Anotācija (ex-ante)

22-TA-264: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums." sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Saskaņā ar 2022.gada 18.janvāra valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes vienošanos tika nolemts veikt šādus atbalsta pasākumus:
1) atbalsta pasākumu tautsaimniecībai un mājsaimniecībām – par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim segt visiem gala lietotājiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponenšu (turpmāk – OIK) maksu, kā arī mājsaimniecībām dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu noteiktā apmērā;
2) atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām - pensijas vecumu sasniegušām personām, apgādnieku zaudējušām personām, personām ar invaliditāti, īpaši tām personām, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, un personām, kuras audzina bērnus, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, izmaksājot kompensējošu maksājumu atbalstu par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, kā arī izmaksāt palielināto mājokļa pabalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām visa gada garumā un sniegt atbalstu pašvaldībām 50 procentu apmērā no mājokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķa apraksts
     Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvos sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību kopumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pagājušajā gadā visi būtiskākie energoresursi (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) ir uzrādījuši strauju  cenu kāpumu. Cenu pieaugumu kāpums visiem energoresursiem pēdējā pusgada laikā ir bijis ārkārtējs. Elektroenerģijas cena 2021.gada novembrī un decembrī ir sasniegusi arī vēsturiskos rekordus. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējā cena Eiropā saskaņā ar Eurostat datiem, salīdzinot ar 2019.gadu, kāpusi par 230%. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģija ražošanu.
Arī Baltijā 2021.gada novembrī un decembrī turpinās elektroenerģijas cenu pieauguma tendence. Decembrī tika novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 207,40 EUR par megavatstundu, kas ir par 65,4% pārsniedz iepriekšējā mēneša rekordu un ir nepilnas piecas reizes augstāka kā pērn decembrī. Savukārt vēsturiski augstākā diennakts vidējā elektroenerģijas cena tika sasniegta 7. decembrī - 469,03 EUR/MWh un decembra laikā sasniegta jebkad augstākā elektroenerģijas stundas cena – 1000,07 EUR/MWh. Neskatoties uz to, ka 2022.gada janvāra sākums varētu liecināt par situācijas stabilizēšanos, kas lielākā mērā saistīts ar tautsaimniecības aktivitātes mazināšanos konkrētajā laika periodā, turpmākās gada prognozes liecina, ka 2022.gada elektroenerģijas cenas samazināsies, taču tās joprojām būs pietiekami augstas un būtiski augstākas kā 2020.gadā un 2021.gada pirmajā pusgadā.
Energoresursu cenu pieaugums skaidrojams ar to, ka Eiropā kopumā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja auksti laikapstākļi 2021.gada sākumā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpums kā arī ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi cenu kāpums ietekmēja visus elektroenerģijas ražošanas veidus un tas atspoguļojas elektroenerģijas cenās.
Vienlaicīgi ar no AER saražotās elektroenerģijas izstrādes nepietiekamību tiek novērotas rekorda augstas dabasgāzes cenas, kas ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas termoelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. 2021.gada novembrī un decembrī joprojām tika novērots straujš dabasgāzes cenas pieaugums. Salīdzinājumā ar 2020.gada decembri cenu kāpums ir aptuveni 6-7 reizes, proti, dabasgāzes cena ir pieaugusi no aptuveni 13 EUR/MWh līdz 90 EUR/MWh, pārsniedzot iepriekš novēroto un prognozēto dabasgāzes cenu līmeni. Tāpat analizējot nākotnes prognozes, jāsecina, ka arī viss 2022.gads paies pie samērā augstām dabasgāzes cenām. Tā piemēram šobrīd dabasgāzes cenas prognoze uz 2022.gada laika periodu, kad norit Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves iesūknēšana, ir 70 EUR/MWh robežās. 
2020.gadā Latvijā ir pieaudzis nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4 % jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju (2019.gadā – 21,6% un 409 tūkstoši). Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, kas 2020.gadā bija 472 euro mēnesī[1].  2020.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,6 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,3 vairāk nekā 2019. gadā.  2020.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 214 euro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 408 euro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 367 euro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 721 euro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā)[2]. Visaugstākais nabadzības risks bija iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem. Turklāt šī vecuma iedzīvotājiem nabadzības risks pieauga visstraujāk. Starp 50 līdz 64 gadus veciem iedzīvotājiem nabadzības risks pieauga par 2 procentpunktiem, to īpatsvaram sasniedzot 24,0 % 2020. gadā. Savukārt starp iedzīvotājiem vecumā 65 gadi un vairāk nabadzības risks pieauga par 3,7 procentpunktiem, un 2020. gadā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars šajā vecuma grupā sasniedza 44,6 %.
Vistrūcīgākajai iedzīvotāju daļai 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, ienākumi auguši ļoti minimāli, 1.kvintilē  tikai par 5.5% jeb 11,14 euro, 2.kvintilē par 13,65 euro. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, 1.kvintilē pieauga tikai par 8,9% jeb 9,38 euro, 2.kvintilē par 7,7% jeb 12,13 euro. 2020. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9 % – no 483 euro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019. gadā līdz 440 euro 2020. gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3 %. Nepastāvot sociālajiem transfertiem (t.sk. nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu), nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5 % iedzīvotāju. Vientuļu pensijas vecumu sasniegušās personu, viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecības, daudzbērnu ģimenes un citas mājsaimniecības ar bērniem koncentrējas zemāko ienākumu kvintilēs.
Atbilstoši sociālās palīdzības sistēmai Latvijā uz pašvaldību sniegto sociālo palīdzību var pretendēt cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem (zemākiem nekā Eiropas savienības nabadzības riska slieksnis), proti, trūcīgas mājsaimniecības, ja to ienākumi nesasniedz 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet mājokļa pabalsts ir mērķēts uz visnabadzīgākajām mājsaimniecībām – ja mājsaimniecības ienākumi nesasniedz 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
Tādēļ situācijā, kad ir strauji pieaugušas energoresursu cenas, lai mazinātu cenu pieauguma sekas, valsts atbalstu nepieciešams sniegt plašākam iedzīvotāju lokam gan sociālās palīdzības ietvaros, gan ar noteiktām iedzīvotāju grupām mērķētu valsts atbalstu, gan sistēmiskiem risinājumiem energoresursu izmaksu iedzīvotājiem mazināšanai.
Lai mazinātu elektroenerģijas cenu pieauguma sekas mājsaimniecībām, kuras ir vismazāk aizsargātas no lielām elektroenerģijas cenu svārstībām (aizsargātie lietotāji), Ministru kabinets 2021.gada 19. oktobrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” līdz ar kuriem jau no 2021.gada 1. novembra visām aizsargāto lietotāja grupām (trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām (personām); ģimenēm (personām), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti;  personām ar I invaliditātes grupu vai viņu aizgādņiem; daudzbērnu ģimenēm) par 10 euro tiek palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju saistībā ar straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. 
Savukārt attiecībā uz izmaiņām, kas skar visus elektroenerģijas lietotājus, Ministru kabinets 2021.gada 30.novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par OIK strauju mazināšanu kā papildu instrumentu elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022.gadā. Tajā piedāvāts risinājums OIK samazināšanai 2022.gadā līdz tās zemākajam apmēram, kāds tas bija paredzēts līdzšinējās likmes prognozēs. Savukārt pēc Ministru kabineta lēmuma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) apstiprināja SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas OIK, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī. Apstiprinātā obligātā iepirkuma  un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 euro/MWh jeb 0,00755 euro/kWh, kas ir par 57% zemāka, kā 2021.gadā piemērotā - 17,51 euro/MWh. Tāpat Ministru kabinets 2021.gada 21.decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", ar kuriem tika noteikta sistēmas pakalpojumu maksas galalietotājiem kompensēšanu 50% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Papildus jāuzsver, sadarbībā ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” ir panākts risinājums, ka tuvākajā laikā netiks paaugstināti elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi, līdz ar to neradot papildu izdevumu slogu ne uzņēmumiem, ne pašvaldībām, ne mājsaimniecības lietotājiem.
Turklāt ilgstošā Covid-19 infekcijas izplatību valstī ir atstājusi sekas uz visu sabiedrību un tautsaimniecību, kurā daudzi ir zaudējuši darbu un līdz ar to ienākumus, kā arī vienlaikus notikušais straujais energoresursu cenu pieaugums, rada grūtības mājsaimniecībām apmaksāt rēķinus. Rezultātā pensijas vecumu sasniegušās personas, apgādnieku zaudējušas personas, personas ar invaliditāti, kā arī personas ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, un ģimenes ar bērniem šobrīd ir nonākušas sarežģītā situācijā, kurā vairs nespēj veikt visus obligātos maksājumus un apmierināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības. Savukārt, valsts pienākums šādā situācijā ir savu iespēju robežās nodrošināt atbalstu.
SPSP likumā noteiktais mājokļa pabalsts ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (turpmāk - GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. SPSP likumā noteikts, ka GMI slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Tas nozīmē, ka mājokļa pabalstu var saņemt mājsaimniecības ar ļoti zemiem ienākumiem vai bez ienākumiem.
Pagājušā gada 22.decembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kur tika noteikta augstāka robeža, pie kuras atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai persona ar invaliditāti vai mājsaimniecība, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti (koeficienti mājokļa pabalsta formulā šiem mājsaimniecību veidiem), var kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Tika ieviesta mērķdotācija pašvaldībām mājokļa pabalsta nodrošināšanai mājsaimniecībām – līdzfinansējums 50 procentu apmērā no mājokļa pabalstam faktiski izlietotajiem līdzekļiem no 2022.gada janvāra līdz 2021.gada 31.maijam. Tas deva iespēju saņemt mājokļa pabalstu atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti ar ienākumiem līdz aptuveni 400 euro, saglabājot personas rīcībā 272 euro mēnesī, vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, ar ienākumiem aptuveni 600 euro, saglabājot mājsaimniecības rīcībā 370 euro mēnesī.


[1] CSP publikācija, 14.01.2022., “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2020. gadā”, pieejama šeit: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-17?themeCode=NN


[2] Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gada 14.janvāra preses relīze “2020. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 8,1 %”, pieejama šeit: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba/preses-14?themeCode=NN
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis pēdējos mēnešos rada sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
          2021.gadā Latvijas uzņēmumu izmaksas par enerģiju bija 758,1 miljons euro (attiecīgi rēķini par elektrību veidoja 462,3 miljons euro un par dabasgāzi 295,8 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 96,1% jeb 728,6 miljons euro par gadu, samazinot konkurētspējas priekšrocības starptautiskajos tirgos un attīstībai pieejamos finanšu līdzekļus. Pastāv atšķirības starp uzņēmumiem un nozarēm atkarībā no uzņēmuma darbības veida un energointensitātes, taču kopumā jāatzīmē, ka cenu pieaugums viennozīmīgi ietekmē kopējo tautsaimniecības konkurētspēju.
Energoresursu cenas turpina strauju kāpumu, pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem kāpusi 43%-50% robežās, dabasgāzei – 26%-90% robežās, bet siltumenerģijai vietām sasniedzot par 95% gala cenas kāpumu, salīdzinot ar 2020. gadu un 2021.gada sākumu.
Vidējie vecuma pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, 2021.gada novembrī vidējais pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa) bija 402,94 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu bija 430,84 euro, bet invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu - 237,03 euro. Ņemot vērā, ka bez Covid-19 infekcijas izplatības radītajiem izdevumiem (piemēram, par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi u.c.) būtiski pieaugušas energoresursu un citu saistīto pakalpojumu cenas, pie esošo vecuma pensiju apmēriem ir svarīgi sniegt papildu atbalstu.
Personas ar invaliditāti piemītošo funkcionālo traucējumu dēļ saskaras ar papildu vajadzībām un atbalstu ikdienas darbību veikšanai. Tādēļ, lai sekmētu personas ar invaliditāti ikdienas aprūpi un uzturētu veselības stāvokli vismaz esošajā līmenī, ģimenes saskaras ar psihoemocionālām grūtībām, papildu finansiālo slogu un aprūpes un pieskatīšanas organizēšanas grūtībām personas ar invaliditāti ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Covid-19 infekcijas izplatība un vispārējs cenu kāpums rada gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz personas ar invaliditāti aprūpi un nepieciešamā atbalsta sniegšanu.
Bērniem un pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) ir izsniegusi atzinumu īpašas kopšanas nepieciešamībai, rodas tiesības uz  bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu vai pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Gan bērnam, gan pilngadīgajai personai atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību izsniedz, ja smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ šīm personām nepieciešama 24/7 aprūpe. Turklāt  personai piemītošie smagie funkcionālie traucējumi rada būtiskus ierobežojumus personas spējām patstāvīgi veikt ikdienas darbības, nereti pat esot 100% atkarīgiem no ģimenes vai atbalsta personas  konkrētu darbību veikšanā. Tas uzliek papildu slodzi - gan   emocionālo, gan finansiālo - visai ģimenei, kas Covid-19 infekcijas izplatības, energoresursu  un vispārējā cenu kāpuma laikā  tiek izjusts vēl vairāk, ņemot vērā izmaiņas dažādu pakalpojumu pieejamībā un nestabilitāti darba tirgū, kas rada ietekmi uz personu (mājsaimniecību) ienākumiem un izdevumiem.
Arī ģimenes, kurās viens vai abi vecāki miruši un bērni saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību par apgādnieku zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, ir īpaša grupa, kurai būtu jāsniedz atbalsts šajā energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājuma laikā.
Energoresursu izdevumu sadārdzinājuma mājsaimniecībām un ar to saistīto citu izdevumu pieauguma dēļ faktiski visas ģimenes ar bērniem sastopas ar sarežģītiem apstākļiem - gan tās, kurās ir pavisam mazi bērni, gan tās, kuru aprūpē ir skolēni un arī studējošie. Iespējamas arī situācijas, kur kāds no ģimenes locekļiem ir zaudējis darbu un jebkādus ienākumus,  kā rezultātā ģimenes ir nonākušas sarežģītākās situācijās - nespēj veikt visus obligātos maksājumus, apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības. Nereti sakarā ar atrašanos karantīnā bērnam ir nepieciešams vairāk izmantot datoru mājās, sekojot līdzi mācību vielai, tādējādi vairāk patērējot arī energoresursus.
Atbilstoši 2021.gada 22.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā iespējas saņemt palielinātu mājokļa pabalstu ir divām mērķa grupām, kurās ietilpst pensionāri un personas ar invaliditāti. Taču pārējās mājsaimniecībās, kur ietilpst viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes un mājsaimniecības ar vienu vai vairākām darbspējīgām personām ar zemiem ienākumiem (vai dažādas šo cilvēku kombinācijas), mājokļa pabalstu var saņemt pie ļoti zemiem ienākumiem. Ņemot vērā energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, nepieciešams palielināt mājsaimniecību rīcībā saglabājamo ienākumu daļu, kas tiek lietota minimālo ikdienas izdevumu apmaksai, arī pārējām mājsaimniecībām un attiecīgi palielināt mājokļa pabalsta apmēru.
Ņemot vērā energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, kā rezultātā iedzīvotājiem strauji pieauguši izdevumi par mājokli, pastāv liels risks, ka mājsaimniecībām būs grūtības norēķināties par mājokļa izdevumiem. Savukārt no 2021.gada 1.janvāra ieviestajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, no 2021.gada 1.jūlija ieviestajam vienotajam mājokļa pabalsta regulējumam un šobrīd notiekošajam energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumam būs ilgtermiņa ietekme uz pašvaldību budžetiem (no kā tiek segts GMI pabalsts un mājokļa pabalsts) lielākā apmērā nekā prognozēts iepriekš.
 
Risinājuma apraksts
Pašreizējās augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES)  iekšējo elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no AER ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākumi ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Tomēr pašlaik ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sociālekonomiskās sekas gan uz iedzīvotāju labklājību, gan tautsaimniecību kopumā.
Apzinoties, ka pašreizējais energoresursu, ieskaitot elektroenerģiju, cenu kāpums prasa ātru un koordinētu reakciju un pastāvošais tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm šādu rīcību organizēt, 2021.gada 13.oktobrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) nāca klajā ar paziņojumu “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”. Komisijas paziņojumā ir ietverts “Instrumentu kopums” (Toolbox) sastāv no īstermiņa un vidēja termiņa pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Komisija ir uzsvērusi, ka tūlītējai reakcijai  jeb īstermiņa risinājumiem jāfokusējas uz pasākumiem, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt cenu pieauguma negatīvu ietekmi uz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Vienlaikus no Komisijas puses piebilstams, ka īstermiņa pasākumiem ir jābūt viegli pielāgojamiem izmaiņām globālajā līmenī, lai novērstu iejaukšanos ES iekšējā tirgū, kad situācija uzlabosies. Savukārt, vidējā termiņā, dalībvalstu reakcijai ir jābūt vērstai uz to, lai palielinātu ES energoefektivitāti samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, padarot ES noturīgāku pret līdzīgiem cenu kāpumiem, vienlaikus nodrošinot patērētājiem piekļuvi cenu ziņā pieejamai un tīrai enerģijai.
Komisija īstermiņā piedāvā ieviest citā starpā šādus pasākumus:
Ienākumu atbalsts ārkārtas situācijās mazaizsargātajiem  lietotājiem,
Nodokļu politikas  pārskatīšana (piemērām, energoproduktu akcīzes nodokļi,  elektroenerģijas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis),
Vispārējs valsts atbalsts, lai mazinātu enerģijas gala cenas galapatērētājiem kopumā, un mērķtiecīgs valsts atbalsts izvēlētajām prioritārajām nozarēm.
          Ņemot vērā minētos ES ieteikumus un kopējo tendenci ES dalībvalstīs sniegt īstermiņa valsts atbalstu, likumprojekts piedāvā noteikt terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību, tas ir:
1)  par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim segt visiem galalietotāju maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un OIK, ieskaitot attiecīgi piemērojamo pievienotās vērtības nodokli;
2) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu šādā apmērā: a) ja lietotāja mēneša patēriņš ir no 221 kWh/mēn. līdz 5269 kWh/mēn. (ieskaitot) (no 21 m³ līdz 500 m³ (ieskaitot)), tad 0,03045 euro (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli; b) ja lietotāja mēneša patēriņš ir virs 5275 kWh/mēn. (virs 500 m³), tad 0,02279  euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli;
3) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim piemērot mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) šādā apmērā: a) ja  centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh; b) ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde: 1. starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu; 2. starpību starp 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;
4) pensijas vecumu sasniegušās personām, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, it īpaši tām personām ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, izmaksājot atbalstu 20 euro mēnesī periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 20 euro);
5) ģimenēm, kuras audzina bērnus, izmaksājot atbalstu par katru bērnu 50 euro mēnesī periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 50 euro;
6) nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu visa gada garumā, ne tikai mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri un personas ar invaliditāti, bet arī pārējās mājsaimniecībās, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz šobrīd SPSP likumā noteikto ienākumu slieksni.
Galalietotāju elektroenerģijas rēķinos maksa par sistēmas operatoru pakalpojumiem veido aptuveni vienu trešo daļu izmaksu (līdzās elektroenerģijas cenai, OIK  un PVN). No tām, maksa par pārvades sistēmas pakalpojumiem veido 25%, savukārt, atlikušo daļu – maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem, tajā laikā, kad OIK komponenšu kopējais īpatsvars, ņemot vēra to līdz 7,55 euro/MWh samazināto apjomu no 2022. gada 1. janvāra, sastāda aptuveni 3 – 4%. Turklāt, maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa.
Kā viens no atbalsta instrumentiem ar mērķi mazināt elektroenerģijas gala cenu elektroenerģijas lietotājiem ir sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums pilnā apmērā jeb lietotājs par sistēmas pakalpojumiem maksā summu 0,00 euro, tai skaitā nemaksā PVN. Pasākums tiks īstenots no valsts budžeta līdzekļiem sistēmas operatoriem kompensējot 100% no sistēmas pakalpojuma maksas.  Kompensācijai paredzētie līdzekļi tiktu attiecināti attiecīgajam sistēmas operatoram, kompensējot elektroenerģijas sistēmas operatoriem negūtos ieņēmumus par sistēmas pakalpojumiem. Kompensācija tiktu piemērota gan elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma maksai visiem galalietotājiem, gan elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma maksai visiem galalietotājiem, bet ne sadales sistēmas operatoriem, ja tie ir arī galalietotāji, kā arī maksas daļai, kas attiecas uz jaudas maksu elektroenerģijas ražotājiem, un maksai par reaktīvās enerģijas nodošanu un saņemšana elektroenerģijas sistēmas operatora tīklā. Tāpat sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums netiek piemērots pārrēķiniem, kuri tiek veikti sistēmas lietotāju tiesību un pienākumu pārkāpumu gadījumos (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 65.9. apakšpunktā, 67.punktā, 112. un 113. punktā minētajiem gadījumiem).
Ar plānotajiem atbalsta maksājumiem - OIK un sistēmas operatora pakalpojuma  maksas 100% samazinājumu, tiek panākts papildus 10-15% elektroenerģijas izmaksu samazinājums šā brīža situācijā, papildus jau ieviestajai sistēmas pakalpojumu maksas subsidēšanai 50% apmērā visiem galalietotājiem no 2021.gada 1.decembra. Jāmin, ka sistēmas pakalpojumu maksa un OIK samazinājums pilnā apmērā (rēķinā parādoties 0,00 euro) tiks piemērota visiem galalietotājiem. Līdz ar to, laika periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, elektroenerģijas izmaksas galalietotājiem veidos vienīgi elektroenerģijas cena un saistītie tirdzniecības pakalpojuma maksājumi, kā arī patērētajam elektroenerģijas apjomam piemērojamais PVN, kas atvieglos enerģijas lietotāju finanšu stāvokli, sekmēs to spēju pārvarēt esošo enerģijas cenu kāpumu, mazinot enerģētiskās nabadzības riska iestāšanos un novēršot iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Tāpat tiks sekmēta kopējā patēriņa iespējamā krituma novēršana augstāku enerģijas iegādes izdevumu dēļ, kas kopumā veicinās tautsaimniecības atveseļošanas un nākotnes izaugsmes ātrāku tempu.
            Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu, kas pārsniedz 0,0340 euro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Šāds dabasgāzes cenas slieksnis ir atbilstošs regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh. Maksimālais dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums tiek noteikta 0,03045 euro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, ja minēto lietotāju gazificētā objekta dabasgāzes patēriņš attiecīgajā mēnesī ir no 221 kWh (21 m3) līdz 5269 kWh (500 m³) (ieskaitot). Maksimālais dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikta kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh. Savukārt, ja gazificētā objekta mēneša patēriņš pārsniedz 5269 kWh (500 m³), tad maksimālā dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums tiek noteikta 0,02279 euro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Maksimālais dabasgāzes tirdzniecības maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikta kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh, reizinot to ar 0,75. Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Lai atvieglotu daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, siltumenerģijas  lietotājiem, kuriem siltumenerģijas cena pārsniedz norādīto apmēru, piemēro maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas tarifa cenu, bet piegādātājam negūtos ienākumus starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas tarifa cenu un faktisko tarifu sedz no valsts kompensācijas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Aprēķināts, ka maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas tarifa cena ir 68 euro par vienu MWh. Maksimāli pieļaujamā siltumenerģijas cena tiek noteikta pamatojoties uz 30 pilsētu (šīs pilsētas nosedz 92% no visa regulētā piegādātā siltuma) vēsturiskajiem piecu gadu tarifiem un piemērojot 30% pieauguma korekciju, lai fokusētu atbalstu tieši ekstremālāko tarifa pieauguma pīķu kompensāciju. Siltumenerģijas izmaksu atbalsts aptvers aptuveni 78 500 mājsaimniecības, tām, laika periodā no 2021.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, kompensējot siltumenerģijas cenas daļu, kas pārsniegs 68 euro par vienu MWh atzīmi. Ja centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs ir neregulētais pakalpojuma sniedzējs, tad kompensācija nevar tikt piemērota uz tarifa daļu, kas pārsniegtu 2022.gada janvārī piemēroto tarifu.
Kārtību, kādā tiks veikta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas, OIK maksas, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas un siltumenerģijas pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācija ir noteikta Ministru kabineta 2014. gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2008. gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi". Minētās kompensācijas maksas norēķins veicams tiešā veidā starp par terminētā atbalsta administrēšanu atbildīgo valsts iestādi un attiecīgiem enerģijas tirgotājiem, sistēmas operatoriem un citiem enerģijas piegādātājiem un tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem.
Valsts sniegtais atbalsts:
-samazinot OIK un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksu 100% apmērā visiem elektroenerģijas galalietotājiem - kā fiziskām personām, tā saimnieciskās darbības veicējiem. Piedāvātais valsts atbalsts tiek sniegts horizontāli gan visām fiziskajām, gan visām juridiskām personām  un attiecīgi netiek selektīvi sniegta priekšrocība noteiktiem saimnieciskā darbību veicējiem. Līdz ar to, šāds atbalsta nav uzskatāms par valsts komercdarbības atbalstu, jo nepastāv konkurences kropļošanas apstākļi (Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 3.punkts).
-samazinot tikai mājsaimniecībām dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma un centralizētās siltumapgādes pakalpojuma izmaksas noteiktā apmērā. Tā kā atbalsts nav plānots saimnieciskās darbības veikšanai, bet fiziskām personām, kas iekļaujas attiecīgajās grupās, atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts .
Likumprojekta 4.pants paredz izņēmumu, ka atsevišķiem elektroenerģijas galalietotājiem nesamazina maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem, tas ir, netiek samazināta jaudas maksa (elektroenerģijas ražotājiem), sistēmas pakalpojuma maksa (sistēmas operatoriem), kā arī sistēmas pakalpojuma maksas komponente, saistībā ar tīklā nodoto vai no tīkla patērēto reaktīvo enerģiju. Attiecīgi sistēmas operatoriem sistēmas pakalpojuma maksa netiek samazināta, jo to izmaksas, kas saistītas ar tiem nepieciešamo pieslēgumu jaudas nodrošināšanu (sistēmas pakalpojums) jau ir iekļautas galalietotājiem attiecināmajā sistēmas pakalpojuma maksā. Jaudas maksa, kas netiek samazināta, jo kā sistēmas pakalpojuma maksa daļa ir sistēmas pakalpojums pretējā virzienā - par tīkla nodrošinājumu uzņemt saražoto elektroenerģiju. Savukārt, ar šajā pantā noteikto sistēmas pakalpojuma maksu saprotams sistēmas pakalpojums par iespēju saņemt elektroenerģiju patēriņam, kas attiecas uz visiem galalietotājiem, kā fiziskām personām, tā saimnieciskās darbības veicējiem. Jaudas maksas samazināšana ražotājiem būtu selektīvs valsts komercdarbības atbalsta pasākums. Arī reaktīvās enerģijas nodošana un patērēšana no tīkla attiecas uz atsevišķiem galalietotājiem un ir atsevišķs sistēmas pakalpojuma process tīkla atbilstošu kvalitātes tehnisko  un drošības rādītāju nodrošināšanai, ņemot vērā konkrētu galalietotāju darbības raksturu, kas kvalificētos kā selektīvs valsts komercdarbības atbalsts.
Tāpat likumprojekts paredz izmaksāt atbalstu 20 euro mēnesī periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 20 euro. Minēto atbalstu piešķirs Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim ir Latvijas Republikā piešķirtās:
vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja;
speciālās valsts pensijas saņēmēja;
izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta;
izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte;
atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja;
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, - arī tādā gadījumā, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;
bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja;
pilngadīga persona, kurai ir piešķirts bēgļu vai alternatīvais statuss un persona ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte un ir VDEĀVK izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (t.sk. pilngadīga persona, kurai atbilstoši Patvēruma likuma regulējumam tiek piešķirta tikai termiņuzturēšanās atļauja (nevis alternatīvais statuss un termiņuzturēšanās atļauja), ja tā Latvijā ieradusies ģimenes atkalapvienošanās rezultātā).
Atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā par visu periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, ja vien personai šajā laika rodas tiesības uz atbalstu.
Likumprojektā noteikts, ka atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā Latvijā dzīvojošai personai. Ar Latvijā dzīvojošu personu saprotama ir tāda persona, kura reāli dzīvo, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā. Attiecībā uz ārvalstniekiem, tās ir personas, kurām ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības uzturēties Latvijā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļauja). Ja personas deklarētā  dzīvesvietas adrese ir Latvijā, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) rīcībā ir informācija, ka tās dzīvesvieta ir citā valstī, tad tiek uzskatīts, ka šī persona nedzīvo Latvijā. To, vai persona dzīvo Latvijā, vērtē VSAA, un, ja VSAA izmaksā pakalpojumu personai kā ārvalstīs dzīvojošai personai, atbalstu 20 euro mēnesī neizmaksā. atbalstu neizmaksā.
Ja persona vienlaikus saņem vairākus no augstāk minētajiem pakalpojumus, kā, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķir vienu atbalstu 20 euro mēnesī. Izņēmums ir gadījumos, ja persona ir bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja, kad likumprojekts paredz piešķirt atbalstu 20 euro mēnesī divkāršā apmērā. Piemēram, personai ir noteikta I grupas invaliditāte, kurai piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts  un pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Personai tiks izmaksāts atbalsts 20 euro mēnesī kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējai un atbalstu 20 euro mēnesī kā pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmējai - tātad, personai atbalsta apmērs sasniedz 40 euro mēnesī.
Tāpat likumprojekts atrunā, ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, vienreizējo pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli. Piemēram, ja apgādnieka zaudējuma pensija piešķirta par diviem bērniem, tad par katru no bērniem tiek izmaksāts atbalsts 20 euro mēnesī , kopā  40 euro mēnesī. Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī  un atbalstu 20 euro mēnesī  kā apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī . Savukārt, ja personai par bērnu ir tiesības saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un šis bērns pats saņem kādu no pakalpojumiem, par kuru rodas tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī , piešķir un izmaksā apmēra ziņā lielāko, t.i., atbalstu 50 euro mēnesī . Taču, ja persona ir bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja, tad  šādā situācijā izmaksājams ir arī atbalsts 20 euro mēnesī.
VSAA atbalstu 20 euro mēnesī izmaksās bez iesnieguma personām, kuras saņem likumprojektā noteiktos VSAA administrētos pakalpojumus. Atbalstu 20 euro mēnesī  izmaksa tiks uzsākta:
1) 2022. gada februārī tām personām, kurām VSAA pensiju, pabalstu vai atlīdzību izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot kādā no minētajiem personas kontiem;
2) 2022. gada martā tām personām, kurām VSAA pensiju, pabalstu vai atlīdzību izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas.;
Savukārt, ja pilngadīgai personai ir noteikts bēgļa vai alternatīvais statuss un viņai rodas tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī vai ja persona ar invaliditāti saņem Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensiju, tad VSAA atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norāda:
a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
d) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru, uz kuru pārskaitāms atbalsts 20 euro mēnesī.
Tāpat iesniegums jāiesniedz, ja persona ar invaliditāti ir Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēja. Šādā situācijā personai iesniegums par atbalsta 20 euro mēnesī  piešķiršanu jāiesniedz Aizsardzības ministrijā, kura atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu uzsāks:
1) 2022. gada februārī tām personām, kurām izdienas pensiju izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot minētajā personas kontā;
2) 2022. gada martā tām personām, kurām izdienas pensiju izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas.
Uzsākot atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu 2022.gada februārī, atbalstu izmaksā par 2022. gada janvāri un februāri.  Tomēr, ja tehnisku iemeslu dēļ, kad vienlaikus īsā laika periodā tūkstošiem cilvēku atbalsts jāizmaksā, atbalsts 20 euro mēnesī par janvāri un februāri 2022. gada februārī nav izmaksāts, to izmaksā 2022. gada martā papildu atbalstam 20 euro mēnesī par martu.
Savukārt,  ja atbalstu 20 euro mēnesī izmaksu uzsāk 2022.gada martā, atbalstu izmaksā par 2022. gada janvāri, februāri un martu. 
Likumprojekts atrunā, ka iesniegums par atbalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu VSAA vai Aizsardzības ministrijai iesniedzams sešu mēnešu laikā no regulējuma, kas paredz atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu, spēkā stāšanās dienas, vai no dienas, kad laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim personai rodas tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī. Iesniegumu izskata un lēmumu par atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, savukārt atbalstu sāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka personām, kurām tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī  radušās līdz 2022.gada 30.aprīlim, bet kurām tas nav izmaksāts 2022.gada februārī vai martā, atbalstu izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
Situācijā, kad personai atbalsts 80 euro mēnesī piešķirams par vairākiem pakalpojumiem, piemēram, ja persona ar I grupas invaliditāti saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, tad VSAA atbalstu izmaksā kārtībā, kādā izmaksā pakalpojumu, par kuru atbalstu 20 euro mēnesī piešķir.
Ja atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā personai, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tad viņai to izmaksā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā, piemēram, izmaksājot pensiju, atbalstu 20 euro mēnesī ņemot vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā.
Tāpat likumprojekts atrunā, ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts atbalsts 20 euromēnesī, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
Lai kompensētu personām, kuras audzina bērnus, kā arī studējošajiem līdz 24 gadu vecumam, izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, likumprojekts paredz izmaksāt kompensējošu maksājumu 50 euro mēnesī apmērā periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir 4 mēneši x 50 euro.
Atbalsts 50 euro mēnesī  tiks izmaksāts par bērnu, par kuru periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim:
1. ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam;
2. ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu;
3. ir tiesības uz maternitātes pabalstu un bērns piedzimis līdz 2022.gada 30.aprīlim;
4. kurš ir vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot), nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē (tai skaitā koledžā) un nav stājies laulībā;
5. kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
6. kuram ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim (tai skaitā bērns, kuram atbilstoši Patvēruma likuma regulējumam tiek piešķirta tikai termiņuzturēšanās atļauja (nevis alternatīvais statuss un termiņuzturēšanās atļauja), ja bērns Latvijā ieradies ģimenes atkalapvienošanās rezultātā. 
Tāpat  atbalsts 50 euro mēnesī tiek maksāts, ja persona studē augstākajā izglītības iestādē (tai skaitā koledžā), nav stājusies laulībā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu vai arī ir sasniegusi 20 gadu vecumu un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē nav stājusies laulībā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Šādām personām, ja tās ir sasniegušas 18 gadu vecumu,  atbalstu 50 euro mēnesī piešķir pašai personai. Tiesību uz atbalstu 50 euro mēnesī nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
Vienlaikus jānorāda, ka atbalsta 50 euro mēnesī pieejamība tiks nodrošināta arī aizbildņiem, audžuģimenēm un personām, kuras saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, ja konkrētai personai ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts vai maternitātes pabalsts.
Atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā par katru bērnu vienu reizi, proti gadījumos, ja vecākam tiek pārtrauktas bērna aizgādības tiesības attiecīgajā laika posmā un atbalsts vienreiz par šo bērnu minētajā laika periodā jau ir izmaksāts, otro reizi citam pabalsta saņēmējam, kuram rodas tiesības, netiek izmaksāts.
VSAA atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā par tekošo mēnesi. VSAA izmaksu uzsāk 2022.gada februārī bez personas iesnieguma personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts. Personai, kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022.gada 30.aprīlim, VSAA izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī bez personas iesnieguma  45 dienu laikā no dienas, kad piešķirts  maternitātes pabalsts. Par bērniem, kas piedzimuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atbalsta 50 euro mēnesī izmaksu veic ne vēlāk kā līdz 31.martam.
Lai saņemtu atbalstu 50 euro mēnesī par citām bērnu kategorijām, kurām pienākas  atbalsts 50 euro mēnesī, kā arī to izmaksātu pašiem studējošajiem līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir jāiesniedz attiecīgs iesniegums VSAA. Informācija, kāda norādāma iesniegumā, ir noteikta likumprojektā. Iesniegums par atbalsta 50 euro mēnesī piešķiršanu VSAA iesniedzams sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas vai dienas, kad personai laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim rodas tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un sociālās korekcijas izglītības iestāde līdz 2022.gada 31.maijam sniedz VSAA informāciju par bērniem, kuri atrodas attiecīgajā institūcijā.
Personai, kura studē augstākajā izglītības iestādē (tai skaitā koledžā), nav stājusies laulībā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu vai arī ir sasniegusi 20 gadu vecumu un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, nav stājusies laulībā un nav sasniegusi 24 gadu vecumu, VSAA atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums un izglītības iestādes izziņa, ja persona mācās augstākās izglītības iestādē ārvalstīs. Par Latvijas izglītības iestādēs izglītojamajiem informācija tiek saņemta no Izglītības un zinātnes ministrija tiešsaistes datu apmaiņas režīmā. Ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtajam dokumentam, kas apliecina, ka persona studē ārvalsts augstākās izglītības iestādē, jāatbilst šādām prasībām:
1) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka jaunietis dokumentā norādītajā laikposmā studē izglītības iestādē;
2) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtajam dokumentam ir pievienots tulkojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts valodas lietošanu;
3) iesniedzot izglītības iestādes dokumentu, ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju.
Likumprojekts kā attiecībā uz atbalstu 20 euro mēnesī, tā arī attiecībā uz atbalstu 50 euro mēnesī nosaka, ka tas ir pielīdzināms likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat atbalsts 20 euro mēnesī un atbalsts 50 euro mēnesī nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai, kā arī šos atbalstus pašvaldības sociālais dienests neņem vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai. Savukārt, ja persona uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tai piešķirto atbalstu ņem vērā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu apmaksā.
Nabadzīgākās daļas iedzīvotāju ienākumi 2020.gadā bija 6,6 reizes zemāki nekā turīgākajai iedzīvotāju daļai, tādēļ, ja arī pēc plaši mērķēto atbalsta pasākumu saņemšanas (OIK maksas, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas un siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācija, aizsargātā lietotāja atbalsts) mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir liels slogs ģimenei tās zemo ienākumu dēļ un līdzekļi, kas paliek personas rīcībā pēc mājokļa izdevumu samaksas, ir zemāki par noteikto GMI slieksni (109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā), kam piemērots attiecīgs koeficients, tai ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu. Lai sniegtu atbalstu norēķinos par mājokļa izdevumiem, jau ir veikti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un tiek paredzēts turpmāks atbalsts šajā likumprojektā.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikts koeficients mājokļa pabalsta aprēķināšanai diviem mājsaimniecību veidiem (atsevišķi dzīvojošam pensijas saņēmējam vai personai ar invaliditāti (koeficients mājokļa pabalsta formulā – 2.5) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti (koeficients – 2)), kas šajā likumā ir spēkā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam.
Likumprojekts paredz papildu risinājumu attiecībā uz pašvaldību nodrošinātajiem mājokļa pabalstiem, piedāvājot:
noteikt augstāku robežu (koeficients 1.5), pie kuras arī pārējās mājsaimniecības var kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Izmaiņas attiecībā uz šo grupu piemērojamas no 2022.gada 1.janvāra;
no 2022.gada 1.jūnija noteikt koeficientus visiem mājsaimniecību veidiem mājokļa pabalsta aprēķināšanai vienuviet, t.i., šajā likumprojektā;  
nodrošināt mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem mājokļa pabalstam līdz 2022.gada 31.decembrim (ieskaitot). Par 2022.gada decembra mēnesi nepieciešams norēķināties 2023.gada janvārī.
Tas dos iespēju sniegt mājokļa pabalstu plašākam mājsaimniecību lokam, jo koeficienti mājokļa pabalsta palielināta apmēra aprēķināšanai aptvers visus mājsaimniecību veidus, ne tikai pensionāru un personu ar invaliditāti mājsaimniecības. Likumprojekts dod iespēju lielākam skaitam ģimenēm ar bērniem un darbspējīgām personām saņemt mājokļa pabalstu, piemēram, pilnas un nepilnas ģimenes ar bērniem, ģimenes, kurās ir viena vai vairākas personas ir darbspējīgā vecumā, bet dzīvo kopā ar pensijas vecuma personu vai personu ar invaliditāti. Bērni un pensionāri ir tā iedzīvotāju kategorija, kura ir mazāk aizsargāta, jo bieži vien ir atkarīga no citiem cilvēkiem - bērni no vecākiem un pensionāri no saviem bērniem, tādēļ koeficienta palielināšana, lai sniegtu mājokļa pabalstu arī pārējām mājsaimniecībām, ir pamatota un nepieciešama. Turklāt atbalsts tiks nodrošināts ne tikai diviem mājsaimniecību veidiem līdz 2022.gada 31.maijam, bet visiem mājsaimniecību veidiem visa gada garumā.
Ņemot vērā šajā likumā noteikto, personai ir tiesības lūgt pārskatīt tiesiskās attiecības atbilstoši jaunam tiesiskajam regulējumam. Tādējādi arī mājsaimniecībām, kurām par 2022.gada janvāri pašvaldības sociālais dienests ir izvērtējis materiālo situāciju, būs iespēja vērsties pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un dokumentiem mājokļa pabalsta piešķiršanai un pašvaldība sociālais dienests veiks aprēķinu, atkārtoti izvērtējot tiesības saņemt mājokļa pabalstu no 2022.gada 1.janvāra, ievērojot šī likumprojekta 13.panta pirmajā daļā noteikto.
      Likumprojektā noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķinā palielinātos koeficientus piemēro no 2022. gada 1. janvāra, bet vienlaikus MK noteikumu 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 14.punkts nosaka, ka pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums. Lai noteiktu, ka februārī, pieņemot lēmumu par mājokļa pabalstu atbilstoši palielinātajiem koeficientiem, to var piešķirt arī par janvāri, likumprojektā ir noteikts cits piešķiršanas brīdis nekā tas ir MK noteikumos (pretējā gadījumā darbojas MK noteikumu normas – februārī pieņem lēmumu un piešķir pabalstu par februāri).
Pašvaldības, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, uzrāda visus mājokļa pabalsta izdevumus pozīcijās EKK 6270 “Mājokļa pabalsts naudā” un EKK 6360 “Mājokļa pabalsts natūrā”. Līdzfinansējums paredzēts visam pašvaldību izlietotajam finansējumam mājokļa pabalstam, kas tiek piešķirts atbilstoši SPSP likumam, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (77.pants) un šajā likumā noteiktajam. Apmaksa par veiktajiem pašvaldību izdevumiem tiek kompensēta atbilstoši iesniegtajiem pārskatiem par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam (piemēram, par janvāri pašvaldības iesniedz pārskatu līdz 15.februārim un ministrija līdz februāra beigām kompensē pašvaldību izdevumus mērķdotācijas veidā un, piemēram, par decembri pašvaldības iesniedz pārskatu līdz 2023.gada 15.janvārim un ministrija  līdz 2023.gada janvāra beigām kompensē pašvaldību izdevumus mērķdotācijas veidā). Mērķdotācija tiek maksāta, kompensējot pašvaldību izdevumus, kas radušies periodā  janvāris – decembris par mājokļa pabalstu.
Atbalsts mājokļa pabalsta veidā nav plānots saimnieciskās darbības veikšanai, bet fiziskām personām, kas iekļaujas attiecīgajās grupās, atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā, ka šis likums ir saistīts ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto par mājokļa pabalstu, kam jau ir piešķirts finansējums, kas daļēji noklāj jau šobrīd atbalstīto koeficienta palielināšanu pārējām mājsaimniecībām (jau paredzēts, ka līdzfinansē mājokļa pabalstus pirms koeficienta 1,5 noteikšanas), nodalīt tikai palielinātā koeficienta daļu šajā likumā nav iespējams.  Tāpat, aprēķinot kopā gadam nepieciešamo finansējumu, šobrīd jau ir zināms, ka būs OIK maksas, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas un siltumenerģijas pakalpojuma maksas samazinājums, kas samazinās mājsaimniecību rēķinu summas, tādēļ mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajām grupām paredzētais finansējums pietiks ilgākam laika periodam, un kopā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un likumprojekta 13.pantā noteiktās normas īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 23,7 miljons euro (attiecīgi 16,7 miljons euro un 7 miljons euro).   Tādēļ abos likumos noteikto mājsaimniecību atbalstam vispirms tiks izlietots Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma izpildei piešķirtais finansējums 16,7 miljons euro apmērā un tad pieprasīts papildu finansējums, kas piešķirts šī likumprojekta ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika izvērtēti un likumprojektā iekļauti atbalsta pasākumi, kuri visprecīzāk mērķēti ar lielāku un tūlītēju efektu, lai mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Prognozējamais 2022.gada energoresursu - (elektrības un gāzes) cenu radītais sadārdzinājums pie šī brīža cenām veidotu aptuveni 1,2 miljardus euro. No tiem elektroenerģijas sadārdzinājums veidotu 790 miljons euro, savukārt dabasgāze un siltumapgāde veidotu 410 miljons euro. Iepriekš jau tik atbalstīt pasākumi energoresursu cenu kompensēšanai 200 miljons euro apmērā. Uz šī likumprojekta pamata tiktu ieviesti papildus pasākumi 250 miljons euro apmērā. Tādējādi kopējais valsts atbalsts veidotu 450 miljons euro apmērā, kas veidotu apmēram 37,5% no energoresursu radītā sadārdzinājuma. Tādējādi uzskatāms, ka ieviesto pasākumu kopums ir samērīgs pret energoresursu sadārdzinājuma radītajām sekām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Elektroenerģijas galalietotāji, mājsaimniecības, kura saņemt centralizētu siltumapgādes pakalpojumu, mājsaimniecības un saistītie lietotāji, kā arī lietotāji, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki vai apkurina dzīvojamo māju izmantojot dabasgāzi, kā arī pensijas vecumu sasniegušās personas un personas ar invaliditāti, apgādnieka zaudējušās personas. Tāpat likumprojekts ietekmē personas, kuras audzina bērnu, kā arī jauniešus, kuri mācās, līdz 24 gadu vecumam. Zemu ienākumu mājsaimniecības, kuras vēršas pašvaldības sociālajā dienestā pēc materiāla atbalsta.
Ietekmes apraksts
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un OIK maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā segt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un OIK maksu pilnā apmērā, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 860 000 elektroenerģijas galalietotājiem.
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugu,  varētu tikt attiecināms uz aptuveni 56 000 mājsaimniecībām.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 78 500 mājsaimniecībām.
Attiecībā uz atbalstu 20 euro mēnesī likumprojekts ietekmē personas, kuras dzīvo Latvijā un saņem kādu no šiem Latvijas Republikā piešķirtajiem pakalpojumiem: vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu vai pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, kā arī personas ar alternatīvo vai bēgļu statusu, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir kurām ir noteikta invaliditāte. Pēc  VSAA sniegtās informācijas 2021.gada novembrī Latvijā dzīvojošie pensiju saņēmēji bija 501 tūkst. (ietverot arī Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas saņēmējus ar invaliditāti), atlīdzību saņēmēji - 10,5 tūkst., valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji - 22 tūkst., bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēji - 2,9 tūkst. un pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji - 16,2 tūkst. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas 2021.gadā sniegtajiem datiem izdienas pensijas saņēmēju ar invaliditāti skaits bija 84 personas. Tāpat attiecībā uz atbalstu 20 euro mēnesī likumprojekts attiektos uz  9 personām ar alternatīvo statusu.
Bez tam likumprojekts attiecībā uz atbalstu 50 euro mēnesī ietekmē personas, kuras audzina bērnu:
- par kuru ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam;
- par kuru ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu;
- par kuru ir tiesības uz maternitātes pabalstu un bērns piedzimis līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- kurš ir vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot), nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē (tai skaitā koledžā) un nav stājies laulībā;
- kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
- kuram ir piešķirts alternatīvais vai begļu statuss laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- kurš studē, nav stājies laulībā un nav sasniedzis  24 gadu vecumu.
Saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata. Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz vienam gadam bija 17 383 bērni. Saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī   studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu.
Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jaunieši, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 g. -  īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.g.). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, proti, 2 581 bērns.
          Likumprojekts ietekmē zemu ienākumu mājsaimniecības, kuras vēršas pašvaldības sociālajā dienestā pēc materiāla atbalsta mājokļa izdevumu segšanai.
          2020.gadā mājokļa pabalstu saņēma 64 481 personas un 2019.gadā - 70 954 personas. 2021.gada 11 mēnešos mājokļa pabalstu bija saņēmusi 59 481 persona, tajā skaitā maksimālais vienā mēnesī mājokļa pabalstu saņēmušo personu skaits bija martā – 26 709 personas.  
Likumprojekts kopā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto paredz mājokļa pabalsta saņēmēju kopējo skaitu 2022.gadā vidēji mēnesī  palielināt līdz 35 780 personām, kas aprēķināts, par pamatu ņemot 2021.gada pirmajā pusgadā maksimālo mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu mēnesī katrā no 119 pašvaldībām, kas palielināts par 20 procentiem (ņemot vērā mājokļa pabalsta indikatīvo saņēmēju skaita pieaugumu).
 
Juridiskās personas
  • Elektroenerģijas galalietotāji
Ietekmes apraksts

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 338 425
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 338 425
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 338 425
246 864 093
0
3 135 907
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 338 425
246 864 093
0
3 135 907
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-246 864 093
0
-3 135 907
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-246 864 093
0
-3 135 907
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
246 864 093
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-3 135 907
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-3 135 907
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022.gadā norādīts finansējums saskaņā ar  Finanšu ministrijas 2022.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33, piešķirot Labklājības ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 3 338 425 euro, lai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77.panta otrajai daļai kompensētu pašvaldībām izdevumus 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.18 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", Labklājības ministrijas minētajam mērķim piešķirts kopējais finansējums, kas nepārsniedz 16 692 129 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. Kompensējošā atbalsta maksājuma kopā 80 euro apmērā (20 euro mēnesī 4 mēnešus) izmaksai provizorisko izdevumu aprēķins.
1) Labklājības ministrijai.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits – 552 540  personas, tajā skaitā:
-  atbilstoši VSAA uzskaitē esošajam pensionāru, atlīdzību un pabalstu saņēmēju skaitam 2021.gada novembrī – 552 529 personas;
- Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas saņēmēji ar invaliditāti – 2 personas;
- personas ar alternatīvo statusu. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem par iedzīvotājiem pēc valstiskās piederības uz 30.06.2021. Latvijā bija reģistrētas 455 personas ar alternatīvo statusu, no tām 4 personas, kuras sasniegušas pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Savukārt, dati par personām ar alternatīvo statusu, kurām piešķirta invaliditāte, nav pieejami un tiek pieņemts, ka tās ir 5 personas. Līdz ar to kopumā  likumprojekts attiektos uz  9 personām ar alternatīvo statusu.
Pakalpojuma veids
Skaits

Pensijas
501 005

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti
21 977

Apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības AZG
10 486

Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts
2 883

Pabalsts personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana
16 180

Pabalsts personām ar alternatīvo statusu
9

Kopā
552 540

Līdz ar to, lai nodrošinātu likumprojektā noteiktā kompensējošā atbalsta maksājuma 80 euro (4x20 euro mēnesī) apmērā izmaksu (sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas) Labklājības ministrijai nepieciešamie izdevumi ir 44 203 200 euro (552 540 personas x 80 euro).

Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta maksājuma 80 euro (4x20 euro mēnesī) izmaksu, nepieciešamas izmaiņas VSAA informācijas tehnoloģijas sistēmās (turpmāk – VSAA IT sistēmas), veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 100 cilvēkdienu apmērā. Papildus līdzekļi (izdevumi pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai ir 47 190 euro (100 c/d * 471,90 euro). Izmaiņas IT sistēmās nepieciešamas, jo iepriekšējais pakalpojums (lai 2021.gadā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 68. pantā noteiktajām personām ar 2021. gada 1. aprīli izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 euro apmērā)  bija vienreiz izmaksājams, tādēļ to nevar izmantot atkārtoti (sistēma tos neļaus otrreiz piešķirt), līdz ar to nepieciešama masveida procesu pielāgošana jauno pakalpojumu veidu piešķiršanai un izmaksai, jaunu tiesību pārbaužu izstrādei papildus ieviestajām personu grupām, kurām nosakāmas tiesības uz pakalpojumiem, jaunu dokumentu apstrādei jauno pakalpojumu individuālai piešķiršanai uz iesniegumu pamata.

Līdz ar to, kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs Labklājības ministrijai tiek prognozēts 44 250 390 euro apmērā, tai skaitā 44 203 200 euro kompensējošā atbalsta maksājuma 80 euro (4x20 euro mēnesī) apmērā izmaksai un 47 190 euro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu.

2) Aizsardzības ministrijai
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti – 84 personas.
Līdz ar to, lai nodrošinātu likumprojektā noteiktā atbalsta 80 euro (4x20 euro mēnesī) apmērā izmaksu (sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas), Aizsardzības ministrijai nepieciešamie izdevumi ir 6 720 euro (84 personas x 80 euro).

2. Kompensējošā atbalsta kopā 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai provizorisko izdevumu aprēķins.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits - 397 936 personas, tajā skaitā:
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz 1 gadam bija 17 383 bērni;
- saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem;
- saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata;
- saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu;
- saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī   studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482;
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jauniešu, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 gadiem – īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.gadu). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, t.i., 2 581 bērns.
Atbalsta saņēmēji
Skaits

bērni vecumā līdz 1 gadam
17 383

bērni, par kuriem tiek izmaksāts ģimenes valsts pabalsts
349 754

bērni aprūpes iestādēs
558

bērni ar alternatīvo statusu
178

studentu skaits
27 482

bērni 16-17 gadu vecumā, kas nemācās
2 581

kopā
397 936

Līdz ar to, lai nodrošinātu likumprojektā kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī)  apmērā izmaksu (sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas) Labklājības ministrijai nepieciešamie izdevumi ir 79 587 200 euro (397 936 personas x 200 euro).

Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksu, nepieciešamas izmaiņas VSAA IT sistēmās, veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Papildus līdzekļi (pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai 23 595 euro (50 c/d * 471,90 euro). Izmaiņas IT sistēmās nepieciešamas, jo iepriekšējais pakalpojums (lai 2021.gadā atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62., 63. un 63.1 pantam nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam 500 euro apmērā par katru bērnu)  bija vienreiz izmaksājams, tādēļ to nevar izmantot atkārtoti (sistēma to neļaus otrreiz piešķirt), līdz ar to nepieciešama masveida procesu pielāgošana jauno pakalpojumu veidu piešķiršanai un izmaksai, jaunu tiesību pārbaužu izstrādei papildus ieviestajām personu grupām, kurām nosakāmas tiesības uz pakalpojumiem (studenti, bērni, kuri neiegūst izglītību), jaunu dokumentu apstrādei jauno pakalpojumu individuālai piešķiršanai uz iesniegumu pamata.

Līdz ar to, kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai Labklājības ministrijai tiek prognozēts 79 610 795 euro apmērā, tai skaitā 79 587 200 euro kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai un 23 595 euro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu.

3. Atbalsta pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai provizorisko izdevumu aprēķins.
Nepieciešamais kopējais finansējums 2022.gadā aprēķināts, ņemot par pamatu 2021.gada pirmajā pusgadā maksimālo mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu mēnesī katrā no 119 pašvaldībām, kas palielināts par 20 procentiem (ņemot vērā mājokļa pabalsta indikatīvo saņēmēju skaita pieaugumu) un reizināts ar maksimālo vidējo pabalsta apmēru personai mēnesī katrā no 119 pašvaldībām 2021.gada pirmajā pusgadā. Šī summa pareizināta ar nosacītu vidējo koeficienta apmēru 1,8, iegūstot nepieciešamo finansējumu mēnesī – 5 453 750 euro. Šāds kopējais finansējums nepieciešams sešus apkures mēnešus, tāpēc tiek reizināts  ar 6 mēnešiem un iegūts kopējais nepieciešamais finansējums sešos apkures mēnešos 32 722 499 euro. Ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu, šī summa palielināta par 15 procentiem (balstīts uz dažu pašvaldību pieņēmumiem par izdevumu pieaugumu), iegūstot kopējās prognozējamās izmaksas sešos apkures mēnešos 37 630 873 euro (vienam apkures mēnesim 6 271 812 euro).
Līdzfinansējums paredzēts 12 mēnešus: sešus mēnešus ar apkures izdevumiem un sešus mēnešus bez izdevumiem apkurei. Līdz ar to viena apkures mēneša kopējie izdevumi (bez 15% palielinājuma 5 453 750 euro) tiek samazināti līdz 30%, iegūstot vienam mēnesim  bez apkures izdevumiem nepieciešamo summu – 1 636 125 euro. Sešos nosacīti vasaras mēnešos tie būs  9 816 750 euro.
Kopējais mājokļa pabalstam 12 mēnešos indikatīvi nepieciešamais finansējums ir  47 447 623 euro (visām mērķa grupām no šī likumprojekta un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma).
Līdz ar to mājokļa pabalsta līdzfinansējumam 50 procentu apmērā no pašvaldību faktiski izlietotajiem līdzekļiem 12 mēnešos indikatīvi nepieciešami 23 723 812 euro. 

Detalizēts aprēķins pielikumā Nr. 1 “Aprēķins valsts mērķdotācijai pašvaldībām mājokļa pabalstam”.
Kopā gadā mājokļa pabalsta līdzfinansējumam pašvaldībā papildus saskaņā ar MK 11.janvāra rīkojumu Nr.18 jau piešķirtajiem 16 692 129 euro nepieciešami 7 031 683 euro, no kuriem finansējums 3 895 776 euro apmērā nepieciešams 2022.gadā, savukārt finansējums 3 135 907 euro apmērā nepieciešams 2023.gadā, lai nodrošinātu mājokļa pabalsta līdzfinansēšanu par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem 2022.gada decembrī.

Pašvaldība, lai saņemtu mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu “ePārskati”, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus,, iesniedz pārskatu “Pārskats par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam” (Veidlapa Nr. 18_MajP), tajā iekļaujot šādas ziņas:
1) pašvaldības izlietotais finansējums mājokļa pabalstam kopā, tajā skaitā atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām vai atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, pārējām mājsaimniecībām;
2) to personu skaits, par kurām izmaksāts mājokļa pabalsts kopā, tajā skaitā personas atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar invaliditāti mājsaimniecībās, personas mājsaimniecībās, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, personas pārējās mājsaimniecībās;
3) pašvaldības konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai.
Veidlapas Nr. 18_MajP paraugs tiks ievietots Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē šādā adresē: https://www.lm.gov.lv/lv/noderiga-informacija-4

Finansējums pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts atbilstoši pašvaldību iesniegtajiem ikmēneša mājokļa pabalsta pārskatiem par faktiskajiem izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

2023.gada janvārī papildus nepieciešami ne vairāk kā 3 135 907 euro izdevumu segšanai mērķdotācijai mājokļa pabalstam pašvaldībām par 2022.gada decembri.

Ņemot vērā, ka likumprojektā ietvertā norma ir tieši saistīta arī ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77.panta otrajā daļā noteikto – kompensēt  pašvaldībām izdevumus 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam – kā arī ņemot vērā, ka iepriekšminētās normas īstenošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.18 Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Labklājības ministrijai ir piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 16 692 129 euro apmērā,  likumprojektā ietvertās normas īstenošanu attiecībā par izdevumu segšanu mērķdotācijai mājokļa pabalstam pašvaldībām (likumprojekta 13. pants) plānots segt gan no izdevumiem, kas piešķirti ar  MK 2022.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.18, gan papildus nepieciešamajiem izdevumiem 2022.gadā 3 895 776 euro apmērā.
Līdz ar to, pēc likumprojekta spēkā stāšanās, Labklājības ministrijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra rīkojumā Nr.18 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, paredzot finansējuma piešķiršanu arī likumprojekta 3. pantā noteikto normu īstenošanai, kā arī nepieciešamā finansējuma palielināšanu 2022.gadā par 3 895 776 euro, kopā to paredzot 2022.gadā ne vairāk kā 20 587 905 euro apmērā.
4.  Atbalsta centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma provizorisko izdevumu aprēķins.
Siltumapgādes tarifu  cenu sadārdzinājuma kompensēšanai samazinājuma izmaksāšana siltumapgādes piegādātājiem plānota par 2022.gada janvāri, februāri, martu un aprīli. Ja mājsaimniecības lietotājiem tiks piemērota maksimālā pieļaujamā siltumenerģijas cena (68 EUR/MWh), tad piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu segs no valsts budžeta līdzekļiem.
Lai šo maksas samazinājumu īstenotu ir nepieciešami 7 000 000 euro, kas provizoriski sadalās šādos apmēros (aprēķins uz 30 pilsētu (šīs pilsētas nosedz 92% no visa regulētā piegādātā siltuma) vēsturiskajiem piecu gadu tarifiem, kam tiek pieskaitīts klāt 30% pieauguma korekcija un PVN):
Janvāris – 872 184.31 euro
Februāris – 2 773 884.60 euro
Marts – 2 056 589.31 euro
Aprīlis- 1 297 341.78 euro.
Naudas plūsmas ietekme uz izdevumiem 2022.gadā  ir 7 000 000 euro, ieskaitot PVN, jo maksas samazinājums faktiski tiks veikts 2022.gadā.
5.  Atbalsta dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājumam provizorisko izdevumu aprēķins.
Provizoriskās izmaksas tiek veiktas balstoties uz faktiskajiem datiem par apkurē patērētās dabasgāzes apjomu laika periodā no 2021.gada janvāra līdz aprīlim. Kopējais dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībām šajā laika periodā ir  0.743 TWh (743666517 kWh).
Maksimālā dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma kompensācija  tiek noteikta 0,03045 euro par vienu kWh neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Līdz ar to provizoriskās izmaksas  par šī atbalsta instrumenta ieviešanu veidotu aptuveni 27 400 021 euro, kas veidojās kā reizinājums starp mājsaimniecību patēriņu un maksimālās dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma kompensāciju un pievienotās vērtības nodokli.
6.  Atbalsta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumam provizorisko izdevumu aprēķins.
Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu elektroenerģijas sistēmas maksas kompensēšanai 4 mēnešu periodā aprēķināts saskaņā ar 11 Latvijā licencēto sistēmas operatoru sniegto komercinformāciju par to ienākumiem 2020.gadā, piemērojot sistēmas pakalpojuma maksu, kas kopumā sastāda 63 500 000,00  euro, ieskaitot PVN. 
7.  Atbalsta OIK maksas samazinājumam provizorisko izdevumu aprēķins.
Saskaņā ar SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” veiktajiem prognožu aprēķiniem, obligātā iepirkuma ieņēmumi no obligātā ieņēmumā komponentēm (bez PVN) 2022. gada pirmajos četros mēnešos varētu veidot: 4 438 196 euro (3 215 814 euro fiksētā daļa un 1 222 382 euro mainīgā daļa) janvārī; 4 375 061 euro (3 215 814 euro  fiksētā daļa un 1 159 247 euro mainīgā daļa) februārī; 4 413 202 euro (3 215 814,00 euro fiksētā daļa un 1 197 388 euro mainīgā daļa) martā; un 4 294 525 euro (3 215 814 euro fiksētā daļa un 1 078 711 euro mainīgā daļa) aprīlī. Respektīvi, ieņēmumi no obligātā ieņēmumā komponentēm 2022. gada pirmajos četros mēnešos varētu veidot 17 520 984 euro bez PVN un 21 200 391 euro ar PVN.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi 2022.gadam tiek segti no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt 2023.gadam Labklājības ministrijai nepieciešamais finansējums tiek ieplānots 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

4.1.1. Ministru kabineta noteikuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21.oktobra noteikumos Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi""

Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 7.panta sestā daļa, kas paredz pilnvaru Ministru kabinets noteikt kārtību, kādā kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu, kā arī kārtību, kādā piemēro kompensācijas maksājumu korekciju.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas samazinājuma tiek piemērots Enerģētikas likums un Elektroenerģijas tirgus likums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazināšanā tiek piemērots Enerģētikas likums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazināšanā tiek piemērots Enerģētikas likums un likums “Par sabiedrisko pakalpojuma regulatoru”, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai līdz 2022.gada 31.maijam tiek piemērots Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktās, ja šajā likumā nav noteikts citādi. No 2022.gada 1.jūnija mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērotas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Atbalsta piešķiršanā un izmaksā valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, izdienas pensiju, darba negadījumu atlīdzību, maternitātes pabalstu, valsts sociālo pabalstu saņēmējiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, kā arī citām šā likumprojekta 8.panta otrajā daļā minētām personu kategorijām, piemēro attiecīgo jomu regulējošos normatīvos aktus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Tāpat likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā, 5.panta trešajā daļā un 6.panta ceturtajā daļā ir sniegta atsauce uz citu likumu izdotajiem Ministru noteikumiem, kas nosaka kārtību kāda noteikts pakalpojuma cenas samazinājums tiek kompensēts pakalpojuma sniedzējam, tas ir, Ministru kabineta 2014. gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Par iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos Covid–19 pandēmijas seku rezultātā, vienlaikus ar siltumenerģijas cenu krasu kāpumu, kā arī pašvaldību bažām par to spēju nodrošināt atbalstu iedzīvotājiem un vienlaikus par valsts līdzfinansējuma nepieciešamību mājokļa pabalsta nodrošināšanai līdz 2022.gada 31.decembrim, šā gada 14.janvārī notika tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem.
Cits
Atsevišķa sabiedrības līdzdalība un komunikācija par likumprojektu nav paredzēta. Stājoties spēkā likumprojektam, sabiedrība kompleksi tiks informēta par izmaiņām normatīvajos regulējumos un to ietekmi uz tās ikdienu, gan izmantojot valsts iestāžu tīmekļa vietnes, gan medijus.

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
  • Labklājības ministrija
  • Valsts kase
  • Aizsardzības ministrija
  • Pašvaldības izpildinstitūcijas un ašvaldību sociālie dienesti

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Uz atbalsta sniegšanas periodu papildus tiek noteikti uzdevumi Ekonomikas ministrijai administrēt valsts sniegtos atbalstus – apmaksājot elektroenerģijas sistēmas operatora pakalpojumu un OIK maksājumus, kā maksājumus daļā par dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo tiks uzlabota zemu ienākumu mājsaimniecību sociālā situācija, laikā, kad strauji ir pieaugušas energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu cenas, nodrošinot paaugstinātu mājokļa pabalstu mājsaimniecībām un līdzfinansējumu pašvaldībām visa gada garumā. Izmaksājot atbalstu 20 euro mēnesī, tiks atbalstīti Latvijā dzīvojošie pensijas vecumu sasniegušās personas, apgādnieku zaudējušās personas un personas ar invaliditāti, īpaši tās personas ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte. Tāpat tiks atbalstītas ģimenes, kuras audzina bērnus, izmaksājot atbalstu 50 euro mēnesī.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo ar atbalstu 20 euro mēnesī, tiks atbalstīti Latvijā dzīvojošās personas ar invaliditāti, īpaši tās personas ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Aprēķins valsts mērķdotācijai pašvaldībām mājokļa pabalstam