Anotācija (ex-ante)

Sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme cilvēka, kuram ir grūtības aprūpēt sevi vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, dzīvē, īpaši, ja viņam nav pietiekama piederīgo atbalsta. Pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus Latvijā galvenokārt ir pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta. Tomēr pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita un blīvuma, infrastruktūras, cilvēku un finanšu resursu pieejamības ir ļoti atšķirīgas un arī sociālo pakalpojumu pieejamība katrā pašvaldībā ir atšķirīga, proti – kādā ir pieejami tikai sociālās aprūpes pakalpojumi, lielākoties tieši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, citās – iespējams saņemt plašāku un cilvēka sociālajai situācijai piemērotāku un vajadzībām atbilstošāku sociālo pakalpojumu klāstu. LM izstrādātajā “Informatīvajā ziņojumā par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem” ir norādīti vairāki problēmu aspekti, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu un palīdzības pieejamības neesamību vai ierobežojumiem. Kā piemērs var būt jau iepriekš minētā dažādā sociālo pakalpojumu pieejamība pašvaldībās, kur daļai iedzīvotāju netiek nodrošināti viņu vajadzībām nepieciešamie sociālie pakalpojumi, kā arī netiek plānoti sociālie pakalpojumi jau esošajām sociālās atstumtības riska grupām, kas tikai padziļina šo grupu problēmas un neveicina sociāli ekonomisko iekļaušanos. Problēmu pamata cēloņi ir pašvaldību finansiālās kapacitātes un sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto speciālistu trūkums[7]. Tādēļ ir būtiski meklēt veidus, kā šo situāciju risināt, lai veicinātu vienmērīgu sociālo pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību visā valsts teritorijā, kas būtu vērsts uz personu individuālo vajadzību nodrošināšanu. Tāpat ziņojumā norādīts, ka pašvaldībām būtu svarīgi, ja tiktu ieviesta sociālo pakalpojumu plānošanas sistēma vismaz reģionu līmenī, kurā tiktu kartētas iedzīvotāju vajadzības un sociālo pakalpojumu pieejamība.

Latvijā sociālās inovācijas jau tiek īstenotas, tomēr zināmas grūtības sagādā šādu aktivitāšu atpazīšana un uzskaite, jo Latvijā nav noteikti kritēriji un pieņemta definīcija, kas nosaka, kas ir sociālā inovācija. Tas ir viens no iemesliem, kas kavē inovāciju attīstību, jo katram nozares pārstāvim var būt dažādāka izpratne par to, kas ir sociālā inovācija, kā arī sociālo inovāciju multiplicēšanu, jo nav pieejama informācija par veiksmīgi ieviestiem risinājumiem. Bez kopīgas izpratnes par sociālo inovāciju būtību, ieguvumiem, ko tās var dot, un mērķtiecīga finansiālā atbalsta, sociālo inovāciju attīstība turpinās būt fragmentāra, nesniedzot maksimālo iespējamo ieguvumu sabiedrībai.   
Kopumā sociālo pakalpojumu, jo īpaši sabiedrībā balstītu, pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, tādēļ ir nepieciešams stiprināt tieši sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot sociālo pakalpojumu inovācijās, jaunu pieeju un risinājumu meklēšanā, palielinot pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. piekļuvi sabiedrībā balstītu sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības.


[7] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8d83ec55-047f-4f8c-ab7d-7bb181cd67db
 

Mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā ikvienam ir iespēja daudzas lietas darīt vienkāršāk, tajā pašā laikā – ātrāk, efektīvāk un kvalitatīvāk. Kā piemēru var minēt to, ka, kopš digitālā paraksta ieviešanas, vairs nav nepieciešams mērot garu ceļu, veikt pierakstus, lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus, piemēram, tiesībsargājošās iestādēs vai jebkur citur, to var ērti un vienkārši izdarīt no jebkuras vietas un sev ērtā laikā.  Arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā ir svarīgi meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus, kas padarītu tos efektīvākus, kvalitatīvākus un pieejamākus, ņemot vērā ierobežoto cilvēkresursu un finansējuma pieejamību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir izstrādāts TA projekts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju (turpmāk – sociālās inovācijas) īstenošanai ar mērķi  sekmēt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Par 4.4.1.1. pasākuma mērķa grupu ir noteiktas sociālās atstumtības riskam pakļautas personu grupas, jo tieši šo grupu personas bieži, no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ, ir ierobežotas dažādu pakalpojumu saņemšanā. Tā kā 4.4.1.1. pasākuma mērķa grupu personu loks ir ļoti plašs un konkrētā projekta inovatīvais risinājums var attiekties tikai uz kādu daļu no mērķa grupas, piemēram, personām ar autismu, vai personām ar ļoti smagiem un multipliem traucējumiem, nevis visām personām ar invaliditāti u.tml., mērķa grupas tvērums un veids, kā projekta īstenotājs iesaistīs mērķa grupas personas inovatīvā sociālā pakalpojuma aprobācijā un pārliecināsies par iesaistāmo personu atbilstību mērķa grupai, tiks noteikts katra projekta ietvaros.

Lai nodrošinātu finanšu atbalsta labu pārvaldību un saimniecisku izlietojumu, par finansējuma saņēmēju 4.4.1.1. pasākuma ietvaros ir noteikta atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas, atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. pantā noteiktajam Sabiedrības integrācijas fonda mērķim, veicina sabiedrības integrāciju un atbalsta publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu – Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF). Ņemot vērā minēto, SIF kā finansējuma saņēmējs sniegs finanšu atbalstu sociālo inovāciju īstenotājiem, proti, gala labuma guvējiem, t.sk. de minimis atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, taču pats nebūs de minimis atbalsta saņēmējs, bet gan nodrošinās sociālo inovāciju ideju pieteikumu un sociālo inovāciju projektu pieteikumu vērtēšanu un finanšu atbalsta piešķiršanu. SIF kā finansējuma saņēmējs ir noteikts arī tādēļ, ka SIF piedalījies Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma" finansētajā projektā "Sociālo inovāciju kompetences centri – kapacitātes celšana ilgtspējīgai sabiedrībai" īstenošanā kā Latvijas pārstāvis sadarbībā ar Spāniju, Franciju un Zviedriju. Projekta mērķis bija veicināt starpvalstu sadarbību un savstarpēju mācīšanos, lai izveidotu vai stiprinātu iestādes un organizācijas, kas šajās četrās valstīs darbojas vai varētu darboties kā nacionālie sociālo inovāciju kompetences centri, un attīstītu sociālo inovāciju ekosistēmu. Projekta ietvaros SIF ir organizējis sociālo inovāciju ekosistēmas kartēšanu un sociālo inovāciju kompetences centra izveides stratēģijas izstrādi. Līdz ar to SIF ir atbilstoša kompetence, lai kļūtu par atbildīgo institūciju sociālo inovāciju iniciatīvu attīstības veicināšanai un atbalstīšanai. SIF padome, atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumā un Sabiedrības integrācijas fonda nolikumā noteiktajām prasībām, uzrauga projekta īstenošanu, cik tālu 4.4.1.1. pasākum īstenošanas noteikumi nenosaka citādi.

Savukārt, kā 4.4.1.1. pasākuma gala labuma guvēji jeb sociālo inovāciju īstenotāji tiek plānoti valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, atvasinātas publiskas personas, biedrības, nodibinājumi un komersanti, tai skaitā sociālie uzņēmumi, kam būs iespēja pieteikties sociālo inovāciju īstenošanai un saņemt finanšu atbalstu de minimis noteiktajā apmērā, nepārsniedzot Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) noteikto maksimālo apmēru.
Mērķa sasniegšanai līdz 2027. gada IV ceturksnim, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim (izmaksas attiecinot no TA spēkā stāšanās dienas) 4.4.1.1. pasākuma ietvaros par kopējo, t.sk. elastības finansējumu 15 000 000 euro (projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno 12 002 272 euro) plānots īstenot šādas darbības:

1) sociālās inovācijas definīcijas un pazīmju, sociālo inovāciju ideju pieteikumu vērtēšanas kritēriju un sociālo inovāciju projektu pieteikumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodiku izstrāde.
Kā jau iepriekš tika minēts, inovāciju, t.sk. sociālo inovāciju, īstenošana Latvijā notiek arī šobrīd, bet lielā daļā gadījumu, iespējams, tā netiek saukta par inovāciju, jo līdz šim nav izstrādātas skaidras pazīmes un definīcija, kas ir sociālā inovācija. Tādēļ ir svarīgi to skaidri noteikt un definēt, lai potenciālie inovāciju īstenotāji aktīvi paustu savas idejas un attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Definīcijas un pazīmju izstrāde netieksies uz sociālajām inovācijām to plašākajā izpratnē, bet gan tikai uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju identificēšanu.
Tāpat šīs darbības ietvaros tiks izstrādāti sociālo inovāciju ideju pieteikumu un sociālo inovāciju projektu pieteikumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodikas, lai potenciālajiem šo pieteikumu iesniedzējiem būtu skaidras prasības un nosacījumi dalībai 4.4.1.1. pasākumā paredzētā finanšu atbalsta saņemšanai; 
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 10 000 euro.

2) veiktspējas stiprināšanas un izpratnes par sociālajām inovācijām  veicināšanas pasākumi potenciālajiem sociālo inovāciju pieteicējiem, tai skaitā mācības.
Atbalstāmās darbības ietvaros ir paredzēts organizēt informatīvus pasākumus un mācības potenciālajiem sociālo inovāciju (gan ideju, gan projektu) pieteicējiem par sociālo inovāciju noteikšanu, īstenošanu un novērtēšanu nolūkā veicināt sociālo inovāciju veiksmīgu izstrādi un īstenošanu. Aktivitātes paredzētas inovatoru kapacitātes stiprināšanai ar mērķi sagatavot kvalitatīvus ideju un inovāciju pieteikumus, sniegt atbalstu kvalitatīva, datos balstīta inovāciju pieteikuma sagatavošanā. Pasākumus plānots īstenot līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos, lai 4.4.1.1. pasākums tiktu īstenots pēc iespējas plašākā teritoriālajā tvērumā, iekļaujot arī attālākus lauku reģionus.
Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks organizētas starpnozaru sadarbības domnīcas un pieredzes apmaiņas pasākumi, kas ir svarīgi inovācijas veiksmīgai īstenošanai.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 3 690 000 euro (t.sk. 2 997 728 euro ir elastības finansējums).

3) sociālo inovāciju ideju atlase un sociālo inovāciju projektu pieteikumu atlase.
Ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu labo praksi un pieredzi un lai nodrošinātu maksimāli efektīvu inovāciju ieviešanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu jomā, šī atbalstāmā darbība plānota kā divpakāpju – sociālo inovāciju ideju atlase un sociālo inovāciju projektu pieteikumu atlase. Pirmajā pakāpē jeb daļā plānots izsludināt atklātu sociālo inovāciju ideju atlasi, kurā varēs pieteikties ikviens interesents, kam ir priekšlikumi tāda inovatīva sabiedrībā balstīta sociālā pakalpojuma izveidei vai attīstībai, kas atbilst sociālo inovāciju definīcijai un pazīmēm. Jēdziens “inovācija” ir pārāk plašs, lai jau sākotnējā etapā varētu noteikt, cik nozīmīga, noderīga vai ilgtspējīga ir piedāvātā inovācija. Vispirms nepieciešams izvērtēt sociālo inovāciju idejas līmenī – vai nozarē inovācija ir nepieciešama, vai tā ir jēgpilna, atbilstoša noteiktajai mērķa grupai un vai tā ir ilgtspējīga. Sākotnēji piedāvājot tikai ideju, potenciālajam inovatoram nebūs nepieciešams patērēt nevajadzīgi daudz laika un resursu, ja izrādītos, ka šādai inovācijai nav potenciāla. Taču tajā pat laikā var tikt piedāvātas tādas inovācijas, kuru īstenošana var veicināt sociālās jomas izaugsmi un pilnveidošanu. Viens sociālās inovācijas idejas iesniedzējs vienā pieteikumu iesniegšanas reizē (pieteikumi tiks izskatīti reizi ceturksnī 12 mēnešu pieteikšanas periodā) varēs iesniegt vienu pieteikumu, ņemot vērā de minimis atbalsta nosacījumus (t.i, ka finanšu atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem nevar pārsniegt noteikto maksimālo apmēru trīs gadu periodā). Atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem, pieteiktās sociālo inovāciju idejas tiks vērtētas un tiks pieņemts lēmums, kuras sociālo inovāciju idejas tiks apstiprinātas tālākai dalībai 4.4.1.1. pasākumā.
Savukārt otrās pakāpes aktivitātēs jeb sociālo inovāciju projektu pieteikumu atlasē varēs piedalīties atbalstīto sociālo inovāciju ideju pieteicēji, kā arī tie pretendenti, kas vēlēsies izstrādāt un īstenot sociālo inovāciju par kādu no TA 29.3.2. apakšpunktā noteiktajām tēmām, ņemot vērā to, ka  labklājības nozarē jau ir identificēti konkrēti problēmjautājumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu jomā, kuru risināšanā vitāli nepieciešams meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus. Tas nozīmē, ka idejas līmenī jau ir definēts problēmjautājums, ko atliek risināt, un tam nav nepieciešama idejas priekšatlase.
Šāda divu veidu pieeja tiek īstenota tādēļ, ka sociālajā jomā inovācijas tiks īstenotas pirmo reizi, un tiek meklēti iespējami efektīvākie veidi, kā panākt labāko rezultātu.
Lēmumus par sociālo inovāciju ideju atlasi un sociālo inovāciju projektu atlasi pieņems SIF padome, kas, atbilstoši SIF likuma 2. panta otrajai daļai, ir finansējuma saņēmēja - SIF - lēmējorgāns. Savukārt, saskaņā ar SIF likumu, SIF administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt administratīvajā tiesā[8]. Jāatzīmē, ka LM sākotnējais TA priekšlikums bija noteikt SIF likumam un SIF nolikumam atbilstošu, bet atšķirīgu kārtību no SIF praktizētās citos projektu konkursos, t.i., ka lēmumus par sociālo inovāciju ideju atlasi un sociālo inovāciju projektu atlasi pieņems SIF sekretariāts un tos varēs apstrīdēt SIF padomē. Šādu TA priekšlikumu LM virzīja, jo sociālās inovācijas paredzētas šaurā – sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu – jomā, kas nav  starpnozaru jautājums, t.i., tieši neskar tās nozares, kuras ir pārstāvētas SIF padomē, attiecīgi nav racionāli citas nozares noslogot ar jautājumiem, kas uz tām nav attiecināmi. Tāpat LM ieskatā šāda kārtība būtu vienkāršāka un samazinātu administratīvo slogu SIF padomei, kas sastāv no augsta līmeņa amatpersonām, kā arī paredzētu iespēju pieņemtos lēmumus apstrīdēt SIF ietvaros, tādējādi novēršot papildu slogu tiesu sistēmai. 2023.gada 19.oktobra starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē tika pieņemts lēmums, ka jautājums par sociālo inovāciju ideju atlasi un sociālo inovāciju projektu atlasi skatāms SIF padomē. Attiecīgi 2023.gada 3.novembra SIF padomes sēdes darba kārtībā tika iekļauts jautājums “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ieviešanas procedūru” un SIF padome balsojot nolēma (pret bija tikai LM), ka 4.4.1.1.pasākumā piemērojama līdzšinējā SIF projektu konkursos īstenotā procedūra. Attiecīgi tika precizēts TA projekts.   
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 300 000 euro.

4) sociālo inovāciju projektu īstenošana. Šo atbalstāmo darbību īstenos gala labuma guvējs, kura projekta pieteikums izvērtēts un apstiprināts TA noteiktajā kārtībā, atbilstoši līguma par finanšu atbalsta saņemšanu nosacījumiem un, ja sociālās inovācijas īstenotājs ir saimnieciskās darbības veicējs, normatīvajam regulējumam par de minimis atbalsta saņemšanu. Pasākumā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma ietvaros pieejams šķērsfinansējums Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsta jomas izmaksām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju īstenošanai, kas nepārsniedz 2 160 408 euro jeb 18% no pasākumam pieejamā finansējuma atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 25.panta otrajai daļai. Savukārt, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu kopējais attiecināmais šķērsfinansējums Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsta jomas izmaksām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju īstenošanai nepārsniegs 2 700 000 euro, jeb 18% no pasākumam plānotā kopējā finansējuma. Šķērsfinansējums paredzēts sociālo inovāciju projektu īstenotājiem.
Pārskatot un izvērtējot sociālo inovāciju īstenošanai noteiktās izmaksas, šobrīd nav identificēti dubultās finansēšanas riski ar netiešajās attiecināmajās izmaksās iekļautajām izmaksu pozīcijām. Papildus jāatzīmē, ka arī sociālo inovāciju pieteikumu vērtēšanas procesā tiks vērtēts, vai izmaksas ir tieši vai netieši saistītas ar sociālās inovācijas īstenošanu.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 9 000 000 euro.

5) sociālo inovāciju  projektu īstenošanas rezultātu novērtēšana. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks veikts gala labuma guvēju iesniegto sociālo inovāciju projektu rezultātu novērtējums atbilstoši TA noteiktajai kārtībai.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 50 000 euro.

6) sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu organizēšana par sociālo inovāciju projektu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem, kas tiks izplatīti un popularizēti.  Tiek plānots, ka sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti cikliski visa 4.4.1.1. pasākuma īstenošanas laikā, proti, pirms sociālo inovāciju ideju pieteikumu un sociālo inovāciju projektu pieteikumu atlases, tās laikā, kā arī sociālo inovāciju īstenošanas procesā un pēc rezultātu novērtēšanas.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 300 000 euro.

7) projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, kuras ietvaros finansējuma saņēmējs slēgs līgumu ar gala labuma guvējiem, veiks maksājumus gala labuma guvējiem un uzraudzīs sociālo inovāciju projekta īstenošanu un rezultātu sasniegšanas progresu, kā arī konsultēs un sniegs metodisku atbalstu projekta īstenošanas laikā.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 1 500 000 euro.

4.4.1.1. pasākuma ietvaros  iepriekš minēto 1., 2., 5. (ja tās īstenošanai nepieciešams piesaistīt ekspertus) un 6. atbalstāmo darbību īstenos finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāls un finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, 3. un 7. atbalstāmo darbību – finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāls, 4. atbalstāmo darbību – gala labuma guvējs.

4.4.1.1. pasākumā tiks īstenoti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam stratēģiski svarīgam projektam noteiktie pienākumi un obligātie projekta informācijas un publicitātes pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 150 000 euro.

Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027.gadam noteikto, paredzēts, ka pasākuma ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaits pieaugs par 30 pakalpojumiem, t.sk. tiks piedāvāti esošo pakalpojumu sniegšanas inovatīvi risinājumi. Plānotais atbalstīto pakalpojumu sniedzēju sadalījums – 15 nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes un 15 biedrības un nodibinājumi – ir noteikts pēc matemātiska principa, ņemot vērā dalībnieku iesaisti citos pasākumos, un neizslēdz iespēju citādam proporcionālajam sadalījumam. Programmas rādītājā tiks uzskaitīts gala labuma guvēju (pašvaldības un NVO) skaits, kas īstenos projektus, sniedzot inovatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tā kā sabiedrības līdzdalības laikā no 10.03.2023. līdz 24.03.2023. tika saņemts priekšlikums rast iespēju 4.4.1.1. pasākumā piedalīties arī sociālajiem uzņēmumiem, pasākuma noteiktie sasniedzamie uzraudzības rādītāji tika papildināti ar nacionālo rādītāju, jo programmas rādītāju definīcijas to nepieļauj. Ar nākamajiem programmas grozījumiem LM iesniegs priekšlikumu iznākuma rādītāja definīcijas izmaiņām, paredzot iespēju uz atbalstu 4.4.1.1. pasākuma ietvaros pretendēt arī komersantiem, t.sk. sociālajiem uzņēmumiem. Kopējā sasniedzamā vērtība – 30 netiks mainīta. Pēc grozījumu apstiprināšanas tiks ierosināti atbilstoši MK noteikumu grozījumi un TA projektā noteiktais nacionālais rādītājs tiks svītrots. Papildus plānots uzkrāt informāciju par personu, kuras saņēmušas inovatīvus sabiedrībā balstītus pakalpojumus, skaitu – minētā nacionālā rādītāja vērtība ir noteikta 600 personas. Nacionālajā rādītājā tiks uzkrāta informācija par atbalstu (jaunus un inovatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus) saņēmušajām personām. Sasniedzamā nacionāla rādītāja vērtība (600) noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks izveidoti 30 inovatīvi sabiedrībā balstīti pakalpojumi vai piedāvāti jauni, inovatīvi risinājumi jau esošiem pakalpojumiem, kuru aprobēšanā piedalīsies indikatīvi 20 personas katrā no tiem. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad persona būs uzsākusi pakalpojuma saņemšanu projekta ietvaros. Par nacionālā iznākuma rādītāja izpildi ir atbildīgi sociālo inovāciju projektu īstenotāji jeb gala labuma guvēji. Par rādītāja izpildi tie ziņos, iesniedzot informāciju SIF kārtējā maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un iesniegšanai KP VIS. Finansējuma saņēmēja līmenī dati tiks uzkrāti KP VIS, savukārt gala labuma guvēju līmenī - līgumā ar SIF noteiktajā kārtībā. Šo datu uzraudzību veiks SIF kopējā uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie gala labuma guvēja. Papildu nacionālais rādītājs noteikts ņemot vērā, ka 4.4.1.1. pasākumam programmā noteiktais programmas rādītājs ir vispārīgs, neatspoguļo gala labumu guvēju pieteikto inovāciju tvērumu (proti, ļauj izdarīt vien secinājumus par atbalstīto pakalpojumu sniedzēju skaitu), LM ir noteikusi nacionālo rādītāju, kas uzkrājams un uzraugāms, lai vērtētu gala labuma guvēju kopējo inovāciju sniegumu.

4.4.1.1. pasākuma kopējais plānotais finansējums (ESF+ un valsts budžeta līdzfinansējums) veido 15 000 000 euro. Sākotnēji 4.4.1.1. pasākuma īstenošanai kopējais plānotais finansējums bija 21 000 000 euro (ar elastības finansējumu). Ņemot vērā, ka finanšu atbalsts gala labuma guvējiem tiks sniegts de minimis noteiktajā maksimālajā apmērā, un neskatoties uz to, ka de minimis maksimālo apmēru Eiropas Komisija plāno palielināt no 200 000 euro līdz 275 000 euro, veidojas rezerve 6 000 000 euro apmērā, kas tiks pārdalīta diviem citiem LM pārziņā esošiem SAM pasākumiem – 4.3.6.1. pasākumam (papildus 2 000 000 euro) un 4.3.6.4. pasākumam (papildus 4 000 000 euro). Izmaiņas nepieciešamajai finanšu pārdalei tiks virzītas līdz ar nākamajiem programmas grozījumiem. Visi TA un anotācijā iekļautie aprēķini ir ar plānoto finansējuma samazinājumu.

4.4.1.1. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 158.intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam. Fondu finansējums 12 750 000 euro (ar elastības finansējumu) apmērā. Finansējuma veids: 01, dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro. Dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

Pasākuma ietvaros atbalstāmas šādas izmaksas:
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ietver tādas izmaksu pozīcijas kā finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, finanšu atbalstu sociālo inovāciju īstenotājiem, iepirkumu līgumu izmaksas, t.sk. darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam[9] un iekšzemes un ārvalstu (ja dalība plānotajā pasākumā nav iespējama attālināti) komandējumu un darba braucienu izmaksas;
2) netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.
Lai ievērotu vienlīdzību atbalsta sniegšanā, gala labuma guvējiemm finanšu atbalsts tiks sniegts de minimis maksimālajā apmērā TA noteiktajā kārtībā, ņemot vērā noteiktos de minimis ierobežojumus, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem.

Finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas tiks noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Lai nodrošinātu vienotu pieeju visa 4.4.1.1. pasākuma ietvaros gan finansējuma saņēmējam, gan gala labuma guvējiem projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības noteikšanai nav iespējams piemērot vienkāršoto izmaksu vienotās likmes līdz 20 procentiem pieeju, jo šajā 4.4.1.1. pasākuma etapā, proti, TA izstrādes brīdī, vēl nav zināms, kādas tieši sociālās inovācijas tiks īstenotas. Tāpat projektā paredzēts atbalstīt 30 sociālās inovācijas, kas ir 30 dažādi projekti. Attiecīgi, nav iespējams paredzēt, kāds projekta vadības un īstenošanas personāls būs nepieciešams katrā no atbalstāmajiem gala labuma guvēju projektiem. Papildus tam, finansējums inovāciju īstenošanai saskaņā ar TA 19.2. apakšpunktu projektā tiks plānots kā viena izmaksu pozīcija. Līdz ar to gala labuma guvēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzība tiks noteikta pēc faktiskajām izmaksām, un, vienotas pieejas nodrošināšanai, šādi tiks noteikta arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzība.
Tāpat jāpiebilst, ka, tā kā 4.4.1.1. pasākumā finansējuma saņēmējs ir SIF, kas nodrošinās 4.4.1.1. pasākumā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, t.sk. līgumu slēgšanu ar gala labuma guvējiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu inovāciju īstenošanai par kopējo finansējumu – indikatīvi  8 250 000 euro, Regulas Nr. 2021/1060  53. panta 2.punkta nosacījums ir vērtējams pret SIF kā finansējuma saņēmēju, nevis gala labuma guvējiem. Tādēļ uz 4.4.1.1. pasākumu obligāta vienkāršoto izmaksu piemērošana nav attiecināma.
Taču projekta īstenošanas gaitā, uzkrājoties  objektīvai informācijai, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu  piemērošanas iespējas un, ja būs nepieciešams un iespējams, tiks izstrādāta attiecīga vienas vienības izmaksu metodika.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un citiem informācijas avotiem, finansējuma saņēmēja projekta vadībai un īstenošanai plānots piesaistīt šādu personālu: projekta vadības personāls -  projekta vadītājs – 1 amata likme (39.1. amatu saime, VI līmenis, 13. mēnešalgu grupa), grāmatvedis – 0,5 likme, finansists – 0,3 likme, iepirkuma speciālists/jurists – 0,3 likme, sabiedrisko attiecību speciālists - 0,3 likme, projekta īstenošanas personāls – 3 amata likmes. Saturiskie eksperti un vērtētāji atbalstāmo darbību jomās tiks piesaistīti pēc nepieciešamības, darba samaksas organizēšanā izmantojot akorda algas sistēmas pieeju, ņemot vērā iesniegto ideju un sociālo inovāciju pieteikumu skaitu. Kopējā plānotā saturisko ekspertu noslodze – 3,5 amata likmju apmērā pirmajā projekta gadā un vienas amata likmes apmērā projekta otrajā gadā.

Lai nodrošinātu 4.4.1.1. pasākuma atbilstību izvirzītajam mērķim un īstenošanu atbilstoši TA noteiktajām prasībām un kārtībai, kā arī nozares noteiktajām prioritātēm, to pārvaldīs Labklājības ministrijas izveidota uzraudzības grupa. Labklājības ministrijas pārstāvji būs arī sociālo inovāciju ideju pieteikumu un sociālo inovāciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisijā. Šos uzdevumus Labklājības ministrija veiks kā nozares politikas veidotājs un īstenotājs.

[8] https://likumi.lv/ta/id/26310-sabiedribas-integracijas-fonda-likums
[9] Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.