Anotācija (ex-ante)

Pieņemt un apstiprināt memorandu par pienākumiem, kas jāuzņemas Latvijas Republikas valdībai un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (turpmāk – FAO) saistībā ar Eiropas Iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komisijas (turpmāk – EIFAAC) 33. sesiju (turpmāk – memorands), tādējādi sekmējot veiksmīgu EIFAAC 33. sesijas organizēšanu un norisi, kā arī pilnvarot zemkopības ministru Armandu Krauzi parakstīt memorandu valdības vārdā.

Vispārējā kārtība

Tradicionāli katru otro gadu kāda no EIFAAC dalībvalstīm rīko zinātnisko simpoziju un dalībvalstu pārstāvju sesiju pēc simpozija. Tā, piemēram, 2017. gadā EIFAAC simpozijs un sesija notika Polijā, 2019. gadā – Vācijā, 2022. gadā – Īrijā, 2024. gadā – Horvātijā. Latvijā šāds simpozijs un sesija vēl nav rīkoti, kaut gan valsts darbojas EIFAAC kopš neatkarības atgūšanas. Latvija no 1991. gada ir FAO dalībvalsts. 

EIFAAC misija ir veicināt Eiropas iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, resursu izmantošanu, saglabāšanu, atjaunošanu un atbildīgu pārvaldību saskaņā ar FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa un citu atbilstošo starptautisko instrumentu mērķiem un principiem un atbalstīt ilgtspējīgus ekonomiskos, sociālos un atpūtas pasākumus šo mērķu sasniegšanai:
1) nodrošināt zinātnisko padomu, nepieciešamo informāciju un reģionālo koordināciju;
2) nodrošināt lēmumu pieņēmēju līdzdalību un komunikāciju;
3) nodrošināt efektīvu zinātni un izpēti.
EIFAAC dalībvalstis ir Albānija, Austrija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Izraēla, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Moldova, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija, Lielbritānija un atsevišķi arī kopumā Eiropas Savienība.
EIFAAC pētniecība: EIFAAC projektus finansē dalībvalstis, un tos uzrauga EIFAAC Tehniskā un zinātniskā komiteja. Projektu priekšlikumus var iesniegt izskatīšanai jebkura dalībvalsts, donors, partnerorganizācija, neatkarīga partneriestāde vai Tehniskā un zinātniskā komiteja.
Projektiem jābūt saistītiem ar vienu no septiņiem EIFAAC stratēģiskajiem mērķiem:
• zvejniecības un akvakultūras pārvaldības principi un jautājumi;
• iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras mijiedarbība un konfliktu novēršana vai atrisināšana;
• iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras pārrobežu un starpnozaru pārvaldības un juridisko aspektu saskaņošana;
• vides un sugu aizsardzība un atjaunošana;
• iekšējo ūdeņu zvejniecības un akvakultūras tirdzniecības un ekonomiskie aspekti;
• datu un informācijas sistēmas labākai lēmumu pieņemšanai;
• klimata pārmaiņas.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR) ir izrādījusi iniciatīvu un izteikusi FAO piedāvājumu EIFAAC simpoziju un dalībvalstu 33. sesiju pēc tā organizēt Latvijā 2026. gada 7.–9. oktobrī. EIFAAC simpoziju institūts BIOR organizēs 2026. gada 5.–7. oktobrī.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Zemkopības ministrijas nolikums" 10.9. apakšpunktu institūts BIOR ir Zemkopības ministrijas padotības iestāde. 
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu izdotā institūta BIOR nolikuma 1. punktā noteiktajam institūts BIOR ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona. Šī nolikuma 6.9. apakšpunkts noteic vienu no institūta BIOR funkcijām, kas ir atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas intereses un īstenot starptautisko zinātnisko sadarbību, piedaloties un organizējot zinātniskās konferences, seminārus un citus ar zinātnisko darbību saistītus pasākumus.

Nē

Nē

Jā

Latvija kopš 1991. gada ir ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dalībvalsts.