Anotācija (ex-ante)

Nosakot termiņus zemesgabalu privatizācijas pabeigšanai, uz kuras atrodas privatizētas dzīvojamās mājas, var saprātīgi prognozēt situācijas, kur ierobežojumi zemes privatizācijai (atsavināšanai) var tikt atcelti vēlāk, pēc privatizācijas procesa noslēguma, tāpēc ir nepieciešams risinājums ārpus privatizācijas procesa, kā šādās situācijās taisnīgā un nediskriminējošā veidā risināt dalītā īpašuma tiesiskās attiecību izbeigšanas jautājumu gadījumā, ja privatizētās dzīvojamās mājas pilnīgi vai daļēji atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes, ievērojot privatizētās dzīvojamās privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tiek atrunāta īpaša kārtība valsts vai pašvaldības zemesgabalu nodošanai īpašumā privatizēto dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem, pēc būtības saglabājot ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.pantu noteiktās iespējas zemes iegūšanai īpašumā zem privatizētas dzīvojamās mājas, tās integrējot publiskas personas mantas atsavināšanas regulējumā un kopējā pašlaik spēkā esošā tiesiskajā rāmī:
1) Tiek noteikts pamatnoteikums, ka valsts vai pašvaldības zemesgabali zem privatizētajām dzīvojamām mājām to (dzīvokļu) īpašniekiem tiek nodota īpašumā bez atlīdzības (2.¹ panta (2¹) daļa);
2) Tiek papildināts likuma 4.pants ar personām, kas šajā situācijā var ierosināt publiskas personas mantas atsavināšanu – privatizētās viendzīvokļa mājas īpašnieks, bet privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, tā ir dzīvokļu īpašnieku kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā definēts jēdziens), analoģiski Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par zemesgabala atsavināšanas tiesību īstenošanu gadījumos, kur zemesgabals nav valsts vai pašvaldības īpašumā.
3) Tā kā lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets (likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta trešā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībām un Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumi Nr.20 "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi" 12.punkts nosaka, ka valsts dzīvojamā māja tiek nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu), tad dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes atsavināšanai atkārtoti piemērot Ministru kabineta atļaujas saņemšanas procedūru (Ministru kabineta rīkojuma izdošanu) būtu nesamērīgi un lieki. Zemes iekļaušana privatizējamā objektā tika noteikta pēc likumos noteiktiem kritērijiem, privatizējamā objektā tiek ietverta tikai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, kas attiecīgi tika atsavināts vai kam tika dotas zemes nomas tiesības uz 99 gadiem, Ministru kabinets lemjot par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai jau ir lēmis, kas dzīvojamo māju nav nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, un zeme, kas ir funkcionāli izmantojam tikai dzīvojamās mājas vajadzībām, nevar tikt skatīta atrauti. Tādēļ jau šobrīd ir noteikts likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84.panta pirmajā daļā, ka lēmums par zemesgabalu nodošanu īpašumā pēc tam, kad jau uzsākta dzīvojamās mājas privatizācija, pieņemt privatizāciju veicošā institūcija, nevis Ministru kabinets. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75. un 84.pantā noteikts, ka lēmumus par valsts zemes atsavināšanu pieņem valsts dzīvojamo māju privatizācijas institūcija, līdzīgi tiek piedāvāts regulēt arī šādas zemes atsavināšanu, nosakot, ka lēmumu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija (SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", kas pēc 01.01.2026. izbeigs likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikto funkciju, izmantojot savu pieredzi un institucionālo atmiņu turpinās nodot zemi īpašumā bez atlīdzības pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas jau pamatojoties uz grozītajām Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normām, turpinot šo funkciju pildīt arī pēc citu privatizācijas normatīvajos aktos noteikto pārvaldes uzdevumu izpilde beigām 31.12.2026.) vai pašvaldības lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde.
4) Papildinot likumu ar 44.² pantu, tiek noteikta šādu zemesgabalu atsavināšanas kārtība, kas ir līdzīga Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajai kārtībai. Vienošanās tiek slēgta ar katru dzīvokļa īpašuma pašreizējo īpašnieku atbilstoši dzīvokļu īpašumā ietilpstošām kopīpašuma domājamām daļām, katram dzīvokļu īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums par vienošanās slēgšanu (oferte civiltiesiskajā izpratnē), nosacījumiem un termiņiem, kā arī pienākumiem, kas iestājas, ja noteiktajā termiņā vienošanās netiek noslēgta, izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašuma īpašnieks; tā kā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28.panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā nododams nomā uz 99 gadiem, tad uzaicinājumā norādītā zemes platība būs vienāda ar iepriekš noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību.
5) Ja viendzīvokļu mājas vai dzīvokļa īpašuma īpašnieks nenoslēdz vienošanos paziņojumā noteiktajā termiņā, tad viņš saglabā tiesības noslēgt šādu vienošanos arī pēc termiņa, bet viņam iestāja pienākums maksāt zemes lietošanas maksu atbilstoši vispārējai tobrīd spēkā esošajai kārtībai par zemes lietošanas maksas piemērošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošajai zemei. Nomas tiesību piešķiršana uz 99 gadiem mērķis bija iespējami vienlīdzīgā veidā noregulēt zemes lietošanu zem privatizētām dzīvojamām mājām gadījumos, kad zemes atsavināšana (privatizācija) nebija privatizācijas brīdī iespējama, t.sk. līdz brīdim, kad zemes atsavināšana (privatizācija) kļūs iespējama. Civillikuma 2165. pants nosaka, ka  nomas vai īres līgums, kas aprobežots ar tikai pārejošu mērķi, izbeidzas, kad sasniegts mērķis. Šajā gadījumā paziņojuma nosūtīšana par vienošanās noslēgšanu ir uzskatāma par oferti (gribas izteikums), piedāvājot personai iegūt īpašumā zemesgabalu, tādējādi tiek izpildīts nomas tiesību piešķiršanas kā pagaidu risinājuma sākotnējais mērķis, jo privatizētā objekta īpašnieks var iegūt zemi īpašumā, līdz ar to nomas attiecības uzskatāmas par izbeigtām. Tādēļ pēc priekšlikumā noteiktā termiņa, gadījumā ja vienošanās par zemes iegūšanu īpašumā tomēr nav noslēgta, turpmākās zemes lietošanas tiesības nosakāmas vispārējā kārtība.

Izvēlētais risinājums, tiesiskā institūta pārņemšana no speciālā likuma uz vispārējo likumu, uzskatāms par iespējami labāko veidu, kā risināt likumprojekta izstrādes pamatojoši problemātiku, jo, pirmkārt, tas nodrošina taisnīgu pienākumu un tiesību sadali, valsts neprasa personām maksā atkārtoti par zemes vērtību, ko personas jau sākotnēji privatizējot dzīvojamos objektus ir segušas, tomēr personām saglabājas pienākums piedalīties izdevumu segšanā par zemes nodošanas īpašumā procesu, otrkārt, tas ir risinājums, kas jau šobrīd darbojas, tātad ir pierādījis sevi kā praktiski īstenojamu, treškārt, meklējot iespējamās alternatīvas, nav atrasti citi risinājumi, kas varētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar publiskas zemes zem privatizētām dzīvojamām mājām īpašumtiesību sakārtošanu.

Vienlaicīgi ir būtiski skaidrot šā izņēmuma regulējuma mijiedarbību ar privatizācijas tiesību normām, proti, ņemot vērā to, ka privatizācijas brīdī persona veica maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem (kas bija ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai), tad izņēmuma kārtība attiecībā uz privatizētā dzīvokļa īpašnieku ir attiecināma tikai privatizācijas brīdī noteiktajā nomas tiesību periodā. Attiecīgi gadījumā, ja pēc 99 gadu nomas perioda beigām, joprojām valsts vai pašvaldību zeme nav nonākusi privatizētās dzīvojamās mājas (dzīvokļu) īpašnieku īpašumā, attiecībā uz zemes lietošanu vai atsavināšanu būs piemērojama tobrīd spēkā esošā vispārējā kārtība (pēc pašlaik esošā regulējuma lietošanas tiesību maksa vai atsavināšana gadījumā, pārdošana).

Likumprojekts stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, vienlaicīgi ar termiņu, kurā vairs netiek piemērots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.pantā noteiktais regulējums, ļaujot novērst privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku diskrimināciju gadījumos, kad zemes privatizācijas (atsavināšanas) ierobežojumi tiek atcelti pēc noteiktā datuma. Attiecīgi regulējums ir piemērojams uz tiem zemesgabaliem, kam privatizācijas (atsavināšanas) ierobežojumi tiks atcelti pēc 2026.gada 1.janvāra.