Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošo noteikumu Nr. 116 7.2.2. apakšpunktā noteikts, ka tikai šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība (turpmāk – biedrība) vai krustojuma cūku audzētāju organizācija (turpmāk – organizācija) personai izsniedz apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudē un pārraudzībā tādas personas vadībā, kurai ir atbilstoši šo noteikumu prasībām izsniegts sertifikāts attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā.
Katrai biedrībai un organizācijai ir atšķirīga darba specifika, tai piedāvājot savus pakalpojumus lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, tāpēc ir nepieciešama arī atšķirīga pieeja personu praktisko iemaņu apmācībā. Piedevām ir lopkopības nozares, kurām ir saistošas Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (turpmāk – ICAR) vadlīnijas. Tās ievērojot, personas pilda noteiktus uzdevumus, lai iegūtu datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti. Tas nozīmē, ka šādās situācijās praktisko apmācību vislabāk var nodrošināt pieredzējuši speciālisti.
Tā kā ir personas, kas saņēmušas sertifikātu attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, ar atbilstošu izglītību un apgūtām praktiskām iemaņām un arī Lauksaimniecības datu centrs var izsekot un uzraudzīt konkrētās personas kvalifikāciju, ir iespējams uzdot tai izsniegt apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudē un pārraudzībā tādai personai, kas vēlas saņemt sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā. Persona, izsniedzot apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu, apliecinās, ka persona, kas vēlas saņemt sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, ir apguvusi visas darbības, kas saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudi un pārraudzību.
Personai, kas saņēmusi sertifikātu attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, lai tā varētu izsniegt apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu, ir jābūt piecu gadu profesionālai pieredzei lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudē un pārraudzībā. Piecu gadu profesionālā pieredze personai ir noteikta, jo šo piecu gadu laikā persona ir izgājusi vienu darbības posmu, kura laikā persona ir nodarbojusies ar lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudi un pārraudzību, kā arī paaugstinājusi kvalifikāciju, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus. Piecu gadu profesionālā pieredze noteikumu projektā ir samērīga un noteikta, konsultējoties ar nozares speciālistiem. 
Ievērojot iepriekšminēto, noteikumu projektā ir jānosaka, ka personai apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudē un pārraudzībā izsniegs ne tikai biedrība vai organizācija, bet arī tāda persona, kurai ir atbilstoši noteikumu Nr. 116 prasībām izsniegts sertifikāts attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā darbības jomā.

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, tiek papildināts noteikumu Nr. 116 7.2.2. apakšpunkts, nosakot, ka personai apliecinājumu par praktisko iemaņu apgūšanu lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudē un pārraudzībā izsniegs arī persona, kurai ir atbilstoši šo noteikumu prasībām izsniegts sertifikāts attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā darbības jomā (noteikumu projekta 1. punkts).

Noteikumu Nr. 116 21. punktā noteikts, ka persona, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, pārraudzībā, mākslīgajā apsēklošanā vai olšūnu un embriju transplantācijā, ne retāk kā reizi piecos gados paaugstina kvalifikāciju, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, kursus, seminārus un konferences. Tā kā patlaban personām ir iespēja piedalīties vebināros un noskatīties sev interesējošo semināru attālināti tiešsaistē, pieslēdzoties no datora vai citas elektroniskās iekārtas, kā arī nav iespējams paredzēt visus nākotnē iespējamos pasākumu veidus, noteikumu projekta 21. punkts ir redakcionāli jāgroza un jānosauc daži iespējamo kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu piemēri. 

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, tiek precizēts noteikumu Nr. 116 21. punkts, izdarot redakcionālus grozījumus, lai minētu dažus kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu piemērus (noteikumu projekta 2. punkts).

Persona, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, iegūst datus par dzīvnieka eksterjera kvalitāti, un biedrības un organizācijas šos datus izmanto dzīvnieku priekšteču, pēcteču un citas radniecības pakāpes dzīvnieku novērtēšanai. Iegūtais vērtējums ietekmē dzīvnieka tirgus vērtību. Ir būtiski, lai iegūtie dati būtu precīzi un dzīvnieks būtu novērtēts pareizi, jo tirdzniecība ar dzīvniekiem notiek gan Latvijā, gan uz ārvalstīm.
Tā kā saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma 14. panta pirmajā  daļā noteikto lauksaimniecības dzīvniekus vērtē fiziskā persona, kas ir saņēmusi sertifikātu attiecīgās sugas vai sugu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā un ir noslēgusi līgumu ar biedrību vai organizāciju par lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu audzēšanas programmas īstenošanai, ir svarīgi, ka persona apmeklē biedrības vai organizācijas praktisko apmācību lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā. Personai, kas saņēmusi sertifikātu attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, ne retāk kā reizi divos gados ir jāapmeklē biedrības vai organizācijas organizēta praktiskā apmācība lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā. Biedrības vai organizācijas praktisko apmācību laikā personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, katra individuāli veiks lauksaimniecības dzīvnieka vērtēšanu un pēc vērtēšanas rezultātu iegūšanas tie kopīgi tiks izvērtēti un pārrunāti, lai nodrošinātu, ka vērtējums starp vērtētājiem neatšķiras. Tas nodrošinās to, ka persona, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, iegūs precīzus datus par dzīvnieka eksterjera kvalitāti un tie būs atbilstoši biedrības vai organizācijas izstrādātajai audzēšanas programmai, kā arī biedrība varēs pārliecināties par to, vai vērtētāji sniedz kvalitatīvu pakalpojumu lauksaimniekiem, ar kuriem ir noslēgta vienošanās par audzēšanas programmas īstenošanu. Nosacījums, ka personai ne retāk kā reizi divos gados ir jāapmeklē biedrības vai organizācijas organizēta praktiskā apmācība lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, noteikumu projektā ir samērīgs un noteikts, konsultējoties ar nozares speciālistiem.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 116 ar 21.¹ punktu, lai noteiktu, ka personai, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, piedaloties kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, ne retāk kā reizi divos gados ir jāapmeklē tādas biedrības vai organizācijas organizēta praktiskā apmācība lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, ar kuru personai ir noslēgts līgums par lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu (noteikumu projekta 3. punkts).

Noteikumu Nr. 116 23. un 38. punktā noteikts, ka tad, ja persona kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus ir apmeklējusi citur, nevis pie kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizētājiem, tā iesniedz datu centrā kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošu dokumentu, bet nav noteikts, cik ilgā laikā pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma apmeklēšanas tas jāizdara. Tādējādi rodas situācijas, kad personas šos apliecinošos dokumentus iesniedz tikai pēc pāris gadiem vai arī nespēj uzrādīt.
Noteikumu projekts paredz, ka tad, ja persona kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu būs apmeklējusi Latvijā pie cita pasākumu organizatora, nevis pie noteikumu Nr. 116 22. punktā minētajiem kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizētājiem, attiecīgais kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma organizators, nevis pati persona septiņu darbdienu laikā pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma beigām par to informēs Lauksaimniecības datu centru, iesniedzot dalībnieku sarakstu, kurā ir jānorāda kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma temats un stundu skaits.
Jau pašlaik ir daži pasākumu organizatori, kas personām piedāvā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus un Lauksaimniecības datu centrā iesniedz dalībnieku sarakstus, kuros ir norādīts kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma temats un stundu skaits.
Noteikumu projekts tāpat paredz, ka tad, ja persona kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu būs apmeklējusi ārpus Latvijas, pati persona mēneša laikā pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma iesniegs Lauksaimniecības datu centrā kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošu dokumentu.
Tādējādi noteikumu projektā ir noteikts, cik ilgā laikā pasākumu organizators vai pati persona pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma apmeklēšanas iesniegs kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošu dokumentu Lauksaimniecības datu centrā. Tas nodrošinās, ka kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošais dokuments tiks iesniegts laikus.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 116 23. un 38. punktu, kā arī papildināt ar 23.¹  un 38.¹ punktu. Noteikumu projektā noteikts, ka tad, ja persona kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu būs apmeklējusi Latvijā pie cita pasākumu organizatora, nevis pie 22. punktā minētajiem kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizētājiem, attiecīgais kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma organizators septiņu darbdienu laikā pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma beigām par to informēs Lauksaimniecības datu centru, iesniedzot dalībnieku sarakstu, kurā norādīs kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma tematu un stundu skaitu (noteikumu projekta 4. un 10. punkts).
Noteikumu projektā arī noteikts, ka tad, ja persona kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus būs apmeklējusi ārpus Latvijas, nevis pie minētajiem kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizētājiem vai pie citiem pasākumu organizatoriem Latvijā, pati persona mēneša laikā pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pasākuma iesniegs Lauksaimniecības datu centrā kvalifikācijas paaugstināšanu apliecinošu dokumentu (noteikumu projekta 5. un 11. punkts).

Noteikumu Nr. 116 27. punkts noteikts, ka tad, ja pieņemts lēmums par sertifikāta anulēšanu, persona iesniegumu jauna sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā var iesniegt pēc pusgada no dienas, kad tai paziņots lēmums par sertifikāta anulēšanu.
Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 116 27. punktu, nosakot, ka tās personas, kuras savas darbības vai bezdarbības dēļ ir radījušas zaudējumus ganāmpulka īpašniekam vai atkārtoti pārkāpušas normatīvo aktu prasības dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba vai veterinārmedicīnas jomā vai sniegušas nepatiesu informāciju un kurām Lauksaimniecības datu centrs ir anulējis sertifikātu, iesniegumu jauna sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā var iesniegt pēc pusgada no dienas, kad paziņots lēmums par sertifikāta anulēšanu. 
Ja persona triju gadu laikā nav nodarbojusies ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, snieguma pārbaudi, mākslīgo apsēklošanu vai olšūnu un embriju transplantāciju un Lauksaimniecības datu centrs ir anulējis sertifikātu, šāda persona iesniegumu jauna sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā var iesniegt, negaidot pusgadu, bet tai ir atkārtoti jāapgūst praktiskās iemaņas attiecīgajā darbības jomā un jānokārto pārbaudes tests. Personai, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā, pārraudzībā, mākslīgajā apsēklošanā vai olšūnu un embriju transplantācijā, ir jāpiedāvā kvalitatīvs pakalpojums lauksaimniekiem. Lai persona spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, tai ir jāizmanto iegūtās zināšanas. Tā kā ne tikai normatīvajos aktos mainās regulējums attiecībā uz dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un snieguma pārbaudes, kā arī mākslīgās apsēklošanas darbu, bet attīstās arī profesionālās darbības joma, pakalpojuma sniedzējam ir regulāri jāpapildina savas zināšanas un iemaņas.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 116 27. punktu, iekļaujot atsauci uz noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktu, lai tiesību norma būtunepārprotama, nosakot, ka pusgada termiņš iesnieguma iesniegšanai jauna sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā ir attiecināms uz tām personām, kurām Lauksaimniecības datu centrs ir anulējis sertifikātu, ja persona savas darbības vai bezdarbības dēļ ir radījusi zaudējumus ganāmpulka īpašniekam vai atkārtoti pārkāpusi normatīvo aktu prasības dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba vai veterinārmedicīnas jomā, vai sniegusi nepatiesu informāciju (noteikumu projekta 6. punkts). 
Noteikumi Nr. 116 tiek papildināti ar 27.¹ punktu, nosakot, ka tad, ja datu centrs ir anulējis sertifikātu personai, kas triju gadu laikā nav darbojusies sertifikātā norādītajā jomā, tā atkārtoti apgūst praktiskās iemaņas, iesniedz iesniegumu jauna sertifikāta saņemšanai attiecīgajā darbības jomā un kārto pārbaudes testu, tāpēc uz šādiem gadījumiem neattiecas pusgada termiņš (noteikumu projekta 7. punkts).

Noteikumu Nr. 116 36. punktā noteikts, ka persona, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā vai mākslīgajā apsēklošanā, ne retāk kā reizi piecos gados paaugstina kvalifikāciju, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus vismaz 16 stundu apjomā katrā apliecībā norādītajā darbības jomā.
Noteikumu projekts paredz redakcionāli precizēt noteikumu Nr. 116 36. punktu, atstājot spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz personu, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgajā apsēklošanā.
Savukārt attiecībā uz personu, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, ir jāprecizē  kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu prasības. Turpmāk personai, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, būs jāapmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi vismaz 16 stundu apjomā, no kurām 14 stundas veido teorētiskā apmācība un divas stundas – praktiskā apmācība tādas personas vadībā, kurai ir izsniegts sertifikāts attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā.
Tā kā pārraudzības laikā iegūtajiem datiem par dzīvnieku produktivitāti ir jābūt precīziem, jo šie dati tiek izmantoti ganāmpulka menedžmentam, kā arī veido statistiskos datus par dzīvnieku produktivitāti valstī, personai, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, ne retāk kā reizi piecos gados ir jāpaaugstina kvalifikācija, apmeklējot ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā persona nostiprinās savas iemaņas un zināšanas pārraudzības darbā, lai nodrošinātu to, ka iegūtie dati par dzīvnieku produktivitāti ir precīzi.

Noteikumu projekts paredz redakcionāli precizēt noteikumu Nr. 116 36. punktu, svītrojot vārdus "pārraudzībā vai".
Noteikumi Nr. 116 tiek papildināti ar 36.¹ punktu, nosakot, ka persona, kas ir saņēmusi apliecību lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā, ne retāk kā reizi piecos gados paaugstina kvalifikāciju, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus par katru apliecībā norādīto darbības jomu, un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi ir vismaz 16 stundu apjomā, un no tām 14 stundas ir teorētiskā apmācība un divas stundas – praktiskā apmācība tādas personas vadībā, kurai ir izsniegts sertifikāts attiecīgās sugas lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā (noteikumu projekta 8. un 9. punkts).