Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu profesionālu un pārdomātu pakalpojumu digitalizāciju ir nepieciešams palielināt speciālistu skaitu ar augstām digitālām prasmēm, kas nodrošinātu augstākās izglītības, zinātnes un industrijas sinerģiju, tādējādi veicinot inovācijas ar maksimālu komercializācijas un eksporta potenciālu.

Eiropas Savienības Atveseļošanas plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.3.reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i investīcijas "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" (turpmāk – investīcija) ir pakārtota Atveseļošanas fonda ietvertai reformai “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībai”, kā arī ir saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto apakšmērķi  “Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību” un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam definētajiem mērķiem, īpaši, “Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums” un “Pieaugušo izglītības attīstība”. Reforma paredz izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai un līdz 2023.gada beigām normatīvajā bāzē nostiprināt kritērijus un kārtību saimnieciskās darbības veicēju (jo īpaši  sīkie, mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk – MVU)) stimulēšanai un pienākumiem izglītot savus darbiniekus, un plašāku iespēju un tiesību radīšanai nodarbinātajiem piedalīties izglītībā. Investīcijas īstenošana paplašinās iedzīvotāju iespējas apgūt progresīvās digitālās prasmes, tai skaitā iespējas privātajam sektoram attīstīt savu speciālistu progresīvās digitālās prasmes, stiprinot saimnieciskās darbības veicēju digitālo kapacitāti, kā arī paplašinās iespējas iesaistīties pētniecības sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām un saistīto projektu rezultātā piesaistīs starptautisko pētniecības programmu un privātās investīcijas pētniecībai. Investīcija sniegs tiešu pozitīvu ieguldījumu reformas mērķa sasniegšanā, tai skaitā, paredzot palielināt iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz  64 gadiem īpatsvaru, kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā no 6.6% 2020.gadā uz 8% 2025.gada beigās.
Ar investīciju tiks veikta digitālo prasmju attīstība un tā plānota zem ieguldījuma koda 108 “Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai”, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanās un noturības mehānismu VII pielikumu sniedz 100 % pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā.
Investīcijas ietvaros studiju moduļi tiks izstrādāti un īstenoti esošo akreditēto studiju programmu ietvaros, kā arī plānots tos izmantot jaunu kopīgu studiju programmu izveidei. Akreditēto studiju programmu ietvaros izstrādātos moduļus ir plānots piedāvāt arī pieaugušo izglītībā IKT jomas (un citu jomu) speciālistu profesionālai pilnveidei, komplektējot tālākizglītības kursus atbilstoši darba devēju un nozares organizāciju, tai skaitā, publiskā sektora, pieprasījumam. Šie tālākizglītības kursi būs pieejami visiem interesentiem ar mērķi kopumā celt Latvijas IKT jomas speciālistu zināšanas, kompetenci un kvalifikāciju. Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam augstskolām ir pienākums aktīvāk iesaistīties pieaugušo izglītībā, nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu piedāvājumu. Investīcija tiks īstenota sinerģijā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas perioda aktivitātēm, piemēram nepieciešamības gadījumā studiju moduļu izstrādē un pasniegšanā, var iesaistīt pasniedzējus, kas savas prasmes ir pilnveidojuši ar jaunākām metodēm informācijas tehnoloģiju kursu satura sagatavošanā un pasniegšanā Amerikas Savienoto Valstu Ņujorkas štata Bufalo Universitātē. Uz MK noteikumu projekta „Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas „Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.1.i. investīcijas „Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādes laiku Izglītības un zinātnes ministrija kā par investīcijas īstenošanu atbildīgā nozares ministrija (turpmāk – Nozares ministrija) nav konstatējusi riskus dubultā finansējuma esamībai ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda aktivitātēm un citām Atveseļošanas fonda investīcijām. Plānojot augsta līmeņa digitālo prasmju apguvi arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – ES fondi) 2021.-2027.gada plānošanas periodā tiks nodrošināta demarkācija plānojot pasākumus pēc investīcijas īstenošanas beigām kā arī paredzot, ka finansējums tiks paredzēts saturiski jauniem vai padziļinātiem pielietojamo zināšanu un prasmju virzieniem.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā īsteno investīciju, tai pieejamo finansējumu, finansējuma saņēmējus un to sadarbības partnerus, īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, un citus īstenošanas nosacījumus.
Noteikumu projekta 2.punktā definēti noteikumu projektā lietotie termini. Kur noteikumu projekta 2.1., 2.3. un  2.4. apakšpunktā noteiktie termini definēti atbilstoši Komisijas regulai Nr.651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, bet 2.5. apakšpunktā noteiktais termins definēts atbilstoši Komisijas Paziņojuma “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”( 2014/C 198/01) 15.punkta v. apakšpunktam.
Noteikumu projektā 3. un 4. punktā noteikts, ka investīcijas ietvaros izglītības un zinātnes ministrija pilda Nozares ministrijas funkcijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Atbalsta sniedzējas, kas slēdz vienošanas par investīciju īstenošanu un piešķir investīcijas atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.621) noteiktajam. Nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs investīcijas ietvaros pilda tiem paredzētos pienākumus, kas noteikti MK noteikumos Nr.621. Papildus Nozares ministrija pilda arī citus uzdevumus, kas tai paredzēti noteikumu projekta 38.punktā.
Noteikumu projekta 5.punktā minētie investīcijas mērķi sekmēs Latvijas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un industriālo pāreju, t.sk. ekonomikas izaugsmi pēckrīzes situācijā un Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā un Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto mērķu sasniegšanā. Cilvēkkapitāla veidošana un iespēja pielietot augsta līmeņa digitālās prasmes praksē ir šīs investīcijas pamatuzdevums, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz ekonomikas un cilvēkresursu attīstību īstermiņā un ilgtermiņā. Investīcijas ietvaros ir paredzēts palielināt speciālistu skaitu, kas spēj pielietot augstās tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs. Atbilstoši iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaram DigiComp 7. un 8. līmeņi ir tie, kas vislabāk raksturo, konkrēta indivīda digitālās kompetences, paredzot, ka augsta līmeņa digitālo prasmju studiju moduļu ietvaros tiks apgūtas prasmes, kas ļaus šiem speciālistiem nodarboties ar sarežģītu problēmu risināšanu ar ierobežotām risinājumu iespējām (integrē esošajās zināšanās, lai papildinātu profesionālās spējas un palīdzētu citiem) vai sarežģītu problēmu risināšana ar daudziem mijiedarbes faktoriem (izvirza jaunas idejas un procesus atbilstošajā jomā).[1]
Investīcijas mērķa grupa definēta noteikumu projekta 6.punktā un tie ir privātā un publiskā sektora speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti, biedrību, nodibinājumu un sociālo saimniecības darbību veicēju - speciālisti. Investīcijas mērķa grupa definēta salīdzinoši plaši, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam speciālistu skaitam iespējas pilnveidot savas digitālās prasmes caur dalību augsta līmeņa digitālās mācībās. Paredzēts, ka mācībās piedalās atbilstošas jomas speciālisti, kas investīcijas ietvaros papildinās savas prasmes, lai veicinātu virzību uz izcilību investīcijas atbalstītajās jomās.
Investīcijas ietvaros sasniedzamais rādītājs ir – līdz 2026. gada 30.jūnijam sagatavoti vismaz 3 000 speciālisti (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studenti, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā. Papildus tam noteikumu projektā iekļauts uzraudzības rādītājs - līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādāti vismaz 14 studiju moduļi. Izveidotie studiju moduļi ir paredzēti starptautiska mēroga augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei augstas veiktspējas datošanas, valodu un kvantu tehnoloģiju jomā. Viens modulis tiek definēts vismaz 6 kredītpunktu (KP) apmērā jeb vismaz 240 akadēmiskās stundas (1 KP=40 akadēmiskās stundas), gadījumos, ja viens modulis tiek izstrādāts lielākā vai mazākā apjomā, tas tiek uzskaitīts proporcionāli noteiktajam moduļa apmēram. Piemēram, gadījumos, ja izstrādātā moduļa apjoms ir 12 KP jeb 480 akadēmiskās stundas, tad uzraudzības rādītājā tiek ieskaitīts kā 2 moduļi – 12 (izstrādātā moduļa apjoms KP) : 6 (noteiktais moduļu apjoms KP) = 2 moduļi.
Investīcijas ietvaros sasniedzamais rādītājs - speciālisti (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studenti, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā, sniedz ieguldījumu arī Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumā „Kopējo rādītāju saraksts” noteiktā kopējā rādītājā “Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits”, paredzot, ka dati tiek uzkrāti pa vecuma grupām 0-17 (ja attiecināms), 18-29, 30-54, 55 un vecāki vīrieši, sievietes un nebinārās personas.
Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem personas netiek iedalītas nebinārās personās. Saskaņā ar šobrīd rīcībā esošo informāciju, tuvākajā laikā nav plānots arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot personas iedalīt arī nebinārās personās. Ievērojot minēto, informācija tiks apkopota un sniegta Eiropas Komisijai.
Investīcijas ietvaros sasniedzamais uzraudzības rādītājs iekļauts Atveseļošanas plāna Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija (turpmāk - Darbības kārtība) II pielikumā un tas paredzēts, lai pilnvērtīgi būtu iespējams sekot līdzi investīcijas projektu ieviešanas progresam, ka arī finanšu plūsmas nodrošināšanai, paredzot konkrētus atskaites punktus par kuru sasniegšanu būtu iespējams sniegt atskaites Eiropas Komisijai. Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar savlaicīgu Darbības kārtības II pielikumā noteikto rādītāju sasniegšanu, noteikumu projektā to vērtība noteikta augstāka un termiņš to sasniegšanai ir paredzēts īsāks.
Papildus Atveseļošanas fonda noteiktajiem investīcijas mērķa un investīcijas uzraudzības rādītājiem, Nozares ministrija noteikumu projekta 8.punktā ir noteikusi finansējuma saņēmējiem nacionālos rādītājus, starpposma nacionālos rādītājus un nacionālo rādītāju ilgtspējas nosacījumu. Minētie rādītāji un nosacījumi nepieciešami, lai Nozares ministrija varētu daudz īsākos laika periodos sekot līdzi finansējuma saņēmēju investīcijas projektu ieviešanas progresam.
Attiecībā uz iepriekš minēto rādītāju uzraudzību noteikumu projekta 10.punktā paredzēts, ka noteikumu projekta 7.punktā noteikto investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju uzraudzību veiks Atbalsta sniedzējs, bet noteikumu projekta 8.punktā noteikto nacionālo rādītāju uzraudzību un apstiprināšanu nodrošinās Nozares ministrija, paredzot to uzskaiti arī Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma).
Investīcijas mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu pamato noteikumu projekta 28.punktā noteiktā veidā iesniegti dokumenti, kas apliecina sasniegtos noteikumu projekta 7. un 8. punktā noteiktos investīcijas mērķa, investīcijas uzraudzības un nacionālo rādītāju un nacionālo rādītāju ilgtspējas nosacījumus:
1) To speciālistu (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora) un studentu skaits, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā apliecina finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera izsniegts apliecinājums par konkrēta studiju kursa (vismaz 2 kredītpunkti) pilnīgu un sekmīgu apguvi studiju moduļa ietvaros vai oficiālās izdrukas no finansējuma saņēmēja iekšējās informācijas sistēmas, kurās tiek reģistrēta informācija par studiju kursu apmeklējumu, vērtējums un slēdziens par studiju kursa sekmīgu apguvi, kā arī studentiem piešķirtajiem kredītpunktiem, ja studiju kursu īsteno studiju moduļu ietvaros;
2) Izveidotie studiju moduļi ir paredzēti starptautiska mēroga augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei augstas veiktspējas datošanas, valodu un kvantu tehnoloģiju jomā, minēto moduļu izveidi apliecina finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera noteiktajā kārtībā sagatavots un apstiprināts studiju modulis, kā arī konspektīvs studiju moduļa satura apraksts, kurā aprakstīta:
a) sasaiste ar pētniecisko virzienu un pielietojumu industrijā;
b) izskaidrots kā studiju modulī tiek ņemti vērā visi nozīmīgākie jauninājumi un attīstības tendences tehnoloģiju jomā;
c) izskaidrots kā studiju moduļa sagatavošanā ir ņemtas vērā aktuālās un nākotnes darba tirgus vajadzības;
d) uzskatāmi ir parādīts, kā studiju modulī (- os) tiks ņemtas vērā MVU un jaunuzņēmumu vajadzības;
e) iespēja pielāgot studiju moduli attālinātu mācību vai tālmācības izglītības ieguves formas vajadzībām;
f) pasniedzēju ar atbilstošu kvalifikāciju piesaiste, tai skaitā ārvalstu pasniedzēju piesaiste studiju moduļa īstenošanai;
g) studiju moduļiem ir pieejama digitālā versija, kas atļauj tos publicēt starptautiskās platformās, kā arī padarīt pieejamu plašākam studentu un interesentu lokam.
3) Pasniedzēju un zinātniskā personāla studiju moduļu augsta līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai un saistītajai pētniecībai sagatavošanu apliecina finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera dokumentācija, kas apliecina sagatavošanās pasākumu īstenošanu un minēto pasākumu lomu augsta līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai un saistītajai pētniecībai;
4) zinātnisko publikāciju skaitu valodu un kvantu tehnoloģiju jomā apliecina publikācijas, kas indeksētas Web of Science vismaz 2. citējamības (Q2) koeficienta grupā savā zinātnes nozarē vai SCOPUS [2] datubāzē žurnālā, kura SCImago dati[3] pārsniedz vismaz 1,0, vai iekļauti ERIH[4] datubāzes vismaz INT2 kategorijas žurnālos[5], vai ACL Anthology[6] datubāzes žurnālos vai konferenču rakstu apkopojumos. Zinātniskās publikācijās ir jābūt iekļautai atsaucei uz investīciju programmas atbalstu, atsauce nav izslēdzoša attiecībā uz citiem projektiem, ja zinātniskās publikācijas izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāki līdzautori, kuru ieguldījums ir papildinošs;
5) investīcijas projekta īstenošanas laikā papildus piesaistīto finansējumu saistītu pētniecības un inovāciju projektiem apliecina noslēgti sadarbības līgumi par saistīto projektu īstenošanu;
6) investīcijas projektu partneru tālākās attīstības plāna nākamajiem 7 gadiem izstrādi un apstiprināšanu apliecina Nozares ministrijas saskaņojuma vēstule.

Noteikumu projekta 11.punkts un 13. punkts paredz, ka investīciju projektu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros, ņemot vērā Finanšu ministrijas 2021.gada 26.novembra vadlīniju Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 27.punktā noteikto, kā arī investīcijas īstenošanai kopējais pieejamais finansējumus ir 17 561 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums - 17 000 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums  - 561 000 euro apmērā. Investīcijas īstenošanai finansējums tiks nodrošināts grantu veidā. 

Ņemot vērā, ka no Atveseļošanas fonda finansējuma Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksas nav attiecināmas, noteikumu projekta 13.punkts paredz, ka PVN finansēšanas nosacījumi ir noteikti noteikumu projekta 27.punktā, kas paredz, ka finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri, ja tās ir atvasinātas publiskas personas, augstskolas, zinātniskās institūcijas, ja PVN nevar atgūt, tad tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Bet sadarbības partneri, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, PVN izmaksas sedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums.
Atbilstoši Finanšu ministrijas informatīvajam ziņojumam par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022. gada 1. februārim (pusgada ziņojums) (pieņemts 2022.gada 22.marta Ministru kabineta sēdē), ja PVN izmaksas Atveseļošanas fonda investīcijas projekta ietvaros sedz cits finansētājs, piemēram, kredītiestāde, tad var uzskatīt, ka PVN tiek segts no privātajiem finanšu līdzekļiem. PVN priekšfinansēšanai var tikt izmantots finansējuma saņēmēja aizņemtais finansējums, pašu finansējums un finanšu instrumentu gadījumā Atveseļošanas fonda vai citu atbalsta instrumentu atmaksas.
Saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu un Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 24., 26., 27. un 28.punktu valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumi vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšana un preču piegāde, ko veiks finansējuma saņēmēji, netiek aplikti ar PVN. Finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem nebūs iespējams atgūt no valsts investīcijas projekta ietvaros plānoto PVN. Saskaņā ar PVN likuma 92.pantu finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri nevarēs veikt priekšnodokļa atskaitīšanu par investīcijas projekta ietvaros iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, jo iegādātās preces un pakalpojumi netiks izmantoti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. Iegādātās preces un pakalpojumi tiks izmantoti augsta līmeņa digitālo prasmju speciālistu sagatavošanai, respektīvi, izglītības pasākumiem un ar tiem saistītām pētniecības darbībām.

Noteikumu projekta 15. punktā ir noteikts katrai jomai noteiktais finansējums noteikuma projekta 5.punktā noteikto mērķu sasniegšanai, paredzot, ka augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomai kopējais pieejamais finansējums veido 6 231 000 euro, valodu tehnoloģiju jomai – 5 140 000 euro, bet kvantu tehnoloģiju jomai 6 190 000 euro.

Noteikumu projekta 16. un 17. punktā noteikti atbilstošo jomu vadošie partneri un to sadarbības partneri. 
Paredzot, ka augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomas vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir Rīgas Tehniskā Universitāte (turpmāk - RTU), jo:
RTU sagatavo augstas kvalifikācijas speciālistus visās datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas (turpmāk - IT) apakšnozarēs visos studiju līmeņos. RTU ir lielākais doktorantu skaits izglītības tematiskajā jomā “48 Datorika” - 51% no valstī kopējā. RTU ir noslēgti sadarbības līgumi ar IBM, SUN, Microsoft, ABB u.c. kompānijām. RTU akadēmiskais, zinātniskais personāls un studenti veic zinātniskos pētījumus daudzās datorzinātnes un IT jomās.
RTU HPC (high performance computing) centram (https://hpc.rtu.lv/) 10 darbības gados uzkrāta plaša pieredze superskaitļošanā inženierzinātņu un citu jomu lietojumu atbalstam Latvijā. Tas nodrošina piekļuvi modernai skaitļošanas infrastruktūrai (HPC klasterim un superdatoram, datu glabātuvei), sniedz datormodelēšanas un paralēlās programmēšanas pakalpojumus, rīko izglītojošus pasākumus par HPC un datormodelēšanas tēmām, veido saikni ar Eiropas e-infrastruktūrām un to pārvaldes organizācijām, piedalās starptautiskos projektos, kas vērsti uz HPC attīstību un pielietojuma paplašināšanu, tai ir skaidrs redzējums HPC pielietojumam kā caurviju elementam visās nozarēs, īpaši inovācijās, zinātnē, izglītībā.
RTU ir Latvijas pārstāvis dalībai EuroHPC kopuzņēmumā superskaitļošanas un e-infrastruktūru jomu attīstībā. Tā uzdevums ir izveidot Eiropā kompetences centru tīklu, lai veicinātu HPC iespēju izmantošanu augstākajā izglītībā, pētniecībā, publiskajā administrācijā un industrijā (it sevišķi MVU).  Latvijai tā ir iespēja būt un attīstīties vienotā telpā HPC jomā kopā ar citām Eiropas valstīm un caur šo investīcijas projektu veicināt Latvijas HPC kompetenču un infrastruktūras apvienošanu.
Kā sadarbības partneri augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) (partneris EuroHPC kopuzņēmumā; zināšanas un pieredze dažādu tehnoloģisku un vides procesu matemātiskajā modelēšanā, datu analīzē un šo metožu realizācijā HPC vidē; izveidota HPC infrastruktūra iekšējai lietošanai);
Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) (aktīvs HPC lietotājs genoma, transkriptoma, mikrobioma un citu omikas datu analīzē un integrēšanā ar epidemioloģisko, klīnisko (t.sk. medicīnas attēlu), kā arī vides un dzīvesveida informāciju personalizētās medicīnas kontekstā, lai atbalstītu vai uzlabotu pacientu diagnozi, prognozi un ārstēšanu, attīstīta e-studiju infrastruktūra un kompetence tehnoloģiju bagātināta mācīšanās un mācīšanas procesa īstenošanā, kā arī pieredze un kapacitāte docētāju digitāli pedagoģisko kompetenču attīstīšanai, tiek nodrošināti mašīnmācīšanās un dziļās mācīšanās lekciju cikli).

Valodu tehnoloģiju jomas vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir LU, jo:
LU ir vadošā augstskola Latvijā speciālistu sagatavošanā ar valodas tehnoloģijām saistītās jomās (datorikā, digitālajās humanitārajās un sociālajās zinātnēs, valodniecībā, tulkojumzinātnē, komunikācijas zinātnē). Uz 01.11.2021. LU studē 63% doktorantu izglītības programmu grupās “223 Dzimtās valodas studijas”, “226 Literatūra un lingvistika”, “227 Valodu studijas un programmas” (pārējie - Daugavpils un Liepājas Universitātēs), 89% doktorantu grupā “460 Matemātika un statistika” (apgūst arī Daugavpils Universitātē), 27% doktorantu izglītības tematiskajā jomā “48 Datorika”, tādējādi aptverot apjomīgāko kvalifikāciju kopumu augsta līmeņa prasmju jomā.
LU veido Latvijas lielāko digitālo valodas resursu veidotāju un pētnieku akadēmisko kopienu, tādējādi nodrošinot izglītības un pētniecības aktivitāšu sinerģiju un efektīvu zināšanu apmaiņu starp izglītību un pētniecību. LU valodu tehnoloģiju speciālistu sagatavošana notiek LU Datorikas fakultātē (turpmāk - LU DF) un LU Humanitāro Zinātņu Fakultātē (turpmāk - LU HZF). Digitālo valodas resursu veidotāji, lietotāji un pētnieki ir apvienojušies LU Latviešu valodas institūtā (turpmāk - LU LaVI) un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (turpmāk - LU LFMI):
LU DF sastāvā ietilpst lingvodatorikas laboratorija, LU DF izdod periodisku brīvpieejas elektronisku žurnālu ”Baltic Journal of Modern Computing”, kas ir indeksēts Web of Science Core Collection un SCOPUS[2]). LU DF jau kopš 2013. gada ir īstenojusi valodu tehnoloģiju projektus[7] sadarbībā ar SIA “Tilde”, kas apliecina tās pieredzi sadarbībai ar industriju.
LU HZF ir lielākā fakultāte Latvijā, kurā veic zinātnisko darbību un apgūst studiju kursus tādās zinātnes nozarēs un apakšnozarēs kā valodniecība, lietišķā valodniecība, korpuslingvistika un tulkojumzinātne. LU HZF bakalaura, maģistra un doktora studiju absolventi iesaistās starpzinātņu projektos, izmantojot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas.
LU LaVI ir vadošais latviešu valodas pētniecības institūts, kura pētījumi un valodas datu reģistrējumi nodrošina visu digitālo valodas rīku pamatu. Institūtā tiek izstrādāti galvenie latviešu leksikogrāfiskie avoti, no senajiem tekstiem līdz mūsdienu valodai. LU LaVI ir vienīgais institūts pasaulē, kurā latviešu valoda tiek tik disciplināri dziļi un starpdisciplināri plaši pētīta un kurā tiek veidoti tradicionāli un mūsdienīgi valodas resursi. Institūts īsteno pētniecisko darbību dažādās latviešu valodniecības jomās – dialektoloģijā un areālajā lingvistikā, onomastikā, valodas vēsturē, gramatikā, fonētikā un fonoloģijā, leksikoloģijā un leksikogrāfijā, sociolingvistikā, terminoloģijā, valodas kultūrā. Institūta veiktie pētījumi ir pamatā valodas apguves materiālu izstrādāšanā. LU LaVI aktīvi piedalās sabiedrības digitālo prasmju pilnveidošanā.
LU LFMI ir ar izcilību novērtēta pētniecības institūcija, kas fokusējas uz starpdisciplināru pētniecību humanitārajās zinātnēs. LU LFMI veido multimodālus digitālus resursus tradicionālās kultūras, literatūras un ar tām saistītajās nozarēs. Kopš 2014. gada LU LFMI sekmīgi attīsta digitālas līdzdalības metodes. LU LFMI mērķtiecīgi darbojas, lai attīstītu digitālās humanitārās zinātnes (turpmāk - DHZ) Latvijā:  koordinē digitalhumanities.lv informācijas resursu, ir vadošais partneris valsts pētījumu programmas (turpmāk – VPP) projektā “Digitālās humanitārās zinātnes: integrācija un attīstība”, darbojas starptautiskajās digitālo DHZ organizācijās (Digital Humanities in the Nordic and Baltic Countrie, The European Association for Digital Humanities, The Alliance of Digital Humanities Organizations) un īsteno starptautiskās sadarbības projektus.
LU Matemātikas un informātikas institūts (turpmāk – LU MII) ir vadošais pētniecības centrs valodu tehnoloģiju un resursu jomā Latvijā un Baltijā, kura pētniecības fokusā ir dabiskās valodas sapratne un ģenerēšana, kombinējot zināšanās balstītas un mašīnmācīšanās pieejas. Pēdējo piecu gadu laikā šajos starpdisciplinārajos virzienos tiek veiksmīgi īstenoti Latvijas Zinātnes padomes, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, VPP un Horizon 2020 pētniecības projekti (http://ailab.lv/projects/).
Kā sadarbības partneri valodu tehnoloģiju jomā tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:
 LU MII (vadošais valodu tehnoloģiju un resursu zinātniskais institūts Latvijā un Baltijā; zināšanas un pieredze mākslīgā intelekta risinājumos valodas tehnoloģijās un starpdisciplināros virzienos, t.sk. attīstīti praktiski valodu tehnoloģiju resursi un tehnoloģijas medijiem, veselības aprūpei, izglītībai un komunikācijas nozarei; uztur un attīsta Eiropas valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūras CLARIN[8] ERIC[9] centru Latvijā, nodrošinot datu un programmrīku pieejamību digitālo humanitāro un sociālo zinātņu studentiem, pētniekiem, valodu tehnoloģiju izstrādātājiem un sabiedrībai kopumā);
LU LFMI (ar izcilību novērtēta viena no vadošajām humanitāro zinātņu pētniecības institūcijām, kas fokusējas uz starpdisciplināru pētniecību humanitārajās zinātnēs, veido multimodālus digitālus resursus tradicionālās kultūras, literatūras un ar tām saistītajās nozarēs, attīsta digitālas līdzdalības metodes; koordinē digitalhumanities.lv informācijas resursu);
RSU (ir līdere Latvijā digitālo un simulācijas tehnoloģiju izmantošanā studijās un pētniecībā. Valodas tehnoloģiju jomā RSU ir ilggadēja pieredze veselības aprūpes un komunikāciju jomā, tostarp darbā ar visu vecuma grupu cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, t.sk. sensoro funkciju traucējumiem un komunikācijas ierobežojumiem (piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām- vājredzība, vājdzirdība, autiska spektra traucējumi, cilvēkiem pieaugušajiem pēc insulta, traumām, u.c.), mašīntulkošanā veselības aprūpē un analizējot politikā lietoto valodu.
RSU Rehabilitācijas fakultāte sagatavo funkcionālos speciālistus, kuriem ir kompetences dažādu funkcionēšanas ierobežojumu (t.sk. komunikācijas, runātās un rakstītās valodas, redzes un dzirdes traucējumi) atpazīšanā, novērtēšanā, mazināšanā un kompensēšanā (izmantojot arī dažādas tehnoloģijas), kā arī veic pētījumus rehabilitācijas nozarē, t.sk. par iespējām veicināt cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem dzīves kvalitāti un iekļaušanos sabiedrībā (izglītība, nodarbinātība, pilsoniskā dzīve), piem. jaunas funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide Latvijā (2018-2020) un izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs (2018-2019). Funkcionālie speciālisti, īpaši audiologopēdi, izglītības procesā apgūst vairākas specifiskas kompetences darbam ar komunikācijas ierobežojumiem un valodas traucējumiem, piemēram, akustiskā fonētika, audioloģija un psihoakustika, zīmju valoda, alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas tehnoloģijas.
RSU komunikācijas fakultātei ir uzkrātas zināšanas un pieredze valodas korpusa analīzē un izmantošanā politikas, komunikācijas un tiesību zinātnē. Sadarbībā ar LU MII RSU komunikācijas fakultāte izveidoja tiešsaistes Saeimas korpusu un Ziņu portālu komentāru analīzes rīku, un 2020. gadā politiķu Twitter kontu analīzes rīku, kas tiek izmantoti tiešsaistes resursos studiju kursos “Mediju auditorijas”, “Diskursa analīze”, “Korpusa analīze”. Īsie kursi par Saeimas korpusa izmantošanu pasniegti Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio žurnālistiem, kā arī Satversmes Tiesas juristiem. Pētniecībā  korpusa analīzi izmanto politisko terminu konotācijas un gramatisko formu pragmatiku politiskajā diskursā un  lēmumu pieņemšanas procesa problēmjautājumu izpētei.);
RTU (mācībspēkiem un pētniekiem ir unikālās kompetences un eksperta statuss visās datorzinātnes un IKT apakšnozarēs, kā arī valodu tehnoloģiju, digitālajās humanitārajās zinātnēs, tulkojumzinātnē un speciālā lietojuma valodas pasniegšanas un pētniecības jomā; RTU piedāvā aktuālas, starpdisciplinārās, starptautiski akreditētas studiju programmas visos studiju līmeņos IT un valodu tehnoloģiju jomā; E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte veic aktīvu pētniecību valodas problēmjautājumu jomā);
SIA "Tilde" (vadošais valodu tehnoloģiju komersants) (specializējies valodu tehnoloģiju izstrādē sarežģītām, morfoloģiski bagātām valodām. SIA "Tilde" pēta un izstrādā mašīntulkošanas (MT) sistēmas, inteliģentus virtuālos asistentus, runas atpazīšanas un sintēzes tehnoloģijas, tiešsaistes terminoloģijas pakalpojumus un dabiskās valodas apstrādes risinājumus. SIA "Tilde" pētniecības grupas kodolu veido 12 zinātņu doktori. Komersants aktīvi piedalās ES līdzfinansētos projektos, izveidota cieša sadarbība ar vairāk nekā 30 vadošajām Eiropas universitātēm un valodu tehnoloģiju komersantiem. Pēdējo piecu gadu laikā SIA "Tilde" piedalījusies 14 ES pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, iegūtie pētniecības rezultāti apkopoti vairāk nekā 70 publikācijās starptautiski recenzētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos, vairums publikāciju indeksētas Scopus un Web of Science datubāzēs).

Kvantu tehnoloģiju jomas vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir LU, jo;
LU ir lielākā starptautiskā atpazīstamība kvantu tehnoloģiju jomā - kvantu algoritmos, programmatūrā, kvantu elektronikas ierīču teorijā, elektronisku un fotonisku ierīču izstrādē. LU darbojas kā Latvijas kontaktpunkts kvantu tehnoloģiju jomā. LU DF “Kvantu datorzinātnes centrā” tiek pētīti kvantu algoritmi, kvantu komunikācija, kvantu informācijas teorija un kriptogrāfija, tajā darbojas gandrīz 20 pētnieki no Latvijas un ārvalstīm. Tas ir viens no četriem vadošajiem kvantu skaitļošanas pētniecības centriem Eiropā līdzās centriem Parīzē, Amsterdamā un Bristolē. Kvantu elektronikas jomā, savukārt, specializējusies ir LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes fizikas nodaļa.
LU studē 89% doktorantu izglītības programmu grupā “Matemātika un statistika” (apgūst arī Daugavpils Universitātē), 73% doktorantu un 71 % maģistrantu kopumā dabaszinātņu grupās Bioloģija, Ķīmija, Fizika (citas augstskolas - Daugavpils Universitāte, RTU, Rīgas Stradiņa universitāte), kas veido galveno kvantu zinātnes pielietojumu jomu.
LU ir līderis kvantu zinātnes publikāciju izteiksmē, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.g. plānošanas periodā dodot 95% no publikācijām nozarē kvantu zinātnē un tehnoloģijās (QUANTUM SCIENCE & TECHNOLOGY) saskaņā ar Web Of Science Clarivate (InCites). LU ir dalībnieks Valsts pētījumu programmā “Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”, realizējusi virkni fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu.
LU ir kompetence kvantu algoritmos un programmatūrā, kvantu elektronikas ierīču teorijā. LU ir pieejama infrastruktūra zemo temperatūru elektronikā un fotonikā nepieciešamajiem pētījumiem. LU un LU Cietvielu fizikas institūts (CAMART2 projekta[10] ietvarā) ir izstrādājuši jaunus maģistra līmeņa kursus no cietvielu fizikas un spektroskopijas līdz plāno kārtiņu un mikro- /nano- tehnoloģijām.
Kā sadarbības partneri kvantu tehnoloģiju jomā tiek iesaistītas vismaz šādas institūcijas:
LU Cietvielu fizikas institūts (Mikro un nanotehnoloģijām un to raksturošanai nepieciešamās kompetences un infrastruktūra, kas nodrošina arī apmācāmo prakses vietas; kompetences un infrastruktūra elektronikas un fotonikas ierīču izgatavošanai un raksturošanai);
LU MII (Kompetences kvantu kriptogrāfijas iekārtu un programmatūras risinājumu pielietojumos, skaitļošanas resursu infrastruktūrā, CERT[11] un NIC[12]; infrastruktūra kvantu kriptogrāfijā);
RTU (spēja nodrošināt studiju moduļu un kursu izstrādi un realizāciju; kompetence, infrastruktūra un mācību bāze šķiedru optikā un nelineārā šķiedru optikā, optisko sakaru līnijās, šķiedru optikas pārraides sistēmās).

Papildus iepriekš minētiem sadarbības partneriem atbilstoši noteikumu projekta 18.punktam finansējuma saņēmēji investīcijas projekta īstenošanai var iesaistīt papildus sadarbības partnerus, to izvēli pamatojot investīcijas projekta iesniegumā.

Noteikumu projekta 19., 20. un 21.punkts definē katrā no jomām prioritāros pielietojamo zināšanu un prasmju virzienus tautsaimniecības atveseļošanai un transformācijai, kuru attīstība ir jāparedz investīcijas projektos. Minētās jomas definētas sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem un izvērtējot potenciālos sasniegumus investīcijas projektos, lai nodrošinātu Atveseļošanās plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

Noteikumu projektā no 22. līdz 25.punktam definētas investīcijas projektu ietvaros atbalstāmās darbības un izmaksas šo darbību īstenošanai. Atbalstāmās darbības var iedalīt trīs galvenās grupās:
1) mācību satura izstrāde, izveide un īstenošana augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, aktuālā satura uzturēšanai un pilnveidei mācību procesā;
2) pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) aktivitāšu īstenošanai;
3) investīcijas projekta vadība un īstenošana.

Tāpat noteikumu projektā ir norādītas iespējamās izmaksas, lai sniegtu pēc iespējas plašāku skaidrojumu visām investīcijas projektu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītām pusēm.
Nosakot atlīdzības izmaksas investīcijas projektā finansējuma saņēmējs ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmēru, ka arī paredz, ka sadarbības partneris var noteikt tādas investīcijas projekta personāla atlīdzības izmaksas, kas atbilst viņa institūcijā noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla atlīdzības politikai, līdz ar to investīcijas projekta ietvaros investīcijas projekta īstenošanas personāla atlīdzība dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla atlīdzības politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot atlīdzības izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz investīcijas projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru atlīdzība netiek segta no investīcijas projekta līdzekļiem.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partneriem, kas ir komersanti, iesaistot personālu projekta aktivitāšu īstenošanā, tā atlīdzības apmēram ir jābūt samērīgam, pamatotam un noteiktam atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam, kā arī atbilstoši vidējai tirgus cenai par līdzvērtīga darba veikšanu.
Noteikumu projekta 26.punkts paredz, ka Nozares ministrija izvērtēs iespējas, tai skaitā vērtējot nepieciešamo datu pieejamību, šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksām piemērot vienkāršoto izmaksu metodiku. Vērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespēju cita starpā tiek ņemti vērā Finanšu ministrijas izvērtējuma “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” rezultāti.
Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri ir dažāda juridiska statusa, līdz ar to noteikumu projekta 27.punktā noteikti PVN izmaksu segšanas nosacījumi atkarībā no finansējuma saņēmēja un to sadarbības partneru juridiskā statusa.

Noteikumu projekta 28.punkts paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri veicot iepirkumus, kas nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošina, ka tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums[13], kā arī ievērotas Eiropas Savienības un Latvijas Republikas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Noteikumu projektā no 29.punkta līdz 36.punktam aprakstīta kārtība un veicamās darbības pēc noteikumu projekta apstiprināšanas, lai nodrošinātu atzinuma sagatavošanu par investīciju projektu atbilstību kvalitātes un izslēgšanas kritērijiem no Nozares ministrijas puses un vienošanās par investīcijas projektu īstenošanu starp Atbalsta sniedzēju un finansējuma saņēmēju noslēgšanu.
Nozares ministrija pēc noteikumu projekta apstiprināšanas nosūtīs finansējuma saņēmējiem vēstuli ar aicinājumu iesniegt investīcijas projektu. Par iesniegto investīcijas projektu Nozares ministrija sagatavos atzinumu, ko sagatavos atbilstoši Nozares ministrijas iekšējai kārtībai izveidota darba grupa. Nozares ministrija izvērtējot un sagatavojot atzinumu par finansējuma saņēmēja investīcijas projektiem, katram finansējuma saņēmējam noteiks finansējuma sadalījumu atbalstāmo darbību īstenošanai, kas nepieciešams finansējuma saņēmējam šo noteikumu 7. un 8.punktā noteikto investīcijas uzraudzības un nacionālo rādītāju sasniegšanai. Paredzot, ka Nozares ministrija izvērtējot finansējuma saņēmēja investīcijas projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem, secinās, ka investīcijas projekta iesniegumā nepieciešami precizējumi, tad Nozares ministrija nosūtīs atzinumu finansējuma saņēmējām ar lūgumu precizēt investīcijas projekta iesniegumu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Finansējuma saņēmējs pēc precizējumu veikšanas investīcijas projekta iesniegumā atkārtoti iesniegs to izvērtēšanai Nozares ministrijā.
Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no Nozares ministrijas par investīcijas projekta atbilstību kvalitātes kritērijiem un konstatējot, ka uz finansējuma saņēmēju nav attiecināms neviens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2018/1046) 136.punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vadības informācijas sistēmā Atbalsta sniedzējs slēgs vienošanos ar finansējuma saņēmējiem par investīcijas projektu īstenošanu.
Papildus tam noteikumu projekta 37.punkts atrunā nosacījumus, kas iekļaujami vienošanās par investīcijas projektu īstenošanu. Kā vienu no nosacījumiem paredzot finansējuma saņēmējam pienākumu uzkrāt investīcijas projekta sadarbības partneru un dalībnieku datus. Uzkrājot investīcijas projekta dalībnieku datus paredz to dalījumā pēc vārda, uzvārda, personas koda, dzimuma, vecuma, invaliditātes un rases vai etniskās izcelsmes, kā arī pēc dalībnieka amata un pārstāvošās iestādes vai uzņēmuma, ja attiecināms.

Noteikumu projekta 38.punktā atrunāti pienākumi finansējuma saņēmējam, kas veicami noteiktā termiņā pēc vienošanās par investīcijas projektu īstenošanu noslēgšanas - iesniegt plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku un plānoto iepirkumu plānu. Bet noteikuma 38.punkts paredz, ka finansējuma saņēmējam tiklīdz ir pieejama informācija par iepirkuma izsludināšanas brīdi ir jāiesniedz precizēta informācija Atbalsta sniedzējam precizējot plānoto iepirkumu plānu.

Ja investīcijas projekta īstenošanas laikā ir nepieciešami grozījumi investīcijas projektā, plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikā vai plānotā iepirkumu plānā, tad noteikumu projekta 41.punktā ir noteiktā kārtība šādu grozījumu veikšanai.
Noteikumu projekts paredz, ja investīcijas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.