22-TA-99: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, nodrošinātu, ka ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri (turpmāk -atbalsta centri) varētu saņemt vienreizējas izveides un iekārtošanas izdevumu kompensāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ANO Bērnu tiesību komiteja 2016.gada ieteikumos Latvijai par ANO Bērnu tiesību konvencijas izpildi ģimenes vides un alternatīvās aprūpes attīstības jomā atzinīgi novērtē to, ka samazinās bērnu skaits, kuri tiek ievietoti bērnu aprūpes iestādēs, bet tomēr pauž bažas par samērā lēnu audžuģimeņu tīkla attīstību Latvijā. ANO Bērnu tiesību komisija iesaka nostiprināt audžuģimenes aprūpes sistēmu, lai samazinātu bērnu nonākšanu bērnu aprūpes iestādēs un nostiprinātu valsts un pašvaldības iestāžu lomu un atbildību bērnu aprūpes jautājumos. Plānošanas dokumentos - Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.- 2027.gadam, Labklājības ministrijas (turpmāk - ministrija) izstrādātā un valdības apstiprinātajā koncepcijā “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” (Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojumu Nr.114 (prot. Nr.12 26.§)), Rīcības plānā deinstitucionalizācijas īstenošanai - norādīts uz nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri tiek šķirti no ģimenes, tādējādi mazinot to bērnu skaitu, kuri tiek ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Arī Valdības rīcības plānā Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, iekļauti pasākumi, kas ir vērsti uz to, lai veicinātu iespējas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem uzaugt ģimeniskā vidē.
Lai īstenotu plānošanas dokumentos noteikto, 2018. gada 1.jūlijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, kas paredz veidot atbalsta centrus.
Atbalsta centra izveidošanas un darbības mērķis ir sniegt atbalstu audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, viesģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Atbalsta centrs nodrošina pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu.
Atbalsta centra statusu var iegūt komersants, biedrība vai nodibinājums. Pirmais atbalsta centrs ministrijā tika reģistrēts 2018.gada 16.augustā. Šobrīd ministrijā reģistrēti 18 atbalsta centri, kurus dibinājušas 9 dažādas nevalstiskās organizācijas. Valsts piešķir finansējumu atbalsta centram, lai nodrošinātu tā darbību un ar sniegto pakalpojumu saistīto izdevumu segšanu pakalpojumu sniedzējam. Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta centru sniegto pakalpojumu pārraudzību, ministrija slēdz līgumu ar atbalsta centru, kurā iekļauj pakalpojuma pārraudzības un informācijas aprites kārtību, finanšu un statistikas pārskatu iesniegšanas nosacījumus, kā arī citus pakalpojuma sniegšanai būtiskus nosacījumus
Atbalsta centra funkcijas ir:
1. piesaistīt jaunas audžuģimenes, aizbildņus, adoptētājus, viesģimenes, īpaši veicinot specializēto audžuģimeņu skaita pieaugumu;
2. nodrošināt audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, mācības atbilstoši ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju saskaņotajai mācību programmai;
3. nodrošināt mācības potenciālajiem adoptētājiem;
4. iesniegt bāriņtiesā psihologa atzinumu par laulātā (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi;
5. iesniegt bāriņtiesā psihologa atzinumu par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes statusa iegūšanai attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi;
6. ja nepieciešams, nodrošināt psihologa un sociālā darbinieka mācību un laulāto (personas) un audžuģimenes piemērotības izvērtēšanas laikā;
7. izstrādāt un īstenot audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes atbalsta un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plānu;
8. nodrošināt psihosociālo atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam;
9. nodrošināt atbalsta centra speciālistu, tai skaitā sociālā darbinieka un psihologa, atbalstu audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei;
10. katru gadu vismaz astoņu akadēmisko stundu apjomā nodrošināt zināšanu pilnveides mācības audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm;
11. nodrošināt atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu aprēķināšanu un izmaksu un vienreizēju mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu specializētajām audžuģimenēm;
12.pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniegt informāciju par audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, tai skaitā par bērnu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem;
13. nodrošināt psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu;
14. nodrošināt sadarbību ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, atbalsta centriem un citām iestādēm atbalsta sniegšanā audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam;
15. vienas darbdienas laikā sniegt bāriņtiesai informāciju par apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes darbību vai ievietotā bērna aprūpi;
16. organizēt audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām;
17. jebkurā diennakts laikā bāriņtiesai vai policijai sniegt informāciju par krīzes audžuģimenēm, kuras nekavējoties var uzņemt bērnu savā aprūpē.
Atbalsta centri 2020.gadā:
1.sniedza atbalstu 573 (vidēji mēnesī) audžuģimenēm;
2.sniedza atbalstu 40 (vidēji mēnesī) specializētajām audžuģimenēm;
3. nodrošināja mācību apguvi 146 potenciālajām audžuģimenēm (personām);
4. nodrošināja mācību apguvi 83 potenciālajām specializētajām audžuģimenēm (personām);
5. nodrošināja mācību apguvi 223 potenciālajiem adoptētājiem (personām);
6. organizēja 842 atbalsta grupas audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm;
7. sniedza 3277 psihologa konsultācijas aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm;
8. sagatavoja 121psihologa atzinumu aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm.
Lai īstenotu plānošanas dokumentos noteikto, 2018. gada 1.jūlijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, kas paredz veidot atbalsta centrus.
Atbalsta centra izveidošanas un darbības mērķis ir sniegt atbalstu audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, viesģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Atbalsta centrs nodrošina pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu skaita pieaugumu.
Atbalsta centra statusu var iegūt komersants, biedrība vai nodibinājums. Pirmais atbalsta centrs ministrijā tika reģistrēts 2018.gada 16.augustā. Šobrīd ministrijā reģistrēti 18 atbalsta centri, kurus dibinājušas 9 dažādas nevalstiskās organizācijas. Valsts piešķir finansējumu atbalsta centram, lai nodrošinātu tā darbību un ar sniegto pakalpojumu saistīto izdevumu segšanu pakalpojumu sniedzējam. Savukārt, lai nodrošinātu atbalsta centru sniegto pakalpojumu pārraudzību, ministrija slēdz līgumu ar atbalsta centru, kurā iekļauj pakalpojuma pārraudzības un informācijas aprites kārtību, finanšu un statistikas pārskatu iesniegšanas nosacījumus, kā arī citus pakalpojuma sniegšanai būtiskus nosacījumus
Atbalsta centra funkcijas ir:
1. piesaistīt jaunas audžuģimenes, aizbildņus, adoptētājus, viesģimenes, īpaši veicinot specializēto audžuģimeņu skaita pieaugumu;
2. nodrošināt audžuģimenēm, tai skaitā specializētajām audžuģimenēm, mācības atbilstoši ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju saskaņotajai mācību programmai;
3. nodrošināt mācības potenciālajiem adoptētājiem;
4. iesniegt bāriņtiesā psihologa atzinumu par laulātā (personas) piemērotību audžuģimenes statusa iegūšanai, laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi;
5. iesniegt bāriņtiesā psihologa atzinumu par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes statusa iegūšanai attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi;
6. ja nepieciešams, nodrošināt psihologa un sociālā darbinieka mācību un laulāto (personas) un audžuģimenes piemērotības izvērtēšanas laikā;
7. izstrādāt un īstenot audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes atbalsta un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plānu;
8. nodrošināt psihosociālo atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam;
9. nodrošināt atbalsta centra speciālistu, tai skaitā sociālā darbinieka un psihologa, atbalstu audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei;
10. katru gadu vismaz astoņu akadēmisko stundu apjomā nodrošināt zināšanu pilnveides mācības audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm;
11. nodrošināt atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu aprēķināšanu un izmaksu un vienreizēju mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu specializētajām audžuģimenēm;
12.pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniegt informāciju par audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, tai skaitā par bērnu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem;
13. nodrošināt psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu;
14. nodrošināt sadarbību ar bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, atbalsta centriem un citām iestādēm atbalsta sniegšanā audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam;
15. vienas darbdienas laikā sniegt bāriņtiesai informāciju par apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes darbību vai ievietotā bērna aprūpi;
16. organizēt audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām;
17. jebkurā diennakts laikā bāriņtiesai vai policijai sniegt informāciju par krīzes audžuģimenēm, kuras nekavējoties var uzņemt bērnu savā aprūpē.
Atbalsta centri 2020.gadā:
1.sniedza atbalstu 573 (vidēji mēnesī) audžuģimenēm;
2.sniedza atbalstu 40 (vidēji mēnesī) specializētajām audžuģimenēm;
3. nodrošināja mācību apguvi 146 potenciālajām audžuģimenēm (personām);
4. nodrošināja mācību apguvi 83 potenciālajām specializētajām audžuģimenēm (personām);
5. nodrošināja mācību apguvi 223 potenciālajiem adoptētājiem (personām);
6. organizēja 842 atbalsta grupas audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm;
7. sniedza 3277 psihologa konsultācijas aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm;
8. sagatavoja 121psihologa atzinumu aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumiem Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.355), lai veicinātu atbalsta centru veidošanos un pakalpojumu sniegšanu, ministrija piešķir pakalpojuma nodrošināšanai un atbalsta centra administrēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus un atbalsta centra vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensēšanai paredzētos līdzekļus atbalsta centram atbilstoši tā izveides izmaksām, bet ne vairāk kā 10 000 euro apmērā, pie nosacījumiem:
atbalsta centram ir spēkā esošs līgums ar ministriju
ne mazāk kā 50 spēkā esošas vienošanās ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu ar specializētām audžuģimenēm un pakalpojumu sniedzējs pirms izdevumu kompensācijas pieprasīšanas ir reģistrēts atbalsta centru reģistrā no 9 līdz 24 mēnešiem.
Ja pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis minētās prasības, tas iesniedz ministrijā iesniegumu par atbalsta centra izveides un iekārtošanas kompensācijas saņemšanu, kuram pievieno klāt izdevumu tāmi un pēc ministrijas pieprasījuma papildus iesniedz tāmē norādīto izdevumu attaisnojošos dokumentus. Uz 2021.gada 1.decembri atbalsta centra izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensāciju saņēmuši tikai divi atbalsta centri, kuri spēja izpildīt nosacījumu, ka ir ne mazāk kā 50 spēkā esošas vienošanas ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu ar specializētām audžuģimenēm. Atbalsta centri, kuri saņēmuši šo kompensāciju ir iegādājušies datorus, kameras, projektorus un mēbeles.
Specializēto audžuģimeņu kustība sākotnēji attīstījās samērā lēni, tādejādi kritērijus vienreizējās kompensācijas saņemšanai daudzi atbalsta centri nevarēja izpildīt. 2019.gada februārī pirmā audžuģimene ieguva specializētās audžuģimenes statusu bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Gandrīz gadu pēc atbalstu centu izveides (2019.gada nogalē) bija tikai 28 specializētās audžuģimenes, savukārt 2020.gada nogalē bija 54 specializētās audžuģimenes. Tādējādi daudzi centri nemaz nevarēja kvalificēties minētajam nosacījumam. Vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensācija ir ļoti būtiska atbalsta centriem, tādējādi tiek pilnveidots materiāli tehniskais nodrošinājums, pielāgotas telpas pakalpojuma sniegšanai. Covid-19 infekcijas izplatības radītās sekas, tostarp nepieciešamība sniegt pakalpojumus attālināti, norāda uz to, ka tehniskais nodrošinājums ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, savukārt daudzi atbalsta centri pakalpojuma nodrošināšanai izmanto savus personīgos datorus.
Noteikumu Nr.355 16.3.apkšpunktā noteiktais kritērijs, ka atbalsta centram ir jābūt reģistrētam ministrijā vismaz 9 mēnešus norāda uz to, ka atbalsta centrs ir uzsācis savu darbību, noslēdzis vienošanās ar audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, kā arī to, ka turpinās sniegt pakalpojumu un tiek mazināti riski, ka atbalsta centrs, kurš tikko ir uzsācis savu sadarbību, saņemot kompensāciju, izbeigtu darbību. Līdz ar to nosacījums, ka atbalsta centram ir jābūt piešķirtam atbalsta centra statusam vismaz 9 mēnešus pirms kompensācijas pieprasīšanas ir atbilstošs. Savukārt 24 mēnešu beigu termiņš tika noteikts, lai veicinātu to, ka atbalsta centri pēc iespējas ātrāk saņemtu vienreizēju izveides un iekārtošanas kompensāciju un nodrošinātu nepieciešamās iekārtas, mēbeles pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā minēto un to, ka 24 mēnešu termiņš ir izrādījies salīdzinoši īss, lai izpildītu atbalsta centra minimālos darbības satura kritērijus (ne mazāk kā 50 vienošanās par atbalsta sniegšanu un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu), attiecīgi vairāki atbalsta centri šo kompensāciju nepaspēja saņemt (kas nav samērīgi un pamatoti, jo ši aprūpes centri turpina sniegt un attīstīt pakalpojumus) un to, ka šī kompensācija ir vienreizēja, secināts, ka ierobežojošais termiņš 24 mēneši nav nepieciešams. Tādējādi, lai veicinātu atbalsta centru attīstību un nodrošinātu, ka pakalpojums tiek sniegts labā kvalitātē, nepieciešams izslēgt no Noteikumu Nr. 355 16.3.apkašpunkta šo ierobežojošo termiņu.
atbalsta centram ir spēkā esošs līgums ar ministriju
ne mazāk kā 50 spēkā esošas vienošanās ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu ar specializētām audžuģimenēm un pakalpojumu sniedzējs pirms izdevumu kompensācijas pieprasīšanas ir reģistrēts atbalsta centru reģistrā no 9 līdz 24 mēnešiem.
Ja pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis minētās prasības, tas iesniedz ministrijā iesniegumu par atbalsta centra izveides un iekārtošanas kompensācijas saņemšanu, kuram pievieno klāt izdevumu tāmi un pēc ministrijas pieprasījuma papildus iesniedz tāmē norādīto izdevumu attaisnojošos dokumentus. Uz 2021.gada 1.decembri atbalsta centra izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensāciju saņēmuši tikai divi atbalsta centri, kuri spēja izpildīt nosacījumu, ka ir ne mazāk kā 50 spēkā esošas vienošanas ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu ar specializētām audžuģimenēm. Atbalsta centri, kuri saņēmuši šo kompensāciju ir iegādājušies datorus, kameras, projektorus un mēbeles.
Specializēto audžuģimeņu kustība sākotnēji attīstījās samērā lēni, tādejādi kritērijus vienreizējās kompensācijas saņemšanai daudzi atbalsta centri nevarēja izpildīt. 2019.gada februārī pirmā audžuģimene ieguva specializētās audžuģimenes statusu bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Gandrīz gadu pēc atbalstu centu izveides (2019.gada nogalē) bija tikai 28 specializētās audžuģimenes, savukārt 2020.gada nogalē bija 54 specializētās audžuģimenes. Tādējādi daudzi centri nemaz nevarēja kvalificēties minētajam nosacījumam. Vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensācija ir ļoti būtiska atbalsta centriem, tādējādi tiek pilnveidots materiāli tehniskais nodrošinājums, pielāgotas telpas pakalpojuma sniegšanai. Covid-19 infekcijas izplatības radītās sekas, tostarp nepieciešamība sniegt pakalpojumus attālināti, norāda uz to, ka tehniskais nodrošinājums ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, savukārt daudzi atbalsta centri pakalpojuma nodrošināšanai izmanto savus personīgos datorus.
Noteikumu Nr.355 16.3.apkšpunktā noteiktais kritērijs, ka atbalsta centram ir jābūt reģistrētam ministrijā vismaz 9 mēnešus norāda uz to, ka atbalsta centrs ir uzsācis savu darbību, noslēdzis vienošanās ar audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, kā arī to, ka turpinās sniegt pakalpojumu un tiek mazināti riski, ka atbalsta centrs, kurš tikko ir uzsācis savu sadarbību, saņemot kompensāciju, izbeigtu darbību. Līdz ar to nosacījums, ka atbalsta centram ir jābūt piešķirtam atbalsta centra statusam vismaz 9 mēnešus pirms kompensācijas pieprasīšanas ir atbilstošs. Savukārt 24 mēnešu beigu termiņš tika noteikts, lai veicinātu to, ka atbalsta centri pēc iespējas ātrāk saņemtu vienreizēju izveides un iekārtošanas kompensāciju un nodrošinātu nepieciešamās iekārtas, mēbeles pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā minēto un to, ka 24 mēnešu termiņš ir izrādījies salīdzinoši īss, lai izpildītu atbalsta centra minimālos darbības satura kritērijus (ne mazāk kā 50 vienošanās par atbalsta sniegšanu un ne mazāk kā 10 līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu), attiecīgi vairāki atbalsta centri šo kompensāciju nepaspēja saņemt (kas nav samērīgi un pamatoti, jo ši aprūpes centri turpina sniegt un attīstīt pakalpojumus) un to, ka šī kompensācija ir vienreizēja, secināts, ka ierobežojošais termiņš 24 mēneši nav nepieciešams. Tādējādi, lai veicinātu atbalsta centru attīstību un nodrošinātu, ka pakalpojums tiek sniegts labā kvalitātē, nepieciešams izslēgt no Noteikumu Nr. 355 16.3.apkašpunkta šo ierobežojošo termiņu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt, ka atbalsta centra vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas kompensāciju var saņemt atbalsta centri, kuriem:
1. ir spēkā esošs līgums ar ministriju;
2. atbalsta centram ir ne mazāk kā 50 spēkā esošas šo noteikumu vienošanās ar audžuģimenēm un ne mazāk kā 10 šo līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu;
3. atbalsta centram ir piešķirts atbalsta centra statuss vismaz deviņus mēnešus pirms iesnieguma par vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensācijas piešķiršanas iesniegšanas ministrijā.
Tādējādi tiktu nodrošināts, ka atbalsta centri, kuri kvalificējas kritērijiem varētu saņemt šo kompensāciju, neierobežojot ar beigu termiņu, savukārt saglabājot minimālo termiņu, kas ir deviņi mēneši, tādējādi nodrošinot, ka atbalsta centrs pirms kompensācijas saņemšanas pierāda, ka ir uzsācis pakalpojumu sniegšanu un plāno to īstenot ilgtermiņā.
Kā arī noteikumu projekts precizē, ka atskaites termiņš ir no atbalsta centra statusa piešķiršanas brīža, proti no tā brīža, kad Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izvērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta centra statusa piešķiršanu, novēršot normas interpretācijas iespējas.
Ja vienreizējas izveides kompensācija atbalsta centram vienreiz izmaksāta, otrreiz šo kompensāciju neizmaksā.
1. ir spēkā esošs līgums ar ministriju;
2. atbalsta centram ir ne mazāk kā 50 spēkā esošas šo noteikumu vienošanās ar audžuģimenēm un ne mazāk kā 10 šo līgumi par atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu;
3. atbalsta centram ir piešķirts atbalsta centra statuss vismaz deviņus mēnešus pirms iesnieguma par vienreizējas izveidošanas un iekārtošanas izdevumu kompensācijas piešķiršanas iesniegšanas ministrijā.
Tādējādi tiktu nodrošināts, ka atbalsta centri, kuri kvalificējas kritērijiem varētu saņemt šo kompensāciju, neierobežojot ar beigu termiņu, savukārt saglabājot minimālo termiņu, kas ir deviņi mēneši, tādējādi nodrošinot, ka atbalsta centrs pirms kompensācijas saņemšanas pierāda, ka ir uzsācis pakalpojumu sniegšanu un plāno to īstenot ilgtermiņā.
Kā arī noteikumu projekts precizē, ka atskaites termiņš ir no atbalsta centra statusa piešķiršanas brīža, proti no tā brīža, kad Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izvērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta centra statusa piešķiršanu, novēršot normas interpretācijas iespējas.
Ja vienreizējas izveides kompensācija atbalsta centram vienreiz izmaksāta, otrreiz šo kompensāciju neizmaksā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saistītā TA lapa- 21-TA-1766, kurā atspoguļota sabiedrības līdzdalība. TAP portālā tika izveidota jauna TA lapa, ņemot vērā, ka Noteikumiem Nr.355 no 01.01.2022. ir jauna konsolidētā versija un sistēma neļauj mainīt konslidēto vesriju.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Audžuģimenes, aizbildņi, adoptētāji, viesģimenes un tajās ievietotie bērni.
2020.gadā ārpusģmenes aprūpē atradās 6004 bērni, no tiem 4059 bērniem bija iecelti 3228 aizbildņi un ik gadu tiek adoptēti aptuveni 120 bērni, audžuģimenēs bija ievietoti 1377 bērni. Audžuģimeņu skaits 2020.gadā bija 752.
2020.gadā ārpusģmenes aprūpē atradās 6004 bērni, no tiem 4059 bērniem bija iecelti 3228 aizbildņi un ik gadu tiek adoptēti aptuveni 120 bērni, audžuģimenēs bija ievietoti 1377 bērni. Audžuģimeņu skaits 2020.gadā bija 752.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
16 atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitāte tiktu uzlabota.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/2ed6f942-29f1-4b6b-9065-2041c27e0319
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi vai iebildumi netika saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabojot atbalsta centru tehnisko nodrošinājumu, tiek veicināta pakalpojuma kvalitātes uzlabošana
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi