Anotācija (ex-ante)

Visās valsts dibinātās augstskolās atbilstoši Augstskolu likuma 14.¹ pantam jāizveido pārvaldes institūcija – padome. Šis pants arī nosaka valsts dibinātu augstskolu padomju darbības mērķi, sastāvu atbilstoši augstskolas tipam un padomes locekļu iecelšanas un atsaukšanas kārtību. Noteikts, ka šī panta noteikumi uz Latvijas nacionālo aizsardzības akadēmiju neattiecas un ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome ir šīs augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un augstskolas darbības atbilstību Valsts aizsardzības koncepcijā un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Šajā pantā arī Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes izveides principus un darbību. Noteikts, ka padomes sastāvu jāapstiprina aizsardzības ministram.

Tiesību akta projektā paredzēts, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomi veidos pieci locekļi. No tiem divi būs Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, tādējādi nodrošinot topošo virsnieku nākamo darba devēju pilnvērtīgu iesaisti studiju procesa pilnveidošanā, tostarp iniciējot izmaiņas mācību procesā, reaģējot uz militārajās mācībās un kaujas situācijās gūtajām mācībām (lessons learned). Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, ir būtiski uzturēt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas spēju elastīgi pielāgot studiju procesu, integrējot tajā jaunāko pieredzi. Tāpat paredzēts, ka padomes sastāvā būs divi Aizsardzības ministrijas pārstāvji, tādējādi nodrošinot stratēģisko redzējumu kontekstā ar izmaiņām NATO stratēģijas un plānos un aktualitātēm aizsardzības industrijā. Padomē būs arī viens sabiedrības pārstāvis. Tā kā padomei kopumā jānodrošina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas stratēģiskā uzraudzība, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību, šim sabiedrības pārstāvim jābūt kompetentam valsts aizsardzības jautājumos. Padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiku, izdodot pavēli par padomes sastāvu, noteiks aizsardzības ministrs.

Augstskolu likuma 14.² pants nosaka valsts augstskolas padomes kompetenci, kas cita starpā ietver augstskolas satversmes, attīstības stratēģijas, augstskolas budžeta un gada pārskatu apstiprināšanu. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka panta noteikumi neattiecas uz Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju un ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padomes kompetenci nosaka Ministru kabinets.

Tiesību akta projekts paredz, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome pieņems akadēmijas Satversmi un tās grozījumus un virzīs tos apstiprināšanai Ministru kabinetā, apstiprinās akadēmijas attīstības stratēģiju, sniegs priekšlikumus studiju kvalitātes pilnveidošanai, kā arī piedalīsies augstskolas darbības apspriešanā. Jāatzīmē, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas padome nevērtē nekādus ar augstskolas finanšu līdzekļiem saistītus jautājumus, jo Latvijas Nacionālās aizsardzība akadēmija ir valsts iestāde un tās darbībai nepieciešamais finansējums tiek plānots Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Iepriekš Augstskolu likuma 3. pantā iekļautais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas akadēmiskā personāla kvalifikācijai ir pārcelts uz Augstskolu likuma 7. panta otrās prim daļas 1. punktu. Tādēļ nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus jaunā redakcijā, vienlaikus saglabājot šobrīd Latvijas Nacionālajai akadēmijai specifiski noteikto regulējumu.
Augstskolu likuma 7. panta otrās prim daļas 1. punktā Ministru kabinetam dots uzdevums noteikt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un tās pārvaldes institūciju kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās, rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju u.c. jautājumus.

Izpildot Augstskolu likuma 7. panta otrās prim daļas 1. punktā noteikto, Ministru kabinets tāpat kā līdz šim noteicis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pārvaldes institūciju – senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas –  kompetenci, kas atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās. Atšķirībā no citām augstskolām, kur augstskolas senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas senāts apstiprina kārtību un noteikumus tikai akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Attiecībā uz akadēmisko šķīrējtiesu, savukārt, noteikts, ka tā izskatīs tikai Augstskolu likuma 19.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos jautājumus.

Tiesību akta projektā netiek minēta satversmes sapulce, jo turpmāk šādas pārvaldes institūcijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā nebūs. Šī iemesla dēļ tiesību akta projekta 10. punktu nepieciešams papildināt ar akadēmiskās šķīrējtiesas ievēlēšanas kārtību, jo līdz šim akadēmiskā personāla pārstāvjus tajā ievēlēja akadēmijas satversmes sapulce.

Noteikumi paredz, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata kandidātu izvirza Nacionālo bruņoto spēku komandieris un izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija. Rektoru apstiprina un atbrīvos no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. Jāņem vērā, ka Militārā dienesta likuma 26. pantā paredzēta virsnieku rotācija, tādēļ arī Latvijas Nacionālas aizsardzības akadēmijas rektoru nomaiņa tiek veikta, primāri, ņemot vērā dienesta intereses. Agrākie šīs augstskolas rektori šobrīd turpina dienestu NATO štābos, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku vadībā. Identiska prakse pastāv arī citās valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.

Noteikumi paredz arī atšķirīgas prasības Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas akadēmiskā personāla kvalifikācijai. Prasībās uzsvērta militārā dienesta pieredze, ņemot vērā, ka virsnieku sagatavošanas procesā būtiska ir tieši mācībspēku pašu gūtā praktiskā pieredze. Dienestā iegūtās pieredzes nodošana citiem militārās izglītības iestādēs ir viens no karjeras posmiem talantīgākajiem un profesionālākajiem virsniekiem dienesta laikā, tiesa, akadēmisko amatu ieņemšana ir terminēta, jo pretējā gadījumā nav iespējams uzturēt militāro un profesionālo kompetenci. Nereti virsnieki kļūst par mācībspēkiem militārās izglītības iestādēs arī jau pēc atvaļināšanās no dienesta, kas ir visā pasaulē pieņemta prakse. Ikvienas militārās akadēmijas pamatuzdevums ir topošo virsnieku sagatavošana dienestam. Papildus akadēmisko zināšanu ieguvei vienlīdz svarīgi studiju procesā ir attīstīt līderības prasmes, disciplīnu un fizisko sagatavotību, militāro vēsturi, taktikas un stratēģijas, t.s. karavīra ētosu – kompetenču kopumu, kas nepieciešams pārdomātu vadības lēmumu pieņemšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Tas kopumā raksturo militārās izglītības duālo raksturu, kas sevī apvieno gan akadēmiskās gan profesionālās studijas.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumu 18.punktā noteikšanai piemērojamās mēnešalgu grupas ir samērīgas ar citu valsts aizsardzības jomā nodarbināto civilo darbinieku atalgojumu, kā arī atalgojumu valsts pārvaldē kopumā. Jāņem vērā, ka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas akadēmiskais personāls faktiski veic lietišķo pētniecību, kas izriet tikai no valsts aizsardzības vajadzībām un ievēro ar to saistītus ierobežojumus. Militārā specifika būtiski ierobežo Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas iespējas piesaistīt papildu finansējumu un tai nav pašu ieņēmumu no dalības pētniecības projektos, grantos u.c., attiecīgi akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem nav iespēju savus ienākumus paaugstināt, piemēram, aktīvāk iesaistoties projektu īstenošanā. Attiecīgi Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijai ir jāspēj nodrošināt konkurētspējīgs atalgojums. Augsti kvalificēta, t.sk. ārvalstu, mācībspēku piesaiste augstākajai izglītības iestādei ir izšķiroša, lai uzturētu izglītības un pētniecības kvalitāti. Kopš 2023.gada 21.jūnija Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija arī reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā, kas turpmāk  augstskolai uzliks virkni papildu pienākumu, lai izpildītu zinātniskajam institūcijām noteiktās prasības attiecībā uz pētniecības kvalitāti.

Ministru kabineta noteikumos nepieciešamas arī turpmāk noteikt jautājumus, kursus atbilstoši Augstskolu likuma 7. panta otrās prim daļas 2. punktam Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt, ja to prasa noteikt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas militārā un profesionālā specifika

Augstskolu likuma 7. panta otrās prim daļas 2. punktā dotais deleģējums Ministru kabinetam ļauj atbilstoši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas militārajai un profesionālajai specifikai paredzēt citu kārtību studējošo skaita noteikšanai, studējošo un akadēmiskā personāla komplektēšanai, studiju līgumu slēgšanai, studiju programmu ekspertīzei pirms apstiprināšanas un studējošo pašpārvaldes finansēšanai, kā arī atšķirīgas prasības rektora kvalifikācijai un ierobežojumus šajā likumā noteiktajām studējošo un studējošo pašpārvaldes tiesībām.

Studējošo skaitu vidējā termiņā plāno Aizsardzības ministrija, bet katram mācību gadam nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Studējošos pamatā komplektē no karavīriem, jo augstskolas pamatuzdevums ir virsnieku sagatavošana dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vienlaikus tiesību akta projekts paredz iespējas arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai piedalīties studentu apmaiņas programmās, piemēram, Eiropas iniciatīvā jauno virsnieku apmaiņai (European initative for the exchange of young officers inspired by Erasmus), kuras ietvaros tiek attīstītas iespējas tieši militārās izglītības iestāžu studējošo un mācībspēku mobilitātei. Tā kā tiesību akta projekts tiek izdots jaunā redakcijā, papildus identificēta nepieciešamība Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumus papildināt ar jaunu punktu, nosakot, ka karavīri un zemessargi, kuri zaudējuši savu tiesisko statusu, jo viņiem kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no profesionālā dienesta vai izslēgšana no Zemessardzes, izslēdzami no studējošo saraksta. Noteikts, ka ar karavīriem un zemessargiem pirms mācībām slēdz īpašu līgumu, kas uzliek par pienākumu pēc studijām pildīt dienestu.

Attiecībā uz akadēmiskā personāla komplektēšanu noteikts, ka akadēmisko personālu var gan iecelt amatā, gan ievēlēt. Profesionālā dienesta karavīri amatos tiks iecelti, ievērojot Militārā dienesta likumā noteikto vispārīgo kārtību iecelšanai amatā, kā arī konkrēti virsniekiem noteikto kārtību. Civilie darbinieki akadēmiskajos amatos tiek ievēlēti.

Lai nodrošinātu iespēju studiju procesu operatīvi pielāgot ārējām izmaiņām un nodrošināt šauri specifisku zināšanu un prasmju apguvi, tiek paredzēta iespēja Nacionālo bruņoto spēku komandierim norīkot personālu, kuram ir atbilstoša militārā vai profesionālā kompetence, atsevišķa studiju kursa vai moduļa docēšanai akadēmijā, neievērojot vispārīgi noteiktās prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai. Kā piemēru var minēt no karadarbības Ukrainā iegūto zināšanu un prasmju (piemēram, pretošanās (resistance) organizēšanā) integrēšanu studijās. Tiesību akta projekts arī nosaka, ka  Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas studiju programmu ekspertīzi pirms to apstiprināšanas veic Nacionālie bruņotie spēki, izvērtējot to atbilstību valsts aizsardzības vajadzībām.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas militāro un profesionālo specifiku, rektors var būt tikai profesionālā dienesta karavīrs, kuram piešķirta vismaz pulkvežleitnanta dienesta pakāpe un ir vismaz maģistra grāds. Līdz 2019.gada 1.jūlijam spēkā bija Ministru Kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 774 "Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi" paredzētais pārejas noteikums, kas paredzēja, ka rektora amatā varēja iecelt arī karavīru, kurš ieguvis vismaz bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo izglītību. Jāatzīmē, ka noteikumi nosaka tikai minimālo prasību iecelšanai amatā, amata pildīšanas laikā virsniekam var tikt piešķirta arī nākamā, proti, pulkveža dienesta pakāpe. Ģenerāļa dienesta pakāpi šajā amatā esošās militārpersonas neiegūst, jo Latvijā augstāko virsnieku amati ir konkrēti noteikti Ministru kabineta 2003. gada 18. marta noteikumos Nr.119 "Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošiem amatiem". Attiecībā uz rektora amata kandidātam izvirzīto izglītības prasību, papildus jāuzsver, ka militāro dienesta pakāpju iegūšana Latvijā ir stingri reglamentēta un fakts, ka virsniekam jābūt ar vismaz pulkvežleitnanta dienesta pakāpi sevī automātiski ietver prasību, ka virsniekam papildus civilajai izglītībai, jābūt apgūtam arī vecākā štāba virsnieka kursam. Šo kursu Latvijas virsnieki apgūst starptautiskā vidē – trīs Baltijas valstu kopīgajā militārās izglītības institūcijā Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā, kura ieguvusi arī NATO akreditāciju, vai kādas citas NATO valsts militārās izglītības institūcijā. Kurss ilgst nepilnu gadu un tajā vecākie virsnieki tiek gatavoti risināt sarežģītus drošības izaicinājumus.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas militāro un profesionālo specifiku, tās studējošo pašpārvaldei netiek paredzētas Augstskolu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktās veto tiesības.