22-TA-2306: Instrukcijas projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Instrukcija par valsts kapitāla daļu turētāju sadarbību Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punkts un Ostu likuma 7.panta 1.1 un 1.2 daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Instrukcijas mērķis ir nodrošināt koordinētu ministriju kā kapitāla daļu turētāju pārstāvju sadarbību vienotu lēmumu pieņemšanā valsts kā akcionāra tiesību izmantošanai Rigas ostas un Ventspils ostas kapitālsabiedrībās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ostu likuma 7.panta 1.2 daļa paredz, ka valsts kapitāla daļām Rīgas un Ventspils ostas pārvaldē ir vairāki turētāji - Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās kapitāla daļas (akcijas) tiek nodotas turējumā šādās daļās: Satiksmes ministrijas turējumā — 40 procenti, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas turējumā — katrai 20 procenti no valstij piederošajām kapitāla daļām (akcijām).
Latvijas Republika ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, kas valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punkts, 4.panta pirmā daļa). Lai gan tās vārdā rīkojas daudzas dažādas institūcijas, Latvijas Republika ir viens nedalāms tiesību subjekts.
Šis princips ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad Latvijas Republika iesaistās privāttiesiskās attiecībās. Tostarp, Latvijas Republika kā viens vesels tiesību subjekts ir viens akcionārs. Attiecībā uz Rīgas ostu un Ventspils ostu šo principu atspoguļo arī Ostu likuma 7.panta 1.1 daļa, paredzot, ka Ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij (nevis ministrijām) un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai.
Līdz ar to attiecībā pret trešajām personām, tostarp citiem akcionāriem akcionāru sapulcē, Latvijas Republikai ir jārīkojas kā vienam veselam tiesību subjektam, izdarot vienu vienotu gribas izteikumu. Jebkādas nesaskaņas saistībā ar publiskas personas kapitāldaļu pārvaldīšanu vai lēmumu pieņemšana starp institūcijām, kas rīkojas šī tiesību subjekta (valsts) vārdā, ir risināmas valsts pārvaldes ietvaros.
Latvijas Republika ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, kas valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punkts, 4.panta pirmā daļa). Lai gan tās vārdā rīkojas daudzas dažādas institūcijas, Latvijas Republika ir viens nedalāms tiesību subjekts.
Šis princips ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad Latvijas Republika iesaistās privāttiesiskās attiecībās. Tostarp, Latvijas Republika kā viens vesels tiesību subjekts ir viens akcionārs. Attiecībā uz Rīgas ostu un Ventspils ostu šo principu atspoguļo arī Ostu likuma 7.panta 1.1 daļa, paredzot, ka Ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij (nevis ministrijām) un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai.
Līdz ar to attiecībā pret trešajām personām, tostarp citiem akcionāriem akcionāru sapulcē, Latvijas Republikai ir jārīkojas kā vienam veselam tiesību subjektam, izdarot vienu vienotu gribas izteikumu. Jebkādas nesaskaņas saistībā ar publiskas personas kapitāldaļu pārvaldīšanu vai lēmumu pieņemšana starp institūcijām, kas rīkojas šī tiesību subjekta (valsts) vārdā, ir risināmas valsts pārvaldes ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams iekšējais tiesību akts, kas regulē sadarbību starp ministrijām, kas saskaņā ar Ostu likuma normām noteiktas kā valsts kapitāla daļu turētājas, jo Latvijas Republika ir viens akcionārs, neatkarīgi no akciju turētāju skaita konkrētajā kapitālsabiedrībā. Komerclikums paredz, ka katrs akcionārs savas balsis akcionāru sapulcē nodod kā vienotu veselumu, un speciālie likumi nepieļauj izņēmumu no šī principa attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostu kapitālsabiedrībām.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta instrukcijas projekts nosaka kārtību, kādā pirms katras Rīgas vai Ventspils ostas kapitālsabiedrības akcionāru sapulces visiem valsts kapitāla daļu turētājiem ir nepieciešams vienoties par kopīgu balsošanas uzdevumu pilnvarotajai personai, kas to nodos Latvijas Republikas kā akcionāra vārdā.
Vienošanās process saskaņošanas sapulcēs būs galvenais formāts, kādā katrs kapitāla daļu turētājs realizēs savas likumā noteiktās tiesības un pilnvaras līdzdarboties sabiedrības pārvaldē un akcionāra lēmumu pieņemšanā.
Vienošanās process saskaņošanas sapulcēs būs galvenais formāts, kādā katrs kapitāla daļu turētājs realizēs savas likumā noteiktās tiesības un pilnvaras līdzdarboties sabiedrības pārvaldē un akcionāra lēmumu pieņemšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Komerclikums paredz, ka katrs akcionārs savas balsis akcionāru sapulcē nodod kā vienotu veselumu, un speciālie likumi nepieļauj izņēmumu no šī principa attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostu kapitālsabiedrībām.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ministru kabineta instrukcija ir iekšējs tiesību akts un paredz sadarbību starp ministrijām. Vienošanās process saskaņošanas sapulcēs būs galvenais formāts, kādā katrs kapitāla daļu turētājs realizēs savas likumā noteiktās tiesības un pilnvaras līdzdarboties sabiedrības pārvaldē un akcionāra lēmumu pieņemšanā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi