Anotācija

Aizbildņu atlīdzības apmērs nav mainījies kopš 1996. gada, kad atlīdzība tika noteikta 100% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (2025. gadā šis apmērs veido 7,3 % no minimālās darba algas).

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras spētu uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, nereti personas nav pārliecinātas, vai spēs ikdienā nodrošināt ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu finansiālu apsvērumu dēļ. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni vai aizbildnis ir pensijas vecumā esošs vecvecāks. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.

Nereti nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp aizbildnim, noved pie situācijas, ka viņš atsakās no turpmākas aizbildņa pienākuma pildīšanas un bērnam nākas mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa jau traumētam bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju. Jāuzsver, ka no ģimenēm šķirtie bērni ir pakļauti īpaši lielam ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam (cilvēktirdzniecībai) (https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2014-guardianship_lv.pdf), tāpēc aizbildņi ir jo sevišķi svarīgi bērnu aizsardzības nodrošināšanā. Tāpēc būtiski ir atbalstīt esošos vai potenciālos aizbildņus, lai viņi spētu ilgtermiņā nodrošināt bērnam aprūpi.

Aizbildņi bieži ir radinieki, kuri bērnam nodrošina emocionālu stabilitāti, pazīstamu vidi un nepārtrauktību attiecībās. Aizbildņi bieži uzņemas  bērna aprūpi ilgtermiņā, nodrošinot bērnam stabilu dzīvesvietu un attīstības iespējas. Aizbildņi ne tikai rūpējas par bērna ikdienas vajadzībām, bet arī pārstāv viņa intereses, pārvalda mantu, nodrošina izglītību un veselības aprūpi. Šie pienākumi ir salīdzināmi ar vecāku atbildību, taču bieži tiek veikti bez pietiekama finansiāla atbalsta.

Palielinot atlīdzību, tas motivētu uzņemties aizbildņu pienākumu pildīšanu, ja atteikšanās to veikt bija finansiālu apsvērumu dēļ. Tas veicinātu jaunu aizbildņu iesaisti, vienlaikus tas palīdzētu novērst bērnu nonākšanu institucionālā aprūpē, kas ir dārgāka un mazāk efektīva emocionālajā ziņā. Veicinot aizbildnību ar adekvātu atlīdzību, iespējams samazināt bērnu skaitu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, kas ir viens no valsts izvirzītajiem mērķiem.

Vienlaikus spēkā esošajā MK noteikumu redakcijā ir nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 8.³ punktā norādīta vairs neeksistējoša VSAA tīmekļvietnes adrese, kā arī norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat MK noteikumos šobrīd nav ietverti visi šobrīd atlīdzības pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 4. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un papildināt noteikumus ar 4.² punktu, nosakot visus atbilstošos atlīdzības pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, vienlaikus svītrojot 8.¹ un 8.³ punktus.

Lai mazinātu esošo nevienlīdzību starp dažādām aprūpes formām un nodrošinātu vienlīdzīgāku attieksmi pret aizbildņiem, atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmērs tiek pielīdzināts atlīdzības apmēram audžuģimenei par viena bērna aprūpi, t.i., 35 % apmērā no minimālo ienākumu mediānas.

Līdz ar to grozījumi MK noteikumos paredz noteikt, ka atlīdzības apmērs ir 35 procentu apmērā (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un aizsardzības jomas stiprināšanas prioritāti, šobrīd ir rasta iespēja atlīdzības apmēru pārrēķināt katru otro gadu. Līdz ar to grozījumi MK noteikumos paredz, ka VSAA atlīdzības apmēru pārrēķina katru otro gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu. Ja pārrēķina gadā piemērojamā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, atlīdzības apmērs paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

Tādējādi 2026.gadā atlīdzības apmērs palielināsies no 54,07 euro uz 298 euro mēnesī (piemērojot faktisko Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēru - 850,02 euro - atlīdzības apmēra noteikšanai 2026. un 2027.gadā). Nākamā atlīdzības apmēra pārrēķināšana notiek ar 2028. gada 1. janvāri, piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (apmēra pārrēķināšanai piemērojamais  ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmērs plānots 1002,41 euro).

Grozījumi MK noteikumos paredz tehniski precizēt noteikumu 3. punktu attiecībā uz atlīdzības pārskatīšanas nosacījumiem, atbilstoši kādiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī vai atkarībā no citiem faktoriem tā var tikt pārskatīta. Proti, atlīdzības apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK noteikumu 4. punktā, nosakot atlīdzības pieprasīšanai VSAA iesniedzamo informāciju, kā arī papildinot noteikumus ar 4.² punktu, nosakot visus atbilstošos atlīdzības pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, vienlaikus svītrojot 8.¹ un 8.³ punktus.