22-TA-2597: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (turpmāk - likumprojekts) pamatojoties uz:
1) Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 11. janvāra sēdes protokola Nr. 2, 17. § "Noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 3. punktā noteikto, paredzot pilnvarojumu MK noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.
2) MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 5. §. "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 6. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" 3. punktos noteikto, kuros Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2022. gada 31. augustam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Vispārējās izglītības likumā, pilnveidojot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
1) Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 11. janvāra sēdes protokola Nr. 2, 17. § "Noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 3. punktā noteikto, paredzot pilnvarojumu MK noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.
2) MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 5. §. "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 6. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" 3. punktos noteikto, kuros Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2022. gada 31. augustam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Vispārējās izglītības likumā, pilnveidojot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz Valsts kontroles 2021. gada revīzijās ziņojumā Nr. 2.4.1–8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" (turpmāk - revīzijas ziņojums) izteikto priekšlikumu, ir izvērtējusi iespēju ar normatīvajiem aktiem ierobežot izglītības iestāžu internātu darbību, lai novērstu situāciju, ka ar izglītības iestāžu internātiem tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, noteikt izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešamība nodrošināt likumprojektā paredzētā regulējuma attiecībā uz dokumentu par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izsniegšanu, kā arī prasībām izglītojamo uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā piemērošanu ar 2022./2023. mācību gada noslēgumu 2023. gada jūnijā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā grupā nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Vienlaikus noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās izglītības klasē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktā speciālās izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā klasē nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Savukārt izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Uz 2022. gada 1. septembri 372 vispārējās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, 1.-12. kl., izglītību iegūst 7529 izglītojamie, no kuriem:
- 4 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 308 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 8 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 764 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 5240 izglītojamie ir ar mācīšanās traucējumiem;
- 43 izglītojamie ir ar garīgās veselības traucējumiem;
- 1003 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 145 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 630 pirmsskolas izglītības iestādēs izglītību iegūst 3414 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 97 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 15 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 83 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 135 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 2146 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 802 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar veselības attīstības traucējumiem;
- 80 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 42 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 280 vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, izglītības iegūst 220 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 106 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 98 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 10 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 6 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām. Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 4. punktā noteikto, vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus. Savukārt, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 20. punktā noteikts, ka, ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu. Cita starpā no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta izriet, ka pašvaldība neuztur tās padotībā esošās speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus. Pašvaldību padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu, kurās tiek nodrošināti internāta pakalpojumi, uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 477) 2. punkta 2.1. apakšpunktu. Maksa par izglītojamam sniegtajiem pakalpojumiem internātā tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 477 1. pielikumam, savukārt, maksājumus par izglītojamajam sniegtajiem internāta pakalpojumiem veic saskaņā ar līgumu par izglītojamā aprūpi internātā (MK noteikumu Nr.477 4. pielikums). Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, vienam speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus, uzturēšanas izmaksas gadā no valsts budžeta mērķdotācija sasniedz 3 158,77 euro (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit astoņi euro, 77 centi) jeb 263,23 euro (divi simti sešdesmit trīs euro un 23 centi) mēnesī.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem (turpmāk – VIIS) uz 2022. gada 1. septembri ir 42 speciālās izglītības iestādes ar 4432 izglītojamiem 1. - 12. klasē un 768 izglītojamiem profesionālās pamatizglītības programmās, savukārt, izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs pirmsskolas programmās, ir 708 bērni.
Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 3. pielikumā ir noteiktas deviņas speciālās izglītības programmas, proti, speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar: redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem (jauktiem attīstības traucējumiem – pirmsskolā), garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 50. panta piekto daļu, speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas — izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī šā likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. No minētā izriet, ka pārējās speciālās izglītības programmas, kā arī vienlaikus speciālās izglītības programmas, kuras īsteno speciālās izglītības iestādēs, ir īstenojamas iekļaujoši vispārizglītojošās izglītības iestādēs.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm, savukārt, Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrā daļa nosaka, ka vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi. Savukārt likuma 41. panta otrā daļa paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Vienlaikus noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās izglītības klasē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktā speciālās izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā klasē nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Savukārt izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Uz 2022. gada 1. septembri 372 vispārējās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, 1.-12. kl., izglītību iegūst 7529 izglītojamie, no kuriem:
- 4 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 308 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 8 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 764 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 5240 izglītojamie ir ar mācīšanās traucējumiem;
- 43 izglītojamie ir ar garīgās veselības traucējumiem;
- 1003 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 145 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 630 pirmsskolas izglītības iestādēs izglītību iegūst 3414 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 97 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 15 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 83 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 135 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 2146 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 802 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar veselības attīstības traucējumiem;
- 80 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 42 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 280 vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, izglītības iegūst 220 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 106 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 98 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 10 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 6 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām. Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 4. punktā noteikto, vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus. Savukārt, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 20. punktā noteikts, ka, ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu. Cita starpā no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta izriet, ka pašvaldība neuztur tās padotībā esošās speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus. Pašvaldību padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu, kurās tiek nodrošināti internāta pakalpojumi, uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 477) 2. punkta 2.1. apakšpunktu. Maksa par izglītojamam sniegtajiem pakalpojumiem internātā tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 477 1. pielikumam, savukārt, maksājumus par izglītojamajam sniegtajiem internāta pakalpojumiem veic saskaņā ar līgumu par izglītojamā aprūpi internātā (MK noteikumu Nr.477 4. pielikums). Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, vienam speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus, uzturēšanas izmaksas gadā no valsts budžeta mērķdotācija sasniedz 3 158,77 euro (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit astoņi euro, 77 centi) jeb 263,23 euro (divi simti sešdesmit trīs euro un 23 centi) mēnesī.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem (turpmāk – VIIS) uz 2022. gada 1. septembri ir 42 speciālās izglītības iestādes ar 4432 izglītojamiem 1. - 12. klasē un 768 izglītojamiem profesionālās pamatizglītības programmās, savukārt, izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs pirmsskolas programmās, ir 708 bērni.
Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 3. pielikumā ir noteiktas deviņas speciālās izglītības programmas, proti, speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar: redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem (jauktiem attīstības traucējumiem – pirmsskolā), garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 50. panta piekto daļu, speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas — izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī šā likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. No minētā izriet, ka pārējās speciālās izglītības programmas, kā arī vienlaikus speciālās izglītības programmas, kuras īsteno speciālās izglītības iestādēs, ir īstenojamas iekļaujoši vispārizglītojošās izglītības iestādēs.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm, savukārt, Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrā daļa nosaka, ka vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi. Savukārt likuma 41. panta otrā daļa paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka, nosakot kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, tiek noteikts izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaits speciālajās klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vispārizglītojošās klasēs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, lai bērniem un izglītojamiem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi nodrošināmi katrā izglītības programmā.
Problēmas apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināts, ka daļai izglītojamo internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas, tomēr revīzijas ziņojumā analizētie dati liecina, ka 2020./2021. mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415 izglītojamiem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Tie ir 43% no kopējā izglītojamo skaita. Revīzijas ziņojumā tika analizēti 10 izglītības iestāžu internāti – sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu, par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības iestāžu pārstāvji. Tomēr jāuzsver, ka bērnam, nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2022. gada 1. septembri no kopējā izglītojamo skaita (5908 izglītojamie), kuri izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs (1.-12. klase, pirmsskolas izglītības programmā, profesionālās pamatizglītības programmās), speciālās izglītības iestāžu internāta pakalpojumu saņemšanai reģistrēti 3547 izglītojamie (60,03%), no kuriem 2307 izglītojamo (65%) dzīvesvieta ir deklarēta izglītības iestādes novadā.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2022. gada 1. septembri 65 vispārējās izglītības iestādes nodrošina internāta / dienesta viesnīcu pakalpojumus. Minētajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmā izglītību iegūst 1042, savukārt, 1.-12. klasē izglītību iegūst 18637 izglītojamie. No kopējā izglītojamo skaita (19679 izglītojamie) minētajās 65 vispārējās izglītības iestādēs, 502 izglītojamie izmanto šo izglītības iestāžu internāta / dienesta viesnīcas pakalpojumus. Tostarp internāta / dienesta viesnīcas pakalpojumus izmanto arī izglītojamie ar speciālām vajadzībām, 1 izglītojamais, kurš izglītību iegūst pirmsskolas izglītības programmā, savukārt, 63 izglītojamie, kuri izglītību iegūst 1.-12. klasē.
Šobrīd nav neviena izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, kuros desmitā nodaļa paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, u.c. jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem izglītojamajiem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2022. gada 1. septembri no kopējā izglītojamo skaita (5908 izglītojamie), kuri izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs (1.-12. klase, pirmsskolas izglītības programmā, profesionālās pamatizglītības programmās), speciālās izglītības iestāžu internāta pakalpojumu saņemšanai reģistrēti 3547 izglītojamie (60,03%), no kuriem 2307 izglītojamo (65%) dzīvesvieta ir deklarēta izglītības iestādes novadā.
Saskaņā ar VIIS datiem uz 2022. gada 1. septembri 65 vispārējās izglītības iestādes nodrošina internāta / dienesta viesnīcu pakalpojumus. Minētajās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmā izglītību iegūst 1042, savukārt, 1.-12. klasē izglītību iegūst 18637 izglītojamie. No kopējā izglītojamo skaita (19679 izglītojamie) minētajās 65 vispārējās izglītības iestādēs, 502 izglītojamie izmanto šo izglītības iestāžu internāta / dienesta viesnīcas pakalpojumus. Tostarp internāta / dienesta viesnīcas pakalpojumus izmanto arī izglītojamie ar speciālām vajadzībām, 1 izglītojamais, kurš izglītību iegūst pirmsskolas izglītības programmā, savukārt, 63 izglītojamie, kuri izglītību iegūst 1.-12. klasē.
Šobrīd nav neviena izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, kuros desmitā nodaļa paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, u.c. jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem izglītojamajiem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu izglītības iestāžu internātu tiesiskā regulējuma trūkumu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu un internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību.
Problēmas apraksts
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmajā un otrajā daļā noteikti dokumenti, kurus MK noteiktajā kārtībā izglītojamie saņem par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi. Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmajā daļā noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrajā daļā noteikts, ka vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts.
MK 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti" 2. punktā (MK 2015. gada 26. maija noteikumu Nr. 257 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumos Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti"" redakcijā) noteikts, ka vispārējās pamatizglītības programmas apguvi apliecina apliecība par vispārējo pamatizglītību, sekmju izraksts un sertifikāts, bet 4. punkts nosaka, ka sekmju izraksts un sertifikāts ir apliecības par vispārējo pamatizglītību pielikumi. Salīdzinot Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās daļas un otrās daļas tiesību normas ar MK 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti" (turpmāk – noteikumi Nr. 913) 2. un 4. punktos noteikto, secināms, ka noteikumu Nr. 913 tiesību normas satur skaidrāku un nepārprotamāku dokumentu uzskaitījumu, ko par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi saņem izglītojamie.
Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmās daļas un otrās daļas normās noteikti dokumenti, kurus MK noteiktajā kārtībā saņem izglītojamie par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmajā daļā noteikts, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 48. panta otrajā daļā noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības sertifikāts apliecina vērtējumu visos mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens. Ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu, šīs institūcijas izsniegtais dokuments, kurā fiksēts pārbaudījuma vērtējums, ir vispārējās vidējās izglītības sertifikāta sastāvdaļa, kam nav derīguma termiņa ierobežojuma.
Noteikumu Nr. 913 3. punktā noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi apliecina atestāts par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izraksts, sertifikāts un starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, bet 4. punkts nosaka, ka sekmju izraksts, sertifikāts un starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, ir atestāta par vispārējo vidējo izglītību pielikumi. Salīdzinot Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmās daļas un otrās daļas normas ar noteikumu Nr. 913 3. punkta un 4. punkta normām, secināms, ka noteikumu Nr. 913 normas satur skaidrāku un nepārprotamāku dokumentu uzskaitījumu, ko par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi saņem izglītojamie. Noteikumu Nr. 913 3. un 4. punkts nosaka, ka starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, ir atsevišķs dokuments nevis vispārējās vidējās izglītības sertifikāta sastāvdaļa, kā to paredz šobrīd spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma 48. panta otrās daļas otrai teikums.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās daļas un otrās daļas un 48. panta pirmās daļas un otrās daļas tiesību normas par dokumentiem, kurus MK noteiktajā kārtībā saņem izglītojamie par vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.
MK 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti" 2. punktā (MK 2015. gada 26. maija noteikumu Nr. 257 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumos Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti"" redakcijā) noteikts, ka vispārējās pamatizglītības programmas apguvi apliecina apliecība par vispārējo pamatizglītību, sekmju izraksts un sertifikāts, bet 4. punkts nosaka, ka sekmju izraksts un sertifikāts ir apliecības par vispārējo pamatizglītību pielikumi. Salīdzinot Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās daļas un otrās daļas tiesību normas ar MK 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti" (turpmāk – noteikumi Nr. 913) 2. un 4. punktos noteikto, secināms, ka noteikumu Nr. 913 tiesību normas satur skaidrāku un nepārprotamāku dokumentu uzskaitījumu, ko par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi saņem izglītojamie.
Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmās daļas un otrās daļas normās noteikti dokumenti, kurus MK noteiktajā kārtībā saņem izglītojamie par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmajā daļā noteikts, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 48. panta otrajā daļā noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības sertifikāts apliecina vērtējumu visos mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens. Ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu, šīs institūcijas izsniegtais dokuments, kurā fiksēts pārbaudījuma vērtējums, ir vispārējās vidējās izglītības sertifikāta sastāvdaļa, kam nav derīguma termiņa ierobežojuma.
Noteikumu Nr. 913 3. punktā noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi apliecina atestāts par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izraksts, sertifikāts un starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, bet 4. punkts nosaka, ka sekmju izraksts, sertifikāts un starptautiskās testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, ir atestāta par vispārējo vidējo izglītību pielikumi. Salīdzinot Vispārējās izglītības likuma 48. panta pirmās daļas un otrās daļas normas ar noteikumu Nr. 913 3. punkta un 4. punkta normām, secināms, ka noteikumu Nr. 913 normas satur skaidrāku un nepārprotamāku dokumentu uzskaitījumu, ko par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi saņem izglītojamie. Noteikumu Nr. 913 3. un 4. punkts nosaka, ka starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegts dokuments par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu, ir atsevišķs dokuments nevis vispārējās vidējās izglītības sertifikāta sastāvdaļa, kā to paredz šobrīd spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma 48. panta otrās daļas otrai teikums.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās daļas un otrās daļas un 48. panta pirmās daļas un otrās daļas tiesību normas par dokumentiem, kurus MK noteiktajā kārtībā saņem izglītojamie par vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu minētās problēmas, likumprojekts paredz grozīt Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās daļas normu, nosakot, ka izglītojamais par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un pamatizglītības sertifikātu, un 48. panta pirmās daļas normu, nosakot, ka izglītojamais par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi MK noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, vispārējās vidējās izglītības sertifikātu un starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu. Ar likumprojektu paredzēts arī precizēt pamatizglītības sertifikāta definīciju Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrajā daļā un vispārējās vidējās izglītības sertifikāta definīciju 48. panta otrajā daļā.
Problēmas apraksts
2022. gada 17. maijā MK ir pieņēmis noteikumus Nr. 298 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK noteikumus Nr. 299 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"", kuri stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī. Minētajos noteikumos paredzēts, ka valsts pārbaudes darbos gan pamatizglītības pakāpē, gan vidējās izglītības pakāpē vērtējumu izsaka procentos. Līdz ar to nepieciešams grozīt Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkta un 48. panta ceturtās daļas tiesību normas, lai nodrošinātu to saskaņotību ar MK 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" un MK 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" noteikto valsts pārbaudes darbu vērtējumu izteikšanas veidu. Bez tam Vispārējās izglītības likumā nav paredzētas tiesības saņemt dokumentus par vispārējās pamatizglītības ieguvi vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi izglītojamiem, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtajā daļā ir precizējama terminoloģija, jo saskaņā ar MK 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" izglītojamie vidējās izglītības pakāpē apgūst mācību priekšmetu kursus, proti, pamatkursus, padziļinātos kursus un specializētos kursus.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu minētās problēmas, likumprojekts paredz grozīt Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas tiesību normas, nosakot, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums gadā kādā no pamatizglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem, nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, vai, ja vērtējums divos vai vairākos pamatizglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm.
Savukārt Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtajā daļā ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka izglītojamajam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izsniedz liecību, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetu kursiem, nav ieguvis vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, vai, ja izglītojamā saņemtais vērtējums mācību priekšmeta kursā ir zemāks par četrām ballēm. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtajā daļā tiek precizēta terminoloģija, saskaņojot to ar MK 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", kuros noteikts, ka izglītojamie vidējās izglītības pakāpē apgūst mācību priekšmetu kursus.
Savukārt Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtajā daļā ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka izglītojamajam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izsniedz liecību, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetu kursiem, nav ieguvis vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, vai, ja izglītojamā saņemtais vērtējums mācību priekšmeta kursā ir zemāks par četrām ballēm. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtajā daļā tiek precizēta terminoloģija, saskaņojot to ar MK 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", kuros noteikts, ka izglītojamie vidējās izglītības pakāpē apgūst mācību priekšmetu kursus.
Problēmas apraksts
Pašlaik spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrās daļa redakcija atļauj kā konkursa atlases kritēriju izmantot centralizēto eksāmenu rezultātus, pie nosacījuma, ja uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmā tiek organizēti arī iestājpārbaudījumi. Tas nozīmē, ka izglītības iestāde, kura neorganizēs iestājpārbaudījumus, kā atlases kritēriju nevarēs izmantot centralizēto eksāmenu rezultātus uzņemšanai vidējās izglītības programmā, savukārt iesniegumi uzņemšanai minētajās programmās būs jāpieņem iesniegumu secībā bez papildus noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem. Savukārt 41. panta otrajā daļā noteiktas izglītības iestādes tiesības rīkot iestājpārbaudījumu uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā, norādot, ka iestājpārbaudījuma organizēšana un uzņemšanas kritēriju noteikšana ir izpildāma vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka izglītības iestāde, kura neorganizēs iestājpārbaudījumu, nevarēs noteikt uzņemšanas kritērijus, piemēram, ņemt vērā centralizēto eksāmenu rezultātus un iesniegumi uzņemšanai vidējās izglītības programmā būs jāpieņem iesniegumu secībā bez papildus noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem.
Vienlaikus ir ņemams vērā apstāklis, ka Vispārējās izglītības likuma 31. panta otrajā daļā noteiktais regulējums pieļauj, ka, ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība ar dibinātāja atļauju, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmā, ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus. Šāda pieeja būtu attiecināma arī uz vidējās izglītības pakāpi, pretējā gadījumā no minētā izriet, ka valsts ģimnāzijās uzņemšanai 7. klasēs ir viens regulējums, bet uzņemšanai 10. klasēs - cits regulējums. Ļoti būtiski vidējās izglītības posmā veidot vienotu pieeju, jo kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādē ir jāvērtē gan valsts ģimnāzijās, gan vidusskolās.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē attālinātais mācību process ir būtiski ietekmējis mācību satura apguves kvalitāti un izglītojamo mācību sasniegumus. Līdz 2021./2022.mācību gadam bija noteikts tikai viens centralizēts valsts pārbaudes darbs latviešu valodā pamatizglītības mazākumtautību programmā. Sākot no 2022./2023. mācību gada pirmo reizi visi valsts pārbaudes darbi vispārējā pamatizglītībā tiks organizēti centralizēti. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kas noteikts Vispārējās izglītības likuma 41. panta otrajā daļā, mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Tādējādi pastāv risks, ka izglītojamā iegūtais vērtējums valsts centralizētajā pārbaudījumā nav pietiekams, lai izglītojamais tiktu uzņemts vispārējās vidējās izglītības iestādē atbilstoši izglītības iestādes noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem, vienlaikus pieņemot, ka izglītības iestādei varētu būt noteiktas augstākas izglītības kvalitātes prasības izglītojamo uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.
Vienlaikus ir ņemams vērā apstāklis, ka Vispārējās izglītības likuma 31. panta otrajā daļā noteiktais regulējums pieļauj, ka, ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība ar dibinātāja atļauju, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmā, ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus. Šāda pieeja būtu attiecināma arī uz vidējās izglītības pakāpi, pretējā gadījumā no minētā izriet, ka valsts ģimnāzijās uzņemšanai 7. klasēs ir viens regulējums, bet uzņemšanai 10. klasēs - cits regulējums. Ļoti būtiski vidējās izglītības posmā veidot vienotu pieeju, jo kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādē ir jāvērtē gan valsts ģimnāzijās, gan vidusskolās.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē attālinātais mācību process ir būtiski ietekmējis mācību satura apguves kvalitāti un izglītojamo mācību sasniegumus. Līdz 2021./2022.mācību gadam bija noteikts tikai viens centralizēts valsts pārbaudes darbs latviešu valodā pamatizglītības mazākumtautību programmā. Sākot no 2022./2023. mācību gada pirmo reizi visi valsts pārbaudes darbi vispārējā pamatizglītībā tiks organizēti centralizēti. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, kas noteikts Vispārējās izglītības likuma 41. panta otrajā daļā, mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Tādējādi pastāv risks, ka izglītojamā iegūtais vērtējums valsts centralizētajā pārbaudījumā nav pietiekams, lai izglītojamais tiktu uzņemts vispārējās vidējās izglītības iestādē atbilstoši izglītības iestādes noteiktajiem uzņemšanas kritērijiem, vienlaikus pieņemot, ka izglītības iestādei varētu būt noteiktas augstākas izglītības kvalitātes prasības izglītojamo uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.
Risinājuma apraksts
Lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās izglītības programmā, Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrā daļa būtu izsakāma jaunā redakcijā, nosakot, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Savukārt, Vispārējās izglītības likuma 41. panta otrajā daļā būtu jāparedz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus. Šādā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības iestādēm jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrajā daļā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.
Ņemot vērā, ka ar 2022./2023. mācību gadu valsts pārbaudes darbu norise tiek organizēta centralizēti un, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, savukārt, pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, likumprojekts paredz papildināt Vispārējās izglītības likuma 41. pantu ar trešo daļu nosakot, ka mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu izglītojamo informētību par iestājpārbaudījumu rīkošanas nosacījumiem kā arī uzņemšanas kritērijiem vidējās izglītības pakāpē, tiek paredzēts, ka likuma 41. panta trešā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Ņemot vērā, ka ar 2022./2023. mācību gadu valsts pārbaudes darbu norise tiek organizēta centralizēti un, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, savukārt, pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, likumprojekts paredz papildināt Vispārējās izglītības likuma 41. pantu ar trešo daļu nosakot, ka mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu izglītojamo informētību par iestājpārbaudījumu rīkošanas nosacījumiem kā arī uzņemšanas kritērijiem vidējās izglītības pakāpē, tiek paredzēts, ka likuma 41. panta trešā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pedagogi
- izglītojamie
- izglītojamo vecāki
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, to dibinātāji
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Ministru kabinetam atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta ar 7.1 punktā paredzētajam deleģējumam līdz 2024. gada 1. septembrim būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi par izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu un internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību. Minēto Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavos un noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs Izglītības un zinātnes ministrija.
Ministru kabinetam atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta ar 18.2 punktā paredzētajam deleģējumam līdz 2025. gada 1. septembrim būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi par izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs. Minēto Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavos un noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs Izglītības un zinātnes ministrija. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31.augustam piemēro Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē".
Ministru kabinetam atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta ar 18.2 punktā paredzētajam deleģējumam līdz 2025. gada 1. septembrim būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi par izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs. Minēto Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavos un noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs Izglītības un zinātnes ministrija. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31.augustam piemēro Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/faba702c-5393-477a-b10e-e8bcb95fd5b9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to izglītības iestāžu, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot izglītojamo ar speciālām vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs, tiek nodrošināta sabalansēta un kvalitatīva izglītības ieguve, atbilstoši izglītojamo speciālo vajadzību un izglītības programmas veidam, izglītojamā ar speciālām vajadzībām spējām, tai skaitā neierobežojot pārējo izglītojamo tiesības uz izglītības ieguvi. Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kuri iekļauti vispārizglītojošās klasēs, ir jānodrošina individuālā izglītības programmas apguves plāna izpilde, atbilstoši normatīvajam regulējumam, kurš nosaka prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām.
Nodrošinot izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu un internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību tiks nodrošināts, ka izglītības iestāžu internātu darbība tiks organizēta, ievērojot izglītojamo ar speciālām vajadzībām tiesības un intereses, tai skaitā atbilstoši izglītojamā speciālo vajadzību (traucējumu) veidam, vienlaikus nodrošinot, ka internāta pakalpojums tiks nodrošinās izglītojamiem, kuriem tam būs objektīvs iemesls.
Nodrošinot izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu un internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību tiks nodrošināts, ka izglītības iestāžu internātu darbība tiks organizēta, ievērojot izglītojamo ar speciālām vajadzībām tiesības un intereses, tai skaitā atbilstoši izglītojamā speciālo vajadzību (traucējumu) veidam, vienlaikus nodrošinot, ka internāta pakalpojums tiks nodrošinās izglītojamiem, kuriem tam būs objektīvs iemesls.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi