Anotācija (ex-ante)

Modernizējot e-pakalpojumu portālu un uzsākot Redizaina projektu, Valsts kase ņēma vērā klientu ieteikumus, lai e-pakalpojumi kļūtu intuitīvāki un saprotamāki gan funkcionāli, gan vizuāli, tāpēc maksājumu veikšanas sadaļai ir dots vienkāršs un saprotams nosaukums “Maksājumi” un nosaukums eKase vairs netiek izmantots. Tas rada pārpratumus jauniem lietotājiem, kuri sāk izmantot e-pakalpojumu portālu un vēlas atrast sadaļu eKase, jo Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 128 “Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 128), joprojām ir noteikts e-pakalpojuma nosaukums eKase, kas paredzēts maksājuma rīkojumu iesniegšanai un finanšu informācijas apritei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts kases nodrošināto maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Līdz brīdim, kamēr MK noteikumos Nr. 128 eKases nosaukums tiek mainīts uz nosaukumu “Maksājumi”, ar noteikumu projektu nosaukums “eKase” tiek aizstāts ar “Valsts kases e-pakalpojums”, kas ir kopīgais nosaukums visiem Valsts kases sniegtajiem e-pakalpojumiem.

Darījumu pārgrāmatošana un klasifikācijas kodu labošana ir pielīdzināma maksājuma rīkojumam, jo klients dod uzdevumu Valsts kasei veikt naudas pārvedumu starp klienta kontiem vai viena klienta konta ietvaros starp dažādiem klasifikācijas kodiem. Klients šos maksājumus veic pamatojoties ne tikai tieši uz normatīvajiem aktiem, bet arī uz citiem no normatīvajiem aktiem izrietošiem dokumentiem, piemēram, uz grāmatvedības izziņu (algu pārrēķins, izdevumu un ieņēmumu pārklasificēšana atbilstoši darījuma ekonomiskai būtībai u.c.), uz Finanšu ministra rīkojumiem par apropriācijas izmaiņām (par papildu apropriāciju vai budžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām), atbilstoši Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē publicētajiem metodiskajiem skaidrojumiem un shēmām budžeta izpildes jomā.
Redizaina projekta ietvaros klientu ērtībai visi darījumi no konta veicami sadaļā “Maksājumi”. Šī brīža MK noteikumu Nr. 652 redakcija ir atbilstoša vēsturiskai eKases sadaļai “Pieteikumi”, kas atbilda arī pieteikumiem, ko varēja iesniegt elektroniska dokumenta formā līdz šo noteikumu noslēguma jautājumu 89. punktā noteiktajam termiņam – 2020. gada 8. janvārim.

Tiek svītrots nosaukums “pieteikums par darījumu pārgrāmatošanu” un aizstāts ar “maksājuma rīkojums par darījuma pārgrāmatošanu”.
Tiek svītrots nosaukums “pieteikums par klasifikācijas kodu labošanu” un aizstāts ar “maksājuma rīkojums par klasifikācijas kodu labošanu.

Valsts kases maksājumu pakalpojumiem pastāvīgi attīstoties un ieviešot jaunas funkcionālās iespējas, lai nodrošinātu e-pakalpojumu lietošanas tiesisko pamatu, ik reiz ir nepieciešams veikt grozījumus to lietošanu reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos un veidlapās.
Šobrīd Valsts kases e-pakalpojumu pieejamības un lietojamības modernizācijas ietvaros notiek e-pakalpojumu sistēmu pieteikumu iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes (e-pieteikumi) izstrāde, kas nodrošinās klientiem pieteikumu iesniegšanu Valsts kases e-pakalpojumu portālā jau 2023.gada pirmajā pusē. Izvērtējot e-pakalpojumu sistēmu pieteikumu iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes (e-pieteikumi) ieviešanas termiņu, kā arī privātpersonu skaitu, kas izmanto pieteikumu veidlapas, atsevišķu veidlapu izstrāde e-formu veidā e-adresē nav lietderīga.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta 1. daļu un tā Pārejas noteikumu 3. punktu visiem noteikumu projektā minētajiem saziņas subjektiem oficiālā elektroniskā adrese ar 2023.gada 1.janvāri ir obligāta.

Lai risinātu šo problēmu un mazinātu administratīvo slogu normatīvo aktu izstrādē vai precizēšanā, normatīvajā aktā ar noteikumu projektu ir paredzēts svītrot veidlapu dizainu un formu, veidlapas un to aprakstus publicējot Valsts kases tīmekļa vietnē https://www.kase.gov.lv.
Noteikumu projekts papildināts ar 90.¹ punktu, nosakot ka Valsts kases e-pasta adrese ekase@kase.gov.lv un klienta e-pasta adrese dokumentu apmaiņai tiek lietota līdz 2022.gada 31.decembrim un no 2023.gada 1.janvāra saziņa ar Valsts kasi īstenojama tikai elektroniski oficiālajā elektroniskajā adresē vai e-pakalpojumos.

Šobrīd pastāv iespēja veidlapas aizpildīt papīra formā, un klienti bieži vien papīra formāta veidlapu aizpilda rokrakstā, kas ir nesalasāms vai pārprotams, kā arī papīra dokumentam pastāv augsts paraksta viltojumu risks, kuru mazināt ir iespējams, tikai nosakot pienākumu pieteikumu parakstīt klātienē klientu apkalpošanas centrā. Savukārt šāda kārtība būtu pretrunā ar klientu apkalpošanas konceptu – nodrošināt attālinātu pakalpojumu sniegšanu.

Samazinot informācijas iesniegšanas kanālu veidus un paredzot tikai elektronisku dokumentu iesniegšanas kanālu, normatīvajā regulējumā noteikt kārtību, ka veidlapas ir aizpildāmas datorrakstā, tādējādi samazinot nesalasāmi aizpildītu dokumentu iesniegšanu un dokumenta gaidīšanas laiku (dokumenta nosūtīšana, saņemšana, reģistrācija u. c.) līdz tā apstrādei.

Nereti klientiem – privāto tiesību juridiskajām personām (tādām kā biedrības, nodibinājumi, reliģiskās organizācijas) – nav pienākuma lietot oficiālo elektronisko adresi un nav oficiālas e-pasta adreses, tādēļ komunikācijai jāizmanto klienta kontaktpersonas e-pasta adrese.
Kontu slēgšanas procesā, kuru iniciē Valsts kase, ja klienta konti ir neaktīvi noteiktu laiku, nepieciešams informēt klientu par plānoto rīcību – konta slēgšanu, taču klienti bieži nav sasniedzami, jo sākotnēji pieteikumā par konta atvēršanu norādītais e-pasts vairs neeksistē un klients nav informējis par izmaiņām kontaktinformācijā, kā arī publiskajā telpā nav atrodama aktuālāka kontaktinformācija, taču ir nepieciešams skaidri noteikt, ka arī šādā situācijā Valsts kase var rīkoties atbilstoši MK noteikumu Nr. 652 30. punktā noteiktajam.
Kontu atvēršanas procesā saziņa ar klientu tiek veikta e-pastā, tomēr mainoties subjektu lokam, kam piemērojama Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktā kārtība, mainās process, kādā Valsts kase veic elektronisko saziņu ar klientu atkarībā no tā tiesiskā statusa. Līdz ar to 24.punktā noteiktais var neatbilst normatīvajos aktos noteiktam.

Veikts papildinājums Valsts kases saziņai ar klientu konta slēgšanas gadījumā – iespēja izmantot kontaktpersonas e-pasta adresi informācijas nosūtīšanai.
Veikts papildinājums, nosakot, ka norma piemērojama arī gadījumā, ja klientam nav izveidota oficiālā elektroniskā adrese, ja klienta vai klienta kontaktpersonas e-pasta adrese ir kļūdaina vai nederīga, un nav citu pieteikumā norādītu kontaktu saziņai.
Svītrots noteikumu 24.punkts. Saziņa ar klientu par konta atvēršanu tiks veikta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.

Pirms Redizaina projekta klienti informāciju par maksājumu veikšanas specifiskiem nosacījumiem ieguva e-pakalpojumu portālā publicētajā “eKases lietotāja rokasgrāmatā”, kas bija apjomīgs un lietotājiem nedraudzīgs materiāls. Redizaina projekta ietvaros lietotāja rokasgrāmatas informācija ir iestrādāta gan informatīvajos paziņojumos maksājumu rīkojumu ievades formās, gan atbilstošajās kontrolēs pie maksājuma saglabāšanas. Par nepilnībām vai kļūdām maksājuma datos klients saņem kļūdas paziņojumu, līdz ar to maksājumu ievade ir kļuvusi intuitīva un maksājumu veikšanas vispārējie nosacījumi un (vai) specifiskie nosacījumi atsevišķām valūtām, kas tiek publicēti Valsts kases tīmekļvietnē, ir iestrādāti e-pakalpojumā, kas paredzēts maksājumu veikšanai.

Precizēts 31. punkts nosakot, ka maksājumu rekvizītiem ir jāatbilst Valsts kases tīmekļvietnē publicētajām maksājuma noformēšanas prasībām un Valsts kases e-pakalpojumos norādītajām prasībām.

Valsts kasē ir dažādas klientu grupas ar dažāda apjoma maksājumu plūsmu, un norma iepazīties ar konta pārskatu reizi mēnesī nav attiecināma uz visiem klientiem.

37. punktā noteikts klienta pienākums iepazīties ar konta pārskata informāciju  regulāri, nevis reizi mēnesī.

Līdz šim Valsts kase skaidras naudas iemaksas pakalpojumu nodrošināja valsts budžeta un pašvaldību budžeta maksas pakalpojumiem, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Skaidras naudas iemaksas pakalpojuma sniegšana saimnieciskās darbības nodrošināšanai nav tipiska valsts funkcija, bet tās nodrošināšana tiešā veidā rada izdevumus valsts budžetā, kā arī šāda pakalpojuma sniegšana ir pielīdzināma kredītiestāžu piedāvātājiem pakalpojumiem, tāpēc faktiski šo pakalpojumu būtu nepieciešams nodrošināt tikai tiem klientiem, kuriem kontu atvēršana saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību paredzēta tikai Valsts kasē un līdz ar to nav iespējama pakalpojuma saņemšana kredītiestādēs. Šajā klientu lokā ir valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes, kuras kontus valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai drīkst atvērt tikai Valsts kasē un zvērināti tiesu izpildītāji, kam depozīta konts, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām, tiek atvērts Valsts kasē saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu.

No 39. punkta svītrots pašvaldību budžets.

Līdz ar ZIB projekta realizāciju ienākošo zibmaksājumu grāmatošanu kontā termins “Valsts kases darba diena” un ierobežojumi maksājumu grāmatošanai nav aktuāli, jo maksājumi tiek saņemti valsts budžetā dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās, kā arī tika noteikts, ka klienta skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi tiek ieskaitīti kontā, pamatojoties uz Valsts kasē saņemto elektronisko ziņojumu no bankas.

40. punktā precizēts līdzekļu saņemšanas pamatojums – elektroniskais ziņojums.
41. punktā svītroti ierobežojumi bezskaidras naudas līdzekļu saņemšanai.
Dzēsts 42. punkts par terminu “Valsts kases darba diena”.

Valsts kase savā darbībā ievēro principu "Zini savu klientu" un ievēro nacionālās un starptautiskās sankcijas, tai skaitā Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas un ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas. Valsts kasei ir pienākums pildīt normatīvo aktu prasības attiecībā uz sankciju ievērošanu, tāpēc tā veic padziļinātu maksājumu pārbaudi un var pieprasīt papildu informāciju un/vai dokumentus par ienākošiem un izejošiem maksājumiem.

45. punktā precizēti gadījumi, kuros Valsts kase ir tiesīga atteikt naudas ieskaitīšanu klienta kontā.
47. punktā precizēti gadījumi, kad klientam ir pienākums sadarboties ar Valsts kasi.
61. punkts papildināts ar atsauci uz 60. punktu un ar Valsts kases tiesībām pieprasīt maksājuma rīkojuma izpildes saskaņošanu ar kompetento institūciju. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto – kompetentā institūcija ir publiskas personas institūcija vai cita institūcija, kura atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, tās uzraudzību vai kontroli. Kompetentās iestādes jautājumos par nacionālajām un starptautiskajām sankcijām norādītas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē, kas ir Latvijas Republikas koordinējošā iestāde sankciju jautājumos.

Maksājumu atsaukšanas un rekvizītu labošanas process ir paredzēts maksājumiem, kuri tiek veikti uz citu banku, un kļūdu gadījumā Valsts kasei ir iespēja sadarbībā ar maksājuma saņēmēja banku nodrošināt kļūdaini veikta maksājuma atgriešanu vai rekvizītu labošanu. Noteikumu projektā tiek veikta klasifikācijas kodu labošanas iesnieguma un darījumu pārgrāmatošanas iesnieguma nosaukuma maiņa, nosakot tos par maksājuma rīkojumiem, līdz ar to jānosaka, ka atsaukt maksājuma rīkojumu vai labot saņēmēja rekvizītus nevar darījuma pārgrāmatošanas maksājuma rīkojumam un klasifikācijas kodu labošanas maksājuma rīkojumam, jo šie darījumi notiek klienta kontu ietvaros un nepieciešamības gadījumā labo klients pats.

53. punktā noteikti izņēmumi.

MK noteikumu Nr. 652 23. un 57. punktā konstatētas kļūdainas atsauces.

Precizētas atsauces 23. punktā un 57. punktā.

Valsts kasē netiek turētas ārvalstu valūtas rezerves, un klientiem nav jāveic ārvalstu valūtas pasūtījums pirms maksājuma ārvalstu valūtā veikšanas. Valsts kase ārvalstu valūtu nodrošina reālajā laikā, saņemot klienta maksājuma rīkojumu ārvalstu valūtā. Maksājumi ārvalstu valūtā tiek veikti Eiropas Savienības dalībvalsts un (vai) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk – dalībvalsts) robežās, kā arī ārpus dalībvalsts robežām, un atbilstošās ārvalstu valūtas nodrošināšanas procesa laiks tiek ierēķināts maksājuma izpildes laikā.

Svītrots 58.2. apakšpunkts, 58.3. apakšpunktā vienādojot maksājumu izpildes laiku, 49.2. (dalībvalsts nacionālajā valūtā dalībvalsts robežās, izņemot maksājumu veikšanu euro dalībvalsts robežās) un 49.3. (ārvalstu valūtā gan dalībvalsts robežās, gan uz ārvalstīm un maksājuma rīkojumu maksājuma veikšanai uz ārvalstīm euro un dalībvalsts nacionālajā valūtā) apakšpunktā nosakot maksājuma izpildes laiku četras darba dienas pēc to saņemšanas Valsts kasē.

Uzlabojot e-pakalpojumu procesu veiktspēju, ir pagarināts laiks no plkst.18.00 uz 22.00, kad iekšējais maksājuma rīkojums, maksājuma rīkojums par klasifikācijas kodu labošanu vai maksājuma rīkojums par darījuma pārgrāmatošanu tiek uzskatīts par saņemtu tajā pašā darba dienā. Pēc plkst. 22.00 saņemtie iepriekš minēto veidu maksājumu rīkojumi tiek uzskatīti par saņemtiem Valsts kasē nākamajā darba dienā.

58.5. un 58.6. apakšpunktā precizēts laiks no plkst.18.00 uz 22.00, pēc kura maksājumu rīkojumi tiek atzīti par saņemtiem nākamajā darba dienā.

Realizējot Redizaina projektu kontu pārskatu sadaļā tika mainīts nosaukums “konta izraksts” uz “konta pārskats”, jo atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam konta izraksts ir papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam, bet Valsts kases klienti pārskatu veido paši, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus. Papildus līdz ar Dienas slēguma projekta realizāciju klientiem ir nodrošināta iespēja veidot pārskatus par iepriekšējo dienu nākamās dienas rītā līdz ar e-pakalpojumu portāla darba laika sākumu jebkurā dienā (līdz Dienas slēguma projekta realizācijai bija noteikts laiks veidot pārskatus par iepriekšējo dienu no plkst.12.00).
Tā kā visi pārskati tiek nodrošināti, klientam izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, visa rīcība e-pakalpojumu portāla tehnisko problēmu gadījumā ir noteikta MK noteikumos Nr. 128.

Svītrots 65. punkts un 67. punkts, vienlaikus izsakot 66. punktu jaunā redakcijā, t. i., uzskaitot visus Valsts kases nodrošinātos pārskatus un norādot, ka tos ir iespējams veidot katru dienu. Tā kā pārskatos par iepriekšējiem periodiem netiek pieļauti labojumi, nav nepieciešams uzsvērt nemainīgumu par iepriekšējo dienu.
Termins “konta izraksts” mainīts uz “konta pārskats”, un precizēti pārskatu nosaukumi visā 4.6. nodaļā.
Svītrots 70. punkts, jo pārskats pieejams uzreiz pēc iepriekšējā saimnieciskā gada pēdējās dienas slēguma.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 714 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr. 1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība”” tika svītrots nosacījums, ka ministrijām jāsaskaņo Valsts kases nodrošinātie dati kopsavilkuma pārskatā un līdz ar to salīdzināšanos par līdzekļu atlikumu kontos Valsts kasē budžeta izpildītāji no 2021. gada 1. janvāra veic saskaņā ar MK noteikumu Nr. 652 71. punktu. Tādā veidā tiek nodrošināta vienota kārtība visiem maksājumu pakalpojumu klientiem.

Precizēts 71. punkts, svītrojot iekavās uzskaitītos izņēmumus.

Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojums ir ierobežots komandējumu un darba braucienu izdevumu segšanai un avansa maksājumiem ar norēķinu personām, izmantojot maksājumu karti. Sadarbībā ar klientiem secināts, ka pakalpojums nepieciešams arī dažādu citu saimniecisko izdevumu veikšanai, tai skaitā operatīvo darbību veikšanai, tāpēc tiek paplašināts pakalpojuma izmantošanas mērķis.
Gadījumi, kad klienti nodrošina līdzekļus Valsts kases kontiem piesaistītajām maksājumu kartēm un ilgstoši neveic izdevumus, rada negatīvu ietekmi uz Valsts kases kopējo limitu aizpildījumu bankā, kā arī naudas līdzekļu uzkrāšana kontos var radīt papildu izdevumus valsts budžetam. Naudas līdzekļi maksājumu kartēm piesaistītos norēķinu kontos ieskaitāmi minimālā nepieciešamā apjomā, un nav pieļaujama naudas līdzekļu atlikumu nodrošināšana ilgam periodam, tāpēc, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi no pārmērīgu naudas līdzekļu uzkrāšanas maksājumu kartēm piesaistītajos kontos, tiek noteikts divu mēnešu termiņš, kurā klientam ir jāuzsāk izmantot maksājumu kartes kontā ieskaitītie līdzekļi vai arī, ja šos līdzekļus nav paredzēts uzsākt izmantot divu mēnešu laikā, šie līdzekļi ir jāatgriež kontos Valsts kasē. Ja kartes kontā ieskaitīto līdzekļu izlietojums tiks uzsākts neilgi pēc divu mēnešu termiņa, klients tos var neatmaksāt savā kontā Valsts kasē.
Valsts kases kontiem piesaistīto maksājumu karšu pakalpojuma sniegšana saimnieciskās darbības nodrošināšanai nav tipiska valsts funkcija, kā arī šādu pakalpojumu sniegšana ir pielīdzināma kredītiestāžu piedāvātājiem pakalpojumiem, tāpēc faktiski šo pakalpojumu būtu nepieciešams nodrošināt tikai tiem klientiem, kuriem kontu atvēršana paredzēta tikai Valsts kasē un līdz ar to nav iespējama pakalpojuma saņemšana kredītiestādēs. Secināts, ka šo pakalpojumu ir nepieciešams nodrošināt valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm, kuras saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību kontus valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai drīkst atvērt tikai Valsts kasē.
 

Veikti grozījumi 74. punktā, nosakot plašāku pakalpojuma izmantošanas mērķi un divu mēnešu termiņu, kurā jāveic norēķini ar maksājumu karti vai, ja norēķini ar karti netiek veikti, neizlietotie līdzekļi jāatgriež kontā Valsts kasē.
Veikti grozījumi 75. punktā, nosakot, ka pakalpojums tiek nodrošināts tikai valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm.