25-TA-2520: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma (turpmāk – Likums) 8. panta pirmo, otro daļu un trešo.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes (turpmāk – Padome) sastāvu, ievērojot to, ka saskaņā ar Likuma 8.panta trešo daļu iepriekšējās Padomes pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 4. februārī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 8. panta pirmā daļa nosaka, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, tiek izveidota Padome, kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 8. panta otro daļu Padomes sastāvā ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis, Kultūras ministrijas pārstāvis, Ārlietu ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts kultūras pieminekļu aizsardzības un restaurācijas jautājumos, Rīgas domes izpilddirektors, par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas domes institūcijas vadītājs un vismaz divi pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis ir Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
Saskaņā ar Likuma 8. panta trešo daļu Padomes sastāvu apstiprina uz četriem gadiem. Līdzšinējais Padomes sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 69 “Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 69) un aktualizēts ar Ministru kabineta 2022. gada 5. maija rīkojumu Nr. 286 “Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi”. Saskaņā ar Likuma 8.panta otrajā daļā noteikto šobrīd Padomes sastāvā iekļauti 11 pārstāvji no šādām institūcijām – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Kultūras ministrijas, biedrības “Brāļu kapu komiteja”, Aizsardzības ministrijas, nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds”, Ārlietu ministrijas, nodibinājuma “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds” un Finanšu ministrijas. Nodibinājums “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds”, kura pārstāvis šobrīd ir Padomes sastāvā, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu reģistrā pieejamajiem datiem 2023. gada 31. oktobrī ir likvidēts.
Saskaņā ar Likuma 8. panta trešo daļu Padomes sastāvu apstiprina uz četriem gadiem. Līdzšinējais Padomes sastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 69 “Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 69) un aktualizēts ar Ministru kabineta 2022. gada 5. maija rīkojumu Nr. 286 “Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi”. Saskaņā ar Likuma 8.panta otrajā daļā noteikto šobrīd Padomes sastāvā iekļauti 11 pārstāvji no šādām institūcijām – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Kultūras ministrijas, biedrības “Brāļu kapu komiteja”, Aizsardzības ministrijas, nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds”, Ārlietu ministrijas, nodibinājuma “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds” un Finanšu ministrijas. Nodibinājums “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds”, kura pārstāvis šobrīd ir Padomes sastāvā, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu reģistrā pieejamajiem datiem 2023. gada 31. oktobrī ir likvidēts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot to, ka Padomes pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 4. februārī, lai nodrošinātu Padomes darbības nepārtrauktību un apstiprinātu jaunu Padomes sastāvu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2025. gada 26. februāra e-pastā lūdza attiecīgajām institūcijām sniegt informāciju par institūcijas pārstāvi darbam Padomē.
Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 119 “Par Ināru Bulu” apstiprināta Ināras Bulas kandidatūra iecelšanai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatā. Biedrība “Brāļu kapu komiteja” 2025. gada 27. februāra e-pasta vēstulē apliecināja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti izvirza biedrības “Brāļu kapu komiteja” valdes locekli Daini Bērziņu. Finanšu ministrija 2025. gada 27. februāra e-pastā informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītāja vietnieci Žaneti Zvaigzni. Kā Padomes loceklis atbilstoši Likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajam darbu Padomē turpina Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange. Aizsardzības ministrija 2025. gada 4. marta vēstulē informēja, ka Aizsardzības ministriju Padomē arī turpmāk pārstāvēs Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta eksperts Andris Kalniņš. Rīgas valstspilsētas pašvaldība 2025. gada 7. marta vēstulē Nr. RD-25-345-nd informēja, ka darbam Padomē deleģē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāju Jāni Bērziņu, nomainot līdzšinējo Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvi – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūras vēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu izpildītāju Viesturu Brūzi. Kultūras ministrija 2025. gada 10. marta e-pasta vēstulē informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītāju Juri Šumeiko. Nodibinājums “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” 2025. gada 17. jūnija vēstulē Nr. 25/2 vēstuli informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” valdes priekšsēdētāju Mirdzu Stirnu un nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” pārstāvi Valdi Zatleru. 2025. gada 9. septembrī Ārlietu ministrija e-pasta vēstulē informēja, ka Valsts protokolā notikušas izmaiņas – ir mainījies Valsts protokola vadītājs, līdz ar to Padomē Ārlietu ministrijas deleģētais pārstāvis tagad ir jaunais Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams apstiprināt Padomes sastāvu uz nākamo četru gadu darbības termiņu.
Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 119 “Par Ināru Bulu” apstiprināta Ināras Bulas kandidatūra iecelšanai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatā. Biedrība “Brāļu kapu komiteja” 2025. gada 27. februāra e-pasta vēstulē apliecināja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti izvirza biedrības “Brāļu kapu komiteja” valdes locekli Daini Bērziņu. Finanšu ministrija 2025. gada 27. februāra e-pastā informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītāja vietnieci Žaneti Zvaigzni. Kā Padomes loceklis atbilstoši Likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā noteiktajam darbu Padomē turpina Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange. Aizsardzības ministrija 2025. gada 4. marta vēstulē informēja, ka Aizsardzības ministriju Padomē arī turpmāk pārstāvēs Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta eksperts Andris Kalniņš. Rīgas valstspilsētas pašvaldība 2025. gada 7. marta vēstulē Nr. RD-25-345-nd informēja, ka darbam Padomē deleģē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāju Jāni Bērziņu, nomainot līdzšinējo Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvi – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kultūras vēsturiskā mantojuma saglabāšanas biroja vadītāja pienākumu izpildītāju Viesturu Brūzi. Kultūras ministrija 2025. gada 10. marta e-pasta vēstulē informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītāju Juri Šumeiko. Nodibinājums “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” 2025. gada 17. jūnija vēstulē Nr. 25/2 vēstuli informēja, ka Padomes locekļa statusam atkārtoti deleģē nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” valdes priekšsēdētāju Mirdzu Stirnu un nodibinājuma “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds” pārstāvi Valdi Zatleru. 2025. gada 9. septembrī Ārlietu ministrija e-pasta vēstulē informēja, ka Valsts protokolā notikušas izmaiņas – ir mainījies Valsts protokola vadītājs, līdz ar to Padomē Ārlietu ministrijas deleģētais pārstāvis tagad ir jaunais Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams apstiprināt Padomes sastāvu uz nākamo četru gadu darbības termiņu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz apstiprināt Padomes sastāvu uz nākamajiem četriem gadiem, tajā iekļaujot Likuma 8. panta otrajā daļā noteikto institūciju deleģētos pārstāvjus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir apstiprināt Padomes sastāvu uz nākamo četru gadu darbības termiņu, nemainot Likuma 8. panta otrās daļas 9. punktā noteikto nevalstisko organizāciju pārstāvniecību Padomē, kas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Aizsardzības ministrija
- Kultūras ministrija
- Ārlietu ministrija
- Finanšu ministrija
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Biedrība “Brāļu kapu komiteja”
- Nodibinājums “Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi