25-TA-1258: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
1) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009),
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (turpmāk – regula 2023/2842),
3) Komisijas 2025. gada 12. februāra Īstenošanas Regula (ES) 2025/274, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojams Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants par atpūtas zvejas kontroli (turpmāk – regula 2025/274).
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (turpmāk – regula 2023/2842),
3) Komisijas 2025. gada 12. februāra Īstenošanas Regula (ES) 2025/274, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojams Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants par atpūtas zvejas kontroli (turpmāk – regula 2025/274).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, lai ieviestu regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta normu ar prasību reģistrēt elektroniskajā sistēmā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes (turpmāk – piekraste) ūdeņos makšķerēšanā un zemūdens medībās iegūtos dažu šajā regulā norādītu zivju sugu lomus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, izņemot noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu, kura spēkā stāšanās termiņš noteikts atbilstoši regulas 2023/2842 7. panta 2. punktam, kas paredz regulas Nr. 1224/2009 55. pantu "Atpūtas zveja" jaunajā redakcijā piemērot no 2026. gada 10. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošajos Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 800) nav ietvertas tādas normas, kas izriet no regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktā noteiktajām prasībām un kas stāsies spēkā 2026. gada 10. janvārī, t. i., Eiropas Savienības (turpmāk – ES) piekrastes dalībvalstīs nodrošināt, lai atpūtas zvejā iesaistītās fiziskās personas ir reģistrētas un lai tās reģistrē savu attiecīgās zivju sugas nozveju un ziņo par to elektroniskajā sistēmā. Savukārt šīs regulas 55. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūtās nozvejas reģistrēšanai un ziņošanai par to. Tāpat šajā punktā ir paredzēts, ka šādu sistēmu var piedāvāt izstrādāt arī Eiropas Komisija (turpmāk – EK), ja to pieprasa vairākas dalībvalstis.
Saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 4. panta 28. punktā doto definīciju atpūtas zveja ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta vajadzībām.
Latvijā, ievērojot Zvejniecības likuma 1. panta 7. un 10. apakšpunktā minēto terminu skaidrojumu, par atpūtas zveju piekrastes ūdeņos uzskatāma makšķerēšana, zemūdens medības (vēžošana piekrastes ūdeņos nenotiek) un pašpatēriņa zveja.
Atbilstoši Zvejniecības likumā ietvertajiem terminiem, makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības ir fiziskajai personai paredzēto makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana atpūtas, sporta vai citā nolūkā zivju vai vēžu ieguvei savam patēriņam ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem bez tiesībām iegūtās zivis vai vēžus piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai. Pašpatēriņa zveja ir fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai.
Pašlaik piekrastes ūdeņos iesaistīto fizisko personu lomu un nozvejas uzskaite Latvijā notiek šādi:
1) pašpatēriņa zvejnieki (personas, kas iegūst zivis ar rūpnieciskās zvejas rīkiem, bet izmanto tās pašpatēriņam, bez tiesībām tās piedāvāt tirgū) savas nozvejas datus jau elektroniski reģistrē Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomikas zonas ūdeņos". Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. panta otro, trešo un ceturto daļu LZIKIS ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek apkopota informācija par zveju, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju, zvejas pārkāpumiem u. c. LZIKIS pārzinis ir ZM saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto un valsts informācijas sistēmu reģistra datiem;
2) fiziskās personas, kas makšķerē vai nodarbojas ar zemūdens medībām piekrastes ūdeņos, var iegādāties makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes (turpmāk – makšķerēšanas karte) tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv (arī manacope.lv), taču šī tīmekļvietne nedod iespēju reģistrēt makšķerēšanas vai zemūdens medību lomus. Savukārt, ja makšķerēšanas karte ir iegādāta tipogrāfiski izgatavotā veidā vai ja persona ir atbrīvota no makšķerēšanas kartes iegādes saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu (fiziskās personas, tostarp no ārvalstīm, līdz 16 gadu vecumam un vecākas par 65 gadiem, kā arī personas ar invaliditāti), personai nav iespējams sniegt datus par savu lomu nevienā informācijas sistēmā.
Izvērtējot pašreizējo situāciju, ZM sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) plānots izstrādāt digitālu datu ievākšanas rīku (plānotās izstrādes izmaksas veidos līdz 25 000 EUR), papildinot tīmekļvietni www.makskeresanaskarte.lv ar šādu funkcionalitāti:
1) fiziskās personas iesniedz datus par piekrastes ūdeņos iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktā noteiktajām prasībām. Loms ir uzskatāms par iegūtu brīdī, kad persona zivi iegūst un patur, gan arī tad, ja zivs ir jāatlaiž, pamatojoties uz nacionālajiem un ES tiesību aktiem;
2) automātiski pārsūtīt iesniegtos datus par lomiem uz LZIKIS. Iecerēts, ka LZIKIS tehnoloģiski tiks nodrošināta datu saņemšana, uzglabāšana un apkopošana, lai tos tālāk atbilstoši regulas 2025/274 prasībām un pieprasītajā formātā nosūtītu EK.
Tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv nav LZIKIS funkcionāla sastāvdaļa, bet saskaņā ar ZM un LLKC 23.12.2022. noslēgto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu Nr. 2022/169 (pieejams:
https://www.zm.gov.lv/lv/valsts-parvaldes-uzdevumu-delegesanas-ligumi) ir ZM piederoša tīmekļvietne makšķerēšanas karšu tirdzniecībai. Tā kā tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv atbilst valsts informācijas sistēmas definīcijai, tad būtu nepieciešams virzīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumos Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu".
Saskaņā ar līgumā Nr. 2022/169 noteiktajiem uzdevumiem LLKC ne tikai nodrošina makšķerēšanas karšu tirdzniecību un sabiedrības informēšanu, bet arī pilda citus uzdevumus, kas saistīti ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām. Tāpat LLKC nodrošina sabiedrībai visu nepieciešamo informāciju par makšķerēšanas karšu iegādes iespējām (ar reklāmu tirdzniecības vietās, plašsaziņas līdzekļos u. c.).
Papildus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv pakalpojumu katalogā tiks publicēta informācija par makšķerēšanas kartes iegādes nosacījumiem un iespējām.
Pašlaik ZM gatavo jaunu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, kurā konkrēti būs noteikti LLKC uzdevumi digitālā datu ievākšanas rīka izveidei un uzturēšanai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.
Ieviešot pienākumu personām reģistrēt un ziņot datus par piekrastes ūdeņos iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – atsevišķu zivju sugu lomiem, ir jāievēro, ka nepietiks tikai ar ziņu sniegšanu par šiem lomiem, bet personām būs jāsniedz arī noteikti personas dati, jo katra persona atbild par noteikumu Nr. 800 ievērošanu. Makšķerēšanas tiesības ir personalizētas. Tā, piemēram, lai noformētu un saņemtu makšķerēšanas karti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, fiziskām personām jau pašlaik nepieciešams norādīt savus personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu (citu dokumentu), e-pasta adresi un telefona numuru. Šie dati tiek izmantoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai kontrolētu zivju resursu izmantošanu un pārbaudītu tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv iegādāto makšķerēšanas karšu autentiskumu. Vienlaikus tipogrāfiski izgatavotā makšķerēšanas karte ir derīga tikai tad, kad šim mērķim paredzētajos laukos tiek norādīts fiziskās personas vārds un uzvārds. Savukārt personām, kurām saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu ir paredzēts atbrīvojums no makšķerēšanas kartes iegādes, tāpat sava identitāte un šīs atbrīvojuma tiesības ir jāapliecina ar personu apliecinošiem dokumentiem.
Tā kā regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta mērķis ir kontrolēt atsevišķu zivju sugu nozveju, ko ieguvušas konkrētas fiziskās personas, noteikumu Nr. 800 11. punkts par personu pienākumiem papildināts ar 11.5. apakšpunktu, nosakot, ka personas reģistrē un ziņo datus par atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām. Tādējādi persona savu iegūto zivju sugu lomu reģistrēs tikai tad, kad tas tiks praktiski iegūts – paturēts vai atlaists.
Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 800 11.5. apakšpunktā noteikto datu ziņošanas izpildes uzraudzību, Valsts vides dienesta inspektori un pašvaldības atbildīgās personas saskaņā ar Zvejniecības likuma 20. pantu nodrošinās makšķernieku un zemūdens mednieku kontroli, īstenojot noteikumu Nr. 800 prasību izpildes uzraudzību.
Ja Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas, kontrolējot noteikumu Nr. 800 izpildi piekrastē, konstatē, vai personas lomā ir zivju suga, par kuru ir jāsniedz dati www.makskeresanaskarte.lv, kontrolējošā persona sīki informēs par pienākumu 24 stundu laikā vietnē www.makskeresanaskarte.lv reģistrēt un ziņot datus par konkrēto zivju sugu lomu atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām un pārbaudīs, vai šie dati jau ir ievadīti sistēmā. Ja dati sistēmā vēl nebūs ievadīti, kontrolējošā persona pēc 24 stundām (jo ziņas par attiecīgo zivju sugu lomu atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām ir jāsniedz reizi diennaktī) atkārtoti pārbaudīs, vai šie dati ir ievadīti. Ja prasība par datu ievadi joprojām nebūs izpildīta, persona var tikt saukta pie atbildības saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta pirmajā daļā noteikto. Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu (t. i., noteikumu Nr. 800) pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā. Jāpiebilst, ka pastāv iespējama normu konkurence starp Zvejniecības likuma 30. panta pirmās daļas un Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta normām. Piemērojot vispārējo tiesību principu lex specialis derogat legi generali, par zvejniecības regulējuma prasību pārkāpumiem tiks piemērota Zvejniecības likuma 30. panta pirmā daļa kā īpašā norma. Savukārt Administratīvo sodu likuma 3. panta norma būtu piemērojama tikai tad, ja konstatētais pārkāpums nav tieši saistīts ar zvejniecības jomu, bet attiecas uz vispārīgu administratīvo kārtību vai amatpersonu rīkojumu neievērošanu.
Paredzot, ka personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, vai personām ar invaliditāti varētu būt objektīvi šķēršļi (piemēram, nav pietiekamu digitālo prasmju un (vai) tehnisku iespēju) ziņot datus par lomu, kontrolējošā persona, veicot pārbaudi un komunikācijā izvērtējot situāciju, izvērsti informēs personu par noteiktu zivju sugu loma datu reģistrēšanas un ziņošanas pienākumu 24 stundu laikā atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām, kā arī izskaidros loma datu reģistrēšanas un ziņošanas praktiskās iespējas. Jebkura persona ir tiesīga lūgt citu personu palīdzību loma datu reģistrēšanai un ziņošanai, ja pašam nav tādas iespējas vai nav pietiekamu digitālo prasmju.
Spēkā esošais noteikumu Nr. 800 12. punkts reglamentē makšķerēšanā izmantojamo rīku veidus, nosakot tajā atļautos rīkus, taču tajā nav ietverts regulējums attiecībā uz citu zivju ieguves paņēmienu izmantošanas aizliegumu. Tas var radīt problēmas, kad šī punkta norma tiek piemērota plašākam gadījumu skaitam, ja zivis tiek iegūtas ar aizliegtiem individuāliem rīkiem vai paņēmieniem. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt šo tiesību normu, padarot to skaidrāku un nepārprotamu.
Saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 4. panta 28. punktā doto definīciju atpūtas zveja ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta vajadzībām.
Latvijā, ievērojot Zvejniecības likuma 1. panta 7. un 10. apakšpunktā minēto terminu skaidrojumu, par atpūtas zveju piekrastes ūdeņos uzskatāma makšķerēšana, zemūdens medības (vēžošana piekrastes ūdeņos nenotiek) un pašpatēriņa zveja.
Atbilstoši Zvejniecības likumā ietvertajiem terminiem, makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības ir fiziskajai personai paredzēto makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana atpūtas, sporta vai citā nolūkā zivju vai vēžu ieguvei savam patēriņam ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem bez tiesībām iegūtās zivis vai vēžus piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai. Pašpatēriņa zveja ir fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai.
Pašlaik piekrastes ūdeņos iesaistīto fizisko personu lomu un nozvejas uzskaite Latvijā notiek šādi:
1) pašpatēriņa zvejnieki (personas, kas iegūst zivis ar rūpnieciskās zvejas rīkiem, bet izmanto tās pašpatēriņam, bez tiesībām tās piedāvāt tirgū) savas nozvejas datus jau elektroniski reģistrē Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomikas zonas ūdeņos". Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. panta otro, trešo un ceturto daļu LZIKIS ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek apkopota informācija par zveju, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju, zvejas pārkāpumiem u. c. LZIKIS pārzinis ir ZM saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto un valsts informācijas sistēmu reģistra datiem;
2) fiziskās personas, kas makšķerē vai nodarbojas ar zemūdens medībām piekrastes ūdeņos, var iegādāties makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes (turpmāk – makšķerēšanas karte) tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv (arī manacope.lv), taču šī tīmekļvietne nedod iespēju reģistrēt makšķerēšanas vai zemūdens medību lomus. Savukārt, ja makšķerēšanas karte ir iegādāta tipogrāfiski izgatavotā veidā vai ja persona ir atbrīvota no makšķerēšanas kartes iegādes saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu (fiziskās personas, tostarp no ārvalstīm, līdz 16 gadu vecumam un vecākas par 65 gadiem, kā arī personas ar invaliditāti), personai nav iespējams sniegt datus par savu lomu nevienā informācijas sistēmā.
Izvērtējot pašreizējo situāciju, ZM sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) plānots izstrādāt digitālu datu ievākšanas rīku (plānotās izstrādes izmaksas veidos līdz 25 000 EUR), papildinot tīmekļvietni www.makskeresanaskarte.lv ar šādu funkcionalitāti:
1) fiziskās personas iesniedz datus par piekrastes ūdeņos iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktā noteiktajām prasībām. Loms ir uzskatāms par iegūtu brīdī, kad persona zivi iegūst un patur, gan arī tad, ja zivs ir jāatlaiž, pamatojoties uz nacionālajiem un ES tiesību aktiem;
2) automātiski pārsūtīt iesniegtos datus par lomiem uz LZIKIS. Iecerēts, ka LZIKIS tehnoloģiski tiks nodrošināta datu saņemšana, uzglabāšana un apkopošana, lai tos tālāk atbilstoši regulas 2025/274 prasībām un pieprasītajā formātā nosūtītu EK.
Tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv nav LZIKIS funkcionāla sastāvdaļa, bet saskaņā ar ZM un LLKC 23.12.2022. noslēgto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu Nr. 2022/169 (pieejams:
https://www.zm.gov.lv/lv/valsts-parvaldes-uzdevumu-delegesanas-ligumi) ir ZM piederoša tīmekļvietne makšķerēšanas karšu tirdzniecībai. Tā kā tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv atbilst valsts informācijas sistēmas definīcijai, tad būtu nepieciešams virzīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumos Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu".
Saskaņā ar līgumā Nr. 2022/169 noteiktajiem uzdevumiem LLKC ne tikai nodrošina makšķerēšanas karšu tirdzniecību un sabiedrības informēšanu, bet arī pilda citus uzdevumus, kas saistīti ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām. Tāpat LLKC nodrošina sabiedrībai visu nepieciešamo informāciju par makšķerēšanas karšu iegādes iespējām (ar reklāmu tirdzniecības vietās, plašsaziņas līdzekļos u. c.).
Papildus valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv pakalpojumu katalogā tiks publicēta informācija par makšķerēšanas kartes iegādes nosacījumiem un iespējām.
Pašlaik ZM gatavo jaunu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, kurā konkrēti būs noteikti LLKC uzdevumi digitālā datu ievākšanas rīka izveidei un uzturēšanai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.
Ieviešot pienākumu personām reģistrēt un ziņot datus par piekrastes ūdeņos iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – atsevišķu zivju sugu lomiem, ir jāievēro, ka nepietiks tikai ar ziņu sniegšanu par šiem lomiem, bet personām būs jāsniedz arī noteikti personas dati, jo katra persona atbild par noteikumu Nr. 800 ievērošanu. Makšķerēšanas tiesības ir personalizētas. Tā, piemēram, lai noformētu un saņemtu makšķerēšanas karti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, fiziskām personām jau pašlaik nepieciešams norādīt savus personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu (citu dokumentu), e-pasta adresi un telefona numuru. Šie dati tiek izmantoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai kontrolētu zivju resursu izmantošanu un pārbaudītu tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv iegādāto makšķerēšanas karšu autentiskumu. Vienlaikus tipogrāfiski izgatavotā makšķerēšanas karte ir derīga tikai tad, kad šim mērķim paredzētajos laukos tiek norādīts fiziskās personas vārds un uzvārds. Savukārt personām, kurām saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu ir paredzēts atbrīvojums no makšķerēšanas kartes iegādes, tāpat sava identitāte un šīs atbrīvojuma tiesības ir jāapliecina ar personu apliecinošiem dokumentiem.
Tā kā regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta mērķis ir kontrolēt atsevišķu zivju sugu nozveju, ko ieguvušas konkrētas fiziskās personas, noteikumu Nr. 800 11. punkts par personu pienākumiem papildināts ar 11.5. apakšpunktu, nosakot, ka personas reģistrē un ziņo datus par atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām. Tādējādi persona savu iegūto zivju sugu lomu reģistrēs tikai tad, kad tas tiks praktiski iegūts – paturēts vai atlaists.
Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 800 11.5. apakšpunktā noteikto datu ziņošanas izpildes uzraudzību, Valsts vides dienesta inspektori un pašvaldības atbildīgās personas saskaņā ar Zvejniecības likuma 20. pantu nodrošinās makšķernieku un zemūdens mednieku kontroli, īstenojot noteikumu Nr. 800 prasību izpildes uzraudzību.
Ja Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas, kontrolējot noteikumu Nr. 800 izpildi piekrastē, konstatē, vai personas lomā ir zivju suga, par kuru ir jāsniedz dati www.makskeresanaskarte.lv, kontrolējošā persona sīki informēs par pienākumu 24 stundu laikā vietnē www.makskeresanaskarte.lv reģistrēt un ziņot datus par konkrēto zivju sugu lomu atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām un pārbaudīs, vai šie dati jau ir ievadīti sistēmā. Ja dati sistēmā vēl nebūs ievadīti, kontrolējošā persona pēc 24 stundām (jo ziņas par attiecīgo zivju sugu lomu atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām ir jāsniedz reizi diennaktī) atkārtoti pārbaudīs, vai šie dati ir ievadīti. Ja prasība par datu ievadi joprojām nebūs izpildīta, persona var tikt saukta pie atbildības saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta pirmajā daļā noteikto. Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu (t. i., noteikumu Nr. 800) pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā. Jāpiebilst, ka pastāv iespējama normu konkurence starp Zvejniecības likuma 30. panta pirmās daļas un Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta normām. Piemērojot vispārējo tiesību principu lex specialis derogat legi generali, par zvejniecības regulējuma prasību pārkāpumiem tiks piemērota Zvejniecības likuma 30. panta pirmā daļa kā īpašā norma. Savukārt Administratīvo sodu likuma 3. panta norma būtu piemērojama tikai tad, ja konstatētais pārkāpums nav tieši saistīts ar zvejniecības jomu, bet attiecas uz vispārīgu administratīvo kārtību vai amatpersonu rīkojumu neievērošanu.
Paredzot, ka personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, vai personām ar invaliditāti varētu būt objektīvi šķēršļi (piemēram, nav pietiekamu digitālo prasmju un (vai) tehnisku iespēju) ziņot datus par lomu, kontrolējošā persona, veicot pārbaudi un komunikācijā izvērtējot situāciju, izvērsti informēs personu par noteiktu zivju sugu loma datu reģistrēšanas un ziņošanas pienākumu 24 stundu laikā atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 prasībām, kā arī izskaidros loma datu reģistrēšanas un ziņošanas praktiskās iespējas. Jebkura persona ir tiesīga lūgt citu personu palīdzību loma datu reģistrēšanai un ziņošanai, ja pašam nav tādas iespējas vai nav pietiekamu digitālo prasmju.
Spēkā esošais noteikumu Nr. 800 12. punkts reglamentē makšķerēšanā izmantojamo rīku veidus, nosakot tajā atļautos rīkus, taču tajā nav ietverts regulējums attiecībā uz citu zivju ieguves paņēmienu izmantošanas aizliegumu. Tas var radīt problēmas, kad šī punkta norma tiek piemērota plašākam gadījumu skaitam, ja zivis tiek iegūtas ar aizliegtiem individuāliem rīkiem vai paņēmieniem. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt šo tiesību normu, padarot to skaidrāku un nepārprotamu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. punktā noteikto, piekrastes dalībvalstīm ir jāievieš elektroniska sistēma piekrastes ūdeņos atpūtas zvejā gūtās nozvejas reģistrēšanai un ziņošanai par to.
Lai izpildītu minētās prasības, Latvijai ir jāizstrādā un jāievieš elektroniska sistēma, kas nodrošina fiziskām personām, kuras piekrastes ūdeņos nodarbojas ar atpūtas zveju (makšķerēšanu un zemūdens medībām), reģistrēt un ziņot datus par iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – lomiem, norādot atsevišķas zivju sugas atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām.
Loms ir uzskatāms par iegūtu brīdī, kad persona zivi iegūst un patur, gan arī tad, ja zivs ir jāatlaiž, pamatojoties uz nacionālajiem un ES tiesību aktiem.
Šai sistēmai jāgarantē droša datu uzglabāšana, iespēja tos analizēt un nodot atbildīgajām institūcijām, arī starptautiskajām uzraudzības struktūrām.
Pašlaik Latvijā jau darbojas tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv, kurā fiziskās personas var iegādāties vai reģistrēt tipogrāfiski izgatavotās makšķerēšanas kartes, tāpēc šīs personas tīmekļvietnē jau ir reģistrētas, ievērojot visus fizisko personu datu aizsardzības principus. Šos datus izmanto Valsts vides dienesta inspektori un pašvaldības atbildīgās personas makšķernieku un zemūdens mednieku kontrolei, jo šajā tīmekļvietnē ir iegūstama informācija par fizisko personu iegādāto makšķerēšanas karšu numuriem un derīguma termiņu.
LLKC saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 20. punktu organizē makšķerēšanas karšu tirdzniecību tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, pamatojoties uz ZM un LLKC pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu. LLKC no ieņēmumiem, kas gūti par makšķerēšanas karšu pārdošanu, tiek paredzēts šo finansējumu izmantot arī ZM doto uzdevumu īstenošanai, tostarp daļa līdzekļu būtu novirzāmi tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv pilnveidošanai (līdz 25 000 EUR).
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv 2024. gadā tika realizētas 96 425 makšķerēšanas kartes, bet no tipogrāfiski izgatavotajām – 42 077 kartes. Tādējādi jāsecina, ka lielākā daļa fizisko personu, kas iegādājas makšķerēšanas kartes, jau ir reģistrētas tīmekļvietnē.
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv būs jānodrošina, lai visas fiziskās personas, kas plāno makšķerēt vai nodarboties ar zemūdens medībām piekrastes ūdeņos, tajā elektroniski sniedz ziņas par savu lomu.
Fiziskās personas, kuras patstāvīgi nespēj reģistrēt savu lomu (piemēram, bērni vai seniori), to varētu izdarīt ar sava likumiskā pārstāvja (kāda no vecākiem vai aizbildņa) palīdzību.
Sabiedrības informēšanu un apmācību par lomu reģistrēšanu tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv LLKC plāno īstenot vairākos posmos un formās, lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu makšķernieku un zemūdens mednieku auditorijas sasniedzamību:
1) tehniskā risinājuma publiska pieejamība un testēšana.
Tiklīdz tehniskais risinājums būs pabeigts, tas tiks publicēts vietnē www.makskeresanaskarte.lv, kurā ikviens varēs praktiski izmēģināt ievadīt datus par lomu un pēc tam sniegt atsauksmi par lietošanas ērtumu, ierosināt iespējamos uzlabojumus vai dot ieteikumus. Šīs atsauksmes tiks apkopotas, lai pilnveidotu sistēmas funkcionalitāti.
Pie katra lomu ievades darbības tīmekļvietnē būs pievienota pilnīga videopamācība, kas soli pa solim parāda, kā reģistrēt lomu, kā labot kļūdas un kā pārbaudīt ievadīto informāciju. Tas ļaus lietotājiem pašiem apgūt procesu sev ērtā laikā bez nepieciešamības pēc klātienes konsultācijām;
2) mērķtiecīga komunikācija ar makšķernieku kopienu.
Tiks īstenota informācijas kampaņa visos pieejamajos komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos (piemēram, Facebook, TikTok), tīmekļvietnēs, makšķerēšanas raidījumos un podraidē. Komunikācijas mērķis – aicināt testēt risinājumu, dalīties pieredzē un sniegt vērtējumu par lietojamību;
3) tieša mijiedarbība ar makšķernieku grupām.
Plānots organizēt vairākus praktiskus informatīvos pasākumus un diskusijas, tostarp sadarbībā ar Latvijas Makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), lai saņemtu profesionālu sportistu viedokli par risinājuma funkcionalitāti. Tāpat paredzēts organizēt apmācību un izglītojošus pasākumus skolās, dodt iespēju jaunajiem makšķerniekiem dalīties ar savu skatījumu uz risinājuma lietošanas ērtumu un saprotamību;
4) senioru auditorijas iesaiste.
Lai aptvertu arī vecākās paaudzes makšķerniekus, kas var būt mazāk aktīvi digitālajā vidē, plānots
a) pēc vajadzības organizēt klātienes apmācību dienas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un makšķernieku NVO, izmantojot LLKC reģionālo biroju infrastruktūru;
b) izveidot makšķerēšanas karšu tirdzniecības vietās pieejamu vienkāršu drukātu rokasgrāmatu (pamācību ar attēliem) par lomu reģistrācijas soļiem;
c) apsvērt iespēju īstenot mācību sesijas vietējos kopienu centros vai bibliotēkās, kurās LLKC pārstāvji palīdzēs senioriem praktiski izmēģināt risinājumu;
5) papildus visiem iepriekšminētajiem pasākumiem sabiedrībai būs pieejams informatīvais tālrunis +371 29460886, pa kuru varēs saņemt konsultācijas par lomu reģistrācijas procesu, tehniskiem jautājumiem un citām neskaidrībām. Tas ļaus saņemt palīdzību arī tiem makšķerniekiem, kas nejūtas pārliecināti digitālajā vidē vai vēlas individuālu atbalstu.
Šo funkciju izpildei LLKC ir jau pieejami ikgadēji līdzekļi no makšķerēšanas karšu realizācijas ieņēmumiem.
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv būs jānodrošina, lai fiziskās personas var ērti un tehniski vienkārši reģistrēt un ziņot informāciju par iegūto – paturēto vai atlaisto – lomu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām, kas paredz, ka katru dienu (par iepriekšējo 24 stundu periodu) ir jāziņo tikai par tādu zivju sugu lomu:
1) uz kurām attiecas ES noteikti saglabāšanas pasākumi, ko konkrēti piemēro atpūtas zvejai, piemēram, kvotas, nozvejas limiti un dienas individuālie limiti;
2) kuru zvejas iespējas ir noteikusi ES vai uz kurām attiecas daudzgadu plāns vai izkraušanas pienākums.
Latvijas piekrastes ūdeņos tās būs šādas zivju sugas:
a) zutis – ES mērogā noteikti tā saglabāšanas pasākumi un ieguve atpūtas zvejā ir aizliegta;
b) menca – ES mērogā noteikti tās saglabāšanas pasākumi un ieguve atpūtas zvejā Baltijas jūras
22.–32. apakšrajonā ir aizliegta, bet nejauši iegūtas mencas citu zivju sugu zvejā Baltijas jūras
27.–23. apakšrajonā ir nekavējoties atlaižamas;
c) lasis – ES mērogā noteikti tā saglabāšanas pasākumi un lomā atļauts paturēt tikai vienu no audzētavām izlaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Visi noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā. Pēc tam kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kam ir nogriezta taukspura, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu. Savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, vai lasim ir nogriezta taukspura;
d) reņģe – ES noteiktas tās zvejas iespējas;
e) brētliņa – ES noteiktas tās zvejas iespējas;
f) zeltplekste – ES noteiktas tās zvejas iespējas.
Sagaidāms, ka sabiedrībai kopumā varētu būt labums no ziņošanas par piekrastes lomiem makšķerēšanā un zemūdens medībās, jo tas dod vairākus būtiskus ieguvumus, vienlaikus izpildot arī regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasības:
1) precīzāka informācija par iegūtajām – paturētajām vai atlaistajām – zivju sugām un to daudzumu. Tas palīdz sekot līdzi kopējās atļautās nozvejas apjomam un izvairīties no krājumu pārzvejas, nodrošinot zivju ieguves darbību pārskatāmību;
2) palīdz pieņemt ilgtspējīgus lēmumus Latvijas un pārējās ES institūcijām attiecībā uz zivju krājumu pārvaldību, par kvotām un sezonālajiem ierobežojumiem, kā arī aizsargāt zivju krājumus ilgtermiņā;
3) svarīgs datu avots zinātniekiem, kas novērtē zivju populāciju, un politikas veidotājiem, kuru lēmumu pamatā ir zinātnieku apkopotie fakti un analizētie dati;
4) tiks veicināta makšķernieku un zemūdens mednieku līdzdalība resursu saglabāšanā, palielinot izpratni par ilgtspējīgu zivju resursu ieguves nozīmi.
Ir plānots sabiedrībai nodrošināt arī atgriezenisko saikni, to informējot par piekrastes ūdeņos iegūto – paturēto vai atlaisto – atsevišķu zivju sugu daudzumu un sniedzot citu aktuālu informāciju.
Lai izpildītu minētās prasības, Latvijai ir jāizstrādā un jāievieš elektroniska sistēma, kas nodrošina fiziskām personām, kuras piekrastes ūdeņos nodarbojas ar atpūtas zveju (makšķerēšanu un zemūdens medībām), reģistrēt un ziņot datus par iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – lomiem, norādot atsevišķas zivju sugas atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām.
Loms ir uzskatāms par iegūtu brīdī, kad persona zivi iegūst un patur, gan arī tad, ja zivs ir jāatlaiž, pamatojoties uz nacionālajiem un ES tiesību aktiem.
Šai sistēmai jāgarantē droša datu uzglabāšana, iespēja tos analizēt un nodot atbildīgajām institūcijām, arī starptautiskajām uzraudzības struktūrām.
Pašlaik Latvijā jau darbojas tīmekļvietne www.makskeresanaskarte.lv, kurā fiziskās personas var iegādāties vai reģistrēt tipogrāfiski izgatavotās makšķerēšanas kartes, tāpēc šīs personas tīmekļvietnē jau ir reģistrētas, ievērojot visus fizisko personu datu aizsardzības principus. Šos datus izmanto Valsts vides dienesta inspektori un pašvaldības atbildīgās personas makšķernieku un zemūdens mednieku kontrolei, jo šajā tīmekļvietnē ir iegūstama informācija par fizisko personu iegādāto makšķerēšanas karšu numuriem un derīguma termiņu.
LLKC saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 20. punktu organizē makšķerēšanas karšu tirdzniecību tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, pamatojoties uz ZM un LLKC pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu. LLKC no ieņēmumiem, kas gūti par makšķerēšanas karšu pārdošanu, tiek paredzēts šo finansējumu izmantot arī ZM doto uzdevumu īstenošanai, tostarp daļa līdzekļu būtu novirzāmi tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv pilnveidošanai (līdz 25 000 EUR).
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv 2024. gadā tika realizētas 96 425 makšķerēšanas kartes, bet no tipogrāfiski izgatavotajām – 42 077 kartes. Tādējādi jāsecina, ka lielākā daļa fizisko personu, kas iegādājas makšķerēšanas kartes, jau ir reģistrētas tīmekļvietnē.
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv būs jānodrošina, lai visas fiziskās personas, kas plāno makšķerēt vai nodarboties ar zemūdens medībām piekrastes ūdeņos, tajā elektroniski sniedz ziņas par savu lomu.
Fiziskās personas, kuras patstāvīgi nespēj reģistrēt savu lomu (piemēram, bērni vai seniori), to varētu izdarīt ar sava likumiskā pārstāvja (kāda no vecākiem vai aizbildņa) palīdzību.
Sabiedrības informēšanu un apmācību par lomu reģistrēšanu tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv LLKC plāno īstenot vairākos posmos un formās, lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu makšķernieku un zemūdens mednieku auditorijas sasniedzamību:
1) tehniskā risinājuma publiska pieejamība un testēšana.
Tiklīdz tehniskais risinājums būs pabeigts, tas tiks publicēts vietnē www.makskeresanaskarte.lv, kurā ikviens varēs praktiski izmēģināt ievadīt datus par lomu un pēc tam sniegt atsauksmi par lietošanas ērtumu, ierosināt iespējamos uzlabojumus vai dot ieteikumus. Šīs atsauksmes tiks apkopotas, lai pilnveidotu sistēmas funkcionalitāti.
Pie katra lomu ievades darbības tīmekļvietnē būs pievienota pilnīga videopamācība, kas soli pa solim parāda, kā reģistrēt lomu, kā labot kļūdas un kā pārbaudīt ievadīto informāciju. Tas ļaus lietotājiem pašiem apgūt procesu sev ērtā laikā bez nepieciešamības pēc klātienes konsultācijām;
2) mērķtiecīga komunikācija ar makšķernieku kopienu.
Tiks īstenota informācijas kampaņa visos pieejamajos komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos (piemēram, Facebook, TikTok), tīmekļvietnēs, makšķerēšanas raidījumos un podraidē. Komunikācijas mērķis – aicināt testēt risinājumu, dalīties pieredzē un sniegt vērtējumu par lietojamību;
3) tieša mijiedarbība ar makšķernieku grupām.
Plānots organizēt vairākus praktiskus informatīvos pasākumus un diskusijas, tostarp sadarbībā ar Latvijas Makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), lai saņemtu profesionālu sportistu viedokli par risinājuma funkcionalitāti. Tāpat paredzēts organizēt apmācību un izglītojošus pasākumus skolās, dodt iespēju jaunajiem makšķerniekiem dalīties ar savu skatījumu uz risinājuma lietošanas ērtumu un saprotamību;
4) senioru auditorijas iesaiste.
Lai aptvertu arī vecākās paaudzes makšķerniekus, kas var būt mazāk aktīvi digitālajā vidē, plānots
a) pēc vajadzības organizēt klātienes apmācību dienas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un makšķernieku NVO, izmantojot LLKC reģionālo biroju infrastruktūru;
b) izveidot makšķerēšanas karšu tirdzniecības vietās pieejamu vienkāršu drukātu rokasgrāmatu (pamācību ar attēliem) par lomu reģistrācijas soļiem;
c) apsvērt iespēju īstenot mācību sesijas vietējos kopienu centros vai bibliotēkās, kurās LLKC pārstāvji palīdzēs senioriem praktiski izmēģināt risinājumu;
5) papildus visiem iepriekšminētajiem pasākumiem sabiedrībai būs pieejams informatīvais tālrunis +371 29460886, pa kuru varēs saņemt konsultācijas par lomu reģistrācijas procesu, tehniskiem jautājumiem un citām neskaidrībām. Tas ļaus saņemt palīdzību arī tiem makšķerniekiem, kas nejūtas pārliecināti digitālajā vidē vai vēlas individuālu atbalstu.
Šo funkciju izpildei LLKC ir jau pieejami ikgadēji līdzekļi no makšķerēšanas karšu realizācijas ieņēmumiem.
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv būs jānodrošina, lai fiziskās personas var ērti un tehniski vienkārši reģistrēt un ziņot informāciju par iegūto – paturēto vai atlaisto – lomu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām, kas paredz, ka katru dienu (par iepriekšējo 24 stundu periodu) ir jāziņo tikai par tādu zivju sugu lomu:
1) uz kurām attiecas ES noteikti saglabāšanas pasākumi, ko konkrēti piemēro atpūtas zvejai, piemēram, kvotas, nozvejas limiti un dienas individuālie limiti;
2) kuru zvejas iespējas ir noteikusi ES vai uz kurām attiecas daudzgadu plāns vai izkraušanas pienākums.
Latvijas piekrastes ūdeņos tās būs šādas zivju sugas:
a) zutis – ES mērogā noteikti tā saglabāšanas pasākumi un ieguve atpūtas zvejā ir aizliegta;
b) menca – ES mērogā noteikti tās saglabāšanas pasākumi un ieguve atpūtas zvejā Baltijas jūras
22.–32. apakšrajonā ir aizliegta, bet nejauši iegūtas mencas citu zivju sugu zvejā Baltijas jūras
27.–23. apakšrajonā ir nekavējoties atlaižamas;
c) lasis – ES mērogā noteikti tā saglabāšanas pasākumi un lomā atļauts paturēt tikai vienu no audzētavām izlaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Visi noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā. Pēc tam kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kam ir nogriezta taukspura, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu. Savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, vai lasim ir nogriezta taukspura;
d) reņģe – ES noteiktas tās zvejas iespējas;
e) brētliņa – ES noteiktas tās zvejas iespējas;
f) zeltplekste – ES noteiktas tās zvejas iespējas.
Sagaidāms, ka sabiedrībai kopumā varētu būt labums no ziņošanas par piekrastes lomiem makšķerēšanā un zemūdens medībās, jo tas dod vairākus būtiskus ieguvumus, vienlaikus izpildot arī regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasības:
1) precīzāka informācija par iegūtajām – paturētajām vai atlaistajām – zivju sugām un to daudzumu. Tas palīdz sekot līdzi kopējās atļautās nozvejas apjomam un izvairīties no krājumu pārzvejas, nodrošinot zivju ieguves darbību pārskatāmību;
2) palīdz pieņemt ilgtspējīgus lēmumus Latvijas un pārējās ES institūcijām attiecībā uz zivju krājumu pārvaldību, par kvotām un sezonālajiem ierobežojumiem, kā arī aizsargāt zivju krājumus ilgtermiņā;
3) svarīgs datu avots zinātniekiem, kas novērtē zivju populāciju, un politikas veidotājiem, kuru lēmumu pamatā ir zinātnieku apkopotie fakti un analizētie dati;
4) tiks veicināta makšķernieku un zemūdens mednieku līdzdalība resursu saglabāšanā, palielinot izpratni par ilgtspējīgu zivju resursu ieguves nozīmi.
Ir plānots sabiedrībai nodrošināt arī atgriezenisko saikni, to informējot par piekrastes ūdeņos iegūto – paturēto vai atlaisto – atsevišķu zivju sugu daudzumu un sniedzot citu aktuālu informāciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 800 11. punktu par personu pienākumiem papildināt ar 11.5. apakšpunktu, proti, ka fiziskā persona tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv reģistrē un ziņo par piekrastes ūdeņos iegūtajiem – paturētajiem vai atlaistajiem – atsevišķu zivju sugu lomiem atbilstoši regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām.
Problēmas apraksts
Pēc Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta ierosinājuma nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 800 12. punktu, lai zivju resursu ieguves kontroles nolūkā atļautu piemērot šo normu plašākam gadījumu skaitam makšķerēšanā, kad zivis tiek iegūtas ar aizliegtiem individuāliem rīkiem vai paņēmieniem, un nesašaurināt to tikai ar makšķerēšanas klasisko izpratni un gramatisko normas tulkojumu. Pašlaik noteikti tikai makšķerēšanā atļautie izmantojamie un aizliegtie rīki, bet nav regulēta atļauja vai aizliegums attiecībā uz citu zivju ieguves paņēmienu lietošanu makšķerēšanā.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu papildināts noteikumu Nr. 800 12. punkta otrais teikums, precizējot, ka makšķerēšanā ir aizliegta citu zivju ieguves paņēmienu lietošana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
ES mērogā EK ir izstrādājusi elektronisko sistēmu atpūtas zvejas darbību reģistrēšanai "RecFishing". Lai reģistrētos "RecFishing", ir jānorāda dzimums, e-pasta adrese, dzimšanas gads, valsts, pasta kods, informācija par laivu, savukārt pēc reģistrēšanās personai tiek piešķirts unikāls identifikators, kas sastāv no burtu un ciparu virknējuma.
Latvijā netiks izmantota "RecFishing" sistēma, bet tiks izveidots digitāls datu ievākšanas rīks uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes, tāpēc ka tā ir pielāgota vietējiem apstākļiem un vienkārša lietošanā, jo
1) lielākā daļa makšķernieku un zemūdens mednieku jau ir reģistrēti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, kad iegādājas makšķerēšanas karti vai reģistrē tajā tipogrāfiski iespiesto makšķerēšanas karti;
2) "RecFishing" sistēmas funkcionalitāte praktiskajā lietošanā varētu būt sarežģīta makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, kas zivis iegūs piekrastes ūdeņos.
Attiecīgi, reģistrējot un ziņojot datus tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, obligāta prasība būs makšķerēšanas kartes numura ievadīšana (ja tāda ir iegādāta) vai arī personas koda norādīšana personām, kurām saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu ir paredzēts atbrīvojums no makšķerēšanas kartes iegādes.
Latvijā netiks izmantota "RecFishing" sistēma, bet tiks izveidots digitāls datu ievākšanas rīks uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes, tāpēc ka tā ir pielāgota vietējiem apstākļiem un vienkārša lietošanā, jo
1) lielākā daļa makšķernieku un zemūdens mednieku jau ir reģistrēti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, kad iegādājas makšķerēšanas karti vai reģistrē tajā tipogrāfiski iespiesto makšķerēšanas karti;
2) "RecFishing" sistēmas funkcionalitāte praktiskajā lietošanā varētu būt sarežģīta makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, kas zivis iegūs piekrastes ūdeņos.
Attiecīgi, reģistrējot un ziņojot datus tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, obligāta prasība būs makšķerēšanas kartes numura ievadīšana (ja tāda ir iegādāta) vai arī personas koda norādīšana personām, kurām saskaņā ar noteikumu Nr. 800 3. punktu ir paredzēts atbrīvojums no makšķerēšanas kartes iegādes.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- jebkura fiziska persona, kas nodarbojas ar makšķerēšanu vai zemūdens medībām piekrastes ūdeņos
Ietekmes apraksts
Visām fiziskām personām būs jāreģistrējas www.makskeresanaskarte.lv un jāsniedz informācija par attiecīgu zivju sugu lomu katru dienu, ja tās nodarbosies ar makšķerēšanu vai zemūdens medībām piekrastes ūdeņos.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
jebkura fiziska persona, kas nodarbojas ar makšķerēšanu vai zemūdens medībām piekrastes ūdeņos
palielinās
Vērtības nozīme:
nav zināms
nav zināms
nav zināms
Konkrētas izmaksas nav aprēķināmas, jo tās saistītas ar reģistrēšanos un datu ziņošanu tikai tad, ja attiecīgās zivju sugas tiek iegūtas piekrastes ūdeņos.
Kopā
0,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
jebkura fiziska persona, kas nodarbojas ar makšķerēšanu vai zemūdens medībām piekrastes ūdeņos
palielinās
Vērtības nozīme:
nav zināms
nav zināms
nav zināms
Konkrētas izmaksas nav aprēķināmas, jo tās saistītas ar reģistrēšanos un datu ziņošanu tikai tad, ja attiecīgās zivju sugas tiek iegūtas piekrastes ūdeņos.
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32009R1224
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009).
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regulas (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, 1. panta 51. punkts aizstāj regulas Nr. 1224/2009 55. pantu.
Saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 55. pantu dalībvalstis nodrošina, lai atpūtas zveja to teritorijā un Savienības ūdeņos notiktu ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem saskanīgā veidā. Regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. un 3. punkts noteic, ka piekrastes dalībvalstīs ir jāievieš elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūtās nozvejas reģistrēšanai un ziņošanai par to.
Piekrastes dalībvalstis var izmantot EK izstrādāto elektronisko sistēmu vai nacionālo izstrādāto sistēmu, nodrošinot, ka atpūtas zvejā iesaistītas fiziskas personas ir reģistrētas un ka tās savu nozveju reģistrē un ziņo par to.
Komisijas 2025. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2025/274, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojams Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants par atpūtas zvejas kontroli, paredzēts, ka dalībvalstīm apkopotā formā jāiesniedz EK atpūtas zvejā gūtās nozvejas dati, tā nodrošinot iesniegto datu salīdzināmību un atpūtas zvejas pārvaldības un kontroles efektivitāti.
Regulas Nr. 1224/2009 55. pants ir piemērojams no 2026. gada 10. janvāra.
Saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 55. pantu dalībvalstis nodrošina, lai atpūtas zveja to teritorijā un Savienības ūdeņos notiktu ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem saskanīgā veidā. Regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. un 3. punkts noteic, ka piekrastes dalībvalstīs ir jāievieš elektroniska sistēma atpūtas zvejā gūtās nozvejas reģistrēšanai un ziņošanai par to.
Piekrastes dalībvalstis var izmantot EK izstrādāto elektronisko sistēmu vai nacionālo izstrādāto sistēmu, nodrošinot, ka atpūtas zvejā iesaistītas fiziskas personas ir reģistrētas un ka tās savu nozveju reģistrē un ziņo par to.
Komisijas 2025. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2025/274, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojams Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants par atpūtas zvejas kontroli, paredzēts, ka dalībvalstīm apkopotā formā jāiesniedz EK atpūtas zvejā gūtās nozvejas dati, tā nodrošinot iesniegto datu salīdzināmību un atpūtas zvejas pārvaldības un kontroles efektivitāti.
Regulas Nr. 1224/2009 55. pants ir piemērojams no 2026. gada 10. janvāra.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2842
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, (turpmāk – regula 2023/2842).
Apraksts
Regulas 2023/2842 1. pants, kas aizstāj regulas Nr. 1224/2009 55. pantu, piemērojams no 2026. gada 10. janvāra.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. un 3. punkts (regulas 2023/2842 1. panta 51. punkts)
1.1. apakšpunkts (noteikumu Nr. 800 11.5. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija ir ieviesusi regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. un 3. punkta prasības.
Rīcības brīvība ir izmantota tādā veidā, ka Latvija neizvēlējās izmantot EK izstrādāto elektronisko sistēmu, kā tiek piedāvāts regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. punktā.
Izvērtējot EK izveidoto "RecFishing" elektronisko sistēmu, tika secināts, ka Latvijā nebūtu lietderīgi izmantot šo sistēmu, bet gan izveidot digitālu datu ievākšanas rīku uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes, kas jau ir pielāgota vietējiem apstākļiem un maksimāli vienkārša lietošanā.
Šī lēmuma pamatojums bija šāds:
1) esošā lietotāju bāze – lielākā daļa makšķernieku, zemūdens mednieku jau ir reģistrēti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, iegādājoties vai digitalizējot tajā tipogrāfiski izgatavoto makšķerēšanas karti. Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv 2024. gadā tika realizētas 96 425 makšķerēšanas kartes, turpretī no tipogrāfiski izgatavotajām – 42 077 kartes. Tas nozīmē, ka pāreja uz jauno sistēmu būs vienkāršāka un ātrāka. Latvijas sistēma arī turpmāk varēs tikt pielāgota vietējiem apstākļiem un vajadzībām;
2) integrācija ar LZIKIS – www.makskeresanaskarte.lv tiks integrēta ar LZIKIS, tā atvieglojot datu apstrādi vietējām vajadzībām un to apmaiņu ar EK.
Rīcības brīvība ir izmantota tādā veidā, ka Latvija neizvēlējās izmantot EK izstrādāto elektronisko sistēmu, kā tiek piedāvāts regulas Nr. 1224/2009 55. panta 1. punktā.
Izvērtējot EK izveidoto "RecFishing" elektronisko sistēmu, tika secināts, ka Latvijā nebūtu lietderīgi izmantot šo sistēmu, bet gan izveidot digitālu datu ievākšanas rīku uz tīmekļvietnes www.makskeresanaskarte.lv bāzes, kas jau ir pielāgota vietējiem apstākļiem un maksimāli vienkārša lietošanā.
Šī lēmuma pamatojums bija šāds:
1) esošā lietotāju bāze – lielākā daļa makšķernieku, zemūdens mednieku jau ir reģistrēti tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv, iegādājoties vai digitalizējot tajā tipogrāfiski izgatavoto makšķerēšanas karti. Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv 2024. gadā tika realizētas 96 425 makšķerēšanas kartes, turpretī no tipogrāfiski izgatavotajām – 42 077 kartes. Tas nozīmē, ka pāreja uz jauno sistēmu būs vienkāršāka un ātrāka. Latvijas sistēma arī turpmāk varēs tikt pielāgota vietējiem apstākļiem un vajadzībām;
2) integrācija ar LZIKIS – www.makskeresanaskarte.lv tiks integrēta ar LZIKIS, tā atvieglojot datu apstrādi vietējām vajadzībām un to apmaiņu ar EK.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
--
Cita informācija
--
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, (turpmāk – regula 2023/2842).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2023/2842 7. panta 2. punkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
--
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
--
Cita informācija
--
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/026b16c5-f395-49d6-be70-17ff73a1cef1
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteikumu projekts 2025. gada 28. jūlijā komentāru un iebildumu sniegšanai tika elektroniski nosūtīts Latvijas Iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajai padomei, kā arī Zivsaimniecības konsultatīvajai padomei. Par noteikumu projektu nav saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
- Piekrastes ūdeņu pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pašlaik tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv ir iespēja tikai iegādāties makšķerēšanas karti vai reģistrēt tipogrāfiski izgatavotu makšķerēšanas karti, bet ar noteikumu projektu paredzēts, ka saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punkta prasībām personas šajā tīmekļvietnē iesniedz datus par piekrastes ūdeņos iegūtām vai lomā paturētām atsevišķu zivju sugām.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv ir iespēja iegādāties makšķerēšanas karti, bet ar noteikumu projektu tiks paredzēts, ka tajā varēs noformēt bezmaksas makšķerēšanas un zemūdens medību tiesības arī personas ar invaliditāti, lai iegūtu zivis piekrastes ūdeņos.
Visām fiziskajām personām, kas piekrastes ūdeņos iegūs ar regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktu noteiktās zivju sugas, būs jāreģistrējas un jāziņo par savu lomu.
Visām fiziskajām personām, kas piekrastes ūdeņos iegūs ar regulas Nr. 1224/2009 55. panta 3. punktu noteiktās zivju sugas, būs jāreģistrējas un jāziņo par savu lomu.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbildīgais par personas datu apstrādi ir LLKC. Valsts datu centrā LLKC ir reģistrēts kā sistēmas www.makskeresanaskarte.lv datu pārzinis. Detalizēta informācija par LLKC privātuma politiku un personas datu apstrādi ir publicēta tīmekļvietnē https://www.makskeresanaskarte.lv/products/privacyPolicy.
Tīmekļvietnē dati tiek uzkrāti viena kalendārā gada ietvaros, jo tas saistīts ar makšķerēšanas karšu derīguma termiņu – kārtējais gads – un to iegādes kontroles iespējām.
Iegūtie dati par personu lomiem tiks nosūtīti uz LZIKIS, kur tie tiks apkopoti un tālāk sagatavoti nosūtīšanai EK saskaņā ar Regulas Nr. 2025/274 prasībām.
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. pantu otro daļu informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota LZIKIS, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Zemkopības ministrija ir LZIKIS pārzine.
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam un 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunktam.
Tīmekļvietnē dati tiek uzkrāti viena kalendārā gada ietvaros, jo tas saistīts ar makšķerēšanas karšu derīguma termiņu – kārtējais gads – un to iegādes kontroles iespējām.
Iegūtie dati par personu lomiem tiks nosūtīti uz LZIKIS, kur tie tiks apkopoti un tālāk sagatavoti nosūtīšanai EK saskaņā ar Regulas Nr. 2025/274 prasībām.
Saskaņā ar Zvejniecības likuma 14. pantu otro daļu informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota LZIKIS, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Zemkopības ministrija ir LZIKIS pārzine.
Noteikumu projektā ietvertā plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. pantam un 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunktam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
