Anotācija

23-TA-1285: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.1. pasākuma "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.1. pasākuma "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas  iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2.1. pasākuma "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē" īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nacionālie plānošanas dokumenti noteic nepieciešamību stiprināt izglītībā gan STEAM jomu, gan pilsonisko līdzdalību. Ir pierādīts, ka vislielākā efektivitāte ir agrīnai bērnu un jauniešu iesaistei, ko primāri nodrošina izglītības iestādes mācību procesa ietvaros.
Nacionālais attīstības plāns (NAP2027) akcentē vīziju, ka mūsdienu izglītība piedāvā pilsoniskai sabiedrībai nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses. Tāpat arī NAP2027 paredz, ka integrēta pieeja STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un STEAM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) mācību priekšmetu apguvē uzlabo skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. 
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (IAP2027) starpdisciplinaritāte ir uzsvērta kā būtisks resurss inovācijām. Viena no starpdisciplinārām pieejām, kas ļauj likvidēt tradicionālās starppriekšmetu barjeras un integrēt vides, sociālekonomiskos, kultūras u.c. jautājumus, ir STEAM. IAP2027 2.1. rīcības virziena "Izglītības satura un procesa attīstība" 2.1.1.uzdevums paredz nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t. sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz iekļaujošu pieeju, starpdisciplinaritāti, STEAM, caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties.
Papildus iepriekš minētajam, deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir definēts mērķis plašāk integrēt izglītībā digitālās un STEM kompetences, lai vidējā termiņā paaugstinātu augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (turpmāk - PISA) 2022.gadā veiktajā mērījumā Latvijas 15 gadīgo skolēnu sniegums matemātikas kompetencē (483 punkti) ir statistiski nozīmīgi samazinājies par 13 punktiem, salīdzinot ar PISA 2018 rezultātiem, un ir virs OECD valstu vidējā līmeņa (472 punkti). Savukārt sniegums dabaszinātņu kompetencē (494 punkti) ir palielinājies par 7 punktiem, salīdzinot ar PISA 2018 rezultātiem, un ir virs OECD valstu vidējā  līmeņa (485 punkti). Vienlaikus skolēnu skaits ar augstiem un zemiem sasniegumiem abās kompetencēs ir mazāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Pētījumā par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā (2021.gads) kā būtiska problēma STEM apguvē ir identificēta nepietiekama izglītojamo ieinteresētība un kā nozīmīgs negatīvs ietekmējošais faktors ir identificēta nepietiekama izglītojamo sagatavotība. Augstākajā izglītībā vidēji tikai 40% STEM virzienu programmās studējošo pabeidz studijas. Augstie atbiruma rādītāji liecina par zemo studentu sagatavotību STEM apgūšanai augstākajā izglītības līmenī. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes paredz ievērojamu darbaspēka iztrūkumu STEM nozarēs ar augstāko izglītību un vidējo profesionālo izglītību 2027. gadā. Veiksmīga padziļināta STEM jomu apguve balstās galvenokārt uz agrīnu iesaisti un ieinteresēšanu. Pētījumā par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā (2021.gads), aplūkojot citu valstu pieredzi secināts, ka STEM izglītības un karjeras popularizēšanas aktivitātes un stratēģijas ir vērstas uz visu veidu un posmu formālās izglītības iestādēm un neformālajām iespējām kā kopumu. Kā viens no veiksmīgiem piemēriem visaptverošas STEM mācību jomas popularizēšanas stratēģijai minēta Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātes (Austrālija) pieeja. Tās darbība balstās uz universālu “STEM stratēģiju”, kuras mērķis ir panākt to, ka bērni un jaunieši neatkarīgi no dažādiem ārējiem apstākļiem būtu informēti par STEM jomām un to sniegtajām karjeras iespējām. Pieeja ne tikai sekmē studentu izcilību un zinātnisko darbību, bet arī sniedz pēc iespējas plašāku atbalstu skolām – palīdz organizēt jebkādus ar STEM saistītus neformālos pasākumus, veido izglītības rīkus un resursus visu līmeņu vispārizglītojošām skolām, piedāvā profesionālās kvalifikācijas celšanu skolotājiem, kā arī piedalās partnerībās kopā ar STEM industriju profesionāļiem. Šāda stratēģija palīdz ne tikai piesaistīt sev studentus un STEM talantus zinātnei, bet arī ilgtermiņā pievērst bērnus un jauniešus STEM jomām, padarot viņu studiju vai karjeras izvēli interesēs balstītu bez īpašām īstermiņa studentu piesaistes kampaņām. Izvērtējot “STEM stratēģijas” pasākumu vispārizglītojošās skolās 2013.-2018. gadā, tika secināts, ka skolēniem ir būtiska regulāra dažādu STEM tematikas pasākumu klātbūtne ikdienā. Tas palielina iespēju, ka skolēni noturēs interesi par STEM un vidusskolas beigu posmā izvēlēsies kādu no STEM mācību jomām arī turpmākām studijām augstākās izglītības iestādē.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem tikai 8 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir augstas iespējas ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, par augstām iespējām ietekmēt lēmumus valsts līmenī pārliecināti ir tikai 5 % jauniešu. Saskaņā ar pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs” (2018) starp Baltijas valstīm Latvijā ir zemākais jauniešu skaits, kuri iesaistās sabiedriskās aktivitātēs: tikai 19 % jauniešu apmeklē jauniešu centrus, 17 % iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā un 24 % - jauniešu projektos. Skolēni Latvijā kā pilsoniskās izglītības satura pamattēmu izceļ dabas aizsardzību (84 %), taču tēmas par balsošanu dažāda līmeņa vēlēšanās, likumdošanas procesu, problēmu risināšanu sabiedrībā, ārpolitikas jautājumus un ekonomiku kā nozīmīgus min tikai 40-50 %, kas sastāda mazāk nekā pusi no aptaujātajiem skolēniem. Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (turpmāk - IEA) Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums (turpmāk - ICCS) 2022.gadā vērtēja astoto klašu skolēnu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un prasmes. Skolēni pildīja gan zināšanu testu, gan atbildēja uz aptaujas jautājumiem. Latvijas skolēnu sasniegumi (490 punkti) pilsonisko zināšanu testā kopš 2016. gada nav mainījušies - tie ir zem vidējiem ICCS 2022 dalībvalstu sasniegumiem (508 punkti). Arī Eurostat 2022. gadā veiktās aptaujas dati rāda, ka Latvijas jaunieši ir vispasīvākie jebkāda veida pilsoniskajās organizācijās, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, – kādās organizācijās (t.sk. sporta un kultūras organizācijās) piedalās tikai 45 % jauniešu. Pētījumos pamatots, ka pastāv saistība starp jaunatnes līdzdalību skolas vecumposmā un vēlāku līdzdalību viņiem jau esot pieaugušiem pilsoņiem. Pierādījumi liecina, ka skolu mijiedarbība ar vietējām kopienām un ar pilsoniskajām institūcijām ietekmē skolēnu uztveri par viņu attiecībām ar plašāku sabiedrību un viņu lomu šajās kopienās. Pilsoniskās līdzdalības veicināšana ir nozīmīga pašreizējā ģeopolitiskā situācijā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz Eiropas Sociālā fonda plus (turpmāk - ESF) atbalstu obligātās pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un jauniešiem norišu apmeklēšanai STEAM un pilsoniskās līdzdalības jomā, sekmējot mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu. STEAM joma ietver kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģu mācību jomas; pilsoniskās līdzdalības joma ietver pilsoniskās līdzdalības caurviju prasmi, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - vispārējās izglītības standarti) definētajām mācību jomām un caurviju prasmēm. Vienlaikus STEAM jomas norišu plānošanā un īstenošanā ievēro IAP2027 minēto starpdisciplināro pieeju, t.i., mākslas joma attiecināma, ja tā tiek integrēta STEM jomas norisē.
Atbalsta mērķis ir nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEAM un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāko mācīšanās izvēli minētajās jomās. Līdzīgi, kā tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt kultūras norises valsts budžeta finansētās programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros, tā arī plānots nodrošināt iespēju apmeklēt STEAM un pilsoniskās līdzdalības rosinošus pasākumus (turpmāk - STEAM skolas soma). Ņemot vērā pētījumos balstīto secinājumu, ka ir būtiska agrīna iesaiste, ESF atbalsta mērķa grupa ir ne tikai skolas vecuma bērni un jaunieši, bet arī obligātās pirmsskolas izglītības vecuma bērni (5-6 g.v.), plānojot katra vecumposma interesēm un uztveres spējām atbilstošas norises. Lai nodrošinātu gan "Latvijas skolas somas", gan "STEAM skolas somas" piedāvāto norišu papildinātību un novērstu dubultā finansējuma risku, kā sadarbības partneri plānots iesaistīt Kultūras ministriju, kuras pārziņā ir "Latvijas skolas soma" programma. Lai nodrošinātu, ka norišu saturs un forma atbilst mācību saturā sasniedzamiem rezultātiem un mērķiem gan STEAM, gan pilsoniskās līdzdalības jomā, "STEAM skolas soma" finansējuma saņēmējs ir plānots Valsts izglītība satura centrs. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras nosaukuma maiņu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" (24-TA-1725) pēc Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu reorganizācijas finansējuma saņēmējs būs Valsts izglītības satura centra funkciju un uzdevumu pārņēmēja iestāde. Savukārt, lai nodrošinātu iespēju bērniem un jauniešiem apmeklēt plānotās norises, kā sadarbības partneri projektā plānotas pašvaldības, kas ir pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas; valsts dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, valsts augstskolu dibinātas akreditētas izglītības iestādes un citu juridisku personu dibinātas akreditētas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno Latvijā licencētas vispārējās izglītības programmas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē un profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas 2023./2024.mācību gada datiem mērķa grupas izglītojamo, kas apgūst minētās izglītības programmas,skaits ir 275 261.
4.2.2.1. pasākumam "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk - pasākums) pieejamais kopējais finansējums ir 34 009 600 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 28 908 160  euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5 101 440  euro. Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partneriem - pašvaldībām un izglītības iestādēm - pieejamais finansējuma apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītojamo skaitu kārtējā mācību gada sākumā - 1. septembrī vispārējās izglītības iestādēs un 1. oktobrī profesionālās izglītības iestādēs. Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmās izmaksas norišu apmeklējumam ietvers maksu un izdevumus par biļetēm izglītojamiem un personām, kuras pavada grupu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka pavadošo personu skaitu (Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumi Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos"), maksu pakalpojuma sniedzējam par norises nodrošināšanu (tehniskās izmaksas, pakalpojuma sniedzēja personāla atlīdzība, tai skaitā autoratlīdzība, kas saistīta ar norises nodrošināšanu, pakalpojuma sniedzēja transporta izmaksas), norises piekļuves (ieejas) maksu vai maksu par digitālās norises nodrošināšanu; izdevumus (sabiedriskā transporta biļetes, izdevumi par degvielu un transporta nomu) izglītojamo un pavadošo personu nokļūšanai uz norises vietu un atpakaļ. Noteikumu projekts paredz, ka šīm izmaksām piemēros vienas vienības standarta likmi atbilstoši 2024. gadā piešķirtajam valsts budžeta finansējuma apmēram programmai "Latvijas skolas soma" - 10 EUR uz vienu izglītojamo, un ietver tādas pašas izmaksu pozīcijas, kā plānots 4.2.2.1. pasākumā, minēto apmēru piešķirot vismaz vienam pasākumam mācību gada semestrī (Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 817 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai"). Tiek plānots, ka "STEAM skolas somā" būs divas norises semestrī, t.i., 4 norises gadā, indikatīvi - 3 STEAM jomā un 1 pilsoniskās līdzdalības jomā.
Pārējās izmaksas ietvers tiešās attiecināmās personāla izmaksas, pakalpojuma izmaksas, netiešās izmaksas un ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Tiešās attiecināmās finansējuma saņēmēja personāla izmaksas plānotas projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai, norišu kataloga izveidei un uzturēšanai un metodoloģiska atbalsta sniegšanai norišu izstrādei, plānošanai un nodrošināšanai atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīnijās un pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos noteiktajiem sasniedzamiem rezultātiem, kā arī labās prakses izplatīšanai. Sadarbības partneriem - pašvaldībām un izglītības iestādēm - tiešās attiecināmās personāla izmaksas plānotas norišu plānošanai, koordinēšanai un apmeklējumu nodrošināšanai atbilstoši mērķa grupas vecumposma īpatnībām un izglītības programmas apguves prasībām STEAM un pilsoniskās līdzdalības jomā, kā arī informācijas sniegšanai finansējuma saņēmējam par notikušajām norisēm, to dalībnieku skaitu un ietekmi uz dalībniekiem, un citas ar projekta īstenošanu saistītas informācijas nodošanai finansējuma saņēmējam pēc nepieciešamības.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām plānots piemērot vienoto likmi 13 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu. 
Personāla  likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partnera īstenošanas personālam, kuru atlīdzībai piemēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, un vienādi sadarbības partneru īstenošanas personālam, kuru atlīdzībai piemēro Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu un Valsts izglītības satura centra iekšējo atalgojumu politiku, Valsts izglītības informācijas sistēmas tarifikācijas datiem par vidējo stundas likmi metodiķim pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, un attiecīgo atbildīgās iestādes veikto aprēķinu, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas un projekta īstenošanas ilgumu.
3) tas ir pārbaudāms – personāla  izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem un atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem. Detalizēts likmes aprēķins ir pieejams atbildīgajā iestādē.
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma Ministru kabineta noteikumos (noteikumu projekta 21. punkts), un piemērojami atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām (pēc šo noteikumu spēkā stāšanās).
Ņemot vērā pasākumam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu pasākuma īstenošanas periodu tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 13 procentu apmērā. Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas ietver vadošās iestādes vadlīnijās 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 7.15. apakšpunktā noteiktās pozīcijas. Vienlaikus nav analizēts, kāda ir atalgojuma politika katram plānotajam sadarbības partnerim, ņemot vērā to skaitu un dažādību. Sadarbības partneru kopējais indikatīvais skaits ir 281, ko veido pašvaldības un izglītības iestādes, kurās saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas 2023./2024.m.g datiem mācās mērķa grupas izglītojamie. Kopskaitu veido a) 43 pašvaldības kā 555 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un 170 pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātājas, b) 42 valsts un valsts augstskolu profesionālās izglītības iestādes (t.sk. koledžas), c) 3 valsts dibinātas vispārējās izglītības iestādes, d) 4 juridisku personu dibinātas profesionālās izglītības iestādes, e) 115 juridisku personu dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes, f) 74 juridisku personu dibinātas vispārējās izglītības iestādes. Ņemot vērā, ka sadarbības partnera īstenošanas personāla iesaiste plānota nelielas slodzes apmērā (grāmatvedim 0,1 slodze mēnesī, metodiķiem izglītības iestādēs 66 stundu apmērā gadā un pašvaldībās 20 stundu apmērā gadā), sadarbības partneriem aprēķinā netiek iekļautas vadošās iestādes vadlīnijās 1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 7.15. apakšpunktā noteiktās pozīcijas.
Lai finansējuma saņēmējs nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu, būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. amatu apakšsaimes IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), grāmatveža (17 amatu apakšsaimes IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa) un komunikācijas speciālista (26. amatu III līmenis, 11. mēnešalgu grupa), 4 vecāko ekspertu satura plānošanai un uzraudzībai, kā arī norišu īstenošanas  koordinēšanai un labās prakses popularizēšanai (39.1. amatu apakšsaimes III līmenis, 10 mēnešalgu grupa) iesaiste (kopā 7 darbinieki). Lai sadarbības partneri nodrošinātu kvalitatīvu projekta ieviešanu, būtu nepieciešama vismaz 1 grāmatveža iesaiste 0,1 slodzē (Rīgā 0,3 slodzē) (piemērojot 17 amatu apakšsaimes IV līmeni, 9. mēnešalgu grupu), vismaz 1 metodiķa iesaiste izglītības iestādē un vismaz 1 metodiķa iesaiste pašvaldībā (Rīgā 3) (piemērojot vidējo tarifikācijas stundas likmi 7.74 EUR bruto). Juridiskām personām grāmatveža atlīdzība iekļauta aprēķinā, ja to dibinātajā izglītības iestādē attiecīgās mērķa grupas lielums ir vismaz 20.
Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.
Finansējuma saņēmēja īstenošanas personāls veiks arī projekta darbību izvērtējumu, kurā tiks novērtēta mērķu un plānoto rezultātu sasniegšana, skaidrotas atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizētas ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas šī projekta īstenošanu. Tiks novērtēts īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais un ietekme uz mērķu un rezultātu sasniegšanu, apzināti ieguldītie resursi (finanšu resursi, laika resursi, cilvēkresursi u. c.) un to izlietojuma efektivitāte. Tāpat tiks apzināts arī mērķa grupu viedoklis (gan lietotāju, gan aktivitāšu īstenotāju) par ietekmi un rezultātu sasniegšanu. Nepieciešamības gadījumā izvērtējuma vai tā daļu veikšana pakalpojuma līguma ietvaros tiks segta no netiešajām izmaksām.
Netiešās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Pakalpojuma izmaksas plānotas metodoloģiskā atbalsta sniegšanai - lai īstenotu darbnīcas par norises ideju un plānojumu, individuālas konsultācijas un norises vērošanu un atgriezeniskās saites sniegšanu norišu piedāvātājiem, nodrošinot norišu atbilstību standartos noteiktajam un mērķa grupas dažādo vecumposmu interesēm un uztveres spējām.
Noteikumu projekts noteic, ka izmaksas, kas saistītas ar norises satura veidošanu, nav attiecināmas. Attiecināmas ir izmaksas, kas saistītas ar norises īstenošanu, tai skaitā izveidotā satura izvērtēšana pēc noteiktiem kritērijiem un metodoloģisks atbalsts tā pilnveidei (ja attiecināms), kā arī norises iekļaušana katalogā, lai izglītības iestādes var izvēlēties gan vecumposmam, gan apgūstamajam mācību saturam piemērotāko norisi (izmaksas kataloga izveidei un norišu pilnveidei iekļautas tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās). Līdzīgi, kā "Latvijas skolas soma" nav ierobežojuma tam, kas var piedāvāt norisi, taču ir nodrošināma norises atbilstība mācību saturā sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, kas definēti pirmsskolas izglītības vadlīnijās, pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā, piedāvājot padziļinātu temata apguvi, jo īpaši praktiskā darbībā. Piemēram, norise var ietvert darbnīcu muzejā vai inovāciju centrā, laboratorijas darbu universitātē vai zinātniskā institūcijā, profesijas izmēģinājumu reālā uzņēmuma vidē, apkārtējās vides izzināšanu dabā, lomu spēli pilsoniskās līdzdalības izpratnes veicināšanai. Satura kvalitātes nodrošināšanai un atbilstībai apgūstamajam mācību saturam paredzēta finansējuma saņēmēju vecāko ekspertu un pašvaldību un izglītības iestāžu metodiķu iesaiste, kā arī darbnīcas un individuālas konsultācijas pēc nepieciešamības.
Līdz ar to atbalstāmās darbības ir:
1. norišu kataloga izveide un uzturēšana (finansējuma saņēmējs sadarbībā ar Kultūras ministriju);
2. metodoloģisks atbalsts norišu izstrādei, plānošanai un nodrošināšanai, un labās prakses izplatīšana (finansējuma saņēmējs);
3. norišu plānošana un koordinēšana pašvaldībās un izglītības iestādēs (sadarbības partneri - pašvaldības un citu dibinātāju izglītības iestādes);
4. norišu apmeklēšana (sadarbības partneri - pašvaldības un citu dibinātāju izglītības iestādes);
5. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana (finansējuma saņēmējs);
6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu (finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri).
Pasākumam noteiktie uzraudzības rādītāji:
1. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada kopējais iznākuma rādītājs līdz 2029.gada 31.decembrim –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 88 iestādes, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim - 88 iestādes (pašvaldības un valsts dibinātas profesionālās un vispārējās izglītības iestādes);
2. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada specifiskais rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestāžu skaits, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 88 iestādes (pašvaldības un valsts dibinātas profesionālās un vispārējās izglītības iestādes).
3. nacionālais rādītājs līdz 2027. gada 31. augustam - izglītojamo īpatsvars, kas piedalījušies plašākas mācīšanās un karjeras izglītības pieredzes norisēs, - vismaz 85 % no izglītojamo skaita.
4. nacionālais rādītājs līdz 2027. gada 31. augustam - izglītojamo īpatsvars, kuru vidusskolas starpdisciplinārā kursa "Projekta darbs" izvēli ir ietekmējusi norišu apmeklēšanas pieredze, - vismaz 30 % no izglītojamo skaita vidusskolas posmā vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
5. nacionālais rādītājs līdz 2027. gada 31. augustam - izglītojamo īpatsvars, kuru turpmāko mācīšanās izvēli pēc pamatizglītības un vidējās izglītības ieguves ir ietekmējusi norišu apmeklēšanas pieredze, - vismaz 50 % no izglītojamo skaita pamatizglītībā un vidējās izglītības pakāpē.
Plānotais rādītāju datu avots: projekta dati. Lai izmērītu nacionālos rādītājus, projekta laikā tiks apzināts izglītojamo viedoklis par norišu ietekmi uz viņu interesēm un tālāko mācīšanās izvēli.
Īstenošanas laiks - līdz 2027. gada 31. augusts.
4.2.2.3.pasākumā īstenotais VISC projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikts, ka lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Skaidrojam, ka:
1) finansiālās palīdzības mērķis ir atbalsts bērniem un jauniešiem, kas apgūst izglītību atbilstoši valsts izglītības standartos noteiktajam, un atbalsts paredzēts izglītības funkcijas īstenošanai - nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEAM un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāko mācīšanās izvēli minētajās jomās;
2) finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde (Valsts izglītības satura centrs), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" nodrošina mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārrauga tā īstenošanu, kā arī atbilstoši kompetencei nodrošina sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām un sekmē sociālo partneru iesaisti izglītībā;
3) sadarbības partneri – valsts pārvaldes iestāde (Kultūras ministrija) un pašvaldības un valsts un citu juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas izglītības programmas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē, un kurās mācās mērķa grupas izglītojamie, un neatkarīgi no dibinātāja īstenotajās izglītības programmās sasniedzamie rezultāti ir definēti vispārējās izglītības standartos visiem vienādi. Visas izglītības iestādes, kas īsteno attiecīgās izglītības programmas, tiks aicinātas saņemt atbalstu bērniem un jauniešiem pēc vienādiem principiem (izglītojamo skaita kārtējā mācību gadā). Līdz ar to neviena no tām negūs ekonomiskas priekšrocības, t.sk. nekropļojot konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
3) saskaņā ar Izglītības likuma 29.pantu izglītības iestādes dibinātāja kompetence ir nodrošināt atbalstu izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai. Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 19. daļu valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta 1.daļu maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 59.panta 2(1) daļu valsts budžeta mērķdotācija sedz arī privāto izglītības iestāžu valsts izglītības standartu īstenošanai nepieciešamos izdevumus. Šo izglītības iestāžu darbības arī projekta ietvaros ir uzskatāmas par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību, tai skaitā ņemot vērā, ka atbalsta gala labuma guvēji būs bērni un jaunieši.
Pasākuma darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodiem. No kopējā ESF finansējuma 28 908 160  EUR apmērā indikatīvi 24 523 968 EUR atbilst 149. intervences kodam “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 4 384 192 EUR atbilst 148. intervences kodam “Atbalsts pirmsskolas izglītībai (izņemot infrastruktūru”). Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5% no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF sekundāra temata 1.kodā “Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana”. Noteikumu projekts paredz, ka ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums). Saskaņā ar plānošanas dokumentos noteikto pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”), un tas paredz, ka ESF dzimumu līdztiesības dimensijas 2.kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” ietver visu pasākuma finansējumu. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” pasākumam nav ietekmes.
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektam, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Turklāt atbalsta ieviešanā ir iesaistīts tikai viens finansējuma saņēmējs, kas izslēdz nepieciešamību izvēlēties ienesīgāko projektu. Projektā nav arī paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana izglītības jomas projektiem. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau ir nodrošināts, izstrādājot NAP2027, IAP2027 un darbības programmu un nosakot pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas 2023./2024.mācību gada datiem mērķa grupas izglītojamo skaits ir 275 261. Īstenojot "STEAM skolas somas" pasākumus, tiks veicināta izpratne un interese par STEAM jomu, kā arī  stiprinātas demokrātiskās vērtības bērnu un jauniešu vidū un ir paredzams, ka paaugstināsies bērnu un jauniešu izpratne par pilsonisko līdzdalību, kā arī plašāka izpratne un piekļuve līdzdalības iespējām praktiski dažādām bērnu un jauniešu grupām, t.sk., jauniešiem ar ierobežotām iespējām
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
45 181
0
11 753 990
0
11 753 989
5 355 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
45 181
0
11 753 990
0
11 753 989
5 355 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
53 155
0
13 828 223
0
13 828 222
6 300 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
53 155
0
13 828 223
0
13 828 222
6 300 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-7 974
0
-2 074 233
0
-2 074 233
-945 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
-7 974
0
-2 074 233
0
-2 074 233
-945 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-7 974
-2 074 233
-2 074 233
-945 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam kopējais plānotais attiecināmais finansējums ir 34 009 600 EUR, tai skaitā ESF finansējums 28 908 160 EUR un valsts budžeta finansējums 5 101 440 EUR.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Pasākumu plānots indikatīvi ieviest no 2024. gada novembra līdz 2027. gada 31. augustam.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2024. gadā: 53 155 EUR, t.sk. ESF 45 181 EUR un valsts budžets 7 974 EUR
2025.gadā: 13 828 223 EUR, t.sk. ESF 11 753 990 EUR un valsts budžets 2 074 233 EUR
2026.gadā: 13 828 222 EUR, t.sk. ESF 11 753 989 EUR un valsts budžets 2 074 233 EUR
2027.gadā: 6 300 000 EUR, t.sk. ESF 5 355 000 EUR un valsts budžets 945 000 EUR
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
55. panta 1. punkts
21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64.panta 1.punkta “c” apakšpunkts
23. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47. un 50. pants
26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiks iekļauti pēc noteikumu projekta sabiedriskās apspriešanas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts izglītības satura centrs
  • Pašvaldības, valsts un citu juridisku personu dibinātas izglītības iestādes

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākums sniegs ieguldījumu šādu Nacionālā attīstības plānu rādītāju sasniegšanā: a) 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar augstiem/ zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs (OECD PISA); b) iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības indekss. Jauniešu pilsoniskā līdzdalība tiek mērīta ICCS pētījumā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Norišu piedāvājumā būs jāiekļauj vides piekļūstamība

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Norišu piedāvājumā būs jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pozitīva ietekme uz demokrātiskajām vērtībām – īstenojot "STEAM skolas somas" pasākumus, ir paredzams, ka paaugstināsies jauniešu izpratne par pilsonisko līdzdalību, kā arī plašāka izpratne un piekļuve līdzdalības iespējām praktiski dažādām bērnu un jauniešu grupām, t.sk., jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Skolu mijiedarbība ar vietējām kopienām un ar pilsoniskajām institūcijām (piemēram, iesaiste brīvprātīgajā darbā pašvaldības teritorijas sakopšanai, dalība pašvaldības domes sēdēs) ietekmēs skolēnu uztveri par viņu attiecībām ar plašāku sabiedrību un viņu lomu šajās kopienās, kas veicinās vēlāku līdzdalību viņiem jau esot pieaugušiem pilsoņiem.
Pozitīva ietekme uz pilsoniskās sabiedrības attīstību - plašākas pilsoniskās aktivitātes iespējas, labākas iespējas veikt brīvprātīgo darbu bērniem un jauniešiem.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
"STEAM skolas somas" veidos sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnos, kā arī veicinās iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses, paaugstinās bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos, atbilstoši Bērnu aizsardzības likumā noteiktajam.

8.2. Cita informācija

Pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. 
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk