Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumus un pakalpojumus un veicināt privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu veidošanu.

Vispārējā kārtība

Pašreizējā situācija
Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadā (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027)") ir norādīts, ka digitālā transformācija un informācijas tehnoloģiju daudzpusīga izmantošana, kur drošības aspekti ir neatņemama sastāvdaļa, ir nozīmīga nozaru integrētas ekonomikas attīstībā. Digitāliem risinājumiem ir gan sociālās kohēzijas, gan ekonomikas dažādošanas vērtība.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk – DESI) ziņojumu Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu ziņā – Latvija ir 11. vietā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), un tās rezultāti vairumā kategoriju ir labāki par ES vidējo rādītāju, ko lielā mērā ir sekmējušas ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros veiktās investīcijas IKT jomā. Latvija ir vadošo valstu grupā attiecībā uz e-pārvaldes lietotājiem, automātiski daļēji aizpildītām veidlapām un digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada DESI ziņojumu valstī ir 84 % e-pārvaldes lietotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 65 %. Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu pieejamības jomā — 87 punkti iedzīvotājiem sniegto digitālo publisko pakalpojumu gadījumā (ES vidējais rādītājs: 75 punkti). Vienlaikus šis rādītājs saistībā ar digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem (86 punkti) ir tikai nedaudz augstāks par ES vidējo rādītāju (82 punkti), kas liecina, ka šajā ziņā joprojām ir iespējami uzlabojumi.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (turpmāk – Dekādes programma), ir noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie vispārīgie digitālie mērķi un digitālie mērķrādītāji, to sasniegšanas uzraudzība un arī daudzvalstu projektu veidošana. Dekādes programmā noteikto digitālo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība paredz ES dalībvalstīm līdz 2023.  gada 9.  oktobrim iesniegt Eiropas Komisijas valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam, rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu Dekādes programmā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā ES līmenī.

Dekādes programmā Eiropas Komisija ir noteikusi sasniedzamo rādītāju attiecībā uz pakalpojumu digitalizāciju -  simtprocentīga galveno publisko pakalpojumu pieejamība digitālā formā, nodrošinot to darbību atbilstoši ES noteiktiem pieejamības kritērijiem – kura sasniegšanai nepieciešams īstenot darbības 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk - 1.3.1.1. pasākums) ietvaros.

Latvijā ir izstrādāta vienota rīcībpolitika publisko pakalpojumu jomā publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un komersantiem, tā ir vērsta uz publisko pakalpojumu sniegšanu lietotājam maksimāli ērtā veidā, neatkarīgi no tā, vai šis lietotājs ir fiziska vai juridiska persona – komersants.

Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam") noteikts, ka valsts pārvaldes pakalpojumi tiek pārveidoti, organizējot tos no personas skata punkta, un to piedāvājums ir proaktīvs, personalizēts un vērsts uz vērtību personai. Tāpat ir noteikts, ka valsts pakalpojumi primāri tiek sniegti digitāli, nodrošinot to saņemšanu personai piemērotākajā, vienotā, profesionālā tīklā.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam") ir vērstas uz Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020.gada 2.jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027)") rīcības virziena mērķa “digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē” izpildi. Vienlaikus, Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam (apstiprināts ar MK 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240 "Par Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam") paredz horizontālo rīcības virzienu – valsts pārvaldes digitālo transformāciju, kur viens no pamatuzdevumiem ir pakalpojumu pārvaldība un valsts pārvaldes pakalpojumu modernizēšana, izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir identificējusi šādus izaicinājumus publisko pakalpojumu attīstības jomā:
1) nepietiekama centralizēto lietojumu izmantošana publiskajā pārvaldē. Centralizēto risinājumu (Datu publicēšanas platforma, vienotā saziņas platforma, informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma u.c.) ieviešana notiek pakāpeniski, vispirms tos ieviešot atsevišķās iestādēs saskaņā ar projekta tvērumu un pēc tam izplatot arī citās iestādēs. Ievērojot minēto, būs nepieciešami papildu projekti un investīcijas, lai piemērotu visu iestāžu informācijas sistēmas un nodrošinātu pilnvērtīgu centralizētā lietojuma izmantošanu;
2) nepietiekama vienreizes principa pielietošana. Sniedzot publiskos pakalpojumus ir jāveic fizisko personu datu apstrāde un pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula)  prasības, kas paredz, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Tas nozīmē, ka bez personas piekrišanas nav iespējams vienlaicīgi realizēt vienreizes principu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, ja vien netiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, regulējot kārtību, kādā tiek salāgotas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības un vienreizes princips informācijas sniegšanai;
3) lietotāji nepietiekami izmanto elektroniskos pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas iespējas. Neskatoties uz to, ka daudzi publiskās pārvaldes pakalpojumi ir pieejami digitālajā vidē, iedzīvotāji un komersanti joprojām vēlas izmantot klientu apkalpošanas kanālus klātienē. Tas ir saistīts gan ar nepietiekamām digitālajām prasmēm, gan nespēju iegādāties tehniskos līdzekļus e-pakalpojumu izmantošanai, gan arī to, ka klātienē nepieciešams risināt nestandarta situācijas pakalpojumu pieprasīšanā, kuras nav iespējams atrisināt iesniedzot pakalpojuma pieprasījumu elektroniski;
4) simtprocentīga galveno publisko pakalpojumu pieejamība  digitālā formā iedzīvotājiem ir kvalitatīvi jauns solis, kura sasniegšana var būt problemātiska tiem pakalpojumiem, kuri ir izstrādāti salīdzinoši sen un tehnoloģiskās platformas, kas nodrošina to darbību, ir novecojušas. Līdz ar to, būs jāpieņem lēmumi par šo pakalpojumu tālāku attīstīšanu, kas var nozīmēt to pilnīgu pārbūvi, lai sasniegtu nospraustos mērķus.
Plānots, ka 1.3.1.1.pasākums sniegs ieguldījumu iepriekš minēto izaicināju risināšanā un Dekādes programmas noteiktā mērķrādītāja sasniegšanā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 izvirza virkni prasību, kas būtiski ietekmē digitālo pakalpojumu attīstību Latvijā. Prasības nodrošināt pārrobežu pieejamību pakalpojumiem un procedūrām, kā arī pārrobežu pieejamību palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem rada jaunus izaicinājumus digitālo pakalpojumu infrastruktūrai un iestādēm – publisko pakalpojumu turētājām. 1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānotas darbības, kas būs vērstas uz iepriekš minēto prasību nodrošināšanu – plānotas investīcijas pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošanā, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši  vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumos. Tāpat plānota uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem. 

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada DESI ziņojumam vienīgā joma, kurā Latvijas rādītāji ir zemāki par ES vidējo rādītāju digitālo publisko pakalpojumu jomā, ir atvērtie dati (77% salīdzinājumā ar 81%).
Galvenās problēmas atvērto datu pieejamībā – nepietiekama atvērto datu potenciāla izmantošana valsts pārvaldē, atvērto datu publicēšanas izmaksas, cilvēkresursu trūkums, augstvērtīgo datu kopu nepieejamība, tai skaitā atkalizmantošanai un dinamisko datu atkalizmantošanai, nepietiekama atgriezeniskā saite no datu atkalizmantotājiem, kas sekmētu valsts pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību datu savstarpējā apmaiņā, efektīvāku produktu izstrādē un nozīmīgāku datu iegūšanā.
Pēdējo trīs  gadu laikā Latvijas sniegums ir atpalicis no pārējām ES dalībvalstīm, un ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu atvērto datu potenciālu, līdz ar to 1.3.1.1. pasākuma ietvaros ir plānoti ieguldījumi datu atvēršanā un koplietošanā ar privāto sektoru – plānota saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana, publiskā un privātā sektora rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, tai skaitā datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022.gada DESI ziņojumā par Latviju norādīto digitālo tehnoloģiju integrācija Latvijas uzņēmumiem var pavērt jaunas izdevības uzlabot savu konkurētspēju. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai šo potenciālu varētu atraisīt. Attiecībā uz svarīgāko digitālo tehnoloģiju integrāciju Latvijas uzņēmumu rādītāji ir krietni zemāki par ES vidējo rādītāju - attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos Latvija ES valstu vidū ierindojas 23. vietā. Tiešas investīcijas uzņēmumu digitālai transformācijai ir paredzētas Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo programmu ietvaros, vienlaikus ir paredzams, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros plānotās darbības arī veicinās uzņēmumu digitālo transformāciju, ņemot vērā, ka plānota valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu un platformu jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības  iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un  publiskajām iestādēm"  (turpmāk - 1.3.1. SAM)  ietvaros ir noteikts kopējais rezultāta rādītājs "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". Atbilstoši 1.3.1. SAM mērķim ar rādītāju tiek saprasts to lietotāju skaits, kuri ir transformējuši savus procesus, balstoties uz jaunizveidotajiem vai ievērojami uzlabotajiem valsts digitālajiem procesiem, tai skaitā  lietotāji kā datu izmantotāji un datu devēji, lietotāji, kuri ir attīstījuši savus digitālos produktus, balstoties uz valsts pārvaldes risinājumiem vai integrējoties ar valsts platformām un informācijas sistēmām.

Viens no 1.3.1. SAM iznākuma rādītājiem ir "uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība". Rādītāja vērtībā  tiks ieskaitīts viss to 1.3.1.1. pasākuma ietvaros īstenoto projektu finansējuma apjoms, kuru ietvaros plānots izstrādāt uz saimnieciskās darbības veicējiem vērstus pakalpojumus, produktus vai procesus. Tāpat pasākums dos ieguldījumu 1.3.1. SAM iznākuma rādītāja “publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” sasniegšanā.

Lai nodrošinātu 1.3.1.1. pasākuma īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācija, veiks projektu ideju priekšatlasi un sagatavos plānoto projektu sarakstu, ko virzīs apstiprināšanai MK. Sarakstā tiks iekļauta informācija par projekta kopējo finansējuma apmēru, projektu īstenotājiem, sasniedzamajām rādītāju vērtībām un projektā plānotajiem ieguvumiem, lai nodrošinātu kopējo 1.3.1. SAM rādītāju sasniegšanu.

Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais  1.3.1.1. pasākumam plānotais finansējums ir 174 886 870 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 148 653 838 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 26 233 032 euro, tai skaitā:
1) pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 147 302 782 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 125 207 364 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 22 095 418 euro apmērā (par šo finansējumu projektu sarakstu plānots apstiprināt MK 2024. gadā);
2) elastības finansējums, kas būs pieejams pasākuma īstenošanai no 2026.gada (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 27 584 088 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 23 446 474 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 4 137 614 euro (par šo finansējumu papildu projektu sarakstu plānots apstiprināt MK 2026. gadā).
 
Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība, valsts kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūcija (tiesas, Latvijas Republikas prokuratūra).
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, plānošanas reģionu, valsts kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūciju (tiesas, Latvijas Republikas prokuratūra) biedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai nodibinājumu (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3. prioritātes "Digitalizācija" noteiktajiem intervences kodiem – 16 "Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes" (indikatīvais ERAF finansējums 137 013 088 euro), 36 "IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas)" (indikatīvais ERAF finansējums 3 187 500 euro) un 37 "IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem" (indikatīvais ERAF finansējums 9 562 500 euro).

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Vienkāršotās izmaksas

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 10% apmērā no noteikumu projekta 27. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 27.13. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Vienkāršoto izmaksu likme projekta vadības izmaksām noteikta, paredzot, ka 1.3.1.1. pasākuma projektu ietvaros projekta vadības nodrošināšanai indikatīvi ir plānota atlīdzība projekta vadītājam un projekta vadītāja asistentam uz pilnu slodzi, finansistam – 0,5 slodze, juristam – 0,5 slodze un iepirkumu speciālistam – 0,3 slodze (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas).

Noteikumu projekta 27.13. apakšpunktā norādītais projekta vadības personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (projekta vadītājs, projekta vadītāja asistents, jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 27.12. apakšpunktā minētais projekta īstenošanas personāls nodrošinās projekta saturisko īstenošanu un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību.

Projekta vadības personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 1.3.1.1. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 1.3.1.1. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Profesionāla projekta īstenošanas komanda ar pietiekamu resursu kapacitāti ir viens no būtiskiem aspektiem IKT projektu veiksmīgai realizācijai. Ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.g. plānošanas perioda pieredzi, projekta īstenošanas kapacitātes problēmas, tai skaitā IKT jomas speciālistu neesamība, uzsākot projekta īstenošanu, nepietiekama profesionalitāte un kapacitāte var radīt kritiski augstu ietekmi projekta laika grafika ievērošanai.
Ņemot vērā līdzšinējo IKT projektu īstenošanas pieredzi un IKT projektu sarežģītību, projektu ietvaros ir nepieciešams nodrošināt gan projekta vadības, gan projekta īstenošanas personālu. Nepieciešamība pamatota, lai nodrošinātu pietiekamu kapacitāti projekta saturiskai īstenošanai, tai skaitā kvalitatīvu prasību definēšanai, kā arī rezultātu pārbaudei un pieņemšanai, iekļaujot arī dalībniekus, kas nodrošinātu tā īstenošanu no tehnoloģiskā aspekta – lietojamības, drošības un testēšanas eksperts (iespējams piesaistīt iepirkuma procedūras ietvaros), kā arī būtiska ir pamatdarbības procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvju pārstāvība. 
IKT projekta komandā papildu projekta vadības personālam (tai skaitā projekta vadītājs, projekta vadītāja asistents, grāmatvedis, iepirkumu speciālists), atkarībā no projekta tvēruma u.c. faktoriem, iekļauj šādus speciālistus:
1) biznesa procesu analītiķis atbilstoši projekta specifikai, tai skaitā biznesa analīzes projektā a) identificē projekta sfērā esošo iestāžu pamatdarbības un koplietošanas pakalpojumu procesus, b) veic šo procesu konceptuālo analīzi, c) atbilstoši veiktajai analīzei definē uzdevumu ar biznesa procesu analīzi saistīto ārpakalpojumu sniedzējam, d) uzrauga ārpakalpojumu (tai skaitā detalizētas biznesa projekta analīzes un procesu optimizācijas priekšlikumu izstrādi), e) nodrošina optimizācijas priekšlikumu ieviešanu, f) izvērtē ārpakalpojuma darbu nodevumu atbilstību sākotnēji veiktajai konceptuālajai analīzei, g) uzrauga projektu īstenotāju veiktās biznesa procesu analīzes atbilstību IKT arhitektūrai;
2) sistēmanalītiķis atbilstoši projekta specifikai piedalās projekta ietvaros attīstāmo IKT risinājumu (informācijas sistēmu, koplietošanas platformu, komponenšu un pakalpojumu) projektēšanā, izstrādē un ieviešanā, veicot vai uzraugot projektēšanas, izstrādes un ieviešanas darbus, tai skaitā ar mērķi nodrošināt risinājumu atbilstību IKT arhitektūrai;
3) risinājumu (platformas, pakalpojumu) attīstības vadītājs atbilstoši projekta specifikai a) nodrošina projekta ietvaros attīstāmo IKT risinājumu (informācijas sistēmu, koplietošanas platformu, komponenšu un pakalpojumu) attīstības plānošanu un vadību, b) veic attīstības plānošanu, vadot vai uzraugot IKT risinājumu projektēšanu, izstrādi, ieviešanu un ekspluatāciju pēc projekta ieviešanas ar mērķi nodrošināt risinājumu ilgtspēju, tai skaitā atbilstību lietotāju vajadzībām un vienotai IKT arhitektūrai; 
4) informācijas sistēmas testētājs atbilstoši projekta specifikai a) dažādos informācijas sistēmas izstrādes posmos pārbauda tās atbilstību pasūtītāja prasībām, meklē iespējamās nepilnības un kļūdas, b) sagatavo programmatūras testēšanas plānu, c) pārbauda, vai programma ir saprotama, loģiski sakārtota un ērti izmantojama, d) gatavo testēšanas pārskata dokumentus, lai informētu informācijas sistēmas projektētājus, sistēmanalītiķus un programmētājus par atrastajām kļūdām; 
5) pamatdarbības procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvis atbilstoši projekta specifikai a) sniedz nepieciešamo informāciju procesu analīzei, b) sniedz eksperta viedokli par optimizācijas risinājumu izstrādes iespējām, c) definē funkcionālās prasības IKT risinājumu izstrādē, d) piedalās IKT risinājumu nodevumu izvērtēšanā ar mērķi konstatēt to atbilstību iestāžu pamatdarbības vajadzībām;
6) lietojamības eksperts atbilstoši projekta specifikai palīdz pasūtītājam (projektu īstenotājam) a) definēt prasības un priekšlikumus šo prasību realizēšanai izstrādājamajam IKT risinājumam attiecībā uz lietojamību un b) novērtēt šo prasību ieviešanu; 
7) drošības eksperts atbilstoši projekta specifikai palīdz pasūtītājam (projekta īstenotājam) a) definēt drošības prasības un priekšlikumus šo prasību realizēšanai izstrādājamajam IKT risinājumam attiecībā uz drošību un b) novērtēt šo prasību ieviešanu; 
8) datu analītiķis, ja nepieciešams atbilstoši projekta specifikai.

Projektu īstenošanas personāla izmaksām netiek piemērota vienkāršoto izmaksu likme, ņemot vērā IKT jomas projektu specifiku un to, ka atkarībā no projekta tvēruma, sarežģītības, iestādes pieejas projekta īstenošanā, projektu īstenošanai nepieciešamais speciālistu skaits un līdz ar to plānotais projekta īstenošanas personāla izmaksu apjoms  var būtiski atšķirties.

Vienotā likme 15 % apmērā no  projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota  projekta netiešo attiecināmo izmaksu, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, noteikšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta vadības netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas.

Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka IKT projekti ir ļoti atšķirīgi pēc to sarežģītības pakāpes un informācijas sistēmu izstrādes izmaksu apjoms ir atkarīgs no nefunkcionālām un funkcionālām prasībām, kas raksturo to sarežģītību, piemēram, ietver integrācijas ar citām informācijas sistēmām, reģistriem, koplietošanas risinājumu izmantošanu, lietotāju skaitu, drošības, veiktspējas un citas prasības. Tāpat informācijas sistēmu izstrādē piesaistāmo speciālistu atalgojuma likmju diapazons ir ļoti liels un nav iespējams prognozēt, kādas kvalifikācijas speciālistu iesaiste un kādā intensitātē būs nepieciešama sistēmas izstrādē.

Ņemot vērā projektu sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētas izmaksas. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos IKT projektos rāda, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Ievērojot minēto, 1.3.1.1.pasākuma ietvaros paredzēts, ka neparedzētie izdevumi ir projekta attiecināmās izmaksas un nepārsniedz trīs % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

Izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr.2021/1060  64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku,  finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.   

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto IKT  risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām.

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais ERAF finansējums ir 5 000 000 euro.

1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti projekti atbilstoši MK apstiprinātam plānoto projektu sarakstam, kurā norādīta informācija par projekta nosaukumu, projekta īstenotāju, projekta kopējo finansējuma apmēru, sasniedzamajām rādītāju vērtībām un kopsavilkuma informāciju par projektā plānotajiem ieguvumiem.

Citi nosacījumi

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Pasākuma ietvaros paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs un plānotie finansējuma saņēmēji ir tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un tiesu varas institūcija, kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060  40. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Nē

Īstenojot projektus, tiks digitalizēti valsts procesi, kā arī pilnveidoti e-pakalpojumi iedzīvotājiem, kas samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem, kā arī tiks īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu vienotu, ērtu piekļuvi iedzīvotāju datiem valsts iestāžu informācijas sistēmās.

Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-