Anotācija (ex-ante)

Nodibinājums pieņemot, lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu un nosakot uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu bērnam ņem vērā MK noteikumu Nr. 55 7. punktā noteiktos nosacījumus, t.i., kopējie izdevumi par uzturošās terapijas pakalpojumu vienam bērnam nevar pārsniegt 3150 euro, kopējais bērnam piešķirto nodarbību skaits nevar pārsniegt 90 nodarbības, kur vienas 45 minūšu nodarbības cena nevar pārsniegt 35 euro, vai divus intensīvos ABA terapijas kursus.

Tomēr faktiskās vienas nodarbības cenas pie dažādiem uzturošās terapijas pakalpojuma sniedzējiem atšķiras. Situācijā, kad vienas nodarbības cena ir zemāka, piemēram, 30 euro, tad netiek izlietots vienam bērnam piešķirtais finansējums pilnā apmērā, jo tiek sasniegts maksimālais nodarbību skaits.
PIEMĒRS:
Vienas 45 minūšu nodarbības cena = 30 euro;
3150 euro/30 euro=105 nodarbības;
Tā kā atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 7.2. apakšpunktā noteiktajam kopējais nodarbību skaits nedrīkst pārsniegt 90 nodarbības, tad faktiskais izlietotais finansējums ir 2700 euro (90*30=2700), kā arī vienlaikus bērns nevar saņemt pakalpojumu lielākā apjomā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka bērnam netiek ierobežotas tiesības uz pakalpojumu lielākā apjomā situācijā, ja bērns ar AST uzturošās terapijas pakalpojumu saņem pie cenas ziņā lētāka pakalpojuma sniedzēja, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 7.2. un 7.3. apakšpunktus, lai izslēgtu situācijas, ka bērns ar AST ir ierobežots pakalpojumu saņemt lielākā apjomā gadījumos, kad ir zemākas pakalpojuma izmaksas.

Tādējādi bērns uzturošās terapijas pakalpojumu saņems maksimāli iespējamā apjomā, vienlaikus nepārsniedzot kopējos uzturošās terapijas pakalpojuma izdevumus vienam bērnam (3150 euro), kā arī ievērojot, ka vienas 45 minūšu nodarbības cena nepārsniedz 35 euro.
PIEMĒRS:
Vienas 45 minūšu nodarbības cena = 30 euro;
3150 euro/30 euro=105 nodarbības.
Bērns var saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu lielākā apjomā (105 nodarbības), jo netiek pārsniegti MK noteikumos Nr. 55 noteiktie kopējie uzturošās terapijas pakalpojuma izdevumi, kā arī vienas nodarbības cena nepārsniedz 35 euro.

Ņemot vērā, ka Nodibinājums jau šobrīd saskaras ar situāciju, ka Nodibinājuma pieņemtajos lēmumos par uzturošās terapijas pakalpojumu atsevišķos gadījumos Jāierobežo maksimālais nodarbību skaitu, ir jāparedz, ka arī jau pieņemtajiem lēmumiem, kas pieņemti līdz Noteikumu projekta spēkā stāšanas dienai, var tikt piešķirts uzturošās terapijas pakalpojums lielākā apjomā, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka kopējais vienam bērnam piešķirtais finansējums uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanai nepārsniedz 3150 euro. Tādējādi nosakot gan skaidrākas tiesības pakalpojuma saņēmējiem, gan arī Nodibinājumam nebūs jāveic grozījumus jau izdotajos administratīvajos aktos, kuros varētu būt noteikts ierobežotais maksimālais pakalpojuma apjoms.

Lai nodrošinātu, ka bērns ar AST uzturošās terapijas pakalpojumu saņem maksimāli iespējamā apjomā, nepārsniedzot kopējos uzturošās terapijas pakalpojuma izdevumus vienam bērnam (3150 euro), kā arī ievērojot, ka vienas 45 minūšu nodarbības cena nepārsniedz 35 euro, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 7.2. un 7.3. apakšpunktu, nosakot, ka kopējais nodarbību vai ABA terapijas kursu skaits var tikt pārsniegts, ja to cena ir zemāka kā noteikts MK noteikumu Nr. 55 7.2. un 7.3. apakšpunktā.

Vienlaikus MK noteikumu Nr. 55 "Noslēguma jautājumi" tiek papildināti ar 32. punktu, kas paredz, ka Nodibinājuma līdz Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai pieņemtajiem lēmumiem, tiek piemērots nosacījums par pakalpojuma piešķiršanu lielākā apjomā, ja kopējais vienam bērnam piešķirtais finansējums uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanai nepārsniedz 3150 euro.

Nodibinājums, atbilstoši MK noteikumos Nr. 55 noteiktajam, pieņem lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam ar AST, piešķirot MK noteikumu Nr. 55 5. punktā minētās nodarbības (ergoterapijas, audiologopēdijas, logopēda vai skolotāja logopēda vai lietišķās uzvedības analīzes (turpmāk – ABA terapija) nodarbības), atbilstoši psihiatra, neirologa vai ārstniecības iestādes klīniskā un veselības psihologa sniegtajām rekomendācijām. Nodibinājuma pieņemtajam lēmuma nav termiņa, kā arī nav tiesību pārtraukt pakalpojuma sniegšanu, ja tas ilgstoši bez attaisnojoša iemesla netiek saņemts. Minētais nozīmē, ka piešķirto uzturošās terapijas pakalpojumu var izmantot neierobežotu laika periodu, bet nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 55 noteikto bērna ar AST vecumu. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivitāte ir augstāka, ja tas tiek īstenots noteiktā laika posmā ar atbilstošu intensitāti, nevis nenoteiktā, izstieptā laika periodā.

Gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ piešķirtais uzturošās terapijas pakalpojums netiek izmantots bez attaisnojoša iemesla, Nodibinājums neizmantoto uzturošās terapijas pakalpojumu nevar piešķirt citiem potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem, ja vien pakalpojuma saņēmējs (bērna ar AST likumiskais pārstāvis) no tā nav rakstveidā atteicies.

Līdz ar to, lai nodrošinātu racionālāku uzturošās terapijas pakalpojuma nodrošināšanu un atbildīgāku pakalpojuma saņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Nodibinājuma pieņemtajiem lēmumiem, kā arī noteikt tiesības Nodibinājumam pieņemt lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja tas netiek ilgstoši (vismaz seši mēneši) saņemts bez attaisnojoša iemesla. Tas ļautu piešķirtās, bet neizmantotās uzturošās terapijas pakalpojuma nodarbības un finansējumu piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumu Nr. 55 16. punkts paredz, ka uzturošās terapijas pakalpojumu var pārtraukt uz periodu līdz četriem mēnešiem, ja to nav iespējams saņemt veselības traucējumu dēļ, ir jāparedz, ka šādos gadījumos Nodibinājuma pieņemtais lēmums par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

Lai salāgotu MK noteikumu Nr. 55 normas, ko piemēro Nodibinājums, piešķirot uzturošās terapijas pakalpojumu, un Biedrība, piešķirot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu situācijās, ja pakalpojuma saņēmējs ilgstoši, bez attaisnojoša iemesla pakalpojumu nesaņem, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 55 ar 17.3. apakšpunktu, nosakot, ka Nodibinājums, tāpat kā Biedrība, var pieņemt lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja bērns ar AST vismaz sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla neierodas saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu.

Lai nodrošinātu, ka Nodibinājuma pieņemtajiem lēmumiem ir termiņš, MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar 13.¹ punktu, nosakot, ka Nodibinājuma pieņemtā lēmuma termiņš ir 12 mēneši. Tādējādi tiek nodrošināts, ka ģimenei ir pietiekams laika periods piešķirtās uzturošās terapijas nodarbību izmantošanai, vienlaikus paredzot iespēju Nodibinājumam pēc noteikta termiņa neizmantotās nodarbības un finansējumu piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Papildus tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 16. punkts, paredzot, ka Nodibinājuma pieņemtais lēmums par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts par laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana tika pārtraukta veselības traucējumu dēļ.

MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar 17.3. apakšpunktu, nosakot, ka Nodibinājums var pieņemt lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja bērns ar AST vismaz sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla neierodas saņemt uzturošās terapijas pakalpojumu, tādējādi salāgojot MK noteikumu Nr. 55 normas, ko piemēro Nodibinājums un Biedrība.

Piešķirot uzturošās terapijas pakalpojumu, Nodibinājums atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 14. punktā noteiktajam nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs noteiktās nodarbības.

Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 13.3. apakšpunktā noteiktajam, Nodibinājums var pieņemt lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu ar atliekošu nosacījumu, tad noteikumu normu nepārprotamībai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 55 15.1. apakšpunktu, nosakot, ka pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, ja ir bijis pieņemts lēmums ar atliekošo nosacījumu, Nodibinājums veic MK noteikumu Nr. 55 13.1 apakšpunktā un 14. punktā minētās darbības, t.i., pieņem lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu un nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs pakalpojumu.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 15.1. apakšpunkts, nosakot, ka, ja Nodibinājums ir pieņēmis lēmumu ar atliekošo nosacījumu, pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas Nodibinājums veic MK noteikumu Nr. 55 13.1. apakšpunktā un 14. punktā minētās darbības, t.i., pieņem lēmumu par uzturošās terapijas pakalpojuma piešķiršanu un nosaka bērnam ar AST uzturošās terapijas pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī sagatavo garantijas vēstuli pakalpojuma sniedzējam, kurš sniegs pakalpojumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteiktajam, vienai ģimenei tiek nodrošināts viss psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbību cikls, t.i., astoņas vispārīgās atbalsta grupu nodarbības, 12 specializētās atbalsta grupu nodarbības un 12 radošās darbnīcas nodarbības (kopā 32 nodarbības). Vienlaikus Biedrības pieņemtajam lēmumam nav termiņa, kas nozīmē, ka ģimene piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var izmantot neierobežotu laika periodu.

Tomēr iepriekšējā gada pieredze un mērķa grupas apmeklējuma datu analīze rāda, ka ģimenes noteiktā dzīves posmā parasti izmanto vienu atbalsta formu (piemēram, tikai attālinātās atbalsta grupu nodarbības vai radošās darbnīcas nodarbības). Tāpēc fiksēts un savstarpēji neaizvietojams nodarbību skaits nozīmē, ka daļa no ģimenēm piešķirtā atbalsta paliek neizmantota. Vienlaikus atsevišķu ģimeņu iespējas piedalīties klātienes atbalsta grupu nodarbībās nereti ierobežo ģeogrāfiski, ekonomiski, sociāli vai ģimenes apstākļi, tāpēc daļai ģimeņu ir ērtāks un izdevīgāks ir tikai attālināto atbalsta grupu nodarbību formāts, bet nav pieejamas klātienes atbalsta grupu nodarbības. Savukārt citām ģimenēm konkrētajā dzīves posmā galvenā nepieciešamība ir bērna socializācijā, kur vislielāko ieguvumu dod tieši klātienes radošās darbnīcas, kamēr specializētās vai vispārīgās atbalsta grupu nodarbības šajā brīdī nav prioritāras. Vienlaikus Biedrības pieņemtajam lēmuma nav termiņa un, ja daļu no piešķirtajām atbalsta grupu nodarbībām ģimenes neizmanto, Biedrība neizmantotās atbalsta grupu nodarbības nevar piešķirt citiem potenciālajiem pakalpojuma saņēmējiem, ja vien ģimene pati no tām rakstveidā nav atteikusies.

Atbilstoši Biedrības sniegtajiem datiem, 2025.gadā viena ģimene vidēji izmantoja ~7 psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības. Vienlaikus neviena ģimene nav izmantojusi psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības pilnā apjomā. 20 ģimenes psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu gada ietvaros saņēma atkārtoti (šādā gadījumā ģimene rakstiski atsakās no piešķirtajām, bet neizmantotajām atbalsta grupu nodarbībām, un Biedrība pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, pēc kā ģimene pakalpojumu pieprasa atkārtoti, ja uz to ir tiesības).

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka ģimenes psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmanto atbilstoši ģimenes faktiskajai nepieciešamībai un vajadzībām, nepieciešams pilnveidot pakalpojuma saturu, nosakot vienai ģimenei kopējo pieejamo maksimālo psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, bet nenosakot ierobežojumu vienas konkrētas nodarbības apmeklējuma apjomam. Vienlaikus nepieciešams noteikt Biedrības pieņemtajiem lēmumiem termiņu, lai situācijā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot visu tai piešķirto psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varētu piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem.

Šāda pieeja saglabātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu un kvalitātes prasības, vienlaikus ļautu ģimenēm elastīgi izvēlēties piemērotāko atbalsta formātu, palielinot faktisko pakalpojuma izmantošanu un uzlabojot psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma mērķa sasniegšanu. Ieviešot termiņu Biedrības pieņemtajiem lēmumiem, tiks nodrošināta pakalpojuma racionālāka izmantošana.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumu Nr. 55 27. punkts paredz, ka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu var pārtraukt uz periodu līdz četriem mēnešiem, ja to nav iespējams saņemt mērķa grupas veselības traucējumu dēļ, ir jāparedz, ka šādos gadījumos Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu par kādu pakalpojuma sniegšana tika pārtraukta.

MK noteikumu Nr. 55 9. punkts arī paredz, ka Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības nepārsniedz MK noteikumos Nr. 55 noteikto vienas nodarbības maksimālo laiku. Tomēr praksē nereti rodas situācijas, kad nodarbībai nepieciešams papildu laiks. Tas īpaši attiecas uz specializētajām atbalsta grupu nodarbībām, kurās tiek padziļināti aplūkota konkrēta tēma. Lai sniegtu kvalitatīvu atgriezenisko saiti atbalsta grupas dalībniekiem un atbildētu uz neskaidrajiem vai papildu jautājumiem, nereti ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā šobrīd ir noteikts MK noteikumu Nr. 55 9. punktā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka atbalsta grupu nodarbības tiek organizētas tik ilgi, cik nepieciešams, jāprecizē MK noteikumu Nr. 55 9. punktā noteikto regulējumu, nosakot minimālo, nevis maksimālo vienas atbalsta grupas nodarbības ilgumu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka nodarbības var tikt organizētas tik ilgi cik nepieciešams konkrētai atbalsta grupai, neierobežojot to norises ilgumu. Vienlaikus vienā atbalsta grupā minimālais un maksimālais dalībnieku skaits paliek nemainīgs, tādējādi nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā pielāgot pakalpojuma saturu dalībnieku vajadzībām, kā arī sniegt pēc iespējas individuālāku atgriezenisko saiti.

Lai ģimenes Biedrības organizētās atbalsta grupu nodarbības var apmeklēt atbilstoši ģimeņu faktiskajām vajadzībām, kā arī, lai nodrošinātu kvalitatīvākas atbalsta grupu nodarbības un to racionālāku izmantošanu, MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar 9.4. apakšpunktu, nosakot, ka vienai ģimenei kopējais pieejamais atbalsta grupu nodarbību skaits nepārsniedz 20 nodarbības, kuras ģimene var izlietot atbilstoši ģimenes individuālajām vajadzībām.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 9. punkts, nosakot atbalsta grupu nodarbību minimālo norises laiku - viena stunda, tādējādi veicinot kvalitatīvāku atbalsta grupu nodarbību norisi.

Tāpat MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar 22.¹ punktu, nosakot, ka Biedrības pieņemtā lēmuma termiņš ir 12 mēneši. Tas nodrošinās, ka ģimenei ir pietiekams laika periods, lai izmantotu piešķirtās atbalsta grupu nodarbības, arī situācijā, ja ģimene kādu apstākļu dēļ nevēlas vai nespēj izmantot pakalpojumu pilnā apjomā. Pēc noteikta laika perioda Biedrība neizmantotās psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodarbības varēs piešķirt citiem pakalpojuma saņēmējiem. Papildus tiek precizēts MK noteikumu Nr. 55 27. punkts, paredzot, ka Biedrības pieņemtais lēmums par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu tiek pagarināts uz laiku, kas nepārsniedz termiņu uz kādu pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta.

Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 55 tiek papildināti ar normām, kas nosaka, ka Nodibinājuma un Biedrības pieņemto lēmumu termiņš ir 12 mēneši, ir jānosaka, ka līdz šim Nodibinājuma un Biedrības pieņemtajiem lēmumiem, kuri joprojām ir spēkā, būs tiesības pakalpojumu izmantot vēl 12 mēnešus pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas.

Minētais nosacījums neierobežo esošo pakalpojuma saņēmēju tiesības uz pakalpojumu, jo  pakalpojuma saņēmējiem bija jau tiesības kādu laika periodu izmantot pakalpojumu līdz Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienai, tādējādi šiem pakalpojuma saņēmējiem būs tiesības pakalpojumu saņemt ilgākā laika periodā.

Vienlaikus Nodibinājumam un Biedrībai nebūs jāveic grozījumi jau pieņemtajos lēmumos.

MK noteikumu Nr. 55 "Noslēguma jautājumi" tiek papildināti ar 31. punktu, kas nosaka, ka personām, kurām uzturošās terapijas pakalpojums un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bija piešķirts līdz MK noteikumu Nr. 55 13.¹ un 22.¹ punktu spēkā stāšanās dienai, ir tiesības piešķirto pakalpojumu izmantot 12 mēnešu laikā no minēto punktu spēkā stāšanās dienas.