Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Dienesta sniegtajai informācijai 2022.gadā 46% no kopējiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem par pretlikumīgām darbībām ar atkrituma apsaimniekošanu, piemēroti par darbībām bez atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Pēc VIDES SOS (http://www.videssos.lv/) pieejamās informācijas, sūdzības par nelikumīgām darbībām ar atkritumiem ir viens no biežāk saņemtajiem iesniegumiem, aptuveni 120 sūdzības gadā. Sūdzībās galvenokārt tiek saņemtas par:
1.nelikumīgu atkritumu pārvadāšanu un uzglabāšanu, bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas;
2.būvniecības atkritumu nelikumīgu pārvadāšanu, uzglabāšanu, apglabāšanu vai teritorijas uzbēršanu;
3.sadzīves atkritumu apglabāšanu mežā, karjeros;
4.naftas produktu atkritumu, plastmasas saturošu atkritumu un sadzīves atkritumu dedzināšanu;
5.nelikumīgiem atkritumu pārrobežu sūtījumiem.

Izvērtējot publiski pieejamo informāciju, ir konstatēts:
1. ka atsevišķi uzņēmēji (komersanti) un privātpersonas, kuras sludinājumu portālos un savās mājaslapās piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus to veic bez atbilstošas atļaujas, tādējādi atkritumus apsaimniekojot neatbilstoši vides aizsardzības prasībām, radot riskus pasliktināties apkārtējam vides stāvoklim. Tāpēc tika veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.² pantā Komercdarbību ar atkritumiem ir atļauts reklamēt tikai pēc tam, kad atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis atļauju piesārņojošu darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu vai atkritumu apsaimniekošanas atļauju atbilstoši šā likuma 12. pantam, vai pēc tam, kad Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu par atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrāciju. Komersants reklāmā norāda saņemtās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu vai Valsts vides dienesta lēmuma numuru un pieņemšanas datumu. Līdz ar to tika noteikta prasība uzņēmējiem (komersantiem) atkritumu reklamēšanai norādīt saņemtās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas numuru, izsniegšanas datumu vai arī  Dienesta lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrāciju numuru un lēmuma pieņemšanas datumu.

2. ka sludinājumos galvenokārt tiek norādīts telefona numurs vai e-pasts, līdz ar to pēc šīs informācijas nav iespējams uzzināt pakalpojuma sniedzēju. Vienīgā iespēja ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju un nolīgt pakalpojumu atkritumu izvešanai, saņemšanai. Tādējādi ir nepieciešams veikt faktisku atkritumu izvešanas pakalpojuma pieprasījumu, lai noskaidrotu faktisko pakalpojuma sniedzēju, kā arī izsekot (noskaidrot) atkritumu galamērķi, kur tas tiek nogādāts pēc pakalpojuma sniegšanas. 

Dienests regulāri konstatē vietas un teritorijas, kur prettiesiski normatīvajiem aktiem tiek uzglabāti vai apglabāti atkritumi. Pēc šādu vietu konstatēšanas  Dienestam ir gandrīz neiespējami konstatēt faktisko personu, kura ir ievedusi atkritumus īpašuma teritorijā un nodarījusi kaitējumus videi.
Gadījumos, kad tiek konstatēta nelikumīga atkritumu uzglabāšana un nav konstatēta persona, kura veikusi pretlikumīgās darbības Dienests rīkojas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktajam Zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs.
 

2023.gadā 11.aprīlī stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma (https://likumi.lv/ta/id/340552) 14.panta pirmajā daļā, kurā tiek noteikts, ka Dienesta amatpersonai ir tiesības veikt kontrolpirkumus, kas novērstu vai pārtrauktu vides piesārņošanu un neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu.
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi novērst vides kvalitātes pasliktināšanos un atkritumu nonākšanu vidē.
Noteikumu projekta 1.punkts paredz noteikt kārtību, kādā Dienests veiks kontrolpirkumus, lai novērstu normatīvo aktu pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Noteikuma projekta 2., 3. un 4. punkts paredz kārtību kādā Dienests plāno un veic kontrolpirkumus. Kontrolpirkumu var veikt tikai  Dienesta amatpersona, civilajā apģērbā. Kontrolpirkuma veikšanā iesaistās vismaz divas amatpersonas, pārkāpuma fiksēšanai tiek izmantoti tehniskie līdzekļi, lai var pierādīt pārkāpumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas nav ievērojusi normatīvo aktu prasības.
Dienesta amatpersona pirms kontrolpirkuma izvērtē visus apstākļus, kas neapdraud amatpersonas drošību un pieņem lēmumu par kontrolpirkuma veikšanu. 
Noteikuma projekta 5., 6. un 7. punktā noteikts, ka amatpersona, kura veic kontrolpirkumu tiek pārtraukts brīdī, ka ir iegūta nepieciešamā informācija, kas pierāda, ka persona (uzņēmējs, komersants), kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neievēro normatīvo aktu prasības. Dienesta amatpersona pēc kontrolpirkuma veikšanas sastāda ziņojumu, kurā detalizēti apraksta kā veikts kontrolpirkums. Ziņojumam pievieno dokumentu par atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam. Pirms kontrolpirkuma veikšanas Dienestam jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par attiecīgo atkritumu apsaimniekošanu.
Noteikuma projekta 8. punkts paredz, ka Dienests nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus kontrolpirkuma veikšanai no sava budžeta.
Dienests kontrolpirkumus veiks atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā arī var izstrādāt iekšējo kārtību.
Noteikumu projekts sekmēs aktīvu sabiedrības līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā, pozitīvi ietekmēs valsts un sabiedrības tiesiskās un sociālās vides veidošanu, nodrošinot vides aizsardzību un mazinās riskus apkārtējās vides stāvokļa pasliktināšanai.
Normatīvā akta projekta pieņemšana uzlabos apkārtējās vides stāvokli un veicinās sabiedrību atkritumus apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.