Anotācija

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ko raksturo ilgstošs karš Ukrainā un pieaugoši drošības riski NATO austrumu flangā, papildus atbalsts ir nepieciešams ne tikai jau esošajām atbalstāmajām darbībām, bet arī investīcijām divējāda lietojuma ostu infrastruktūras stiprināšanā – proti, risinājumu attīstībā, kas vienlaikus nodrošina gan civilo, gan militāro vajadzību apkalpošanu.

Esošais atbalsts Programmā ir vērsts uz videi draudzīgas ostu publiskās infrastruktūras izveidi, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanu un virzību uz ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Taču nepieciešams ir arī atbalsts militārās mobilitātes nodrošināšanai, tāpēc tiek veidots jauns pasākums programmas ietvaros, kas fokusējas uz divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību un militārās mobilitātes stiprināšanu.

Ostu infrastruktūras stiprināšana, īpaši attīstot un atjaunojot divējāda lietojuma objektus (tiltus, piestātnes un drošības risinājumus), ir būtiska gan valsts, gan ES līmeņa prioritāte. Grozījumi REARM regulā paredz iespēju mērķtiecīgi novirzīt kohēzijas politikas finansējumu investīcijām, kas vienlaikus kalpo civilajām un aizsardzības vajadzībām, tādējādi stiprinot Savienības noturību pret ģeopolitiskiem un drošības izaicinājumiem.

Ostas šajā kontekstā ieņem stratēģisku lomu, jo tās ir būtiski transporta, loģistikas un drošības mezgli, kas nodrošina gan ekonomisko savienotību, gan militāro mobilitāti. Divējāda lietojuma infrastruktūra ostās nozīmē, ka tās elementi (tajā skaitā piestātnes un tilti) ir paredzēti gan civilajai, gan militārajai izmantošanai, tāpēc tiem jāatbilst ievērojami augstākiem tehniskajiem, drošības un izturības standartiem. Šāda infrastruktūra prasa lielāku slodzes izturību, jo tai jāspēj nodrošināt ne tikai ikdienas komerciālo kravu apriti, bet arī militārās tehnikas, smagās tehnikas un specializētu transportlīdzekļu kustību, kas būtiski pārsniedz parasto ostas un transporta objektu noslodzi. Tiltiem jābūt projektētiem tā, lai izturētu bruņutehnikas un militāro kolonnu pārvietošanos, savukārt piestātnēm un kravu laukumiem – lai spētu apkalpot kuģus ar lielāku iegrimi, smagāku kravu un specifiskām drošības prasībām. Papildus tam nepieciešama pastiprināta krasta stiprinājumu, segumu un nestspējas konstrukciju izturība, kā arī pielāgota inženiertehniskā infrastruktūra, tostarp elektroapgāde, ūdens un degvielas padeve, ugunsdrošības un kiberdrošības sistēmas.

Šādi risinājumi ne tikai uzlabo militāro mobilitāti un civilās aizsardzības spējas, bet arī palielina ostu kopējo noturību pret ārējiem traucējumiem, tostarp ekstremāliem laikapstākļiem un krīzes situācijām.
Vienlaikus šādas investīcijas rada tiešu ekonomisku ieguvumu – tās veicina ostu konkurētspēju, uzlabo loģistikas plūsmu, rada jaunas darbvietas un sekmē reģionālo attīstību. Atjaunoti transporta tīkli un drošības risinājumi veicina arī klimatnoturību un ilgtspējīgu mobilitāti, ļaujot ostām pielāgoties ekstremāliem apstākļiem un veicināt pāreju uz zaļo enerģiju.

Plānotās papildu investīcijas Latvijas ostās galvenokārt vērstas uz divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību, stiprinot to spēju vienlaikus nodrošināt civilo un militāro vajadzību apkalpošanu. Īpašs uzsvars tiek likts uz militārās mobilitātes nodrošināšanu – spēju uzņemt sabiedroto spēku kuģus, garantēt to drošu ienākšanu un iziešanu, kā arī operatīvu apkalpošanu ostas teritorijā. Vienlaikus modernizētā infrastruktūra nodrošinās arī nepārtrauktu kuģošanu un efektīvu kravu plūsmu nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos, tādējādi veicinot ostu noturību pret drošības un klimata izaicinājumiem.

Plānotie projekti ir mērķēti uz ostu atbalsta infrastruktūras uzlabošanu, kas nepieciešama dažāda izmēra kuģu efektīvai apkalpošanai. Ieguldījumu mērķis nav kapacitātes palielināšana, bet gan esošās infrastruktūras pilnvērtīga un efektīva izmantošana, kas saskan ar Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par ostu pārkapacitāti un nepietiekamu izmantošanu, īpaši tranzīta kravu apjoma samazināšanās apstākļos. Plānotās investīcijas palīdzēs novērst šos izaicinājumus, vienlaikus stiprinot valsts drošību un ekonomisko noturību.

Investīcijas ostu infrastruktūrā ir saskaņotas arī ar Latvijas lielo ostu attīstības Ceļa karti 2025.–2027. gadam (turpmāk – Ceļa karte), kur īpaši uzsvērta ostu kā kritiskās infrastruktūras un militārās mobilitātes centru loma valsts aizsardzībā. Ceļa karte paredz civilo un militāro infrastruktūru integrētu attīstību, tostarp piestātņu pārbūvi un to pielāgošanu militārām vajadzībām, smilšu sanešu kabatu izveidi ostās, lai nodrošinātu darbspēju krīzes apstākļos, kā arī NATO savietojamības nodrošināšanu ar ostu loģistikas sistēmām, ja tas ir nepieciešams.

Sākotnēji 2025.gada maijā Satiksmes ministrija sagatavoja grozījumus ES kohēzijas politikas programmā, kas paredzēja papildu  finansējuma 31,9 miljonu eiro apmērā pārdali pasākuma 3.1.1.6.“Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība”  īstenošanai.
Investīcijas sākotnēji bija plānotas visu lielo ostu infrastruktūras uzlabošanai, katrai ostai paredzot 10,6 miljonus eiro, kā finansējuma saņēmējus nosakot attiecīgās ostu pārvaldes: Liepājas SEZ, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Izvērtējot ierosināto pārdali, Eiropas Komisijas dienesti norādīja, ka investīcijas varētu tikt pieļautas tikai ostu divējāda lietojuma infrastruktūras attīstībā, kas stiprinātu militārās mobilitātes kapacitāti.

04.07.2025. notika tikšanās ar EK pārstāvjiem, kurā tika prezentētas plānotās investīcijas Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās, tajā skaitā plānoto darbību atbilstība regulas 2021/1328 prasībām attiecībā uz divējāda lietojuma ostu infrastruktūru un atbilstību valstī noteiktajām militārās mobilitātes prioritātēm.

Diskusijas laikā EK dienestu pārstāvji vērsuši uzmanību, ka Rīgas brīvostā tiek plānoti ieguldījumi arī Ekonomikas ministrijas īstenotā investīciju 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" ietvaros. Minētā pasākuma atbalstāmās darbības cita starpā paredz attīstīt līdzīgu infrastruktūru (ro-ro rampu, paaugstinātas nestspējas piestātņu būvi), līdz ar to EK norādīja, ka ierobežota finansējuma apstākļos nevar paust atbalstošu nostāju savstarpēji līdzīgu aktivitāšu ieviešanai.

28.08.2025. notika MK ES fondu tematiskā komiteja, kurā kā viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem minēts - EK dienestu rezervēts vērtējums par plānoto papildus finansējumu lielajām ostām, it īpaši Rīgas, tādejādi tika rosinātas šādas izmaiņas – precizēt militārās mobilitātes tvērumu un apjomu ieguldījumiem ostās, rodot finansējumu prioritārajai veselības infrastruktūrai - pārdalīt 10,6 milj. EUR (ES fondu daļa) finansējuma no Rīgas ostas projekta (SM 3.1.1.6. ostu infrastruktūra) uz Latvijas Onkoloģijas centru (VM 4.1.1.1. 1.k. veselības infrastruktūra).

Attiecīgi MK ES fondu tematiskās komitejas protokolā iekļauts lēmums – “Atbalstīt precizēto Programmas grozījumu (t.sk. atbalstot 10,6 milj. EUR pārdali no ostām uz LOC un 5 milj. EUR pārdali no bērnudārziem uz atbalstu uzņēmējdarbībai A-pierobežā un apvienojot ar REARM grozījumiem) virzību apstiprināšanai MK”.

Attiecīgi ar 08.10.2025. ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/53 apstiprināti ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma grozījumu (Nr.3.) precizējumi, kas paredz “Precizēt militārās mobilitātes tvērumu un apjomu ieguldījumiem ostās, rodot finansējumu prioritārajai veselības infrastruktūrai - pārdalīt 10,6 milj. EUR (ES fondu daļa) finansējuma no Rīgas ostas projekta (SM 3.1.1.6. ostu infrastruktūra) uz Latvijas Onkoloģijas centru (VM 4.1.1.1. 1.k. veselības infrastruktūra)”.

Balstoties uz visu iepriekš minēto, MK noteikumos par 3.3.1.2. pasākuma "Lielo ostu divējāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstība" īstenošanu kā plānotie finansējuma saņēmēji ir noteikti Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas un Ventspils ostas ir stratēģiski nozīmīgas gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, jo tās apvieno ģeogrāfiski izdevīgu novietojumu, attīstītu infrastruktūru un augstu militāri loģistisko potenciālu. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras krastā, reģionā, kas drošības ziņā ir viens no jutīgākajiem Eiropas Savienībā un NATO teritorijā. Tās kalpo kā galvenie jūras vārti uz Ziemeļeiropu un Skandināviju, nodrošinot kritisku savienojamību gan civilajā, gan militārajā dimensijā. Liepājas un Ventspils ostām jau ir izveidota infrastruktūra, kas ļauj apkalpot lieltonnāžas kuģus, smagās kravas un specializētu tehniku, tādēļ tās ir īpaši piemērotas divējāda lietojuma infrastruktūras attīstībai. Piestātņu un tiltu nestspēja, plašie kravu laukumi un piekļuve dzelzceļa un autoceļu tīkliem nodrošina iespēju vienlaikus apkalpot gan komerciālos, gan militāros pārvadājumus, saglabājot efektīvu ostu darbību arī paaugstinātas slodzes apstākļos. Liepājas osta, kurā jau atrodas Jūras spēku bāze, ir īpaši nozīmīga NATO un nacionālās aizsardzības sistēmas kontekstā, jo tās infrastruktūra ļauj ātri nodrošināt militāro mobilitāti un sabiedroto spēku izvietošanu Baltijas reģionā. Arī Ventspils osta, pateicoties dziļūdens akvatorijai un plašajām loģistikas iespējām, var kalpot kā alternatīvs un rezerves atbalsta punkts militārām un humānām operācijām.

Projekti tiek īstenoti ar mērķi nodrošināt ostu publiskās infrastruktūras atbilstību Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1328 (2021. gada 5. augusts), ar ko nosaka militārās mobilitātes infrastruktūras projektu piemērojamās prasības, kas vajadzīgas, lai atvieglotu civilās infrastruktūras pielāgošanu militārām vajadzībām (turpmāk - Regula (ES) 2021/1328), prasībām, vienlaikus izpildot nosacījumu, ka tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija regulas (ES)  2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 2. pantā dotajai divējāda lietojuma infrastruktūras definīcijai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 18. septembra regulas (ES) 2025/1914, ar ko groza Regulas (ES) 2021/1058 un (ES) 2021/1056 attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai vidusposma pārskatīšanas kontekstā 1. pantā noteiktajam projektu īstenošana veicinās noturīgas aizsardzības infrastruktūras attīstību, prioritāti piešķirot divējāda lietojuma infrastruktūrai, tostarp nolūkā veicināt militāro mobilitāti ES.

Plānotie ieguldījumi Liepājas ostā

Liepājas ostā Pasākuma ietvaros plānota piestātnes Nr. 46 pārbūve.

Navigācijas process noslēdzas ar kuģa drošu pietauvošanos, kas ir vissvarīgākais un riskam pakļautākais posms. Kuģa pirmā kontakta brīdis ar piestātni nosaka, vai kinētiskā enerģija tiks absorbēta droši vai arī radīs bojājumus kuģim un piestātnei. Liepājas ostā šie riski ir īpaši nozīmīgi, jo piestātne Nr. 46 ir vienīgā, kur iespējams apkalpot kravas un kravas–pasažieru prāmjus, tostarp militāros RO-RO kuģus.

Piestātne uzbūvēta 1972.–1975. gadā padomju kara flotes vajadzībām, un mūsdienu prāmju radītās slodzes būtiski pārsniedz to, kādām konstrukcijas sākotnēji paredzētas. Neskatoties uz regulāriem remontdarbiem, piestātne pakāpeniski nolietojas, kas palielina jūras negadījumu riskus un apdraud regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanu.

Drošas un nepārtrauktas satiksmes uzturēšanai nepieciešama piestātnes Nr. 46 pārbūve, ietverot papildu tauvošanas pāļus, konstrukciju modernizāciju, ūdens dziļuma palielināšanu no 10,5 līdz 12 metriem, kā arī krasta elektroapgādes pieslēguma un lokālu notekūdeņu un naftas produktu pieņemšanas iekārtu izbūvi. Pēc pārbūves piestātne nodrošinās vienlaicīgu divu prāmju ar garumu līdz 240 metriem un iegrimi līdz 11 metriem drošu apkalpošanu, kā arī militāro kuģu līdz 290 metru garumā uzņemšanu.

Liepājas ostas piestātnes Nr. 46 pārbūve jau ir uzsākta. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta “Ro-Ro prāmju drošas pietauvošanās nodrošināšana Liepājas ostā” ietvaros piesaistīti 6 927 015 euro. Projekta kopējās izmaksas ir 23 090 050 euro, no kuriem nepieciešami 17 132 817 euro publiskā finansējuma, tādēļ papildu nepieciešamais publiskais finansējums pārsniedz 10 miljonus euro. Jāuzsver, ka 2022. gada 22. septembrī projektam tika saņemts Latvijas Aizsardzības ministrijas saskaņojums par atbilstību ES militārā transporta tīkla prasībām.

Atbilstoši Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 56.b panta 5. punktam atbalsta intensitāte tiek noteikta atkarībā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Tā kā konkrētā projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 23 miljoni euro, kas pārsniedz 22 miljonu euro slieksni, bet ir mazākas par 55 miljoniem euro, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām. Šī atbalsta intensitāte nodrošina atbilstību vispārējā grupu atbrīvojuma regulas prasībām, vienlaikus ļaujot efektīvi īstenot infrastruktūras ieguldījumus sabiedrības interesēs, neveidojot pārmērīgu valsts atbalstu.

Papildus ir plānota Liepājas ostas navigācijas aprīkojuma (stacionārās navigācijas zīmes, bojas, uc.) atjaunošana un modernizēšana, kas nodrošinās augstāku kuģošanas drošības līmeni, tostarp militārās mobilitātes operāciju laikā, nodrošinot drošu un nepārtrauktu ostas darbību jebkuros laikapstākļos.

Nodrošinot, ka Pasākuma ietvaros plānotās darbības der gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām, tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija regulas (ES)  2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 2. pantā dotajai divējāda lietojuma infrastruktūras definīcijai. To apliecina šādi pieņēmumi:

Liepājas osta atrodas atklātas jūras krastā un ir vienīgā Baltijas jūras osta, kas aprīkota ar trim ostas ieejām (vārtiem). Osta ir neaizsalstoša un nodrošina ostas operāciju nepārtrauktu darbību 24/7 režīmā, tādējādi atbilstot Regulas (ES) 2021/1328 2. pielikuma kritērijam Nr. 1. Ostā ir 68 piestātnes ar ūdens dziļumu no 3,8 līdz 14,0 metriem (atbilstība kritērijam Nr. 2), no kurām 37 piestātnes ir aprīkotas ar dzelzceļa atzariem vai dzelzceļa līnijas galapunktiem (atbilstība kritērijam Nr. 11).

 Ostā tiek apkalpoti dažādu tipu kuģi – liellaivas, ģenerālkravas kuģi, konteinerkuģi, pasažieru kuģi, Ro-Ro kuģi un tankkuģi (atbilstība kritērijam Nr. 8). Ostas vārtu ūdens dziļums ir 14,0 metri (atbilstība kritērijam Nr. 5), kas ļauj ienākt kuģiem ar iegrimi līdz 12,8 metriem (atbilstība kritērijam Nr. 4) un platumu līdz 32 metriem (atbilstība kritērijam Nr. 3). Pēc pārbūves piestātnes Nr. 46 ūdens dziļums sasniegs 12,0 metrus (atbilstība kritērijam Nr. 9).

Militārā mobilitāte ir Eiropas Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt militārā personāla, materiālu un līdzekļu ātru un netraucētu pārvietošanos īsā laikā un plašā mērogā gan ES teritorijā, gan ārpus tās. Izmantojot jūras transporta ceļus, šāda pārvietošana notiek ar kuģiem, kuru apkalpošanai nepieciešama atbilstoša ostas infrastruktūra, tostarp piestātnes, kas piemērotas šādu kuģu pietauvošanai. Militārās mobilitātes nodrošināšanai īpaši nozīmīgi ir Ro-Ro tipa kuģi, kas konfliktu vai katastrofu seku likvidēšanas laikā piedāvā ātru un uzticamu veidu lielu aprīkojuma apjomu pārvietošanai. Šim nolūkam tiek izmantoti LMSR (Large, Medium-Speed Ro-Ro) kuģi, no kuriem lielākā daļa ir ASV Militārās jūras transporta pavēlniecības (Military Sealift Command, MSC) flotes vienības, kas būvētas vai pielāgotas militāro kravu pārvadājumiem. Šie kuģi nodrošina smagā aprīkojuma un transportlīdzekļu ātru izvietošanu, ir aprīkoti ar plašām rampām un kravas klājiem, kas ļauj efektīvi iebraukt un izbraukt ar tankiem, kravas automašīnām un citiem militārajiem transportlīdzekļiem. LMSR kuģi spēj pārvadāt lielu militārā aprīkojuma daudzumu lielos attālumos ar mērenu ātrumu un ir būtiski militārās loģistikas nodrošināšanai, ļaujot bruņotajiem spēkiem ātri un efektīvi mobilizēties operāciju atbalstam.

Ro-Ro termināļa piestātnes forma ir atkarīga no apkalpojamo kuģu rampas veida. Vairumā gadījumu pietiek ar taisnu piestātnes sienu, tomēr, ja kuģis izmanto priekšgala vai pakaļgala rampu, piestātnei nepieciešams izbūvēt paplašinājumu uz āru, lai nodrošinātu rampas savienojumu ar piestātnes konstrukciju. Šādu kuģu apkalpošana nav iespējama pie standarta taisnas piestātnes sienas, tāpēc to apkalpošanas iespējamību nosaka nevis piestātnes garums, bet gan konstruktīvais risinājums, kas nodrošina rampas savienojumu ar piestātni. Liepājas ostas piestātne Nr. 46 ir muliņa tipa piestātne, kas ir piemērota Ro-Ro kuģu ar priekšgala vai pakaļgala rampām apkalpošanai.

Projekta risinājums paredz esošā muliņa pārbūvi, palielinot tā ūdens dziļumu no 10,5 līdz 12,0 metriem un papildinot to ar kuģu drošai pietauvošanai nepieciešamām tauvošanās un kuģu atdures platformām. Pēc pārbūves piestātnē Nr. 46 apkalpojamo kuģu garums palielināsies no 176 līdz 290 metriem, kas atbilst 348 metru garai standarta taisnas piestātnes sienai (atbilstība kritērijam Nr. 6). Piestātnē Nr. 46 varēs apkalpot kuģus ar platumu līdz 32 metriem (atbilstība kritērijam Nr. 7), tostarp Ro-Ro, liellaivas, ģenerālkravas, konteineru un pasažieru kuģus (atbilstība kritērijam Nr. 8). Vienlaikus šajā piestātnē būs iespējams apkalpot līdz diviem kuģiem, nodrošinot efektīvu izkraušanas un iekraušanas operāciju veikšanu.

Liepājas ostas navigācijas aprīkojuma atjaunošana un modernizēšana nodrošinās nepārtrauktu gan civilo kuģu (t.sk. kravas – pasažieru prāmju apkalpošanu), gan militāro kuģu, t.sk. militārā transporta prāmju, apkalpošanu, ievērojami uzlabojot ar šo kuģu apkalpošanu saistīto kuģošanas drošību. Īstenojot ostas navigācijas aprīkojuma atjaunošanu un modernizēšanu, tiks nodrošināts, ka Liepājas osta pilnībā  atbildīs šādām Komisijas 2021. gada 5. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1328 prasībām:

Jūras ostas operāciju periods;
Pietauvošanās vietu skaits;
Platums;
Uzņemamo kuģu iegrime;
Ostas dziļums;
Pietauvošanās vietas garums;
Ostas pietauvošanās vietas platums;
Ostas pietauvošanās vietas veids;
Pietauvošanās vietas dziļums;
Izkraušanas spējas;
Dzelzceļa atzaru/līnijas galapunktu skaits.

Projekts “Ro-Ro prāmju drošas pietauvošanās nodrošināšana Liepājas ostā” (projekta akronīms 22-LV-TG-LPXRORO) tiek daļēji finansēts CEF2027 programmas ietvaros (tēmas ID - CEF-T-2022-COMPGEN-MARP-WORKS, projekta Nr.101122785). Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījums sedz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām 6 927 015 EUR. Projekta īstenošana bez papildus atbalsta saņemšanas nevar tikt veikta, kas pamato, ka piešķirtajam atbalstam  piemīt stimulējoša ietekme. Turpinot projekta “Ro-Ro prāmju drošas pietauvošanās nodrošināšana Liepājas ostā” īstenošanu, lai saņemtu Pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu, finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka līgums par Liepājas ostas piestātnes Nr. 46 pārbūves būvdarbu veikšanu tiek noslēgts pēc projekta iesnieguma par publiskā finansējuma saņemšanu iesniegšanas. Pasākuma ietvaros jebkurš līgums, kas atbilst "darbu sākums" definīcijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 23) punktu, tiek noslēgts pēc projekta iesnieguma par publiskā finansējuma saņemšanu iesniegšanas.

Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka kopējais projekta īstenošanai piešķirtais publiskā finansējuma apjoms kumulatīvi nepārsniedz projekta īstenošanai maksimāli atļauto publiskā finansējuma apjomu.

Liepājas ostas piestātnes Nr. 46 pārbūve pilnībā atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2.panta 157. punktā dotās definīcijas “ostas infrastruktūra” (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014) nosacījumiem, tā nav saistīta ar ostas un būvju (skatīt Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 2.panta 158. punktā doto definīciju) pārbūvi un ietver tikai tādas aktivitātes, kuras  attiecas tikai uz ar transportu saistītām darbībām.

Atbilstoši komunikācijai ar Eiropas Komisiju lietas SA.116227 (2024/N) - Providing of safe berthing of Ro-Ro ferries in the port of Liepaja /Applicability of Article 56b of the General Block Exemption Regulation) ietvaros (Eiropas Komisijas 2025. gada 21. marta vēstule Nr. Comp(2025)3938170) gadījumā, ja koncesijas vai cita veida pilnvarojums trešām personām ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru nav piešķirts konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā, ir jānodrošina, ka koncesijas vai cita veida pilnvarojuma saņēmējs par atbalstīto ostas infrastruktūru maksā tirgus apstākļiem atbilstošu cenu, ko apstiprina sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinums, to pārskatot ne retāk kā vienu reizi piecu gadu periodā.

Ņemot vērā, ka tiesības nomāt Liepājas ostas piestātni Nr. 46 1994. gadā ir piešķirtas sabiedrībai LSEZ SIA “Terrabalt” un esošais zemes, t.sk piestātnes Nr. 46,  nomas līgums ir spēkā līdz 2035. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka piestātnes Nr. 46 nomnieks par atbalstīto ostas infrastruktūru maksā tirgus apstākļiem atbilstošu cenu, ko apstiprina sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinums, to pārskatot ne retāk kā vienu reizi piecu gadu periodā.

Plānotie ieguldījumi Ventspils brīvostā

Ventspils brīvostas projekti risina vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar ostas infrastruktūras drošumu, kuģošanas drošību un militārās mobilitātes nodrošināšanu. Pievedceļa attīstības projektā tiek risinātas nepietiekama piekļuves infrastruktūras nestspējas un nolietojuma problēmas, jo esošie tilti pār Ventas upi ir veci un to nesošās konstrukcijas vairs nenodrošina nepieciešamo kravnesību un drošību smagā transporta pārvietošanai. Tas ierobežoja militārās mobilitātes iespējas un apdraudēja transporta plūsmas nepārtrauktību uz un no ostas, īpaši smagā militārā aprīkojuma pārvietošanas gadījumā. Projekta ietvaros tiltu atjaunošana nodrošinās pilnu nestspēju, drošu kustību smagajam transportam un nepārtrauktu piekļuvi ostai visos laikapstākļos, vienlaikus novēršot ierobežojumus militārās mobilitātes nodrošināšanai.

Savukārt Ventspils brīvostas drošības un kuģošanas infrastruktūras modernizācijas projekts risina esošās ostas drošības un kuģošanas riska problēmas. Novecojušās metāla bojas un gaismas ierīces apdraud kuģu navigāciju, īpaši sarežģītos laikapstākļos, bet trūkstošs centralizēts drošības un dienestu centrs neļāva nodrošināt operatīvu reaģēšanu uz incidentiem un nepārtrauktu ostas darbību 24/7 režīmā. Papildus pludmales radara darbība bija atkarīga no nedroša privāta elektroapgādes pieslēguma, kas radīja papildu risku kuģošanas drošumam un situācijas uzraudzībai. Projekta īstenošana paredzēs neatkarīgu elektroapgādes sistēmu radarām, modernu detekcijas un uzraudzības sistēmu izveidi, drošības un dienestu centra modernizāciju, kā arī navigācijas drošības aprīkojuma nomaiņu uz mūsdienīgām polietilēna bojām un gaismas ierīcēm, tādējādi nodrošinot drošu un efektīvu ostas darbību ar divējāda lietojuma funkcionalitāti, atbalstot arī militārās mobilitātes vajadzības.

Ventspils brīvostas pievedceļa tiltu atjaunošana

Darbības mērķis ir uzlabot sauszemes savienojamību ar Ventspils ostu, padarot to piemērotu militārās mobilitātes transportam. Pievedceļš uz ostu šķērso divus stratēģiski nozīmīgus tiltus pār Ventu – apvedceļa tiltu un paceļamo tiltu. Tie ir būtiski militārās mobilitātes kravu piegādei uz Centrālo un Austrumu Latviju, tostarp pierobežas reģioniem. Projekta ietvaros plānots atjaunot vismaz vienu tiltu, nodrošinot tā nestspēju un piemērotību negabarīta kravām, un, paredzot, ka apvedceļa tiltam ir nepieciešama konstrukciju atjaunošana, savukārt paceļamajam tiltam – konstrukciju un pacelšanas elementu atjaunošana, kā arī vadības sistēmas modernizācija.

Ventspils brīvostas drošības stiprināšana, uzlabojot kuģošanas drošības apstākļus un izveidojot vienotu ostas drošības un dienestu centru ar paplašinātām novērošanas un brīdināšanas sistēmu iespējām

Plānotie ieguldījumi ietver vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes, kas kopā veido kompleksu risinājumu kritiskās ostas infrastruktūras drošības un aizsardzības risku novēršanai, nodrošinot militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras drošu un nepārtrauktu darbību. Plānotās darbības būtiski samazina risku, ka šādas infrastruktūras izmantošana varētu tikt ierobežota vai pat kļūt neiespējama drošības situāciju dēļ.

Pašlaik Ventspils ostā pastāv vairāki ievērojami trūkumi: nav iespējams identificēt nezināmas izcelsmes virsūdens vai zemūdens objektus, tostarp dronus, kas iekļūst vai iziet no ostas akvatorijas; pludmales radars ir pieslēgts nedrošam privātam elektrotīklam, kuru nekontrolē ne ostas pārvalde, ne valsts sadales sistēmas operators, tādējādi atstājot ostu ievainojamu pret drošības riskiem.

Lai novērstu šīs nepilnības, plānota neatkarīgas elektroapgādes izveide pludmales radaram, kas garantēs nepārtrauktu darbību un novērsīs atkarību no neuzticamiem trešo pušu pieslēgumiem. Šis risinājums novērsīs kritisku ievainojamību, jo elektroapgādes pārtraukuma gadījumā tiktu paralizēts kuģu satiksmes dienesta darbs – viens no ostas kritiskās infrastruktūras elementiem.

Vienlaikus tiks ieviestas sistēmas un infrastruktūra nezināmas izcelsmes gaisa dronu, kā arī bezpilota un pilotējamu virsūdens un zemūdens objektu detekcijai, monitorēšanai un reaģēšanai. To papildinās Ventspils brīvostas drošības un dienestu centra izveide, kas ietver degradēto ēku nojaukšanu, ostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukciju un elektrifikāciju, kā arī jaunas drošības centra un dienestu ēkas būvniecību. Šīs aktivitātes nodrošinās ostas dienestu nepārtrauktu darbību 24/7 režīmā, būtiski paaugstinās reaģēšanas spējas un stiprinās ostas aizsardzību pret potenciālajiem draudiem kritiskajai infrastruktūrai.

Papildus plānota arī kuģošanas drošības aprīkojuma modernizācija, aizstājot metāla bojas ar izturīgām polietilēna bojām (32 bojas/bakas un 8 gaismas ierīces). Šis pasākums nodrošinās augstāku kuģošanas drošības līmeni, tostarp militārās mobilitātes operāciju laikā, garantējot drošu un nepārtrauktu ostas darbību jebkuros laikapstākļos.

Nodrošinot, ka pasākuma ietvaros plānotās darbības der gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām, tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija regulas (ES)  2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 2. pantā dotajai divējāda lietojuma infrastruktūras definīcijai. To apliecina šādi pieņēmumi:

1) Ventspils brīvostas pievedceļa tiltu atjaunošana nodrošinās gan civilo, gan militāro kravu transportēšanu no/ uz Ventspils ostu. Īstenojot tiltu atjaunošanu, tiks nodrošināts, ka Ventspils osta pilnībā  atbildīs šādai Komisijas 2021. gada 5. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1328 prasībai:
Tiltu šķērsošanas bruto masas.

2) Ventspils brīvostas drošības stiprināšana, uzlabojot kuģošanas drošības apstākļus un izveidojot vienotu ostas drošības un dienestu centru ar paplašinātām novērošanas un brīdināšanas sistēmu iespējām nodrošinās nepārtrauktu gan civilo, gan militāro kuģu apkalpošanu. Īstenojot Ventspils brīvostas drošības stiprināšana, uzlabojot kuģošanas drošības apstākļus un izveidojot vienotu ostas drošības un dienestu centru ar paplašinātām novērošanas un brīdināšanas sistēmu iespējām, tiks nodrošināts, ka Ventspils osta pilnībā  atbildīs šādām Komisijas 2021. gada 5. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1328 prasībām:

Jūras ostas operāciju periods;
Pietauvošanās vietu skaits;
Platums;
Uzņemamo kuģu iegrime;
Ostas dziļums;
Pietauvošanās vietas garums;
Ostas pietauvošanās vietas platums;
Ostas pietauvošanās vietas veids;
Pietauvošanās vietas dziļums;
Izkraušanas spējas;
Dzelzceļa atzaru/līnijas galapunktu skaits.

Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem

Plānotās investīcijas ir cieši sasaistītas ar nacionālajiem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem.

Tās atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena “Drošība” 440. uzdevumam par sabiedrības drošības un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas spēju stiprināšanu, nodrošinot koordinētu rīcību apdraudējuma gadījumos un attīstot civilmilitāro sadarbību, kā arī moderno tehnoloģiju izmantošanu visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros.

Tāpat investīcijas atbilst Latvijas Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021–2027, kur 3. rīcības virziena “Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana” 3.5. uzdevumā uzsvērta nepieciešamība rekonstruēt hidrotehniskās būves un uzlabot navigācijas apstākļus ostās.

Projekti ir saskaņā arī ar Valsts aizsardzības koncepciju 2023–2027, kuras 52. punkts nosaka, ka privātajam sektoram ir jāturpina darbība arī valsts apdraudējuma laikā, nodrošinot kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, mobilizācijas uzdevumu izpildi un tautsaimniecības darbību kopumā.

Transporta infrastruktūras militārās kapacitātes attīstības nozīmīgums ir akcentēts arī Saeimas 28.09.2023. paziņojumā par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu, kur vienlaikus norādīta nepieciešamība veicināt Latvijas ostu konkurētspēju.

Arī ES līmenī ostu divējāda lietojuma attīstība ir noteikta kā būtisks stratēģisks virziens. Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 04 par ES militāro mobilitāti uzsvērts, ka ostas kā kritiski loģistikas mezgli ir jāpielāgo militāro spēku ātrai pārvietošanai, tostarp ar jaunu piestātņu izbūvi, intermodālo termināļu paplašināšanu un pievedceļu uzlabošanu.

Savukārt Padomes ģenerālsekretariāts ziņojumā par Stratēģisko Kompasu drošībai un aizsardzībai norāda, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir apstiprinājusi steidzamu nepieciešamību būtiski stiprināt Eiropas Savienības bruņoto spēku militāro mobilitāti gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās. Šim nolūkam ES stiprinās divējāda lietojuma transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ātru un nepārtrauktu militārā personāla, tehnikas un aprīkojuma pārvietošanu, cieši sadarbojoties ar NATO un citiem partneriem.

Valsts atbalsts komercdarbībai

Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta izstrādātajos vadlīniju dokumentos par valsts atbalstu ostu infrastruktūrai noteikts, ka ostu infrastruktūras, kuru nav paredzēts komerciāli izmantot (tajā skaitā infrastruktūrai navigācijas kontroles un drošības uzlabošanai) finansēšanai nav piemērojami valsts atbalsta nosacījumi.

Pasākuma ietvaros gan Liepājas, gan Ventspils ostās iekļautas darbības drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanai un ostu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai - finansējuma ieguldījumi šiem mērķiem netiks uzskatīti par valsts atbalstu komercdarbībai. Arī Ventspils ostā plānotā tiltu atjaunošana, kas nodrošina vispārēju piekļuvi ostai un uzlabo tās drošību un mobilitāti, pasākuma ietvaros nav uzskatāma par valsts atbalstu komercdarbībai, un šīm darbībām finansējuma piešķiršanai nav piemērojami valsts atbalsta nosacījumi.

 Infrastruktūrai, kas nav saņēmusi komercdarbības atbalstu, visā tās lietderīgās izmantošanas laikā tiks saglabāts nesaimniecisks raksturs.

Piestātnes atjaunošana, kas plānota Liepājas ostā, uzskatāma par atbalstu komercdarbībai. Atbalsts tiks sniegts saskaņā ar  Komisijas regulu Nr.651/2014 jeb vispārējā grupu atbrīvojuma regulu.  Komisijas regula Nr.651/2014 aptver dažādas atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no Līguma 108.panta 3.punktā ietvertā paziņošanas pienākuma, ja tiek ievēroti Komisijas regulas Nr.651/2014 Vispārīgās sadaļas un attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa (atbalsta kategorijas) nosacījumi.

Ņemot vērā, ka viens no Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem ir  atbalsta pretendenta neatbilstība grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, projektu iesniegumu atlases procesā tiek vērtēts kritērijs par projekta iesniedzēja neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, vērtējot projektu iesniedzēju uzņēmumu grupas līmenī. 

Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs projektu iesnieguma veidlapā sniedz informāciju par plānoto darbību atbilstību komercdarbības atbalsta pazīmēm. Par darbībām, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs iekļauj izvērtējumu par to atbilstību Komisijas regulas Nr.651/2014 nosacījumiem. 

Noteikumi paredz iespēju piemērot de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. De minimis atbalstu varēs izmantot projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksu segšanai (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu), tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes, tehniski ekonomiskās priekšizpētes un pamatojuma izstrādei tajos projektos, kuros paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

Intervences kategorija*

Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas grozījumos noteiktajam intervences kodam – 198 “Aizsardzības infrastruktūra un divējāda lietojuma infrastruktūras būvniecība un modernizācija, citā starp militārās mobilitātes veicināšanai”.

Atbalsta veids: dotācija.
Teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts: bez teritoriālā mērķa.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) sekundārais temats: nepiemēro.
Dzimumu līdztiesības dimensija: dzimumu neitralitāte.

Citi projekti 

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.plānošanas periodā ostu publiskās infrastruktūras atbalstam tiek īstenoti divi projekti:
 

Finansējuma saņēmējs	Projekta nosaukums	Projekta numurs	KF finansējums, euro
Ventspils brīvostas pārvalde	Ventspils brīvostas kuģu satiksmes vadības centra atjaunošana un piestātņu elektrifikācija	Nr.3.1.1.6/1/24/I/001	3 415 792.50
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde	Liepājas ostas kuģu satiksmes vadības centra atjaunošana	Nr.3.1.1.6/1/24/I/002	3 415 792.50

3.1.1.6.pasākuma "Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība" ietvaros noteiktais sasniedzamais rādītājs ir "Ostu skaits, kurās ir veikti ieguldījumi publiskās infrastruktūras attīstībā, tostarp videi draudzīgas ostu infrastruktūras izveidē, alternatīvo degvielu pieejamības nodrošināšanā, elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanā pie piestātnēm, kā arī drošas kuģošanas apstākļu uzlabošanā - 2 ostas". 

Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un dubultā finansējuma neiestāšanos, kā arī nodrošina, atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam (ja attiecināms) atbalsta summēšanas (kumulācijas) nosacījumu ievērošanu.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.plānošanas periodā SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros tika īstenoti šādi projekti:
 

Finansējuma saņēmējs	Projekta nosaukums	Projekta numurs	KF finansējums, euro	Projekta iznākuma rādītāji
LSEZ pārvalde	Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība	6.1.1.0/17/I/002	4 460 986.36	5.2 km
LSEZ pārvalde	Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana	6.1.1.0/17/I/005	24 151 392.34	3 hidrotehniskās būves
LSEZ pārvalde	Karaostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana	6.1.1.0/17/I/004	3 886 748.04	2 hidrotehniskās būves
Ventspils brīvostas pārvalde	Pievadceļu attīstība Ventspils brīvostas teritorijā esošiem termināliem  un industriālajām zonām	6.1.1.0/17/I/001	15 296 235.83	13 km
Ventspils brīvostas pārvalde	Ventspils brīvostas  hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana	6.1.1.0/17/I/003	15 381 108.97	8 hidrotehniskās būves

Ņemot vērā, ka SAM 6.1.1. „Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti” ietvaros īstenotie projekti nav saistīti ar Pasākuma ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām, netiek konstatēts dubultās finansēšanas risks. 

Horizontālo principu ievērošana

Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) novērtējumu Pasākumam:
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Finansējuma saņēmējs investīciju īstenošanas laikā nodrošina nepieciešamos pasākumus un ievēro nosacījumus, kas identificēti horizontālā principa novērtējumā, lai mazinātu vai novērstu atbalstāmo darbību ietekmi uz vidi.
Plānotās investīcijas ostu infrastruktūras pielāgošanā divējāda lietojuma vajadzībām neizraisīs tiešu un būtisku SEG emisiju pieaugumu. Būvdarbu laikā paredzamas tikai īslaicīgas un lokālas emisijas, kas saistītas ar būvniecības tehnikas darbu un materiālu izmantošanu. Projekta rezultātā ostu ikdienas darbības emisiju apjoms nepalielināsies, savukārt infrastruktūras modernizācija, piemēram, avāriju un negadījumu risku samazināšana, var veicināt nelielu SEG emisiju samazinājumu, nodrošinot drošāku, efektīvāku un klimatnoturīgāku transporta sistēmu.

Investīcijas neizraisīs tiešu negatīvu ietekmi uz ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību. Būvdarbu laikā iespējamā īslaicīgā ietekme tiks mazināta, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides aizsardzības pasākumus.

Projektā paredzētās investīcijas neietekmēs negatīvi aprites ekonomiku. Būvniecības un demontāžas radītie atkritumi tiks šķiroti un nodoti pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai saskaņā ar normatīvajām prasībām, tādējādi samazinot resursu patēriņu un atkritumu apjomu. Projekta rezultātā atkritumu rašanās ostu ikdienas darbībā netiks palielināta.

Projektā paredzētās infrastruktūras modernizācijas pasākumi sekmēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, samazinot ostas darbības riskus un uzlabojot kontroles iespējas. Modernizētā infrastruktūra uzlabos kuģošanas un kravu operāciju drošību, samazinot piesārņojuma avāriju un noplūžu risku, tādējādi netieši veicinot jūras vides aizsardzību un atbalstot ilgtspējīgas izmantošanas principus.
Projektā paredzēts, ka atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. Tiks veicināta materiālu atkārtota izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, izmantojot materiālu atlasi un labākās pieejamās šķirošanas sistēmas.
Jau projektēšanas stadijā projekta īstenotājam jāņem vērā klimata pārmaiņu radītie riski, kā arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt klimata pārmaiņu radītos riskus, izvērtējot gan esošos, gan potenciālos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas nodrošina iespēju savlaicīgi identificēt finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, temperatūras un nokrišņu ietekmi uz infrastruktūru, preventīvus pasākumus vētras bojājumu novēršanai un putekļu emisiju samazināšanu karstos un sausos laikapstākļos.

Plānotiajiem ieguldījumiem Liepājas piestātnes Nr. 46 pārbūvē un Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstībā būs netieša  ietekme uz horizontālajiem principiem  “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Plānotajiem ieguldījumiem nav  ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" - tie ietver piestātņu un tiltu konstrukciju modernizāciju, navigācijas aprīkojuma atjaunošanu, drošības centru izveidi, elektroapgādes nodrošināšanu un sistēmu ieviešanu kuģu un dronu detekcijai. Šīs darbības ir tehniskas un infrastruktūras rakstura, un to mērķis ir nodrošināt ostu drošu un nepārtrauktu darbību, tostarp militārās mobilitātes prasību izpildi. Projektos īstenojama vismaz viena vispārīgā horizontālā principa darbība attiecībā uz komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem, attiecībā uz projekta vadību un īstenošanu vai attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)".