Anotācija (ex-ante)

(1.pants) Atbilstoši Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 4.1 punktam  personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, ir  tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu pavadoņa pakalpojumu. Minētais pavadoņa pakalpojums ir ieviests no 2021.gada 1.jūlija. Prasības pavadonim, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā piešķir, atsaka, izbeidz un pārtrauc un pavadoņa pakalpojumu, maksimālo pavadoņa pakalpojuma apjomu, kā arī pavadoņa pakalpojumam nepieciešamās vienas stundas izmaksas un finansēšanas noteikumus nosaka Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”.
 

Ņemot vērā minēto un to, ka gan asistenta, gan pavadoņa pakalpojums ir valsts finansēts atbalsta pakalpojums invaliditātes seku mazināšanai un tie rada tiešu, pozitīvu ietekmi uz personas ar invaliditāti iespējām iekļauties sabiedrībā, nepieciešams papildināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4.panta 18.punktu ar norādi, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var arī  noteikt kārtību, kādā finansē no valsts budžeta finansētu pavadoņa pakalpojumu, lai nodrošinātu pakalpojuma saņemšanas nepārtrauktību.
4.panta pirmās daļas 19.punktā ietvertais regulējums ir atstājams, jo tas sniedz plašāku deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek pagarināts VDEĀVK iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš, ja persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai, nekā tas šobrīd ir noteikts Invaliditātes likuma pārejas noteikumu 9.punktā. Proti, Invaliditātes likuma pārejas noteikumu 9.punkts runā tikai par lēmumu pagarināšanu ārkārtējās situācijas (un trīs mēnešus pēc tās) laikā, kamēr, šā likuma 4.panta pirmās daļas ievaddaļa nosaka Ministru kabinetams deleģējumu arī Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā. Attiecīgi, ja, piemēram, rudenī tomēr covid situācija būtiski saasināsies, kas prasīs lemt par VDEĀVK lēmumu automātisku pagarināšanu, bet ārkārtējo situāciju neizsludinās, to varēs noregulēt Ministru kabineta noteikumu līmenī, t.sk. uz attiecīgu laiku/periodu.

 

(2.pants) Atbilstoši 2022.gada 15.februārī pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.662), tiek paredzēta pakāpeniska atteikšanās no vispār noteiktās obligātās prasības pēc vakcinācijas sertifikāta nodarbinātības jomā. Vienlaikus, atbilstoši Eiropas Savienības regulai (Regula (ES)2021/953) un MK noteikumos Nr.662 noteiktajam regulējumam prasība pēc derīga vakcinācijas sertifikāta tiek saglabāta attiecībā uz izceļošanu un ieceļošanu Latvijas Republikā.
Līdz šim attiecībā uz visām Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk – NBS) nodarbinātajām personām līdzīgi kā uz citām nodarbinātības jomām publiskajā sektorā tika noteikta obligāta prasība pēc vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, lai NBS pandēmijas apstākļos varētu nodrošināt tiem likumā noteikto uzdevumu izpildi valsts aizsardzības jomā. Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas normai, NBS nodrošina sauszemes teritorijas aizsardzību un neaizskaramību, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un aizsardzību. Vienlaikus bruņotajiem spēkiem likumā noteikts uzdevums piedalīties starptautiskajās operācijās un valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minēto valsts aizsardzības uzdevumu izpilde prasa pastāvīgu gatavības spēju uzturēšanu, tostarp dalību militārajās mācībās ar sabiedrotajiem, un nereti ietver NBS personālsastāva dienesta pienākumu izpildi arī ārpus valsts robežām. Ņemot vērā to, ka profesionālā dienesta karavīriem dienesta pienākumu izpilde (dalība starptautiskajās operācijās, militārajās mācībās, komandējumos u.tml.) ietver regulāru izceļošanu no valsts, un pie nosacījuma, ka izceļošanai no valsts arī turpmāk būs nepieciešams derīgs vakcinācijas sertifikāts, attiecībā uz NBS nodarbinātajām personām nav iespējams pilnībā atteikties no prasības pēc vakcinācijas sertifikāta.
 

Ievērojot minētos apsvērumus, un, lai nodrošinātu nepārtrauktu valsts aizsardzības uzdevumu izpildi, likumā nepieciešams nostiprināt tiesības NBS komandierim par obligātu amata prasību profesionālā dienesta karavīriem un Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem noteikt derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību. Šāda kārtība ļaus NBS komandierim izvērtēt tos amatus bruņotajos spēkos, kuru izpildei prasība pēc derīga vakcinācijas sertifikāta ir kritiski svarīga.
 

(3.pants) Ņemot vērā, ka arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas paliek spēkā epidemioloģiskie ieteikumi un norādījumi par distancēšanos, sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, samazinot klātienes kontaktēšanos, kā arī bāriņtiesu administratīvā sloga mazināšanai, ir lietderīgi saglabāt elastīgu pieeju regulējumā, kādā bāriņtiesa var izskatīt lietu un pieņemt lēmumus bāriņtiesas sēdē.
 

Bāriņtiesām saglabājamas tiesības lemt un pieņemt lēmumu bāriņtiesas sēdē gan klātienes sēdēs, gan rakstveida procesā, gan attālināti: videokonferences režīmā. Rakstveida procesā bāriņtiesai ir obligāts nosacījums saņemt lietas dalībnieku piekrišanu un nodrošināt to procesuālo tiesību ievērošanu. Bāriņtiesai ir tiesības noteikt lietas izskatīšanu bāriņtiesas sēdē klātienē, ja tās ieskatā lieta ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un nav iespējama un pieļaujama lēmumu pieņemšana rakstveida procesā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Ja bāriņtiesa nesaskata nepieciešamību lietu izskatīt mutvārdu procesā, tad tā saņemot lietas dalībnieku rakstisku piekrišanu, var noteikt rakstveida procesu.
Ja bāriņtiesa lietu izskata rakstveida procesā, iepazīšanās ar lietas materiāliem tiek nodrošināta klātienē atbilstoši kārtībai kāda noteikta 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos “Bāriņtiesas darbības noteikumi” II. Nodaļā “Apmeklētāju pieņemšana un iepazīšanās ar lietas materiāliem” vai attālināti pēc attiecīga personas parakstīta pieteikuma saņemšanas. Tas ir nepieciešams, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka personām nav pienākuma ierasties iestādē klātienē. Bāriņtiesas triju darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas uz personas norādīto e-pasta adresi nosūtot skenētas lietas materiālu kopijas, informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski vai arī nosūta lietas materiālu kopijas uz personas norādīto adresi.
Vienlaikus bāriņtiesai saglabājamas tiesības noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja to prasa Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi vai epidemioloģiskā situācija valstī. Šīs tiesības var tikt īstenotas tikai gadījumos, kad nav iespējams, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, novērst veselības apdraudējumu un ar šādu rīcību būtiski netiek skarta bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzība.

 

(4.pants) Ieslodzījuma vietas ir paaugstināta Covid-19 infekcijas izplatības riska vide gan attiecībā uz ieslodzītajiem, gan ieslodzījuma vietu personālu ieslodzījuma vietu infrastruktūras, ieslodzīto veselības stāvokļa un ieslodzījuma izpildes nosacījumu dēļ. Šo īpatnību dēļ arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ieslodzījuma vietās saglabājas augsta iespēja infekcijas izplatībai, kas var apdraudēt ieslodzījuma vietu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu darbinieku saslimšanas apjoma dēļ.
 

Ņemot vērā problēmas aprakstā minēto, likumā ir nepieciešams paredzēt iespēju noteikt lielāku pieļaujamo virsstundu apjomu Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Likumprojekta 1.pants paredz papildināt 31.1panta pirmajā daļā aiz vārdiem “kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas” ar vārdiem “un Ieslodzījuma vietu pārvaldes””.
 

(5.pants) Šobrīd Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, atbilstoši tehniskajām iespējām nosūta personai (viesabonentam, kurš ir reģistrējies Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, un Latvijas mobilo sakaru operatora balss pakalpojuma lietotājam, kurš ir reģistrējies sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas), kura ir ieradusies Latvijā, automātisko paziņojumu (SMS paziņojums) ar Veselības ministrijas sagatavoto vienotā paziņojuma nosaukumu, saturu un paziņojumā norādāmo sūtītāju, kuru minētajam komersantam iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Esošā norma paredz pastāvīgu pienākumu elektronisko sakaru komersantam nosūtīt SMS paziņojumu, kaut gan līdz šīm Ministru kabinets ir lēmis par SMS paziņojumu izsūtīšanas uzsākšanu un izbeigšanu, kā arī faktisko izdevumu kompensēšanu  elektronisko sakaru komersantiem.
 

Lai minēto likuma normu padarītu elastīgāku, nepārprotamāku un atbilstošāku piemērotajai praksei, kas saskaņota ar elektronisko sakaru komersantiem, nepieciešams izdarīt grozījumus, kas skaidri nosaka, lēmumu pieņēmēju par SMS paziņojumu izsūtīšanas uzsākšanu vai pārtraukšanu, kā arī faktisko izdevumu kompensācijas avotu. Ministru kabinets šobrīd atteiksies no šī pakalpojuma izmantošanas, taču ņemot vērā mainīgo epidemioloģisko situāciju, nepieciešams saglabāt Ministru kabinetam tiesības pēc nepieciešamības lemt par automātisko paziņojumu izsūtīšanu.
 

(6.pants)
Līdz 2022. gada 28. februārim spēkā ir Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums), kas, lai pārvaldītu Covid-19 infekcijas izplatību, paredz stingrus epidemioloģiskus drošības pasākumus. Rīkojums paredz ierobežojumus, kas tiek attiecināti arī uz pulcēšanos, proti atbilstoši rīkojuma 5.26.2 punktam reliģiskās darbības veikšanas vietās (iekštelpās un ārtelpās) pulcēšanās var notikt epidemioloģiski drošā vidē, lietojot sejas maskas, nodrošinot apmeklētājiem individuālas sēdvietas un ievērojot rīkojuma 5.24.3. apakšpunkta prasības. Ja pulcēšanās laikā netiek nodrošinātas sēdvietas, apmeklētāji atrodas iezīmētās fiksētās stāvvietās, ievērojot 2 m distanci un vienam apmeklētājam nodrošinot ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības. Savukārt, ja netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti, iekštelpās vienlaikus var atrasties ne vairāk par 10 apmeklētājiem. Tāpat atbilstoši rīkojuma 5.12.1 punktam privātos pasākumos atļauts pulcēties iekštelpās ne vairāk kā 10 personām, ārtelpās – ne vairāk kā 20 personas.
Līdz ar to, ņemot vērā to, ka reliģisko organizāciju pamatdarbības jautājumi tiek risināti kopsapulcēs, līdz 2022. gada 28. februārim šādas kopsapulces organizējamas stingri pieturoties pie rīkojumā noteiktā. Ar 2022. gada 1. martu spēku zaudē rīkojums, spēkā stājas grozījumi[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz pakāpenisku epidemioloģisko drošības pasākumu mazināšanu.
Reliģisko organizāciju likuma 9.1pants nosaka, kādas ziņas ir iekļaujams reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Minētie panti neizvirza pienākumu noteikt pilnvaru termiņus vadības institūcijām, vienlaikus, bieži vien reliģisko organizāciju un to iestāžu pamatdarbības dokumentos (statūtos, nolikumā) ir noteikti pilnvaru termiņi.
Tieslietu ministrijas rīcībā ir nonākusi informācija, ka rīkojumā noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu dēļ reliģiskajai organizācijai nav bijis iespējams noorganizēt kopsapulci, lai ievēlētu jaunu pārvaldes institūciju.


[1] Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330039-grozijumi-ministru-kabineta-2021-gada-28-septembra-noteikumos-nr-662-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izp
 

Apzinoties, ka uz likumprojekta pieņemšanas brīdi, pieļaujams, arī citu reliģisko organizāciju kopsapulces nav notikušas rīkojumā noteikto prasību dēļ, kā arī to iestāžu vadības institūciju termiņi jau, iespējams, ir beigušies, nepieciešams paredzēt, ka Uzņēmumu reģistra vestajā reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī personu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, pilnvaru termiņš, kas beidzas līdz 2022. gada 31. martam ir uzskatāms par automātiski pagarinātu līdz 2022. gada 1. septembrim, ja vien Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas jaunas ziņas par reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, kuras ir ievēlētas vai ieceltas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

 

(7.pants) Covid-19 infekcijas ierobežošanas mērķa labad ieslodzījuma vietās jau kopš 2020.gada sākuma ar neilgiem pārtraukumiem ir tikuši noteikti būtiski ieslodzījuma vietu apmeklēšanas ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums ieslodzītajiem satikties ar radiniekiem. Šāda situācija un fakts, ka ierobežojumus ieslodzījuma vietās epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ nevarēs atcelt tik ātri kā sabiedrībā kopumā, rada nepieciešamību noteikt iespējas citu, līdz šim likumos neregulētu ieslodzīto satikšanās formu piemērošanai, lai mazinātu iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu riskus.
 

Ņemot vērā, ka arī turpmāk ir paredzami šādi ierobežojumu periodi ieslodzījuma vietās, un ka ilgstoša ieslodzīto satikšanos ierobežošana var radīt cilvēktiesību pārkāpumus, likumprojektā tiek noteiktas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesības šādos gadījumos lemt par citām, līdz šim likumā neparedzētām satikšanos īstenošanas formām, piemēram, tiesībām noteiktā laika periodā noteikt satikšanos norisi videosaziņas veidā. Šādu ierosinājumu Tieslietu ministrijai ir izteicis arī Latvijas republikas Tiesībsargs, aicinot nepieļaut ieslodzīto cilvēktiesību pārkāpumus. Tieslietu ministrija pilnībā atbalsta šo ierosinājumu, līdz ar to likumprojekta 2.pants paredz attiecīgi papildināt likuma 38.panta sesto daļu.

 

(8.pants) Kā jau minēts, ieslodzījuma vietas ir paaugstināta Covid-19 infekcijas izplatības riska vide ieslodzījuma vietu infrastruktūras, ieslodzīto veselības stāvokļa un ieslodzījuma izpildes nosacījumu dēļ. Tāpēc ieslodzījuma vietās ir nepieciešami īpaši nosacījumi, kas vērsti uz to, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku šajā slēgtajā vidē, turklāt tādi ir nepieciešami arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
 

Vislielākais risks infekcijas nonākšanai ieslodzījuma vietās ir personu (darbinieku, ieslodzīto, apmeklētāju) plūsmas. Lai mazinātu infekcijas risku, ko rada ieslodzīto plūsmas, normatīvajos aktos ir noteikti dažādi ierobežojumi, un attālinātas saziņas pienākums ar ieslodzītajiem. Tomēr visas šādas ieslodzīto plūsmas apturēt nav iespējams, jo ir izņēmuma gadījumi, kad ieslodzītā konvojēšana un sekojoša atgriešanās ieslodzījuma vietā ir nepieciešama, tāpat katru dienu ieslodzījuma vietās tiek uzņemti jauni apcietinātie un notiesātie. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt specifiskus epidemioloģiskās drošības nosacījumus, šādu personu preventīvi izolējot no pārējiem ieslodzītajiem uz noteiktu laiku.
 

(9.pants)
1) Ar Rīkojuma 5.49.31. apakšpunktu tika noteikts, ka rudens brīvdienas 2021./2022. mācību gadā tiek pagarinātas līdz 2021. gada 29. oktobrim. Līdz ar to mācību gada ilgums 1.-12. klasei tika samazināts par vienu nedēļu, tādējādi neatbilstot Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā noteiktajam mācību gada ilgumam. Minēto nosacījumu par rudens brīvdienu pagarināšanu nepiemēroja sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" un speciālās izglītības iestādēm, kā arī izglītības ieguvei tālmācībā.
Jāņem vērā, ka izglītojamie ir noguruši no attālinātajām mācībām, kas saistītas ar periodiskās mājas karantīnas un izolācijas noteikšanu straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ, pagarinātais mācību gads var vēl vairāk pazemināt viņu emocionālo labsajūtu.
2) Ar sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" 2021. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 1.2/25 "Par sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" mācību procesa pārtraukšanu" uz trīs nedēļām tika pārtraukts mācību process, attiecīgi paredzot nepieciešamību pagarināt 2021./2022. mācību gadu par minēto periodu. Lēmums par mācību procesa pārtraukšanu tika pieņemts, ņemot vērā sociālās korekcijas iestādē "Naukšēni" izveidojušos ārkārtas situāciju, kuras rezultātā sociālās korekcijas izglītības iestādei pieejamais pedagoģisko darbinieku un uzraudzības režīma darbinieku skaits nebija pietiekams minētās izglītības iestādes funkciju izpildei un iestādē ievietoto bērnu tiesību ievērošanas nodrošināšanai. Minētais personāla trūkums saistīts arī ar Covid-19 infekcijas izplatību, proti, izolācijas un mājas karantīnas noteikšanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka mācību gadu pagarināt 9. klasei nav iespējams, jo šiem izglītojamiem jākārto valsts pārbaudījumi atbilstoši noteiktajam grafikam. Minētajā izglītības iestādē izglītības programmas vidējās izglītības pakāpē netiek īstenotas.
Normatīvais regulējums neparedz iespēju, uzņemot izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmā (10. klasē), pašvaldības ietvaros organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus.
2022. gada vasarā, ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, lai izvairītos no izglītojamo pārvietošanās uz vairākām izglītības iestādēm vienas pašvaldības ietvaros iestājpārbaudījumu kārtošanas nolūkā, ir nepieciešams paredzēt iespēju pašvaldībai, uzņemot izglītojamos 10. klasē vispārējās vidējās izglītības iestādēs (gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās), organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus. Šajā gadījumā vidusskolām un valsts ģimnāzijām, kuras izglītojamos uz 10. klasi uzņems ar pašvaldībā saskaņotu iestājpārbaudījumu kārtību, pašvaldība varētu organizēt un pārraudzīt vienotu, centralizēti labotu iestājpārbaudījumu jebkuram izglītojamajam, kurš vēlas uzsākt mācības 10. klasē pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Līdz ar to, lai iestātos kādā no pašvaldības vidusskolām vai valsts ģimnāzijām, izglītojamam tikai vienu reizi būtu jākārto iestājpārbaudījums, un tā rezultāti būtu piemērojami, iestājoties jebkurā izglītojamā izvēlētajā pašvaldības vidējās izglītības iestādē, atslogojot izglītojamo no iestājpārbaudījumu kārtošanas vairākās pašvaldības vidējās izglītības iestādēs, un tādējādi mazinot Covid-19 infekcijas izplatības risku. Kaut arī vēl nav paredzams, vai epidemioloģisko apstākļu dēļ būs iespējams īstenot iestājpārbaudījumu norisi klātienē, šāds regulējums klātienes iestājpārbaudījumu kārtošanas gadījumā mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku.
 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka Vispārējās izglītības likuma 36. pants un 46. pants neattiecas uz 2021./2022. mācību gada ilgumu, izņemot mācību gada ilgumu speciālās izglītības iestādēs un izglītības programmu apguvē tālmācības izglītības ieguves formā, kā arī 1.–8. klasei sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni". 2021./2022. mācību gads 1.–8. klases (izņemot sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni") un 10.–11. klases izglītojamiem ilgst līdz 2022. gada 31. maijam, 9. klases izglītojamiem ilgst līdz 2022. gada 14. jūnijam un 12. klases izglītojamiem – līdz 2022. gada 21. jūnijam. 9. un 12. klases izglītojamiem jākārto valsts pārbaudījumi atbilstoši noteiktajam grafikam.
No likumprojekta izriet, ka sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" 9. klases izglītojamiem 2021./2022. mācību gads ilgs līdz 2022. gada 14. jūnijam, ņemot vērā, ka šiem izglītojamiem jākārto valsts pārbaudījumi atbilstoši noteiktajam grafikam. Savukārt 1.-8. klases izglītojamo mācību gadu paredzēts pagarināt atbilstoši minēto noteikumu Nr. 157 9. punktā noteiktajam.
Likumprojekts paredz, ka, ja pašvaldības teritorijā ir vairākas pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā arī 2022./2023. mācību gadā, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldība, organizējot vienotus iestājpārbaudījumus, nosaka arī uzņemšanas kritērijus. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātājs uzņemšanas kritērijus nosaka, konsultējoties un sadarbojoties ar izglītības iestādēm, tostarp ievērojot to, ka var tikt noteikti gan visām attiecīgajām izglītības iestādēm vienoti kritēriji, gan atsevišķām izglītības iestādēm specifiski kritēriji

 

(10.pants) Likuma 48.panta regulējums ir iekļauts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 36.punktā.
 

No likuma izslēgts 48.pants.
 

(11.pants) Veselības ministrija, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.⁷ pantā doto deleģējumu bija izstrādājusi un nodevusi sabiedrības līdzdalībai Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja vakcinācijas pret Covid-19 infekciju izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī kārtību, kādā atlīdzina ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā vai vidēji smagā kaitējuma sekas." (22-TA-246). Sabiedriskās apspriedes laikā tika saņemta virkne iebildumu, kas vērsti uz smagnējo vērtēšanas sistēmu, kas ietver kritērijus kompensācijas samazināšanai, pastāvot noteiktiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī kompensācijas apmēra noteikšanas formulu un padziļinātu veselības stāvokļa analīzi, piesaistot pārlieku daudz trešo personu, kas sasaucas vairāk ar ārstnieciskās darbības izvērtējumu, ne tikai ar vakcīnas ietekmes vērtējumu.  Ņemot vērā, ka analoģija ar Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un apmēriem izriet no spēkā esošā deleģējuma, tad nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabinetam dotajā deleģējumā.
 

Lai padarītu šo vērtēšanu vienkāršāku, deleģējumā nepieciešams svītrot atsauci uz Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un apmēriem, vienlaikus nosakot līdzvērtīgu maksimālās kompensācijas apmēru - 142 290 euro, kas šobrīd noteikts arī Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1. punktā. Ņemot vērā, ka visnelabvēlīgākās sekas, kas var iestāties gan ārstniecības kļūdas dēļ, gan vakcīnas blakusparādības izraisītā kaitējuma rezultātā, ir pacienta nāve, tad nav pamata noteikt atšķirīgu maksimālo kompensācijas apmēru, vienlaikus deleģējot Ministru kabinetam noteikt detalizētāku kompensācijas apmēru sadalījumu atbilstoši kaitējuma smagumam un sekām. Ir jāņem vērā, ka kompensācija izmaksājama nevis par jebkuru kaitējumu veselībai vai dzīvībai, bet par tādu, kas vērtējams kā smags un vidēji smags, proti šo nosacījumu saglabājot no līdz šim spēkā esošā deleģējuma.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumos paredzēts ietvert ne tikai procesuālās normas, proti, kārtību, bet arī materiālās normas, tad ir paplašināts deleģējuma tvērums, precizējot, ka Ministru kabinets nosaka arī kompensācijas pieprasīšanas, piešķiršanas vai atteikuma to piešķirt un izmaksas prasības.
Papildus no 49.⁷ panta pirmās daļas svītrota deleģējuma daļa paredzēt kārtību, kādā atlīdzina ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja tā bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu nodarītā smagā vai vidēji smagā kaitējuma sekas. Jau šobrīd MK noteikumu Nr.662 216.punkts nosaka, ka visus izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, finansē no valsts pamatbudžeta. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projekta, kurš cita starpā paredzēja arī atteikumu apmaksāt ārstniecības izdevumus, ja pacients saņēmis atlīdzinājumu citā veidā, sabiedriskās apspriedes ietvaros rīkotās ekspertu diskusijas laikā Latvijas Apdrošinātāju asociācija informēja, ka apdrošinātājiem, kas strādā ar veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanu, nepastāv vienotas sistēmas, lai būtu iespējams pārliecināties, vai pacientam šie izdevumi jau nav tikuši kompensēti apdrošināšanas ietvaros. Ņemot vērā, ka pacients jau šobrīd var saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi blakusparādību gadījumā, tad saņemot kompensāciju par radīto kaitējumu, ir uzskatāms, ka šī kompensācija ietver arī izdevumus par ārstniecību, ja gadījumā tie pacientam radušies papildus tiem, ko valsts jau ir apmaksājusi viņam.
Līdzīgs precizējums, svītrojot atsauci uz ārstniecības izmaksu kompensāciju, veikts 49.⁷ panta otrajā un trešajā daļā, kā arī trešajā daļā svītrota norāde par iespējamo kompensācijas saņemšanu kriminālprocesa ietvaros, jo šobrīd nav konstatējams, ka šāda iespēja pastāv.
Papildus 49.⁷ pantā veikti atsevišķi redakcionāli precizējumi, lai saskaņotu terminoloģiju ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vai atbilstoši regulējuma būtībai, piemēram, precizēts, ka blakusparādības ir vakcīnai, nevis vakcinācijai (procesam).


 

(12.un 13.pants) Saskaņā ar Rīkojuma 9.¹⁷ punktā no teikto ārstniecības personai, kurai reģistrācijas termiņš reģistrā ir beidzies ne ilgāk kā piecus gadus, reģistrācijas termiņš profesijā tiek atjaunots uz ārkārtējās situācijas laiku, proti, līdz 2022.gada 28.februārim. Pašreizējā situācijā tas nozīmē, ka š.g. 1.martā iepriekš minētās ārstniecības personas zaudē savas prakses tiesības. Saglabājoties augstai saslimstībai ar Covid-19 infekciju un slimnīcu noslodzei, slimnīcām ir būtisks ik vienas ārstniecības personas profesionālais atbalsts. Līdz ar to būtiski ir turpināt iesāktos pasākumus par ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, reģistra atjaunošanu un sertifikāciju, it īpaši iesaistot Latviešu diasporas ārvalstīs pārstāvjus, ir nepieciešams Rīkojuma 9.¹², 9.¹³,9.¹⁴ un 9.¹⁵ punktus ietvert Likumprojektā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – Dienests) ik dienu risina ar cilvēkresursu trūkumu saistītus jautājumus. Dienestā joprojām ir vakantas gan brigāžu personāla, gan pārējā personāla amata vietas, kurās ir sarežģīti piesaistīt darbiniekus, tai skaitā nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. Darba specifikas dēļ, darbinieki arī bieži slimo, uz šo brīdi pārejošas darba nespējas dēļ prombūtnē ir 370 NMP brigāžu darbinieki, no kuriem 257 ir ārstniecības personas, savukārt, Operatīvās vadības centrā (turpmāk – OVC) minētā iemesla dēļ prombūtnē ir 21 ārstniecības persona. 
Saistībā ar Covid-19 izplatību un saslimstības pieaugumu Dienesta darba apjoms ir būtiski pieaudzis, t.sk. OVC saņemto zvanu skaits pēdējo divu nedēļu laikā ir pieaudzis par 30% un sasniedz pat 1900 zvanus diennaktī. Kā liecina epidemiologu prognozes par straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Latvijā, prognozējams, ka ļoti būtiski pieaugs arī NMPD izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem.
Lai risinātu kritisko situāciju ar cilvēkresursu trūkumu, Dienestam uz ārkārtējās situācijas laiku ir atļauts nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensiju atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, personām saglabājot izdienas pensijas izmaksu (Rīkojuma 9.1 punkts).
Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatību un neprognozējamo saslimstības pieaugumu, īpaši saistībā ar vīrusa jauno paveidu, kā arī to, ka Dienests saskaras ar cilvēkresursu trūkumu, nepieciešams saglabāt 9.1 punktā ietverto normu, pārceļot to uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.
Ārkārtējās situācijas laikā tika ieviesta efektīva prakse pašvaldību līdzdalībai epidemioloģiskās drošības pasākumu organizēšanā (piemēram, izglītības iestāžu skrīningam nepieciešamo testu loģistikas nodrošināšanā), kā arī vakcinācijas nodrošināšanas un veicināšanas pasākumos (piemēram, savā administratīvajā teritorijā esošo riska grupu vakcinācijas procesā, iesaistoties riska grupu pārstāvju apzināšanā, informēšanā, transporta nodrošināšanā nokļūšanai uz vakcinācijas vietu un telpu nodrošināšanā vakcinācijas pakalpojumu veikšanai. Lai veiktu riska grupu pārstāvju apziņošanu, pašvaldību iestādes, piemēram, sociālie dienesti, sazinās ar konkrētām personām, lai aicinātu vakcinēties, nodrošina transportu nokļūšanai uz vakcinācijas iestādi, kā arī palīdz organizēt vakcināciju personas dzīvesvietā. Lai pašvaldība varētu veikt šos pasākumus, Nacionālais veselības dienests nodod datus attiecīgajai pašvaldībai par tās teritorijā esošajiem riska grupai piederošajiem cilvēkiem, kam nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.
 

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski nodrošināt, ka ārstniecības personām, kuras ir atjaunojušas reģistrācijas termiņu reģistrā pamatojoties uz Rīkojuma 9.17 punktu, tiek saglabātas prakses tiesības arī pēc š.g. 28.februāra, kad Rīkojums zaudē spēku. Likumprojekts paredz noteikt, ka reģistrācijas termiņš reģistrā tiek atjaunots uz vienu gadu. Tas nozīmē, ka tām ārstniecības personām, kurām pamatojoties uz Rīkojuma 9.17 punktu reģistrācijas termiņš reģistrā tika atjaunots līdz š.g. 28.februārim tas tiks pagarināts par vienu gadu (līdz 2023.gada 28.februārim).
Turklāt tām ārstniecības personām, kurās pēc Likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesaistīsies neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, palīdzības sniegšanā akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē, reģistrācijas termiņš reģistrā tiks atjaunots uz vienu gadu no dienas, kad Veselības inspekcija pamatojoties uz ārstniecības iestādes iesniegumu pieņems lēmumu par reģistrācijas termiņa atjaunošanu.
Pēc atjaunotā reģistrācijas termiņa beigām, ja ārstniecības persona vēlas turpināt strādāt profesijā, tad reģistrācijas termiņu var pagarināt Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.317) 3.2. apakšnodaļas noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Noteikumiem Nr.317 ārstniecības persona, kura vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā attiecīgajā profesijā var izvēlēties kādu no reģistra pagarināšanas iespējām: 
1) uzrāda profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā, bet māsas, vecmātes, māsas palīga vai zobārsta asistenta profesijā – vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā reģistrācijas termiņa laikā, tai skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;
2) sekmīgi nokārto profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā.
 Lai sniegtu māsām profesionālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai sekmīgi nokārtotu profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudi profesijā,māsas var izmantot ESF [1] projekta ietvaros tiek piedāvātās iespējas zināšanu pilnveidei, kur noslēgumā ir profesionālās atbilstības pārbaude.
Likumprojektā tiek ietverts nosacījums, ka iepriekš minētā reģistrācijas reģistrā termiņa atjaunošana attiecīgajai ārstniecības personai tiek piemērota vienu reizi. Piemēram, ārstniecības personai reģistrācijas termiņš reģistrā beidzies 2019.gadā, tad ārstniecības persona līdz 2024.gadam (reģistrācijas termiņš  reģistrā ir beidzies ne ilgāk kā piecus gadus) vienu reizi var atjaunot reģistrācijas termiņu reģistrā pamatojoties uz Likumprojektā ietverto normu.
Ārpus Likumprojektā ietvertās normas, ja ārstniecības persona vēlas atjaunot reģistrācijas termiņu, tad to veic  Noteikumu Nr.317 26.punktā noteiktajā kārtībā:
1) ja ārstniecības persona reģistrācijas termiņu reģistrā vēlas atjaunot piecu gadu laikā no dienas, kad beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā, ir nepieciešams  profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā, bet māsas, vecmātes vai māsas palīga profesijā, – vismaz 100 akadēmisko stundu apjomā pēdējo piecu gadu laikā pirms šā iesnieguma saņemšanas dienas inspekcijā, tajā skaitā profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, vai par sekmīgi nokārtota profesionālās atbilstības pārbaude attiecīgajā profesijā;
2) ja attiecīgā ārstniecības persona reģistrācijas termiņu reģistrā vēlas atjaunot laika posmā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem no dienas, kad beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā – sekmīgi nokārtota profesionālās atbilstības pārbaude attiecīgajā profesijā.
Lai turpinātu iesāktos pasākumus par ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, reģistra atjaunošanu un sertifikāciju, it īpaši iesaistot Latviešu diasporas ārvalstīs pārstāvjus, ir nepieciešams Rīkojuma 9.¹², 9.¹³, 9.¹⁴ un 9.¹⁵ punktus ietvert Likumprojektā.
Likumprojektā tiek noteikts valstu saraksts, kurās veselības aprūpes pakalpojumu organizācija un sniegšana ir tik augstā kvalitātē, lai ārsti, māsas, vecmātes, ārstu palīgi, kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši kādā no sarakstā iekļautajām valstīm, varētu piemērot atvieglotas prasības īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai (Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā"). Darām zināmu, ka ir saņemts Eiropas komisijas skaidrojums, ka atbilstoši COVID vadlīnijām (https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/guidance-movement-health-professionals-harmonisation-training-covid19_en.pdf), dalībvalstīm ir jāpielāgo savas valsts procedūras ārstniecības personu kvalifikācijas atzīšanas procesam, citiem vārdiem sakot, jāvienkāršo procedūras, kā tās uzskata par vajadzīgu. Tomēr attiecībā uz nozaru profesijām dalībvalstīm joprojām ir jāpārliecinās, ka profesionāļi no trešajām valstīm atbilst profesionālās kvalifikācijas atzīšanas minimālajām prasībām (08.11.2021. e-pasts no ZAGLMAYER Bernhard).
Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, latviešiem un citām personām ne vienmēr būs latviešu valodas zināšanas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamajā līmenī, līdz ar to ārstniecības iestādes nodrošina saziņu attiecībā uz valodas pielietojumu profesionālās darbības veikšanai ar pacientu un citām ārstniecības personām. Atbilstoši Diasporas likuma 1.pantā sniegtais skaidrojumam diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Līdz ar to Likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestādes nodrošina saziņu attiecībā uz valodas pielietojumu profesionālās darbības veikšanai ar pacientu un citām ārstniecības personām, situācijā, kad ārstniecības persona, ierodoties no ārvalstīm nepārzin latviešu valodu pilnvērtīgai profesionālās darbības veikšanai.
No Latvijas Ārstu biedrības saņemta informācija, ka Kanādā praktizējošs Latvijas ārsts internists un reimatologs vēlas atjaunot savas praktizēšanas tiesības Latvijā, lai varētu palīdzēt Covid-19 pacientu ārstēšanā. Kā arī no ārstniecības personām e-pastā, telefoniski ir saņemti jautājumi, gan par īslaicīgu profesionālo darbību Latvijā, gan reģistra termiņa atjaunošanu reģistrā, piemēram, no Austrālijā dzīvojošas latviešu izcelsmes māsas, ar lūgumu detalizēti skaidrot iesniedzamos dokumentus, no Vācijā dzīvojošas ārstes.
Lai uzsāktu īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ārstiem, māsām, vecmātēm un ārsta palīgiem Latvijas kompetentajā institūcijā (ārstiem -  Latvijas Ārstu biedrība, māsām, ārsta palīgiem – Veselības inspekcija, vecmātēm – Latvijas Māsu asociācija) ir jāiesniedz deklarācija[2] un tai jāpievieno šādi dokumenti:
 1) personu apliecinoša dokumenta kopija;
 2) pretendenta valsts piederību apliecinoša dokumenta kopiju un šā dokumenta tulkojumu latviešu valodā;
3) dokumentus, kas apliecina deklarācijā norādītajai profesijai atbilstošu izglītību (oriģinālus vai apliecinātas kopijas), un šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā;
4) likumīgā statusa valsts kompetento institūciju izdotus dokumentus (oriģinālus), kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā un šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā;
5) likumīgā statusa valsts kompetento institūciju izdotu dokumentu, kas apliecina, ka personai nav liegtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību profesijā, kurā tiks sniegti īslaicīgi pakalpojumi, un šā dokumenta tulkojumu latviešu valodā (derīgi iesniegšanai atzīšanas institūcijā trīs mēnešus no to izdošanas dienas).
Kā redzams, tad dokumentu sagatavošana prasa laiku un līdz ar to diasporas pārstāvji ir tikai uzsākuši darbu pie dokumentu pieprasīšanas un tulkošanas savā mītnes zemē.
Ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, kuri profesionālo kvalifikāciju ieguvuši kādā no Likumprojektā noteiktajām  valstīm un ierodas Latvijas Republikā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, palīdzības sniegšanai akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanai un aprūpei, reģistrācijas termiņa atjaunošanai tiek piemērota Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 29., 30. un 31.punktā noteiktā kārtība. Kā arī tiek piemērota Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" V nodaļā noteiktā kārtība, ja ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veikusi kādā no Likumprojektā noteiktajām valstīm.
Lai mazinātu cilvēkresursu trūkumu un pēc iespējas spētu nodrošināt iedzīvotājiem atbilstošu pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību, nepieciešams saglabāt Dienestam uz ārkārtējās situācijas laiku doto iespēju, ka Dienests var pieņemt darbā (amatā) ārstniecības personas, kuras atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam (turpmāk - Izdienas pensiju likums) ir devušās izdienas pensijā. Kopš Izdienas likuma spēkā stāšanās 2016.gada 1.janvārī - izdienas pensijā ir devušies 407  Dienesta darbinieki, t.sk. 298 ārstniecības personas.
Saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja ārstniecības persona vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs no jauna uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Lai darbam Dienestā būtu iespējams piesaistīt izdienas pensijā aizgājušās ārstniecības personas un tās nezaudētu iespēju šajā laikā saņemt izdienas pensiju arī pēc ārkārtējās situācijas, ir nepieciešams atsevišķs normatīvais regulējums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā par izdienas pensijas izmaksu saglabāšanu tām ārstniecības personām, kuras no jauna uzsāk darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Šī norma ir spēkā visu Covid-19 infekcijas pandēmijas laiku un tiek piemērota tikai gadījumā, ja Dienests darbinieku trūkumu nevar atrisināt, izmantojot citos normatīvajos aktos paredzētos risinājumus.
Tā kā ārkārtējās situācijas laikā ieviestā efektīvā prakse pašvaldību līdzdalībai epidemioloģiskās drošības pasākumu organizēšanā ir pierādījusi savu efektivitāti un ir nepieciešams to turpināt arī pēc ārkārtējās situācijas, nosakot attiecīgu regulējumu normatīvajos aktos, kas ir arī spēkā pēc ārkārtējās situācijas. Tādēļ likums tiek papildināts ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pašvaldību kompetenci līdzdalībai Covid-19 ierobežošanas pasākumos un vakcinācijas nodrošināšanas un veicināšanas pasākumos.



 

(13.pants attiecībā uz likuma 46.panta piemērošanu) Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdē nolemts no 2022.gada 1.marta būtiski atvieglot ceļošanas nosacījumus, kā arī dažādu pakalpojumu saņemšanas iespējas un epidemioloģiskās drošības prasības iekšzemē, tās papildus atvieglojot no 2022. gada 1.aprīļa, ļaujot arī tūrisma nozarei pilnvērtīgi atsākt savu darbību (Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumi Nr. 127 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"” (22-TA-436)).
No 2022.gada 1.marta atļauts ieceļot no jebkuras valsts, izņemot no ļoti augsta riska valstīm ar nebūtisku mērķi. Ieceļojot personai jāuzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas, vai negatīva Covid-19 testa sadarbspējīgs ES sertifikāts vai negatīva testa apliecinājums (netiek piemērota pašizolācija). Tādējādi personām, kas vakcinētas ar mītnes zemē atzītu vakcīnu, kas nav Eiropas Zāļu aģentūras vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta vakcīna, vai ja personai nav sadarbspējīgs ES vakcinācijas/pārslimošanas sertifikāts, ieceļošana tomēr joprojām ir apgrūtināta un dārga (papildus izmaksas testa veikšanai).
Latvijā no 2022. gada 1. marta līdz 31. martam joprojām saglabājas būtiski ierobežojumi pakalpojumu saņemšanai ieceļotājiem bez sadarbspējīga ES sertifikāta, t.i., tūristu piesaistes jomas - saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi (tostarp diskotēkās, naktsklubos), azartspēlēm, derībām un atrakcijām joprojām būs pieejami tikai epidemioloģiski drošā vidē. Tikai no 2022. gada 1. aprīļa visus pakalpojumus varēs sniegt un saņemt epidemioloģiski nedrošā vidē, t.i., bez vakcinācijas/pārslimošanas sertifikātu verifikācijas.
Papildus, izvērtējot esošo nodrošinājuma polišu darbības termiņus (lielai daļai komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēju nodrošinājuma termiņš beidzas jūlijā), konstatēta nepieciešamība pēc pārejas perioda – 3 mēnešiem (līdz 2022.gada 30.jūnijam). Iepriekš minētais kopumā ļautu tūrisma uzņēmējiem pakāpeniskāk atsākt aktīvu uzņēmējdarbību un organizēt jaunu vai papildus nodrošinājuma iegūšanu.
 

 Paredzēts, ka likuma 46.panta devītā daļa ir piemērojama līdz 2022.gada 30.jūnijam.