Anotācija

25-TA-2029: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Vilbergi" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai atsavināt nekustamā īpašuma "Vilbergi" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8056 001 0103) (turpmāk arī – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0224) (turpmāk arī – Zemes vienība) daļu 0,1357 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt koīpašniekiem piederoša nekustamā īpašuma "Vilbergi" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8056 001 0103) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0224) daļu 0,1357 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujā Nr. BIS-BL-597141-455 Ātrgaitas dzelzceļa ’’Rail DS2 posma "Vangaži – Salaspils – Misa" apakšposms DPS3", būvatļauja Nr. 4, Rail Baltica projekta īstenošanai Nekustamā īpašuma daļa būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā būvniecībai un saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes autoceļa (autoceļa nodalījuma josla) būvniecībai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 107, kur norādīts, ka Nekustamais īpašums Vilbergi atrodas “Vilbergi”, Daugmale, Daugmales pagasts, Ķekavas novads, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas divām fiziskām personām (turpmāk – Kopīpašnieki).
Nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0103 - 12,76 ha platībā;
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224 - 1,07 ha platībā.
Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0103 atrodas sešas zemesgrāmatā ierakstītas būves - dzīvojamā māja (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 001), kūts (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 002), pagrabs (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 003), šķūnis (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 004), tualete (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 005), saimniecības ēka (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 006) un trīs zemesgrāmatā neierakstītas būves (kadastra apzīmējums 8056 001 0103 007, 8056 001 0103 008 un 8056 001 0103 009). Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0103 ar Rail Baltica projektu netiek skarta.
Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224, kas tiek skarta ar Rail Baltica projektu, nav apbūvēta.
Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224 ir apgrūtināta ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
1) Daugavas aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 1,07 ha;
2) aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētas un ciemiem līdz 20 kV – 0,03 ha;
3) ceļa servitūta teritorija - 0,01 ha.
Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību - servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā (Nekustamā īpašuma nodalījuma I daļas 1.iedaļas ieraksti Nr.9.1., 9.2. un 9.3.) Nekustamajam īpašumam par labu ir nostiprināti vairāki ceļa servitūti, kur kalpojošie nekustamie īpašumi ir “Pogas”, “Alksnāji” un “Krasti” Daugmales pagastā, bijušajā Rīgas rajonā (Ķekavas novads).
Izvērtējot kalpojošo nekustamo īpašumu atrašanās vietas, konstatēts, ka šie nekustamie īpašumi pieguļ ar Rail Baltica projektu neskartai Nekustamo īpašumu veidojošai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0103, neietekmējot Rail Baltica projekta ietvaros plānoto būvdarbu izpildi.
Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā (Nekustamā īpašuma nodalījuma III daļas 1.iedaļas ieraksts Nr. 6.1.) Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ceļa servitūtu, kas nodibināts par labu īpašumam “Miermalas” Daugmales pagastā, bijušajā Rīgas rajonā (Ķekavas novads). Šis nekustamais īpašums pieguļ ar Rail Baltica projektu neskartai Nekustamo īpašumu veidojošai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0103 un Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi neaizskar tā īpašnieku intereses.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības, hipotēkas vai aizlieguma atzīmes.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) par Zemes vienību veikti ieraksti:
1. reģistrēti apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija (7315030100) – 0,01 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317010100) – 0,0148 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317020100) – 0,0148 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050101) – 0,0385 ha;
- Daugavas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (7311020107) – 1,0691 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317030100) – 0,0533 ha;
2. noteikts lietošanas mērķis “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101);
3. lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 1,06 ha, t.sk. aramzemes platība 1,06 ha, no tām meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 0,77 ha, zemes zem ceļiem platība 0,01 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.

Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 0,1357 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 0,9343 ha platībā.
Atbilstoši 2025. gada 2. aprīļa Ķekavas novada pašvaldības sniegtajai informācijai (vēstule Nr. 1-7.1/25/1008) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu  8056 001 0224 atlikušajai daļai 2a (0,9343 ha) saskaņā ar Ķekavas novada teritorijas plānojumu (administratīvai teritorijai līdz 01.07.2021), kas apstiprināts ar Ķekavas novada domes 2023. gada 22. marta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-2/2023 “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk - Teritorijas plānojums), noteikta funkcionālā zona - Lauksaimniecības teritorija (L). Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam, minētā zemes vienības daļa nav izmantojama patstāvīgi atbilstoši Pašvaldības Teritorijas plānojumam. Tas pamatojams ar to, ka katras zemes vienības daļas platība ir mazāka kā noteikts Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 65. punktā, kur noteikts, ka lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 2 ha.
Līdz ar to Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 0,9343 ha nav veidojama kā atsevišķa zemes vienība un nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai - zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224, 0,9343 ha platībā, Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros ir paredzēta piekļuve no projektēta pašvaldības nozīmes autoceļa.

2025. gada 5. aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu nosūtīja Kopīpašniekiem paziņojumu Nr. 2.3.N/2025-1146 un Nr. 2.3.N/2025-1146 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Vilbergi” Daugmalē, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0103, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai” (turpmāk – Atsavināšanas paziņojums).
Atsavināšanas paziņojumā Kopīpašnieki informēti par nepieciešamību atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224, 1,0700 ha platībā (Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamā platība aptuveni 0,1357 ha un papildus saskaņā ar Atsavināšanas likuma 6. panta pirmo daļu iegūstamā platība aptuveni 0,9343 ha) sabiedrības vajadzībām Rail Baltica projekta īstenošanai, kā arī lūgti informēt Institūciju, vai vēlas saglabāt savā īpašumā Zemes vienības daļu 0,9343 ha platībā.
2025. gada 6. maijā Institūcijā saņemtas Kopīpašnieku elektroniski parakstītas vēstules, kurās Kopīpašnieki informēja, ka vēlas izmantot savas tiesības paturēt īpašumā Zemes vienības daļu 0,9343 ha platībā.
2025. gada 9. maijā Institūcija nosūtīja Kopīpašniekiem paziņojumu Nr. 2.3.N/2025-1412 un Nr. 2.3.N/2025-1413 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma “Vilbergi” Daugmalē, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0103, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”.

Institūcijā 2025. gada 6. jūnijā saņemts viena no Kopīpašniekiem e-pasts (adresēts vērtētājam) ar šādu informāciju:
1) 1994. gadā mēs denacionalizācijas rezultātā ieguvām tiesības atgūt mūsu vecvecākiem piederošo nekustamo īpašumu, un pašvaldība mums ierādīja brīvu nekustamo īpašumu, t.sk. zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224.
2) Rīgas rajona padome mūsu nekustamajam īpašumam uzlika apgrūtinājumu, ar kuru mēs vairs nevarējām īstenot savas tiesības brīvi rīkoties ar šo īpašumu ņemot vērā paredzēto tilta izbūvi.
3) Augstāk minētais apgrūtinājums tika uzlikts 2007. gadā atbilstoši Daugmales pagasta padomes teritorijas plānojumam. Mūsu nekustamajam īpašumam noteica "Savrupmāju retinātās dzīvojamās apbūves teritoriju" un "Savrupmāju mežaparkā dzīvojamās apbūves teritorijas ciemos un viensētu puduros", savukārt zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224 iekļāva "Turpmākās izpētes teritorija" statusā (t.i. "iekonservēja līdz tilta izbūvei").
4) Es par augstāk minēto ierobežojumu uzlikšanu iesniedzu sūdzību Satversmes tiesā un saņēmu lēmumu, ka valstij un pašvaldībai ir tiesības sabiedrības labā atsavināt īpašumu, ierādot līdzvērtīgu īpašumu vai arī nodrošinot atbilstošu kompensāciju, un šī īpašuma vērtību noteikšanai būtu jāņem vērā nosacījumi, kādi tie būtu pirms apgrūtinājuma uzlikšanas. Šajā gadījumā šī zemes vienība būtu jāvērtē nevis kā "Turpmākās izpētes teritorija", kas paredzēta Rīgas rajona plānojuma grafiskajā daļā - šķērsojums pāri Daugavai, bet gan tāda kāda tā būtu bez šāda ierobežojuma uzlikšanas.
Pielikumā pievienoju dokumentus, kas apliecina tiesības ierobežošanas uzlikšanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224:
1) Daugmales pagasta teritorijas plānoto / atļauto izmantošanas grafisko plānu;
2) Rīgas rajona Daugmales pagasta teritorijas plānojumu 2007. gada - 2019. gadam 1. daļu - skat. 135. lpp Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas skaidrojumu;
3) Rīgas rajona Daugmales pagasta teritorijas plānojumu 2007. gada - 2019. gadam Apbūves noteikumi 3. daļu - skat. 95. lpp Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas skaidrojumu.
Balsoties uz augstāk minēto, lūdzu, novērtējot zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224, pieņemt, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224 izmantošanas veids ir tāds pats, kāds tas ir pārējam nekustamam īpašumam “Vilbergi” Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8056 001 0103, t.i. "savrupmāju apbūves teritorija" uz 2025. gada 6. jūniju.
Papildus, novērtējot zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224, ņemt vērā šādus faktus:
1) Zemes vienībai ir pievilkta elektrība. Mēs kopā ar kaimiņiem ievilkām 3 fāzes, par ko mēs atsevišķi maksājām Latvenergo (šis bija maksas pakalpojums, ko mums vajadzēja maksāt atsevišķi no mūsu puses);
2) Zemes vienībai ir izveidots piebraucamais ceļš, kur vairāku gadu gaitā tika investēti būtiski līdzekļi;
3) Zemes vienība atrodas 50 m attālumā no Daugavas. Ar zemes kaimiņu ir vienošanās par brīvu piekļuvi līdz Daugavai.
Institūcija 2025. gada 20. jūnijā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1880 un Nr. 2.3.N/2025-1881 informēja Kopīpašniekus, ka vērtētājs, nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību, ir ņēmis vērā viena no Kopīpašnieka skaidrojumu saistībā ar apgrūtinājumu noteikšanu Nekustamajam īpašumam, Kopīpašnieku līdzdarbību elektroapgādes un piebraucamā ceļa nodrošināšanā, izvērtējis konkrētos apstākļus un secinājis, ka Nekustamā īpašuma daļai vērtības samazinājuma koeficients nav piemērojams.
Nekustamā īpašuma Kopīpašnieki iebildumus nav snieguši un prasījumus nav pieteikuši.

Institūcija 2025. gada 9. jūnijā saņēma Kopīpašnieku 2025. gada 9. jūnija iesniegumu (datēts ar 07.06.2025.), kurā Kopīpašnieki informēja, ka, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmo daļu, par Nekustamā īpašuma daļu vēlas saņemt taisnīgu atlīdzību kompensācijas veidā, kas nodrošina citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu iegūšanu.
Iesniegumā kā iespējamie kompensācijas objekti tika norādīti vairāki nekustamie īpašumi, par kuriem Kopīpašnieki rakstīja, ka jebkuru no šiem īpašumiem viņi piekristu iegūt kā atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Institūcija 2025. gada 12. jūnijā ir vērsusies Ķekavas novada pašvaldībā (vēstule Nr. 2.3.N/2025-1792) un lūgusi izvērtēt, vai būtu iespējams nodot konkrētos īpašumus bez atlīdzības valstij Satiksmes ministrijas personā Rail Baltica projekta īstenošanas nodrošināšanai, lai tos izmantotu kā atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Institūcija 2025. gada 27. jūnijā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1948 nosūtīja Ķekavas novada pašvaldībai papildu informāciju par Nekustamā īpašuma daļas viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un aicināja Ķekavas novada pašvaldību sniegt atbalstu nepieciešamās informācijas apkopošanai, lai saziņā ar Kopīpašniekiem panāktu normatīvajiem aktiem atbilstošu vienošanos, vai secinātu, ka salīdzināmie nekustamie īpašumi nav līdzvērtīgi, balstoties arī uz Ķekavas novada pašvaldības viedokli.
Institūcija vērsa pašvaldības uzmanību, ka secinājumam par apmaiņai izmantojamā nekustamā īpašuma līdzvērtīgumu pamatā ir jābalstās uz kritēriju par salīdzināmo īpašumu tirgus vērtībām, kuru starpība nevar pārsniegt 20% (skatīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. pantu), izņemot, ja apmaiņai tiek piedāvāts mazvērtīgāks īpašums.
2025. gada 21. jūlijā Institūcijā saņemta Ķekavas novada pašvaldības vēstule Nr. 1-7.1/25/2195, savukārt 2025. gada 22. jūlijā saņemta vēstule Nr. 1-7.1/25/2242, kurās pašvaldība informēja Institūciju, ka diviem no Kopīpašnieku izvēlētajiem nekustamajiem īpašumiem tirgus vērtība ir noteikta 54,54 EUR par vienu zemes kvadrātmetru. Līdz ar to nekustamie īpašumi nav līdzvērtīgi Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai un neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta kritērijiem. Savukārt, citi divi nekustamie īpašumi saglabājami pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Minētie nekustamie īpašumi ilgtermiņā ir paredzēti attīstībai, tai skaitā Vedmeru parka izveidei Dzintaru ciemā, saskaņā ar Ķekavas novada labiekārtojuma plānu, paredzot tos izmantot funkcionāli saistītas publiskās infrastruktūras attīstībai, piemēram, stāvvietu izveidei.
Pašvaldība norādīja, ka Institūcijas iesniegumi tika skatīti 2025. gada 15. jūlija Īpašumu un saimnieciskās darbības komitejas sēdē, kurā iepazīstoties ar izteiktajiem lūgumiem un pašvaldības īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri būtu potenciāli līdzvērtīgi un nododami bez atlīdzības valstij Satiksmes ministrijas personā Rail Baltica projekta īstenošanai, lai tos izmantotu kā atlīdzības kompensācijas veidu, kā arī, lai ievērotu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. pantu, tika pieņemts atzinums – piedāvāt kā kompensācijas īpašumu zemes gabalu Ausma 40 (kadastra Nr. 8070 018 1868), kas atrodas Dzērumos, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk – Pašvaldības piedāvājums).
2025. gada 29. jūlija Institūcija vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2219 informēja Kopīpašniekus par Ķekavas novada pašvaldības sniegtajām atbildēm un lūdza izvērtēt Pašvaldības piedāvājumu un rakstveidā informēt Institūciju par pieņemto lēmumu, tas ir, vai Kopīpašnieki piekrīt, ka nekustamais īpašums “Ausma 40”, kadastra numurs 8070 018 1868,  kas atrodas Dzērumos, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, varētu tikt izmantots kā kompensācijas īpašums par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Vienlaikus Institūcija informēja, ka trīs no Kopīpašnieku iesniegumā minētajiem īpašumiem pēc to raksturojošiem datiem nevar tikt uzskatīti par līdzvērtīgiem nekustamiem īpašumiem atsavināmai Nekustamā īpašuma daļai – divi ir apbūvēti, savukārt viens vairāk nekā piecas reizes lielāks par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu.
Institūcijā 2025. gada 12. augustā saņemta Kopīpašnieku atbildes vēstule ar informāciju, ka 2025. gada 4. augustā Kopīpašnieki veica nekustamā īpašuma “Ausma 40” (kadastra numurs 8070 018 1868) Dzērumos, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, apskati dabā un konstatēja, ka šī īpašuma lielākā daļa ir applūdusi, t.sk. piebraucamais ceļš nebija izbraucams, un tajā būtu nepieciešams investēt būtiskus līdzekļus, lai novadītu grunts ūdeņus un paceltu īpašuma zemes līmeni, kas nodrošinātu tā izmantošanu.
Tāpat Kopīpašnieki izteica viedokli, ka piedāvātais kompensējamais īpašums ir vairāk kā divas reizes mazāks par atsavināmo īpašumu un nav līdzvērtīgs Nekustamā īpašuma daļai.
Kopīpašnieki lūdza izvērtēt, vai Institūcijas īpašumā ir kāds līdzvērtīgs īpašums, kuru būtu iespējams piedāvāt kā kompensāciju. Gadījumā, ja šādas iespējas nav, Kopīpašnieki vēlas saņemt kompensāciju par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atbilstoši veiktajam novērtējumam.
Institūcija 2025. gada 15. augustā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2409 sniedza atbildi Kopīpašniekiem, ka, lai noteiktu, vai izvēlētais īpašums ir līdzvērtīgs atsavināmajam īpašumam, šis īpašums tiek novērtēts, nosakot tā tirgus vērtību. Abu nekustamo īpašumu tirgus vērtības tiek salīdzinātas. Ja kompensācijas objekts ir lētāks (pieļaujama starpība arī virs 20%), tad starpība īpašniekiem tiek kompensēta naudā, tādējādi nodrošinot īpašniekiem tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņu iepriekšējam mantiskajam stāvoklim.   

Attiecībā uz lūgumu izvērtēt, vai Institūcijas īpašumā ir kāds līdzvērtīgs īpašums, kuru būtu iespējams piedāvāt kā kompensāciju par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu, Institūcija gan telefonsarunā ar vienu no Kopīpašniekiem, gan rakstiski informēja Kopīpašniekus, ka starp Satiksmes ministrijas īpašumā esošajiem īpašumiem Ķekavas un Salaspils novadā, kas nav nepieciešami projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai, nav neviena īpašuma, kurus pēc lietošanas mērķa, izmantošanas veida un platības potenciāli varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai un, kurus būtu iespējams piedāvāt kā kompensāciju par Nekustamā īpašuma daļu.
Ņemot vērā Kopīpašnieku vēstulē norādīto, ka, ja līdzvērtīgais īpašums Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai nav, tad Kopīpašnieki vēlas saņemt kompensāciju atbilstoši veiktajam novērtējumam, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 25. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 28. punktam Institūcija informēja Kopīpašniekus, ka jautājums par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu un par to aprēķinātās atlīdzības apstiprināšanu tiek plānots izskatīšanai Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 21. augusta sēdes slēgtajā daļā.

Institūcijas Komisija 2025. gada 21. augusta sēdes slēgtajā daļā apstiprināja taisnīgu atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmo nekustamā īpašuma "Vilbergi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8056 001 0103) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8056 001 0224 daļu 0,1357 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) - Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, nosakot to atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 5 957,23 EUR jeb 4,39 EUR par zemes kvadrātmetru, neiekļaujot tajā atsevišķi augošo koku vērtību (atsevišķi augošie koki saglabājami Kopīpašnieku īpašumā un Kopīpašniekiem ir tiesības tos nocirst un pārvietot ārpus atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem līdz brīdim, kad tiks pabeigta Nekustamā īpašuma daļas labprātīga atsavināšana, zemesgrāmatā nostiprināta īpašuma tiesību pāreja un Nekustamā īpašuma daļa nodota Satiksmes ministrijai valdījumā).
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.

Saskaņā ar Daugmales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 107 veiktajiem īpašuma tiesību nostiprinājuma ierakstiem Nekustamais īpašums pieder Kopīpašniekam atbilstoši šādam daļu sadalījumam: 1276/1383 domājamās daļas un 107/1383 domājamās daļas. 
Līdz ar to katram no Kopīpašniekiem atsevišķi samaksai pienākošais atlīdzības apmērs ir aprēķināms sekojoši:
- par 1276/1383 domājamām daļām: 5957,23*1276:1383 = 5496,33 EUR (iegūts noapaļojot 5496,330788 EUR).
- par 107/1383 domājamām daļām: 5957,23*107:1383 = 466,90 EUR (iegūts noapaļojot 460,8992118 EUR).

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija, apstiprinot kopējo taisnīgas atlīdzības apmēru 5957,23 EUR, ar 2025. gada 1. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2687 par īpašuma tiesību 107/1383 domājamām daļām noteica atlīdzību 460,90 EUR apmērā, un ar 2025.gada 2. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2696 par īpašuma tiesību 1276/1383 domājamām daļām noteica atlīdzību 5 496,33 EUR apmērā.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgi izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Vilbergi" Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8056 001 0103) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8056 001 0224) daļu 0,1357 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Kopīpašniekus, no kuriem Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļas pirkšanu, un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2023. gada 16. oktobrī starp RB Rail AS un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi