.
2. No 2023. gada atbalsts paredzēts arī par izolātu kolekcijas saglabāšanu. Dārzkopības institūta Augu patoloģijas un entomoloģijas nodaļā tiek uzturēta unikāla, Latvijas izcelsmes, dārzaugiem patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekcija, kas tiek izmantota gan pētniecības (vietējo populāciju agresivitātes, patogenitātes, ģenētiskās daudzveidības, saimniekaugu loka izpētei un diagnostikas metožu izstrādei) un selekcijas (šķirņu izturības pārbaudei pret patogēniem) mērķiem, gan arī kā references materiāls (zemeņu patogēna Paragnomonia fragariae kolekcija). Kolekcija mērķtiecīgi veidota jau kopš 2007. gada, īstenojot dažādus nacionālos un starptautiskos projektus. Kolekcijā pašlaik ietilpst vairāk nekā 3000 dažādu patogēno sēņu (zemeņu sakņu slimību ierosinātāju, kokaugu vēžu ierosinātāju, ābeļu un bumbieru kraupja ierosinātāju Venturia spp., Neofabraea spp. u.c.) un baktēriju (Pseudomonas spp.) izolātu, kas iegūti no dažādu sugu un genotipu dārzaugiem visa Latvijas teritorijā. Līdz šim kolekcijas uzturēšanai atbalsts nebija paredzēts.
3 .Ņemot vērā 2022. gada pieredzi par atbalstu šķirnes identitātes pārbaudei, noteikumu tekstā ir iekļaujamas papildu normas.

1. Noteikumu Nr. 1524 3.2. apakšnodaļa izteikta jaunā redakcijā, precizējot arī apakšnodaļas nosaukumu. Tā kā atbalsta pretendenti iesniegumu iesniedz elektroniskās pieteikšanās sistēmā, svītrots 44. pielikums.
Noteikumu 140.2. un 143.2. apakšpunktā noteikts viena gada termiņš, kad pretendents nav tiesīgs atsavināt kultūraugu genofondu, izņemot gadījumus, kad atsavināšana saskaņota ar Zemkopības ministriju. Latvija saskaņā ar 1995. gada 31. augustā Saeimā pieņemto likumu "Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību" ir pievienojusies Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, un tās 9. pants "Ex situ saglabāšana" noteic, ka līguma slēdzējpusēm ir jāīsteno bioloģiskās daudzveidības komponentu ex-situ saglabāšanai atbilstoši pasākumi. Līdzīgas prasības ir Starptautiskajā līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem lauksaimniecībai un pārtikai (Latvija minētajam līgumam pievienojās no 2004. gada 7. aprīļa, pieņemot likumu "Par Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai"). Ievērojot iepriekšminēto, abi minētie noteikumu projekta apakšpunkti zināmā mērā ir garants tam, ka kolekcijas tiks saglabātas un netiks atsavinātas. Ja kādai no institūcijām rastos kādas problēmas ar genofonda kolekcijas vai Latvijas izcelsmes dārzaugiem patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekcijas uzturēšanu un saglabāšanu, tad viena gada atsavināšanas aizliegums dod iespēju kolekciju pārvietot un uzglabāt citur.
Noteikumos attiecībā uz kultūraugu genofondu un Latvijas izcelsmes dārzaugiem patogēno sēņu un baktēriju izolātu kolekciju noteikts, ka pretendents pārskatus iesniedz gan Zemkopības ministrijā, gan Lauku atbalsta dienestā. Zemkopības ministrijai pretendents sniedz pārskatu par faktiski paveikto, piemēram, kas attiecībā uz genofondu ir izmērīts, saskatīts, novērtēts. Šī informācija Zemkopības ministrijai ir būtiska, lai novērtētu aktuālo situāciju un spriestu par turpmākajām darbībām. Lauku atbalsta dienestam pretendents sniedz pārskatu par izlietoto finansējumu. Tādējādi abi minētie pārskati ir nozīmīgi un saglabāti noteikumu projektā.
Svītrots 144. punkts, jo tas iekļauts 140.3. apakšpunkta redakcijā.
2. 3.2. apakšnodaļā iekļauts regulējums attiecībā uz atbalstu izolātu kolekcijas saglabāšanai.
3. Attiecībā uz šķirnes identitātes noteikšanu 3.2. apakšnodaļā iekļauts nosacījums, ka atbalsta pretendents slēdz ar Valsts augu aizsardzības dienestu līgumu, jo minētā valsts iestāde ir atbildīga par šķirnes identitātes noteikšanu. Tāpat pretendentam ar Valsts augu aizsardzības dienestu ir jāsaskaņo starppārskats un noslēguma pārskats. Tādējādi Lauku atbalsta dienestam būs pieejama precīza un nepārprotama informācija par to, vai piešķirtais valsts atbalsts izmantots atbilstoši noteiktajam mērķim.

1. Pašlaik noteikts, ka nevalstiskā organizācija var saņemt atbalstu, ja tā apvieno vismaz 40 biedru, kas ir juridiskas personas. Piemēram organizācija, kas apvieno kooperatīvās sabiedrības, apvieno juridiskas personas, un šādai organizācijai ir jābūt vismaz 40 biedriem (jo šādi biedri parasti ir arī aktīvi, un attiecībā uz noteiktu darbības veidu, ko organizācija pārstāv, šajā noteiktajā darbības veidā varētu būt grūti apvienot vairāk par 40 biedriem). Tāpat noteikts, ka organizācija var saņemt atbalstu, ja tā apvieno vismaz 100 biedru, kas ir fiziskas personas. Tomēr tādas organizācijas, kuru darbība nav vērsta tikai uz juridiskām personām, parasti apvieno gan fiziskas personas, gan juridiskas personas. Tādēļ skaidrības labad būtu jāprecizē, ka organizācijai, kas apvieno vismaz 100 biedru, tie var būt gan fiziskas gan juridiskas personas.
2. Pašlaik nevalstiskās organizācijas kopā ar gala pārskatu iesniedz arī visus samaksu apliecinošo dokumentu kopijas, tomēr atbalstu administrējošajai iestādei šajā atbalsta pasākumā pietiek tikai ar minēto dokumentu kopsavilkumiem, jo pašus dokumentus var pieprasīt no pretendenta izlases kārtībā. Lauku atbalsta dienests, vērtējot katra atbalsta pasākuma specifiku, izvērtē, vai attiecīgajā pasākumā pietiek tikai ar dokumentu kopsavilkumu un par kuriem pasākumiem tomēr nepieciešams iesniegt visus dokumentus. Lauku atbalsta dienests kā atbalstu administrējošā iestāde vērtē finanšu risku un ievieš procedūras, lai nodrošinātu atbilstošas kontroles. 

1. Noteikumu Nr. 1524 176.3. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka situācijā, kad organizācija apvieno gan fiziskas, gan juridiskas personas, biedru skaitam jābūt vismaz 100.
2. Precizēts noteikumu Nr. 1524 179.2.4., 182.¹1.4., 182.⁵1.4. un 182.⁶2. apakšpunkts, paredzot, ka pretendents kopā ar gala pārskatu iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu.

2022. gadā no budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai"" tika piešķirts papildu finansējums 40 000 euro apmērā mazpulku darbības veicināšanai, bet 2023. gadā šāds papildu finansējums nav paredzēts. Tādējādi no noteikumiem Nr. 1524 nepieciešams svītrot normas, kas attiecas uz atbalstu biedrībai, kura apvieno bērnus un jauniešus mazpulkos.

Svītrots noteikumu Nr. 1524 182.¹⁰–182.¹³ punkts, kā arī 182.¹⁴ punktā atsauce uz 182.¹⁰ punktu.

1. Tā kā atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmās turpmāk tiks piešķirts no Stratēģiskā plāna finansējuma, no noteikumu Nr. 1524 6. nodaļas ir jāsvītro regulējums par atbalstu dalībai pārtikas kvalitātes shēmās.
2. Pašlaik valsts atbalsts paredzēts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un bioloģiskās lauksaimniecības shēmas veicināšanai, bet ir svarīgi, lai būtu atbalsts arī aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai.
3. Produktu reģistrēšana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmās prasa resursu ieguldīšanu, lai kvalitatīvi varētu sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Lai stimulētu aktīvāku produktu reģistrēšanu minētajās shēmās, būtu jāparedz atbalsts par šīm darbībām.

1. Precizēts noteikumu Nr. 1524 6. nodaļas nosaukums, kā arī svītrota 6.1.–6.5. apakšnodaļa un 56. pielikums.
2. Precizēts noteikumu Nr. 1524 6.6. apakšnodaļas nosaukums, iekļaujot arī atsauces uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmām, tādējādi no 2023. gada varēs saņemt atbalstu par minēto shēmu veicināšanu. 6.6. apakšnodaļa papildināta ar 225.²3. un 225.³3. apakšpunktu, nosakot atbalsta apmēru (10 000 euro) un atbalsta saņēmēju: kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta funkcijas pašlaik pilda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Atbilstoši precizēts 225.⁴ un 225.⁶ punkts.
3. Noteikumi papildināti ar 6.7. apakšnodaļu par atbalstu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai. Atbalsts viena produkta reģistrācijai plānots 2500 euro apmērā, un to piešķir kā de minimis atbalstu atbilstoši regulai Nr. 1407/2013. Pretendents atbalstam piesakās tikai tad, kad ir saņēmis Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulai (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām. Tā kā noteikumi Nr. 1524 nepārņem nevienu minētās regulas normu, regula nav minēta anotācijas 5. sadaļā. Lauku atbalsta dienests par pretendenta pieteikuma atbilstību regulai Nr. 1151/2012 pārliecinās, sadarbojoties ar Pārtikas un veterināro dienestu. 
Atbalsta likmes aptuvens aprēķins viena produkta reģistrācijas sagatavošanai ir šāds:
pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga privātajā sektorā 2022. gada III ceturksnī bija 1393 euro mēnesī (bruto) jeb apmēram 8,7 euro stundā, ja rēķina 160 nostrādātas stundas mēnesī. Pieņemot, ka viena pieteikuma sagatavošana (datu izpēte, ražotāju grupas izveide, pieteikuma sagatavošana, receptūras saskaņošana) un iesniegšana Pārtikas un veterinārajā dienestā varētu aizņemt 35 darbdienas (280 stundu), privātā sektora darba algas izmaksas ir 2436 euro (8,7 euro x 280 h).
Par produkta pieteikumu ražotāju grupa maksā valsts nodevu 18,50 euro. Tādējādi pieteikuma sagatavošanai, saskaņošanai un iesniegšanas izmaksas ražotāju grupai ir 2454,50 euro. Pārējie 45,5 euro nepieciešami dažādu biroja un transporta izmaksu segšanai.

Pievienojot jaunu 6.7. apakšnodaļu, Tiesību aktu portāls šīs nodaļas punktiem piešķīris tādu numerāciju, kāda tā pašlaik ir 6.¹ nodaļai.

Lai nedublētos punktu numerācija, Tiesību aktu portāls ir mainījis 6.¹ nodaļas punktu numerāciju. Attiecīgi jaunajai punktu numerācijai precizētas atsauces uz punktiem 6.¹ nodaļā. Papildus 6.¹ nodaļas 225.¹³ punktā atbilstoši jaunā plānošanas perioda regulējumam precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem. Kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāta un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta funkcijas pašlaik pilda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Tā kā Latvijā tiek audzēta arī inkarnāta āboliņa sēkla, šī suga iekļaujama noteikumos Nr. 1524.

Noteikumu Nr. 1524 46. pielikuma tabula "Tauriņzieži" papildināta ar inkarnāta āboliņu, lai varētu piešķirt atbalstu arī par inkarnāta āboliņa sēklas sertificēšanu.

Noteikumu 193.1. apakšpunktā ir noteikta kopējā līguma summa pasākumā atbalsts "Tirgus veicināšanai". Tā kā kopējā atbalsta summa šajā pasākumā 2023. gadā ir palielināta, tā ir jāprecizē.

193.1. apakšpunktā kopējā atbalsta summa palielināta par 500 000 euro – kopā 905 033 euro. 

2023. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā jaunā regula attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībā, t.i., regula 2022/2472. Regulas I un II nodaļas nosaka vispārējās prasības attiecībā uz valsts atbalstu (1.–13. pants), bet III nodaļā noteiktas specifiskas prasības attiecībā uz katru atbalsta veidu. Noteikumos Nr. 1524 ir jāiekļauj atsauces uz vispārējām prasībām, kā arī atsauces uz specifiskajām katra atbalsta veida prasībām (atbalstam, ko piešķir saskaņā ar regulas 21., 24., 27., 30. un 38. pantu).

1. Noteikumu Nr. 1524 tekstā Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, aizstāta ar regulu 2022/2472. Regulas 2022/2472 nosacījumi attiecībā uz noteikumos Nr. 1524 iekļautajiem atbalsta pasākumiem nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar regulu Nr. 702/2014, tāpēc daļā noteikumu Nr. 1524 atsauces uz regulas pantiem un punktiem nemainās. 
Atbilstoši regulas 2022/2472 nosacījumiem noteikumos Nr. 1524 izdarīti ādi precizējumi:
1) 6. punktā iekļautas atsauces uz 8. panta 3., 5. un 7. punktu, jo minētajos punktos ietverti nosacījumi attiecībā uz noteikumos Nr. 1524 minētajiem atbalsta pasākumiem;
2)  jaunā redakcijā izteikts 7. punkts. 7.1. apakšpunktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 2. panta 59. punktu, un, lai nedublētu regulas normas, svītroti 7.1.1., 7.1.2., 7.1.3., 7.1.4. un 7.1.5. apakšpunkts. Jaunā redakcijā izteiktais 7.3. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz "a" apakšpunktu, kurā ir runa par atgūšanas rīkojumu;
3) noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 7.² punktu (skaidrojumu skatīt iepriekš tekstā);
4) precizēts 8.7. apakšpunkts, aizstājot regulu Nr. 702/2014 ar regulu 2022/2472. Tā kā attiecīgo regulu panti un nosacījumi sakrīt, atsauce uz 13. pantu nav jāgroza;
5) 8.9. apakšpunktā precizētas atsauces uz atbalsta pasākumiem, kuros jāievēro regulas 2022/2472 6. panta 2. punkta  nosacījumi attiecībā uz stimulējošo ietekmi. 8.9. apakšpunktā nav minēti tie atbalsta pasākumi, kuros atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, kā arī tie pasākumi, kuriem atbilstoši regulas 2022/2472 6. panta 5. punktam netiek prasīta stimulējošā ietekme;
6) 8.11. apakšpunktā precizētas atsauces uz 9. panta punktiem, kas ir saistoši tiem noteikumos Nr. 1524 minētajiem atbalsta pasākumiem, kuros atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472;
7) 10.¹ punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472, papildu precizējumi nav nepieciešami;
8) 11.¹ punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472 un papildus iekļautas atsauces uz 2.8.¹ un 2.15. apakšnodaļu, jo šajās nodaļās noteiktais atbalsts netiek piešķirts subsidēta pakalpojumu veidā;
9) 12. punkts izteikts jaunā redakcijā, norādot katra atbalsta pasākumu atbalsta intensitāti atbilstoši attiecīgajiem regulas punktiem;
10) 96.¹ un 96.² punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472. Tā kā attiecīgo regulu panti un nosacījumi sakrīt, atsauce uz 24. pantu nav jāgroza, taču atbilstoši atbalsta pasākuma specifikai precizētas atsauces uz attiecīgā panta punktiem. 96.¹ punktā atsauce uz 24. panta 2. punktu nomainīta ar atsauci uz 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktu, jo atbalsts paredzēts tieši par pasākumu organizēšanu, nevis par publikācijām;
11) 175. punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472 un iekļauta atsauce uz 21. pantu (par atbalstu zināšanu apmaiņas un informēšanas darbībām) un punktiem, kas nosaka attiecināmās izmaksas un atbalsta intensitāti;
12) 183. punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472 un iekļauta atsauce uz 21. pantu.Tā kā tehnisko atbalstu piešķir dažādiem atbalsta pretendentiem par dažādām darbībām (kas atbilst 21. panta nosacījumiem), 183. punktā nav nepieciešams iekļaut papildu atsauces uz 21. panta punktiem;
13) 191.¹ punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472. Tā kā attiecīgo regulu panti un nosacījumi sakrīt, atsauce uz 24. pantu un I pielikumu nav jāgroza, taču 191.¹ punkts papildināts ar šim atbalsta pasākumam saistošajiem 24. panta punktiem. 191.¹ punktā iekļauta atsauce uz 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktu, jo atbalsts paredzēts tieši par pasākumu organizēšanu;
14) 225.¹ punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472;
15) 225.² punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472 un papildinātas atsauces uz 24. panta punktiem, kas ir saistoši šim atbalsta pasākumam;
16) 225.³ punktā regula Nr. 702/2014 aizstāta ar regulu 2022/2472. Tā kā attiecīgo regulu panti un nosacījumi sakrīt, atsauce uz 24. pantu un šā panta punktiem nav jāgroza.

Pašlaik lielā daļā noteikumu Nr. 1524 nodaļu iesniegumu iesniegšanas termiņš pretendentiem paredzēts līdz 1. martam, un to ir nepieciešams pārcelt, lai pretendenti 2023. gadā laikus varētu paspēt iesniegt iesniegumus.

Noteikumi papildināti ar pārejas punktu, nosakot, ka iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 31. marts.