Anotācija (ex-ante)

Ar pieejamo atbalsta apmēru eksporta veicināšanai pie augošā atbalsta pieprasījuma un mainīgajiem tirgus apstākļiem, kas liek pārskatīt pieejamos tirgus (Ukrainas ietekme), būtiski ir nodrošināt efektīvu valsts intervenci un pastāvīgu atbalsta pieejamību. Šobrīd pēc eksporta veicināšanas atbalsta pieprasījuma ir secināms, ka līdzšinējais finansējums pietiks līdz 2025. gada vidum.

Finansējuma palielināšana
1.2.1.1. pasākumā "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" bija paredzēts veidot divas ārvalstu pārstāvniecības konsultāciju nodrošināšanai. Lai nodrošinātu demarkāciju (nošķiršanu) starp atbalsta programmām, nedublējot pasākumu ietvaros ārvalstu pārstāvniecību darbības, Ekonomikas ministrija ar pieteiktajiem grozījumiem darbības programmā, paredz novirzīt finansējumu 2 milj. EUR apmērā, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 1 700 000 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 300 000 EUR apmērā, uz 1.2.3.1. pasākumam, lai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) var nodrošināt papildus trīs ārvalstu pārstāvniecību atvēršanu, nodrošinot komersantiem konsultācijas par jauniem eksporta tirgiem. 

Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros digitālām un nozaru vajadzībās balstītas apmācībām ir šobrīd pieejami 34 milj. EUR. Ņemot vērā atbalsta periodu un līdzšinējo praksi projektu sekmīgai apguvei, secināms, ka digitālo prasmju attīstībai ir pietiekams finansējums. Līdz ar to Ekonomikas ministrija ar pieteiktajiem grozījumiem darbības programmā veic finansējuma pārdali 9 869 476 EUR apmērā, t.sk., ERAF finansējums 8 389 054 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 1 480 422 EUR apmērā, no 1.1.2.2. pasākuma “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” uz 1.2.3.1. pasākumu.

Ņemot vērā, ka eksporta veicināšanas atbalstam, kas ir 1.2.3.1. pasākuma ietvaros, ir pieejams trīs reizes mazāks finansējums nekā iepriekšējā struktūrfondu periodā, kā arī pēc pašreizējā eksporta veicināšanas atbalsta pieprasījuma ir secināms, ka šobrīd pieejamais finansējums eksporta veicināšanas atbalstam ir pietiekams līdz 2025. gada vidum, Ekonomikas ministrija novirza Eksporta veicināšanas atbalstam 11 869 475 EUR. No šī atbalsta 2 milj. EUR tiek paredzēti 3 ārvalstu pārstāvniecībām, attiecīgi arī konsultāciju sniegšanai Ženēvā (Šveice), Izraēlā un Briselē (Beļģija), savukārt 9 869 475 EUR atbalstam eksporta veicināšanai (granti un nefinanšu atbalsts). 

Līdz ar to, pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 85 249 026 euro (elastības finansējums – 16 594 351 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 72 461 672 euro (elastības finansējums – 14 105 199 euro) un valsts budžeta finansējums – 12 787 354 euro (elastības finansējums – 2 489 152 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

Sasniedzamie rādītāju palielināšana
Ņemot vērā finansējuma palielināšanu 1.2.3.1. pasākumā, tiek palielināti iznākuma rādītāji, kas sasniedzami līdz 2029. gada 31. decembrim:
1. Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – 343 (ar papildus finansējumu plānots, ka 58 komersanti saņems grantu);
2. Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 473 (ar papildus finansējumu plānots, ka 51 komersants saņems nefinanšu atbalstu).
Rādītāji palielināti atbilstoši piešķirtajam finansējumam un sākotnējam rādītāju aprēķinam.

Tehniskie precizējumi
1. Precizētas atsauces uz gala labuma guvējiem biznesa inkubācijas atbalstam, attiecīgi arī sadalīta gala labuma guvēja definīcija biznesa inkubācijas atbalsta saņēmējam, nodalot komersantus un fiziskas personas.
2. precizēts Finansējuma saņēmējam MK noteikumu Nr. 407 69.9.2. apakšpunktā minētais viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) rādītājs "attīstības izdevumu apjoms - privātās investīcijas (euro)", papildinot to sākumā ar vārdiem "pētniecības un".
3. precizēts, ka Finansējuma saņēmējam informācija, kas noteikta MK noteikumu Nr. 407 69. punktā, kopā ar maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā jāiesniedz vismaz vienu reizi gadā (iepriekš bija vismaz divas reizes gadā). 
4. precizēti Finansējuma saņēmējam MK Noteikumu Nr. 407 69. punktā minētie rādītāji, atbilstoši nepieciešamajiem rādītājiem RIS3 monitoringa veikšanai, vienlaikus dzēsts rādītājs par sieviešu un vīriešu skaitu valdēs, jo šo datu monitoringam var izmantot Lursoft vai Uzņēmuma reģistra datus par valdes sastāvu pēc dzimuma.
5. ņemot vērā saņemtos norādījumus Finanšu ministrijas 2024. gada 9. maija vēstulē Nr. 7-4/18/1422 "Par de minimis atbalsta regulējuma nosacījumu ietveršanu atbalsta pasākumos", veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 407 79., 80, 81., 84. un 85. punktā par nosacījumiem, kas skar de minimis atbalstu.

MK noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas pieteiktajiem veicamajiem grozījumiem darbības programmā, kā arī 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa pases precizējumiem.