23-TA-22: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešamība noteikt patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu, lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas (ES) Nr. 2016/399 par Savienības kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas robežu kodekss) (turpmāk — Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula Nr. 2016/399) 5. panta 1. punkts paredz, ka ārējās robežas var šķērsot tikai robežšķērsošanas vietās un noteiktā darbalaikā.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 2. panta 10. punkts paredz, ka robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar minēto regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību, savukārt 12. punkts nosaka, ka robežuzraudzība ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no robežpārbaudēm.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 13. panta 1. - 4. punkts nosaka, ka robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, var tikt aizturēta, un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, robežsargi robežuzraudzībai izmanto stacionāras vai mobilas vienības, un uzraudzību veic tā, lai nepieļautu personu izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no mēģinājumiem to darīt, uzraudzību starp robežšķērsošanas vietām veic robežsargi, kuru skaits un darbības metodes ir atbilstīgas esošiem vai paredzamiem draudiem un apdraudējumiem, uzraudzība paredz biežas un negaidītas uzraudzības periodiskuma pārmaiņas, lai visu laiku pastāvētu risks, ka neatļauta robežšķērsošana tiks atklāta, uzraudzību veic stacionāras vai mobilas vienības, kas pienākumus veic, patrulējot vai izvietojot posteņus vietās, kas ir zināmas kā paaugstināta riska vietas vai ko uzskata par tādām; šādas uzraudzības mērķis ir novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 6. panta pirmā daļa paredz, ka robežapsardzības sistēma ir vairāku pasākumu komplekss, un šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, un sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, ka robežapsardzības sistēmu izveido, lai nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā, iekšējos ūdeņos, jūras piekrastē un robežšķērsošanas vietās.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 preambulas 6. sadaļa paredz, ka robežkontrole notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tās veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un robežkontrolei būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, valsts politikai, sabiedrības veselības aizsardzībai un starptautiskām attiecībām.
Valsts robežsardzes likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka Valsts robežsardze ir bruņota Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt, minētā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Valsts robežsardze veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā un desmitā daļa paredz, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, un pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, un valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi.
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (14.12.2022.) 1. punkts paredz, ka drošības joma aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu, kas ietver arī robežsardzes spēkus, 21. punkts - ir jānodrošina valsts ārējās robežas izbūve, jāstiprina Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī jānodrošina nepieciešamā personāla mobilitāte un aprīkojums, kā arī ir jāīsteno efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas, savukārt sadaļa ,,Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība'' - iekšējā drošība un efektīvs krīžu pārvaldības mehānisms ir būtisks priekšnoteikums valsts neatkarības nodrošināšanai, un ir aktīvi jāveicina sabiedrības noturību pret dažādu veidu hibrīdapdraudējumiem, jāstiprina mehānismu cīņai pret Krievijas agresīvo politiku atbalstošo organizāciju un personu darbību, pilnveidojot iekšlietu dienestu un valsts drošības iestāžu darbu un likumdošanas bāzi.
Robežas likuma 13. panta piektā un sestā daļa paredz, ka vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu, patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai, kā arī patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu nosaka Ministru kabinets, un nosakot patrulēšanas joslas izvietojumu, Ministru kabinets izvērtē arī privātpersonu tiesības piekļūt attiecīgajai teritorijai, tostarp patrulēšanas joslas noteikšanas samērīgumu un nepieciešamību.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 2. panta 10. punkts paredz, ka robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar minēto regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību, savukārt 12. punkts nosaka, ka robežuzraudzība ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no robežpārbaudēm.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 13. panta 1. - 4. punkts nosaka, ka robežuzraudzības galvenais mērķis ir nepieļaut neatļautu robežas šķērsošanu, apkarot pārrobežu noziedzību un veikt pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi. Persona, kura ir nelegāli šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, var tikt aizturēta, un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, robežsargi robežuzraudzībai izmanto stacionāras vai mobilas vienības, un uzraudzību veic tā, lai nepieļautu personu izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no mēģinājumiem to darīt, uzraudzību starp robežšķērsošanas vietām veic robežsargi, kuru skaits un darbības metodes ir atbilstīgas esošiem vai paredzamiem draudiem un apdraudējumiem, uzraudzība paredz biežas un negaidītas uzraudzības periodiskuma pārmaiņas, lai visu laiku pastāvētu risks, ka neatļauta robežšķērsošana tiks atklāta, uzraudzību veic stacionāras vai mobilas vienības, kas pienākumus veic, patrulējot vai izvietojot posteņus vietās, kas ir zināmas kā paaugstināta riska vietas vai ko uzskata par tādām; šādas uzraudzības mērķis ir novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Uzraudzību var veikt, arī izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 6. panta pirmā daļa paredz, ka robežapsardzības sistēma ir vairāku pasākumu komplekss, un šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, un sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, ka robežapsardzības sistēmu izveido, lai nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā, iekšējos ūdeņos, jūras piekrastē un robežšķērsošanas vietās.
Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 preambulas 6. sadaļa paredz, ka robežkontrole notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tās veic, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un robežkontrolei būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, valsts politikai, sabiedrības veselības aizsardzībai un starptautiskām attiecībām.
Valsts robežsardzes likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka Valsts robežsardze ir bruņota Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt, minētā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Valsts robežsardze veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā un desmitā daļa paredz, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, un pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana, un valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi.
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (14.12.2022.) 1. punkts paredz, ka drošības joma aptver ne tikai ārējo militāro drošību un ārpolitiku, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu, kas ietver arī robežsardzes spēkus, 21. punkts - ir jānodrošina valsts ārējās robežas izbūve, jāstiprina Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī jānodrošina nepieciešamā personāla mobilitāte un aprīkojums, kā arī ir jāīsteno efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas, savukārt sadaļa ,,Iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība'' - iekšējā drošība un efektīvs krīžu pārvaldības mehānisms ir būtisks priekšnoteikums valsts neatkarības nodrošināšanai, un ir aktīvi jāveicina sabiedrības noturību pret dažādu veidu hibrīdapdraudējumiem, jāstiprina mehānismu cīņai pret Krievijas agresīvo politiku atbalstošo organizāciju un personu darbību, pilnveidojot iekšlietu dienestu un valsts drošības iestāžu darbu un likumdošanas bāzi.
Robežas likuma 13. panta piektā un sestā daļa paredz, ka vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu, patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai, kā arī patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu nosaka Ministru kabinets, un nosakot patrulēšanas joslas izvietojumu, Ministru kabinets izvērtē arī privātpersonu tiesības piekļūt attiecīgajai teritorijai, tostarp patrulēšanas joslas noteikšanas samērīgumu un nepieciešamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai reaģētu uz tādiem draudiem kā nelegālā imigrācija un organizētā noziedzība (piem., nelikumīga akcīzes preču un personu pārvietošana pāri valsts robežai), būtiska ir valsts ārējās robežas stiprināšana, t.sk., piemērotas infrastruktūras izveide gar valsts robežu.
Valsts robežas uzraudzības efektivitātes uzlabošanai, Valsts robežsardze, balstoties uz Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 675 „Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem”, izmanto noteiktos robežuzraudzības tehniskos līdzekļus, tajā skaitā – novērošanas iekārtas (turpmāk – videokameras) un klātbūtnes uztveršanas sistēmas (turpmāk – sensori). Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 “Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi) 22. punkts paredz, ja uz ārējās robežas nepieciešams iekārtot patrulēšanas joslu, to iekārto 3,5 metru platumā robežsarga patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanai. Savukārt Noteikumu 28.1. apakšpunkts nosaka, ka robežzīmju uzraudzības joslas posmos, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, var uzstādīt robežuzraudzības tehniskos līdzekļus un veikt to apkopi.
Gadījumos, kad tiek saņemts signāls no sensora vai citādi identificēts iespējams likumpārkāpums, ar vai bez videokameras palīdzību (nelikumīga valsts robežas šķērsošana vai preču pārvietošana), robežsargs nekavējoties dodas uz notikuma vietu, lai uzsāktu Valsts robežsardzei piekritīgās darbības, piemēram, likumpārkāpēju vajāšanu un likumīgu aizturēšanu, iegūtās informācijas izmantošanu administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā.
Likumpārkāpēji izmanto dabā esošos orientierus, piemēram, ezerus, upes, elektrolīnijas utt., lai neapmaldītos nepazīstamā apvidū un nokļūtu līdz sev vēlamai vietai. Saņemot trauksmes signālu no videokamerām vai sensoriem, robežsargam ir jāreaģē uz notikumu nekavējoties jeb jādarbojas efektīvi. Minētais šobrīd aizņem nesamērīgi ilgu laiku: pirmkārt, nokļūšanai līdz valsts robežai, kur ne vienmēr ir piebraucamais ceļš, otrkārt, pārvietojoties kājām, jānokļūst līdz valsts robežai (vietām tas var būt neiespējami purvainā apvidus dēļ) un tālāk līdz notikuma vietai. Kopumā šādi apstākļi būtiski aizkavē sekmīgus likumpārkāpēju meklēšanas pasākumus, kā arī var apdraudēt to izpildi.
Likumpārkāpēja identificēšanas pasākumu īstenošanā būtisks ir robežsarga nokļūšanas laiks līdz konstatētajai iespējamā pārkāpuma vietai, bet to, savukārt, būtiski ietekmē attālums no robežapsardzības nodaļas izvietojuma līdz iespējamā likumpārkāpuma paveikšanas vietai. Lai samazinātu laiku robežsarga nokļūšanai līdz iespējamā likumpārkāpuma paveikšanas vietai, ir jāizmanto īsākais iespējamais maršruts, jo novēlota reakcija nav pieļaujama - tā var veicināt likumpārkāpuma turpmāku attīstību, būtiski samazināt likumpārkāpuma novēršanas vai likumpārkāpēja likumīgas aizturēšanas iespējas. Ņemot vērā minēto, visefektīvākais, un praktiski vienīgais veids robežsargam, izmantojot dienesta transportlīdzekļus, nokļūt līdz attiecīgajam valsts robežas posmam, ir pārvietošanās pa kvalitatīvi iekārtotu un piemērotu segumu, kas ir paredzēts tikai robežapsardzības vajadzībām. Šobrīd, lai nokļūtu līdz iespējamā likumpārkāpuma vietai, robežsargs ir spiests izmantot privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus, t.sk., lauksaimniecības zemes. Minēto nekustamo īpašumu lietošanas mērķi neparedz, lai pa tiem robežsargs ātri pārvietotos, kā arī to izmantošana rada neapmierinātību to īpašniekiem.
Likumpārkāpēju meklēšanas pasākumu ietvaros, atkarībā no situācijas attīstības, nereti ir nepieciešama arī personāla pārvietošana no viena punkta uz otru, un nereti šī pārvietošanās aizņem būtisku laika posmu, jo sevišķi gadījumā, ja fiziski nav iespējas pārvietoties tieši gar valsts robežu. Minētā situācija kļūst īpaši apgrūtinoša, iesaistot meklēšanas pasākumu īstenošanā kinologu ar dienesta suni. Konstatējot likumpārkāpējus (ar videokamerām vai sensoriem), ir svarīgi nekavējoties veikt pēdu izpēti no valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vietas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju (pārkāpēju skaits, pārvietošanās virziens, atstātie pierādījumi, pēdas, palīglīdzekļi ūdens tilpju (piemēram, upju, strautu) šķērsošanai, personu sadalīšanās vairākās grupās u.c.). Minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtināta dēļ ierobežotās piekļuves valsts robežai.
Valsts robežsardzes rīcībā esošie statistikas dati, kuri apkopoti un analizēti vairāku gadu garumā, apliecina, ka pretlikumīgas darbības tiek veiktas saistībā ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu vai akcīzes preču pārvietošanu, izmantojot arī publiskos ūdeņus (publiskās upes un ezeri), pārsvarā tumšajā diennakts laikā, savukārt robežuzraudzības iecirkņos esošie ezeri un upes pārsvarā ir publiskie ūdeņi, kas savukārt piesaista paaugstinātu makšķernieku un atpūtnieku interesi, tādējādi radot papildus likumpārkāpumu riskus. Katru gadu robežsargi un sadarbības iestāžu pārstāvji veic virkni pasākumu īstenošanu publiskajos ūdeņos un to tiešā tuvumā, novēršot personu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumus, kā arī novēršot nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanu (ar plostiem, laivām).
Valsts robežsardze ir veikusi tās atbildības teritorijās esošo publisko ūdeņu (publiskās upes un ezeri), kā arī citu valsts robežas tuvumā esošu teritoriju apsekošanu un šobrīd ir konstatēti šādi konkrēti valsts robežas posmi un ar tiem saistītā problemātika, kas traucē nodrošināt robežapsardzības sistēmas (kurā cita starpā ir ietverta robežkontroles īstenošana pie ārējās robežas, un robežapsardzības sistēma kopumā ir izveidota tam, lai cita starpā nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas) pastāvēšanu:
1. Gar Sitas ezeru, no 359. līdz 360. robežzīmei
1.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Sitas ezers. Purvains apvidus.
1.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Purvains apvidus, vietām nav izejams. Robežsarga pārvietošanās pārsvarā ir iespējama, pārvietojoties ar kājām un būtiskā attālumā no ezera krasta. Rokādes ceļi un piebraucamie ceļi atrodas būtiskā attālumā no ezera un to izmantošanas ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Esošo ceļu uzkopšana un atjaunošana praktiski netiek veikta. Ja kaut kas notiek ezera krastā vai tā tuvumā (glābšanas operācija, nelikumīgas darbības utt.), bez patrulēšanas joslas izbūves ir apgrūtināta piekļuve līdz krastam. Proti, no esošā ceļu tīkla pārvietošanās līdz ezera krastam notiek kājām, bet, ja nepieciešama cilvēku evakuācija glābšanas operācijas laikā, tad cilvēkus jāevakuē kājām un izmantojot nestuves. Vienlaikus, gadījumos, kad tiek konstatēta kontrabanda lielā apjomā, tās pārvietošanai līdz transportlīdzeklim jāizmanto fiziskais spēks.
1.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Gar ezeru krastu zemes īpašumi pieder četrām privātpersonām. Nav izbūvēta ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Ezera krasti ir aizauguši, vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 1. punktu).
2. Gar Beļānu ezeru, no 343. līdz 344. robežzīmei
2.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers, purvains apvidus (dabisks šķērslis).
2.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Šobrīd ezera krasta lielāko daļu fiziski nav iespējas apsekot ne pārvietojoties kājām, ne izmantojot transportlīdzekli, jo zemesgabals ir pārpurvots un aizaudzis. Tomēr nokļūšana ar kājām ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka dažās vietās ūdens būs līdz ceļgaliem, citās – neierobežots dziļums.
2.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Gar ezeru krastu divi posmi pieder privātpersonām (apmēram 900m krasta) un viens posms pieder valstij (apmēram 1600m krasta) – kopējais krasta garums sastāda 2500m. Gar Beļānu ezera krastu nav izbūvēta ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves) (skat. anotācijas pielikuma 2. punktu), izņemot vienu nelielu laipu – laivu piestātni.
3. Gar Dolgojes ezeru, no 146. un 147. robežzīmei
3.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers. Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus);
3.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Ezera krastos gar 146. un 147. robežzīmi ir sarežģīts reljefs, t.i. - stāvi krasti, kas var padarīt nedrošu vai pat neiespējamu pontona izmantošanu bez zemes virsmas izlīdzināšanas. Ievērojams laika apjoms patrulēšanai, kā arī būtiski ierobežotas un samazinātas reaģēšanas spējas. Izvērtējot apvidus īpatnības, tika secināts, ka zemes virsmas izlīdzināšana nav iespējama valsts robežas joslas robežās (tas ir 12 metros), lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru.
3.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp divām privātpersonām. Zemesgabals ir aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 3. punktu).
4. No 137. līdz 138. robežzīmei
4.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis). Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
4.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Apvidum raksturīgs stāvošs ūdens, pastāvīgs mitrums un kūdras uzkrāšanās. Lietainā laikā dubļains un mitrs. Šķērsojot šo apvidu robežsargam ir jāsaskaras ar apgrūtinājumiem, purvs praktiski ir izejams tikai ar kājām ar nosacījumu, ka šajā posmā ir izveidota laipa, pie tām pieeja purvam ir atkarīga arī no gada laika un sezonālajiem laika apstākļiem. Pontonu izbūve faktiski nav iespējama, jo to nogādāšanu traucē ģeogrāfiskie apstākļi.
4.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms ir sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Posms ir aizaudzis – nav novērojama saimnieciskā aktivitāte (skat. anotācijas pielikuma 4. punktu).
5. No 142. līdz 143. robežzīmei
5.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
5.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Droša pārvietošanas no 142. līdz 143. robežzīmei var būt apgrūtināta sarežģīta reljefa (dabiskā šķēršļa) dēļ. Reljefu arī nav iespējams izmainīt, veicot zemes izlīdzināšanas darbus. Posmā atrodas dzelzceļš, kuru nevar šķērsot ar transportlīdzekļiem (kvadricikliem, sniega motocikliem).
5.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Posms sadalīts starp privātpersonu un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 5. punktu).
6. No 161. līdz 164. robežzīmei
6.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Apvidus īpatnības (krastu erozija), kas no inženiertehniskā viedokļa traucē valsts robežas joslas iekārtošanai. Garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
6.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Valsts robežas posmā atrodas jaunizbūvēts tilts pāri upei Rosica un šajā posmā no 162. līdz 164. robežzīmei valsts robeža noteikta pa Rosicas upi līdz ietekai Daugavā. Patrulēšanas joslas izbūve ar jau integrēto tajā jaunizbūvētu tiltu tika plānota savienojot abus projektus (tilta un valsts robežas izbūves), bet papildus izvērtējot reljefa īpatnības 161. robežzīmes rajonā (dabisks šķērslis), lai nodrošinātu izbūvējamās infrastruktūras ilgtspējību, kā arī tās drošību lietošanā un garantēt drošu darba vidi tās lietotājiem, ir nepieciešama patrulēšanas joslas izbūve ārpus valsts robežas joslas, lai nodrošinātu arī drošu pārvietošanos ar transportlīdzekļiem (kvadricikliem un sniega motocikliem), jo šobrīd patrulēšana ar transportlīdzekļiem šajā posmā gar robežu nav iespējama. Šobrīd nepastāv citas iespējas, kā tikai izbūvēt patrulēšanas joslu ārpus valsts robežas joslas robežām, tādā veidā apvienojot divus projektus. Papildus minētajiem posmiem, vēl divos posmos 163. robežzīmes rajonā ir nepieciešama patrulēšanas joslas izbūve ārpus valsts robežas joslas, kas ir izskaidrojams ar Rosicas upes līkumainību un krastu eroziju jeb ar dabiska šķēršļa esamību un tas vairāk saistīts ar mērķi nepieļaut tās krasta līniju izmaiņas.
6.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Posms 161. līdz 163. robežzīmei ir aizaudzis, vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes. Posmam no 163. līdz 164. robežzīmei vizuāli konstatējamas augsnes virskārtas apsaimniekošanas pazīmes (nopļauta pļava) (skat. anotācijas pielikuma 6. punktu).
7. 155. robežzīmes apvidus
7.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Inženiertehniskās īpatnības (iepriekš uzbūvēti tilti), kas traucē valsts robežas joslas iekārtošanai.
7.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Valsts robežas posmā atrodas jaunizbūvēts tilts pāri Rosicas upei. Pārvietoties valsts robežas joslā nav iespējams jau iepriekš izbūvēta infrastruktūras objekta dēļ. Nepastāv citas iespējas, kā tikai izbūvēt patrulēšanas joslu ārpus valsts robežas joslas robežām, tādā veidā apvienojot divus projektus. Šajā gadījumā tiks nodrošināta pilnvērtīga tilta izmantošana robežuzraudzībā, jo tilts paredzēts kvadriciklu un sniega motociklu izmantošanai.
7.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Aizaudzis. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 7. punktu).
8. No 134. līdz 136. robežzīmei
8.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis). Garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
8.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Posmam raksturīgs stāvošs ūdens, pastāvīgs mitrums un kūdras uzkrāšanās. Nav izejams (izņemot laiku, kad posms ir sasalis).
8.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms ir sadalīts starp trim privātpersonām. Gar minēto posmu nav izbūvēta nekāda ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 8. punktu).
9. Gar Robežupi (no Baltkrievijas Republikas puses: Rubiež), no 185. līdz 188. robežzīmei
9.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Apvidus īpatnības, nepieciešamība nodrošināt iespēju pārvietoties nepieciešamajā ātrumā.
9.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Krasta apsekošana ir realizējama tikai pārvietojoties kājām (valsts robežas posms nav izbraucams, praktiski nav piebraucamu ceļu). Ievērojams laika apjoms nokļūšanai notikuma vietā.
9.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Zemes īpašumi ir sadalīti starp piecām privātpersonām. Nav izbūvēta nekāda ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Aizaudzis. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 9. punktu).
10. Gar Riču ezeru, no 367/1. līdz 367/2. robežzīmei
10.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis).
10.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Posms atkarībā no laika apstākļiem var būt applūdis. Posma apsekošana tiek veikta pārvietojoties kājām vai izmantojot kvadraciklu pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Pārvietošanās gar ezeru nav iespējama.
10.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Pašvaldības īpašums. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 10. punktu).
Visos posmos patrulēšanas joslu, ievērojot Robežas likuma 13. panta piektās daļas 2. teikumu, nepieciešams noteikt pēc iespējas tuvāk valsts robežai, un tās attālums ir saistīts ar tehniskajām iespējām patrulēšanas joslas iekārtošanai, tajā skaitā ievērojot Noteikumu 22. un 24. punktu, kurš nosaka, ja uz ārējās robežas nepieciešams iekārtot patrulēšanas joslu, to iekārto 3,5 metru platumā robežsargu patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai un ka patrulēšanas joslā iekārto un uztur tādu segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām vai ar transportlīdzekli, un patrulēšanas joslā var iekārtot apgriešanās laukumu tādā platībā, lai nodrošinātu iespēju transportlīdzeklim apgriezties braukšanai pretējā virzienā, un apgriešanās laukums var pārsniegt minēto noteikumu 22. punktā minēto platumu.
Valsts robežas posmi, kuri noteikti pa publiskajiem ūdeņiem (publiskās upes un ezeri) uzskatāmi par īpaši svarīgiem, un šādu valsts robežas posmu apsekošanu (valsts robežas līnijas vizuālu kontroli) jāveic noteiktā laikā (skat. anotācijas pielikuma 10. punktu). Savukārt diennakts tumšajā laikā Valsts robežsardze nosaka šo valsts robežas posmu apsekošanas intensitāti (valsts robežas joslas/līnijas vizuālu kontroli), ievērojot taktiskās riska analīzes rezultātus, operatīvo informāciju vai citā veidā iegūto informāciju, kura var liecināt par valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai kontrabandas draudiem noteiktā valsts robežas posmā.
Vienlaikus, ir izvērtēta arī Valsts robežsardzes darbības pieredze saistībā ar iespējamiem šķēršļiem cīņā ar nelegālo imigrāciju, nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanu pāri ārējai robežai, kā arī rīcību tehnogēna rakstura katastrofu gadījumā (piemēram, 2007. gadā Daugavas upē tika konstatētā naftas produktu noplūde no Baltkrievijas Republikas). Lai nodrošinātu valsts robežas nepārtrauktu uzraudzību un kontroli ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem gar publiskajiem ūdeņiem (publiskās upes un ezeri), pa kuriem noteikta Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robeža, ir nepieciešama papildus tehnisko novērošanas torņu uzstādīšana, aprīkojot tos ar dienas un nakts video novērošanas kamerām, un minētais attiecas arī uz iepriekš aprakstītajiem 10 valsts robežas posmiem.
Papildus, visos posmos nevar izslēgt tehniska rakstura problēmas ar video novērošanas kamerām, kuras tiks izvietotas uz tehniskajiem novērošanas torņiem, kā arī, elektrības padeves traucējumus, kuru laikā netiks nodrošināta efektīva valsts robežas uzraudzība. Tāpat, nav izslēgti Baltkrievijas Republikas attiecīgo valsts iestāžu mēģinājumi bloķēt vai izraisīt, piemēram, video novērošanas kameru signālu pārraides traucējumus, kas savukārt negatīvi ietekmēs valsts robežas uzraudzības pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu.
Valsts robežas uzraudzības efektivitātes uzlabošanai, Valsts robežsardze, balstoties uz Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 675 „Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem”, izmanto noteiktos robežuzraudzības tehniskos līdzekļus, tajā skaitā – novērošanas iekārtas (turpmāk – videokameras) un klātbūtnes uztveršanas sistēmas (turpmāk – sensori). Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 “Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi) 22. punkts paredz, ja uz ārējās robežas nepieciešams iekārtot patrulēšanas joslu, to iekārto 3,5 metru platumā robežsarga patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanai. Savukārt Noteikumu 28.1. apakšpunkts nosaka, ka robežzīmju uzraudzības joslas posmos, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, var uzstādīt robežuzraudzības tehniskos līdzekļus un veikt to apkopi.
Gadījumos, kad tiek saņemts signāls no sensora vai citādi identificēts iespējams likumpārkāpums, ar vai bez videokameras palīdzību (nelikumīga valsts robežas šķērsošana vai preču pārvietošana), robežsargs nekavējoties dodas uz notikuma vietu, lai uzsāktu Valsts robežsardzei piekritīgās darbības, piemēram, likumpārkāpēju vajāšanu un likumīgu aizturēšanu, iegūtās informācijas izmantošanu administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā.
Likumpārkāpēji izmanto dabā esošos orientierus, piemēram, ezerus, upes, elektrolīnijas utt., lai neapmaldītos nepazīstamā apvidū un nokļūtu līdz sev vēlamai vietai. Saņemot trauksmes signālu no videokamerām vai sensoriem, robežsargam ir jāreaģē uz notikumu nekavējoties jeb jādarbojas efektīvi. Minētais šobrīd aizņem nesamērīgi ilgu laiku: pirmkārt, nokļūšanai līdz valsts robežai, kur ne vienmēr ir piebraucamais ceļš, otrkārt, pārvietojoties kājām, jānokļūst līdz valsts robežai (vietām tas var būt neiespējami purvainā apvidus dēļ) un tālāk līdz notikuma vietai. Kopumā šādi apstākļi būtiski aizkavē sekmīgus likumpārkāpēju meklēšanas pasākumus, kā arī var apdraudēt to izpildi.
Likumpārkāpēja identificēšanas pasākumu īstenošanā būtisks ir robežsarga nokļūšanas laiks līdz konstatētajai iespējamā pārkāpuma vietai, bet to, savukārt, būtiski ietekmē attālums no robežapsardzības nodaļas izvietojuma līdz iespējamā likumpārkāpuma paveikšanas vietai. Lai samazinātu laiku robežsarga nokļūšanai līdz iespējamā likumpārkāpuma paveikšanas vietai, ir jāizmanto īsākais iespējamais maršruts, jo novēlota reakcija nav pieļaujama - tā var veicināt likumpārkāpuma turpmāku attīstību, būtiski samazināt likumpārkāpuma novēršanas vai likumpārkāpēja likumīgas aizturēšanas iespējas. Ņemot vērā minēto, visefektīvākais, un praktiski vienīgais veids robežsargam, izmantojot dienesta transportlīdzekļus, nokļūt līdz attiecīgajam valsts robežas posmam, ir pārvietošanās pa kvalitatīvi iekārtotu un piemērotu segumu, kas ir paredzēts tikai robežapsardzības vajadzībām. Šobrīd, lai nokļūtu līdz iespējamā likumpārkāpuma vietai, robežsargs ir spiests izmantot privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus, t.sk., lauksaimniecības zemes. Minēto nekustamo īpašumu lietošanas mērķi neparedz, lai pa tiem robežsargs ātri pārvietotos, kā arī to izmantošana rada neapmierinātību to īpašniekiem.
Likumpārkāpēju meklēšanas pasākumu ietvaros, atkarībā no situācijas attīstības, nereti ir nepieciešama arī personāla pārvietošana no viena punkta uz otru, un nereti šī pārvietošanās aizņem būtisku laika posmu, jo sevišķi gadījumā, ja fiziski nav iespējas pārvietoties tieši gar valsts robežu. Minētā situācija kļūst īpaši apgrūtinoša, iesaistot meklēšanas pasākumu īstenošanā kinologu ar dienesta suni. Konstatējot likumpārkāpējus (ar videokamerām vai sensoriem), ir svarīgi nekavējoties veikt pēdu izpēti no valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vietas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju (pārkāpēju skaits, pārvietošanās virziens, atstātie pierādījumi, pēdas, palīglīdzekļi ūdens tilpju (piemēram, upju, strautu) šķērsošanai, personu sadalīšanās vairākās grupās u.c.). Minētā uzdevuma izpilde ir apgrūtināta dēļ ierobežotās piekļuves valsts robežai.
Valsts robežsardzes rīcībā esošie statistikas dati, kuri apkopoti un analizēti vairāku gadu garumā, apliecina, ka pretlikumīgas darbības tiek veiktas saistībā ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu vai akcīzes preču pārvietošanu, izmantojot arī publiskos ūdeņus (publiskās upes un ezeri), pārsvarā tumšajā diennakts laikā, savukārt robežuzraudzības iecirkņos esošie ezeri un upes pārsvarā ir publiskie ūdeņi, kas savukārt piesaista paaugstinātu makšķernieku un atpūtnieku interesi, tādējādi radot papildus likumpārkāpumu riskus. Katru gadu robežsargi un sadarbības iestāžu pārstāvji veic virkni pasākumu īstenošanu publiskajos ūdeņos un to tiešā tuvumā, novēršot personu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumus, kā arī novēršot nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanu (ar plostiem, laivām).
Valsts robežsardze ir veikusi tās atbildības teritorijās esošo publisko ūdeņu (publiskās upes un ezeri), kā arī citu valsts robežas tuvumā esošu teritoriju apsekošanu un šobrīd ir konstatēti šādi konkrēti valsts robežas posmi un ar tiem saistītā problemātika, kas traucē nodrošināt robežapsardzības sistēmas (kurā cita starpā ir ietverta robežkontroles īstenošana pie ārējās robežas, un robežapsardzības sistēma kopumā ir izveidota tam, lai cita starpā nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas) pastāvēšanu:
1. Gar Sitas ezeru, no 359. līdz 360. robežzīmei
1.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Sitas ezers. Purvains apvidus.
1.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Purvains apvidus, vietām nav izejams. Robežsarga pārvietošanās pārsvarā ir iespējama, pārvietojoties ar kājām un būtiskā attālumā no ezera krasta. Rokādes ceļi un piebraucamie ceļi atrodas būtiskā attālumā no ezera un to izmantošanas ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Esošo ceļu uzkopšana un atjaunošana praktiski netiek veikta. Ja kaut kas notiek ezera krastā vai tā tuvumā (glābšanas operācija, nelikumīgas darbības utt.), bez patrulēšanas joslas izbūves ir apgrūtināta piekļuve līdz krastam. Proti, no esošā ceļu tīkla pārvietošanās līdz ezera krastam notiek kājām, bet, ja nepieciešama cilvēku evakuācija glābšanas operācijas laikā, tad cilvēkus jāevakuē kājām un izmantojot nestuves. Vienlaikus, gadījumos, kad tiek konstatēta kontrabanda lielā apjomā, tās pārvietošanai līdz transportlīdzeklim jāizmanto fiziskais spēks.
1.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Gar ezeru krastu zemes īpašumi pieder četrām privātpersonām. Nav izbūvēta ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Ezera krasti ir aizauguši, vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 1. punktu).
2. Gar Beļānu ezeru, no 343. līdz 344. robežzīmei
2.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers, purvains apvidus (dabisks šķērslis).
2.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Šobrīd ezera krasta lielāko daļu fiziski nav iespējas apsekot ne pārvietojoties kājām, ne izmantojot transportlīdzekli, jo zemesgabals ir pārpurvots un aizaudzis. Tomēr nokļūšana ar kājām ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka dažās vietās ūdens būs līdz ceļgaliem, citās – neierobežots dziļums.
2.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Gar ezeru krastu divi posmi pieder privātpersonām (apmēram 900m krasta) un viens posms pieder valstij (apmēram 1600m krasta) – kopējais krasta garums sastāda 2500m. Gar Beļānu ezera krastu nav izbūvēta ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves) (skat. anotācijas pielikuma 2. punktu), izņemot vienu nelielu laipu – laivu piestātni.
3. Gar Dolgojes ezeru, no 146. un 147. robežzīmei
3.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers. Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus);
3.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Ezera krastos gar 146. un 147. robežzīmi ir sarežģīts reljefs, t.i. - stāvi krasti, kas var padarīt nedrošu vai pat neiespējamu pontona izmantošanu bez zemes virsmas izlīdzināšanas. Ievērojams laika apjoms patrulēšanai, kā arī būtiski ierobežotas un samazinātas reaģēšanas spējas. Izvērtējot apvidus īpatnības, tika secināts, ka zemes virsmas izlīdzināšana nav iespējama valsts robežas joslas robežās (tas ir 12 metros), lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru.
3.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp divām privātpersonām. Zemesgabals ir aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 3. punktu).
4. No 137. līdz 138. robežzīmei
4.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis). Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
4.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Apvidum raksturīgs stāvošs ūdens, pastāvīgs mitrums un kūdras uzkrāšanās. Lietainā laikā dubļains un mitrs. Šķērsojot šo apvidu robežsargam ir jāsaskaras ar apgrūtinājumiem, purvs praktiski ir izejams tikai ar kājām ar nosacījumu, ka šajā posmā ir izveidota laipa, pie tām pieeja purvam ir atkarīga arī no gada laika un sezonālajiem laika apstākļiem. Pontonu izbūve faktiski nav iespējama, jo to nogādāšanu traucē ģeogrāfiskie apstākļi.
4.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms ir sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Posms ir aizaudzis – nav novērojama saimnieciskā aktivitāte (skat. anotācijas pielikuma 4. punktu).
5. No 142. līdz 143. robežzīmei
5.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Reljefa īpatnības - garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
5.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Droša pārvietošanas no 142. līdz 143. robežzīmei var būt apgrūtināta sarežģīta reljefa (dabiskā šķēršļa) dēļ. Reljefu arī nav iespējams izmainīt, veicot zemes izlīdzināšanas darbus. Posmā atrodas dzelzceļš, kuru nevar šķērsot ar transportlīdzekļiem (kvadricikliem, sniega motocikliem).
5.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Posms sadalīts starp privātpersonu un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 5. punktu).
6. No 161. līdz 164. robežzīmei
6.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Apvidus īpatnības (krastu erozija), kas no inženiertehniskā viedokļa traucē valsts robežas joslas iekārtošanai. Garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
6.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Valsts robežas posmā atrodas jaunizbūvēts tilts pāri upei Rosica un šajā posmā no 162. līdz 164. robežzīmei valsts robeža noteikta pa Rosicas upi līdz ietekai Daugavā. Patrulēšanas joslas izbūve ar jau integrēto tajā jaunizbūvētu tiltu tika plānota savienojot abus projektus (tilta un valsts robežas izbūves), bet papildus izvērtējot reljefa īpatnības 161. robežzīmes rajonā (dabisks šķērslis), lai nodrošinātu izbūvējamās infrastruktūras ilgtspējību, kā arī tās drošību lietošanā un garantēt drošu darba vidi tās lietotājiem, ir nepieciešama patrulēšanas joslas izbūve ārpus valsts robežas joslas, lai nodrošinātu arī drošu pārvietošanos ar transportlīdzekļiem (kvadricikliem un sniega motocikliem), jo šobrīd patrulēšana ar transportlīdzekļiem šajā posmā gar robežu nav iespējama. Šobrīd nepastāv citas iespējas, kā tikai izbūvēt patrulēšanas joslu ārpus valsts robežas joslas robežām, tādā veidā apvienojot divus projektus. Papildus minētajiem posmiem, vēl divos posmos 163. robežzīmes rajonā ir nepieciešama patrulēšanas joslas izbūve ārpus valsts robežas joslas, kas ir izskaidrojams ar Rosicas upes līkumainību un krastu eroziju jeb ar dabiska šķēršļa esamību un tas vairāk saistīts ar mērķi nepieļaut tās krasta līniju izmaiņas.
6.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Posms 161. līdz 163. robežzīmei ir aizaudzis, vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes. Posmam no 163. līdz 164. robežzīmei vizuāli konstatējamas augsnes virskārtas apsaimniekošanas pazīmes (nopļauta pļava) (skat. anotācijas pielikuma 6. punktu).
7. 155. robežzīmes apvidus
7.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Inženiertehniskās īpatnības (iepriekš uzbūvēti tilti), kas traucē valsts robežas joslas iekārtošanai.
7.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Valsts robežas posmā atrodas jaunizbūvēts tilts pāri Rosicas upei. Pārvietoties valsts robežas joslā nav iespējams jau iepriekš izbūvēta infrastruktūras objekta dēļ. Nepastāv citas iespējas, kā tikai izbūvēt patrulēšanas joslu ārpus valsts robežas joslas robežām, tādā veidā apvienojot divus projektus. Šajā gadījumā tiks nodrošināta pilnvērtīga tilta izmantošana robežuzraudzībā, jo tilts paredzēts kvadriciklu un sniega motociklu izmantošanai.
7.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms sadalīts starp privātpersonu un pašvaldību. Aizaudzis. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 7. punktu).
8. No 134. līdz 136. robežzīmei
8.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis). Garenprofilā apvidus garenkritums neatbilst drošai ekspluatācijai (apvidus ir pārāk stāvs), tāpēc ir nepieciešams veidot specifisku pakāpienveida (terasveida) trasējumu, lai pārvarētu lielās augstuma atšķirības (slīpumus).
8.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Posmam raksturīgs stāvošs ūdens, pastāvīgs mitrums un kūdras uzkrāšanās. Nav izejams (izņemot laiku, kad posms ir sasalis).
8.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Valsts robežas posms ir sadalīts starp trim privātpersonām. Gar minēto posmu nav izbūvēta nekāda ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Aizaudzis. Vizuāli netiek konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai citas apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 8. punktu).
9. Gar Robežupi (no Baltkrievijas Republikas puses: Rubiež), no 185. līdz 188. robežzīmei
9.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Apvidus īpatnības, nepieciešamība nodrošināt iespēju pārvietoties nepieciešamajā ātrumā.
9.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Krasta apsekošana ir realizējama tikai pārvietojoties kājām (valsts robežas posms nav izbraucams, praktiski nav piebraucamu ceļu). Ievērojams laika apjoms nokļūšanai notikuma vietā.
9.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Zemes īpašumi ir sadalīti starp piecām privātpersonām. Nav izbūvēta nekāda ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Aizaudzis. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 9. punktu).
10. Gar Riču ezeru, no 367/1. līdz 367/2. robežzīmei
10.1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma. Valsts robežas josla nav nosakāma – ezers. Valsts robežas posmā atrodas purvs (dabisks šķērslis).
10.2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā. Posms atkarībā no laika apstākļiem var būt applūdis. Posma apsekošana tiek veikta pārvietojoties kājām vai izmantojot kvadraciklu pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Pārvietošanās gar ezeru nav iespējama.
10.3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis. Pašvaldības īpašums. Vizuāli nav konstatētas zemesgabala augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes (skat. anotācijas pielikuma 10. punktu).
Visos posmos patrulēšanas joslu, ievērojot Robežas likuma 13. panta piektās daļas 2. teikumu, nepieciešams noteikt pēc iespējas tuvāk valsts robežai, un tās attālums ir saistīts ar tehniskajām iespējām patrulēšanas joslas iekārtošanai, tajā skaitā ievērojot Noteikumu 22. un 24. punktu, kurš nosaka, ja uz ārējās robežas nepieciešams iekārtot patrulēšanas joslu, to iekārto 3,5 metru platumā robežsargu patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai un ka patrulēšanas joslā iekārto un uztur tādu segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām vai ar transportlīdzekli, un patrulēšanas joslā var iekārtot apgriešanās laukumu tādā platībā, lai nodrošinātu iespēju transportlīdzeklim apgriezties braukšanai pretējā virzienā, un apgriešanās laukums var pārsniegt minēto noteikumu 22. punktā minēto platumu.
Valsts robežas posmi, kuri noteikti pa publiskajiem ūdeņiem (publiskās upes un ezeri) uzskatāmi par īpaši svarīgiem, un šādu valsts robežas posmu apsekošanu (valsts robežas līnijas vizuālu kontroli) jāveic noteiktā laikā (skat. anotācijas pielikuma 10. punktu). Savukārt diennakts tumšajā laikā Valsts robežsardze nosaka šo valsts robežas posmu apsekošanas intensitāti (valsts robežas joslas/līnijas vizuālu kontroli), ievērojot taktiskās riska analīzes rezultātus, operatīvo informāciju vai citā veidā iegūto informāciju, kura var liecināt par valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai kontrabandas draudiem noteiktā valsts robežas posmā.
Vienlaikus, ir izvērtēta arī Valsts robežsardzes darbības pieredze saistībā ar iespējamiem šķēršļiem cīņā ar nelegālo imigrāciju, nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanu pāri ārējai robežai, kā arī rīcību tehnogēna rakstura katastrofu gadījumā (piemēram, 2007. gadā Daugavas upē tika konstatētā naftas produktu noplūde no Baltkrievijas Republikas). Lai nodrošinātu valsts robežas nepārtrauktu uzraudzību un kontroli ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem gar publiskajiem ūdeņiem (publiskās upes un ezeri), pa kuriem noteikta Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robeža, ir nepieciešama papildus tehnisko novērošanas torņu uzstādīšana, aprīkojot tos ar dienas un nakts video novērošanas kamerām, un minētais attiecas arī uz iepriekš aprakstītajiem 10 valsts robežas posmiem.
Papildus, visos posmos nevar izslēgt tehniska rakstura problēmas ar video novērošanas kamerām, kuras tiks izvietotas uz tehniskajiem novērošanas torņiem, kā arī, elektrības padeves traucējumus, kuru laikā netiks nodrošināta efektīva valsts robežas uzraudzība. Tāpat, nav izslēgti Baltkrievijas Republikas attiecīgo valsts iestāžu mēģinājumi bloķēt vai izraisīt, piemēram, video novērošanas kameru signālu pārraides traucējumus, kas savukārt negatīvi ietekmēs valsts robežas uzraudzības pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu.
Risinājuma apraksts
Kvalitatīvi iekārtota patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla pēc iespējas tuvāk valsts robežai vai ezera un upes krasta līnijai būtiski atvieglos kinologa ar dienesta suni nokļūšanu uz pārkāpuma vietu un paātrinās valsts robežas pārkāpēju maršruta identifikāciju, kā arī paaugstinās meklēšanas pasākumu efektivitāti un likumpārkāpēju likumīgas aizturēšanas pasākumu īstenošanu. Iespējas ātri un efektīvi aizturēt likumpārkāpējus dos iespējas efektīvāk plānot, izmantot un ekonomēt finanšu resursus, jo ilgstoši meklēšanas pasākumi prasa lielāku cilvēkresursu un tehnikas iesaisti, kas savukārt rada negatīvu ietekmi valsts budžetam. Minētā ietvaros tiks efektīvi panākta robežapsardzības sistēmas pastāvēšana, kas ir gan Latvijas Republikas, gan arī Šengenas līguma dalībvalstu interesēs.
Ievērojot minēto Valsts robežsardze uzskata, ka pēc patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas robežsargu reaģēšanas spējas noteikti kļūs ievērojami operatīvākas un efektīvākas, tajā skaitā:
1) Gar Sitas ezeru, no 359. līdz 360. robežzīmei, gar Beļānu ezeru, no 343. līdz 344. robežzīmei, gar Dolgojes ezeru, no 146. un 147. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni divas reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
2) No 137. līdz 138. robežzīmei, 155. robežzīmes apvidū robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni četras reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
3) No 142. līdz 143. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni deviņas reizes.
4) No 161. līdz 164. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni sešpadsmit reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
5) No 134. līdz 136. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni desmit reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
6) Gar Robežupi (no Baltkrievijas Republikas puses: Rubiež), no 185. līdz 188. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni divdesmit divas reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
Tātad, tiks sasniegti šādi rezultāti: 1) Būtiski paaugstināsies robežuzraudzības kapacitāte, nodrošinot iespēju pēc iespējas īsākā laikā posmā konstatēt, vajāt un nepieciešamības gadījumā aizturēt likumpārkāpējus, kā arī 2) tiks optimizēta un racionāli īstenota Valsts robežsardzes personāla un tehnisko resursu izmantošana. Minētie ieguvumi ir tiešā veidā saistīti ar robežapsardzības sistēmas efektīvu pastāvēšanu.
Tehnisko līdzekļu kapacitāte nodrošinās uztveramību līdz pat valsts robežas joslai, ja tie tiks izvietoti patrulēšanas joslā. Minētajos posmos, atkarībā no nepieciešamības, būs jāveic robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošana un uzturēšana.
Vienlaikus tiks veicināta savlaicīga tehnogēna rakstura katastrofu seku novēršana publiskajos ūdeņos (publiskās upes un ezeri) no kaimiņvalstu puses, kā arī tiks nodrošināta savlaicīga palīdzības sniegšanas iespēja nelaimē nonākušām personām.
Minētā ietvaros projektā ietvertie nekustamie īpašumi tiks pakļauti atsavināšanas procesam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.
Ievērojot minēto Valsts robežsardze uzskata, ka pēc patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas robežsargu reaģēšanas spējas noteikti kļūs ievērojami operatīvākas un efektīvākas, tajā skaitā:
1) Gar Sitas ezeru, no 359. līdz 360. robežzīmei, gar Beļānu ezeru, no 343. līdz 344. robežzīmei, gar Dolgojes ezeru, no 146. un 147. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni divas reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
2) No 137. līdz 138. robežzīmei, 155. robežzīmes apvidū robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni četras reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
3) No 142. līdz 143. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni deviņas reizes.
4) No 161. līdz 164. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni sešpadsmit reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
5) No 134. līdz 136. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni desmit reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
6) Gar Robežupi (no Baltkrievijas Republikas puses: Rubiež), no 185. līdz 188. robežzīmei robežsarga reaģēšanas spējas palielināsies aptuveni divdesmit divas reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.
Tātad, tiks sasniegti šādi rezultāti: 1) Būtiski paaugstināsies robežuzraudzības kapacitāte, nodrošinot iespēju pēc iespējas īsākā laikā posmā konstatēt, vajāt un nepieciešamības gadījumā aizturēt likumpārkāpējus, kā arī 2) tiks optimizēta un racionāli īstenota Valsts robežsardzes personāla un tehnisko resursu izmantošana. Minētie ieguvumi ir tiešā veidā saistīti ar robežapsardzības sistēmas efektīvu pastāvēšanu.
Tehnisko līdzekļu kapacitāte nodrošinās uztveramību līdz pat valsts robežas joslai, ja tie tiks izvietoti patrulēšanas joslā. Minētajos posmos, atkarībā no nepieciešamības, būs jāveic robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošana un uzturēšana.
Vienlaikus tiks veicināta savlaicīga tehnogēna rakstura katastrofu seku novēršana publiskajos ūdeņos (publiskās upes un ezeri) no kaimiņvalstu puses, kā arī tiks nodrošināta savlaicīga palīdzības sniegšanas iespēja nelaimē nonākušām personām.
Minētā ietvaros projektā ietvertie nekustamie īpašumi tiks pakļauti atsavināšanas procesam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantu jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu, nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem, un minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm. Līdzīgs tiesiskais regulējums ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Vienlaikus, atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantam nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte, un nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Ievērojot minēto, valsts robežas neaizskaramība, kas ir cieši saistīta ar valsts teritoriālo integritāti, ir nacionālās drošības sastāvdaļa, un minētais ir neatņemama sabiedrības interese.
Vienlaikus, arī pamatota patrulēšanas joslas izveidošana ir neatņemama valsts robežas drošības sastāvdaļa, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību un novērstu valsts apdraudējumu, un līdz ar to patrulēšanas joslas noteikšana un īpašuma atsavināšana patrulēšanas joslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts robežas drošība. Minēto ierobežojumu noteikšana ir tiešā veidā saistīta ar robežapsardzības sistēmas pastāvēšanu, kas sevī ietver efektīvu robežuzraudzības veikšanu, un kopumā valsts robežas drošību (jeb sabiedrības interešu nodrošināšanu) Latvijas Republikas un pārējo Šengenas līguma dalībvalstu interesēs.
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 1. panta 6. punktu tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Zvejniecības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla, savukārt, 9. panta sestās daļas 3. punkts paredz, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta arī robežapsardzībai. Zvejniecības likuma 9. panta septītā daļa nosaka, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Ievērojot minēto, ar vai bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, tauvas joslu ir paredzēts izmantot tikai robežsargu kājnieku patruļām. Savukārt robežuzraudzības pasākumu īstenošana, pārvietojoties ar kvadricikliem, motocikliem un sniega motocikliem tauvas joslā praktiski nav iespējama, arī ņemot vērā apstākli, ka tā nav paredzēta šādiem uzdevumiem, un ar tiem saistītām slodzēm, kā arī robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanai.
Noteikumu 26. punkts nosaka, ka patrulēšanas joslas iekārtošanai un uzturēšanai veic attīrīšanu no krūmiem un to saknēm, zāles pļaušanu, koku izciršanu un attīrīšanu no koku saknēm, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai utt., tas pats attiecās arī uz robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu. Šādas darbības nav atrunātas Zvejniecības likumā attiecībā uz tauvas joslu, kas nozīmē, ka tajā nav iespējams izveidot robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, t.i. - patrulēšanas joslas, un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu valsts robežas uzraudzību un kontroli.
Robežas likuma 13. panta septītā daļa nosaka, ka teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla, un robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa, un ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu, ciktāl tas nepieciešams valsts robežas redzamības nodrošināšanai. Ievērojot minēto, tauvas joslas izmantošana robežuzraudzībai šajā gadījumā ir iespējama būtiski ierobežotā apjomā, savukārt, lai nodrošinātu robežuzraudzības pasākumu īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem, un, lai attiecīgi reaģētu uz tādiem draudiem kā nelegālā imigrācija un organizētā noziedzība (piem., nelikumīga akcīzes preču un personu pārvietošana pāri valsts robežai), būtiska ir valsts ārējās robežas stiprināšana.
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2. pantu nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības vajadzībām, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Ievērojot Ārlietu ministrijas publiski sniegto informāciju, Baltkrievija no konstruktīva partnera ir kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, izvēršot hibrīduzbrukumu Latvijas un Eiropas Savienības robežai, kā arī aktīvi atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu (https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-baltkrievijas-republikas-divpusejas-attiecibas). Saistībā ar minēto hibrīduzbrukumu (mākslīgi radīta migrantu plūsma) ir pieņemts Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 ,,Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu’’ (spēkā līdz 2023. gada 10. maijam). Vienlaikus, šobrīd nav skaidri progrozējama minētā hibrīduzbrukuma attīstība (notiek 19 mēnešus), Krievijas (Baltkrievijas sabiedrotās) agresijas pret Ukrainu (notiek 12 mēnešus) izbeigšanās, kā arī politiskā kursa izmaiņas (demokrātiskas reformas) minētajās valstīs, kas savukārt rada pastāvīgus draudus Latvijas Republikai no minēto valstu, ieskaitot Baltkrievijas puses. Šobrīd Valsts robežsardzes rīcībā esošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošana uz ārējās robežas ir būtiski ierobežota, jo nav radīti nepieciešamie apstākļi, proti nav izveidota patrulēšanas josla, lai nodrošinātu netraucētu robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošanu vietās, kur nav plānots izveidot valsts robežas joslu. Kā pierādījusi Eiropas Savienības dalībvalstu labākā prakse, lai garantētu efektīvu valsts robežas uzraudzības sistēmas funkcionēšanu, nepieciešams ierīkot ārējo robežu tādā veidā, lai nodrošinātu nekavējošas Valsts robežsardzes amatpersonu reaģēšanas spējas, kā rezultātā būs iespējams ātrāk atklāt un aizturēt personas, kuras nelikumīgi mēģina šķērsot ārējo robežu. Ievērojot minēto, kā arī Robežas likuma 13. panta devītās daļas 1. teikumā noteikto, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, ir lietderīga attiecīgo nekustamo īpašumu ilgtermiņa pielāgošana realitātei un nākotnes apdraudējumiem, un minētā sakarā nav lietderīga citu nekustamā īpašuma izmantošanas veidu (piemēram, servitūta, nomas) piemērošana, jo sevišķi tāpēc, ka to raksturs dod personai cerības uz zemes izmantošanas terminēto raksturu, vienlaikus, tāds šobrīd nav paredzams.
Saskaņā ar Robežas likuma 14.1 pantu personu uzturēšanās patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā ir aizliegta, izņemot noteiktus gadījumus, savukārt, ievērojot minētā likuma 29. panta pirmo un pirmo prim daļu Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Ievērojot minēto un patrulēšanas joslas atrašanās vietu (ārējā robeža ar Baltkrievijas Republiku), nepieciešams nodrošināt attiecīgo teritoriju ierobežotu un kontrolētu piekļuvi.
Atbilstoši Robežas likuma 14.1 panta 3. punktam personu uzturēšanās patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā joprojām būs iespējama, ja būs saņemta Robežas likuma 18. pantā minētā terminētā caurlaide ar norādi, ka personai ir tiesības uzturēties patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Vienlaikus, šādas caurlaides institūts radīs administratīvo slogu gan Valsts robežsardzei, gan arī personai un ar to saistītām personām (piemēram, apmeklētājiem). Vienlaikus, ievērojot Robežas likuma 18. panta piektās daļas regulējumu, noteiktos gadījumos caurlaides piešķiršanas var tikt atteikta.
Ņemot vērā patrulēšanas joslas izbūves gar publiskajiem ūdeņiem plānošanu, papildus jānorāda, ka iekārtojot patrulēšanas joslu, plānots norobežot tās lietošanas tiesības, proti, ievērojot Robežas likumā noteiktos ierobežojumus, plānots atļaut personu piekļūšanu pie ezeriem, šķērsojot patrulēšanas joslu, savukārt pārvietoties pa patrulēšanas joslu ar Valsts robežsardzes dienestu nesaistītiem transportlīdzekļiem plānots aizliegt, izvietojot uz patrulēšanas joslas attiecīgas ceļu satiksmi regulējošas ceļa zīmes. Norādīto jautājumu atstājot bez ievērības, Valsts robežsardzei radīsies papildus slogs un nelietderīgs personāla resursu patēriņš, veicot personu kontroli, kuras izmantos patrulēšanas joslu piekļūšanai ezera krastam (atpūtai, zvejai). Patrulēšanas josla tiek plānota kustībai vienā virzienā, tādējādi, ja uz patrulēšanas joslas tiks novietots transportlīdzeklis, tās izmantošana var būt neiespējama. Vienlaikus, visos posmos, izņemot posmus gar ezeriem, plānots izbūvēt žogu.
Apkopojot informāciju par Valsts robežsardzes izsniegtajām speciālajām terminētajām caurlaidēm (turpmāk – Caurlaides), tika konstatēts, ka 2022. gadā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā tika pieņemti 5383 lēmumi izsniegt Caurlaidi un tika sastādīti 559 lēmumi atteikt izsniegt Caurlaidi. Caurlaides tika izsniegtas saimniecisko darbu veikšanai (pārsvarā saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi), kā arī citiem ar atpūtu un tūrismu nesaistītiem mērķiem. Salīdzinājumam: 2020. gadā Silenes robežšķērsošanas vietā tika izsniegtas 4600 Caurlaides tūrisma nolūkiem, no tām 2711 gadījumos kā mērķis tika norādīta zveja.
Papildus norādāms, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā lēmums izsniegt vai atteikt Caurlaides izsniegšanu tiek pieņemts individuāli atkarībā no personas mērķiem uzturēties pierobežas joslā, termiņa, personu skaita, plānotās uzturēšanās vietas u.c.
Vienlaikus, arī pamatota patrulēšanas joslas izveidošana ir neatņemama valsts robežas drošības sastāvdaļa, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību un novērstu valsts apdraudējumu, un līdz ar to patrulēšanas joslas noteikšana un īpašuma atsavināšana patrulēšanas joslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts robežas drošība. Minēto ierobežojumu noteikšana ir tiešā veidā saistīta ar robežapsardzības sistēmas pastāvēšanu, kas sevī ietver efektīvu robežuzraudzības veikšanu, un kopumā valsts robežas drošību (jeb sabiedrības interešu nodrošināšanu) Latvijas Republikas un pārējo Šengenas līguma dalībvalstu interesēs.
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 1. panta 6. punktu tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Zvejniecības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla, savukārt, 9. panta sestās daļas 3. punkts paredz, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta arī robežapsardzībai. Zvejniecības likuma 9. panta septītā daļa nosaka, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Ievērojot minēto, ar vai bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, tauvas joslu ir paredzēts izmantot tikai robežsargu kājnieku patruļām. Savukārt robežuzraudzības pasākumu īstenošana, pārvietojoties ar kvadricikliem, motocikliem un sniega motocikliem tauvas joslā praktiski nav iespējama, arī ņemot vērā apstākli, ka tā nav paredzēta šādiem uzdevumiem, un ar tiem saistītām slodzēm, kā arī robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanai.
Noteikumu 26. punkts nosaka, ka patrulēšanas joslas iekārtošanai un uzturēšanai veic attīrīšanu no krūmiem un to saknēm, zāles pļaušanu, koku izciršanu un attīrīšanu no koku saknēm, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai utt., tas pats attiecās arī uz robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu. Šādas darbības nav atrunātas Zvejniecības likumā attiecībā uz tauvas joslu, kas nozīmē, ka tajā nav iespējams izveidot robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, t.i. - patrulēšanas joslas, un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu valsts robežas uzraudzību un kontroli.
Robežas likuma 13. panta septītā daļa nosaka, ka teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla, un robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa, un ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu, ciktāl tas nepieciešams valsts robežas redzamības nodrošināšanai. Ievērojot minēto, tauvas joslas izmantošana robežuzraudzībai šajā gadījumā ir iespējama būtiski ierobežotā apjomā, savukārt, lai nodrošinātu robežuzraudzības pasākumu īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem, un, lai attiecīgi reaģētu uz tādiem draudiem kā nelegālā imigrācija un organizētā noziedzība (piem., nelikumīga akcīzes preču un personu pārvietošana pāri valsts robežai), būtiska ir valsts ārējās robežas stiprināšana.
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2. pantu nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības vajadzībām, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Ievērojot Ārlietu ministrijas publiski sniegto informāciju, Baltkrievija no konstruktīva partnera ir kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, izvēršot hibrīduzbrukumu Latvijas un Eiropas Savienības robežai, kā arī aktīvi atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu (https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-baltkrievijas-republikas-divpusejas-attiecibas). Saistībā ar minēto hibrīduzbrukumu (mākslīgi radīta migrantu plūsma) ir pieņemts Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 ,,Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu’’ (spēkā līdz 2023. gada 10. maijam). Vienlaikus, šobrīd nav skaidri progrozējama minētā hibrīduzbrukuma attīstība (notiek 19 mēnešus), Krievijas (Baltkrievijas sabiedrotās) agresijas pret Ukrainu (notiek 12 mēnešus) izbeigšanās, kā arī politiskā kursa izmaiņas (demokrātiskas reformas) minētajās valstīs, kas savukārt rada pastāvīgus draudus Latvijas Republikai no minēto valstu, ieskaitot Baltkrievijas puses. Šobrīd Valsts robežsardzes rīcībā esošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošana uz ārējās robežas ir būtiski ierobežota, jo nav radīti nepieciešamie apstākļi, proti nav izveidota patrulēšanas josla, lai nodrošinātu netraucētu robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošanu vietās, kur nav plānots izveidot valsts robežas joslu. Kā pierādījusi Eiropas Savienības dalībvalstu labākā prakse, lai garantētu efektīvu valsts robežas uzraudzības sistēmas funkcionēšanu, nepieciešams ierīkot ārējo robežu tādā veidā, lai nodrošinātu nekavējošas Valsts robežsardzes amatpersonu reaģēšanas spējas, kā rezultātā būs iespējams ātrāk atklāt un aizturēt personas, kuras nelikumīgi mēģina šķērsot ārējo robežu. Ievērojot minēto, kā arī Robežas likuma 13. panta devītās daļas 1. teikumā noteikto, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz zemi patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, ir lietderīga attiecīgo nekustamo īpašumu ilgtermiņa pielāgošana realitātei un nākotnes apdraudējumiem, un minētā sakarā nav lietderīga citu nekustamā īpašuma izmantošanas veidu (piemēram, servitūta, nomas) piemērošana, jo sevišķi tāpēc, ka to raksturs dod personai cerības uz zemes izmantošanas terminēto raksturu, vienlaikus, tāds šobrīd nav paredzams.
Saskaņā ar Robežas likuma 14.1 pantu personu uzturēšanās patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā ir aizliegta, izņemot noteiktus gadījumus, savukārt, ievērojot minētā likuma 29. panta pirmo un pirmo prim daļu Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana vai pārvietošana ir aizliegta. Ievērojot minēto un patrulēšanas joslas atrašanās vietu (ārējā robeža ar Baltkrievijas Republiku), nepieciešams nodrošināt attiecīgo teritoriju ierobežotu un kontrolētu piekļuvi.
Atbilstoši Robežas likuma 14.1 panta 3. punktam personu uzturēšanās patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā joprojām būs iespējama, ja būs saņemta Robežas likuma 18. pantā minētā terminētā caurlaide ar norādi, ka personai ir tiesības uzturēties patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Vienlaikus, šādas caurlaides institūts radīs administratīvo slogu gan Valsts robežsardzei, gan arī personai un ar to saistītām personām (piemēram, apmeklētājiem). Vienlaikus, ievērojot Robežas likuma 18. panta piektās daļas regulējumu, noteiktos gadījumos caurlaides piešķiršanas var tikt atteikta.
Ņemot vērā patrulēšanas joslas izbūves gar publiskajiem ūdeņiem plānošanu, papildus jānorāda, ka iekārtojot patrulēšanas joslu, plānots norobežot tās lietošanas tiesības, proti, ievērojot Robežas likumā noteiktos ierobežojumus, plānots atļaut personu piekļūšanu pie ezeriem, šķērsojot patrulēšanas joslu, savukārt pārvietoties pa patrulēšanas joslu ar Valsts robežsardzes dienestu nesaistītiem transportlīdzekļiem plānots aizliegt, izvietojot uz patrulēšanas joslas attiecīgas ceļu satiksmi regulējošas ceļa zīmes. Norādīto jautājumu atstājot bez ievērības, Valsts robežsardzei radīsies papildus slogs un nelietderīgs personāla resursu patēriņš, veicot personu kontroli, kuras izmantos patrulēšanas joslu piekļūšanai ezera krastam (atpūtai, zvejai). Patrulēšanas josla tiek plānota kustībai vienā virzienā, tādējādi, ja uz patrulēšanas joslas tiks novietots transportlīdzeklis, tās izmantošana var būt neiespējama. Vienlaikus, visos posmos, izņemot posmus gar ezeriem, plānots izbūvēt žogu.
Apkopojot informāciju par Valsts robežsardzes izsniegtajām speciālajām terminētajām caurlaidēm (turpmāk – Caurlaides), tika konstatēts, ka 2022. gadā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā tika pieņemti 5383 lēmumi izsniegt Caurlaidi un tika sastādīti 559 lēmumi atteikt izsniegt Caurlaidi. Caurlaides tika izsniegtas saimniecisko darbu veikšanai (pārsvarā saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi), kā arī citiem ar atpūtu un tūrismu nesaistītiem mērķiem. Salīdzinājumam: 2020. gadā Silenes robežšķērsošanas vietā tika izsniegtas 4600 Caurlaides tūrisma nolūkiem, no tām 2711 gadījumos kā mērķis tika norādīta zveja.
Papildus norādāms, ka izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā lēmums izsniegt vai atteikt Caurlaides izsniegšanu tiek pieņemts individuāli atkarībā no personas mērķiem uzturēties pierobežas joslā, termiņa, personu skaita, plānotās uzturēšanās vietas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts robežas posma, kurā plānots noteikt patrulēšanas joslu, apmeklētāji.
Ietekmes apraksts
Personām būs nepieciešams no Valsts robežsardzes saņemt Robežas likuma 18. pantā minēto terminēto caurlaidi.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personām būs nepieciešams no Valsts robežsardzes saņemt Robežas likuma 18. pantā minēto terminēto caurlaidi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekts tiks īstenots finansējuma ietvaros, kas plānots Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” valsts robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai 2023., 2024. un 2025. gadam, vai finansējuma ietvaros, kas atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktajam plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” un kas atbilstoši faktiski nepieciešamajam tiks pārdalīts valsts robežas infrastruktūras izbūvei un īpašumtiesību sakārtošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai no 24.02.2023. līdz 10.03.2023. tika dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par projektu tā saskaņošanas stadijā. Sabiedrības viedoklis netika saņemts.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks veicināta robežapsardzības sistēmas īstenošana.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Teritorijas, kurās noteikta patrulēšanas josla, būs ierobežotas darbības uz attiecīgās teritorijas attīstības daudzveidību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personu pārvietošanās teritorijās, kurās plānots noteikt patrulēšanas josla, tiks reglamentēta un noteiktos gadījumos liegta.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi