Anotācija

Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu. Šobrīd nav spēkā esoša Latvijas Republikas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Likumprojektā tiek skaidrots termins ”patvertne”, proti, tā ir būve vai būves daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Bīstamie faktori var būt dažādi: sprādziena triecienvilnis, siltumstarojums, šķembas, radioaktīvais starojums un radioaktīvais piesārņojums (putekļi), kaujas ķīmisko vielu un toksisko vielu tvaiki u.c.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.
I kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. I kategorijas patvertnēm būtu jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu (spiediens patvertnē ir nedaudz lielāks par spiedienu ārpusē, kas neļauj ieplūst piesārņotajam gaisam) un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
II kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no I kategorijas patvertnēm, II kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām vielām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Savukārt III kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka I kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

II kategorijas patvertnes izbūvētu, veicot jaunu būvniecību šādos objektos -  daudzdzīvokļu māja ar vairāk kā pieciem virszemes stāviem, publiskā ēka - vispārējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde, cita publiskā ēka ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.
Likumprojektā ar objektiem (pirmsskolas izglītības iestāde, pamatizglītības izglītības iestāde, vidējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārā ārstniecības iestāde)  ir domātas ēkas, kuru galvenais lietošanas veids saskaņā ar Būvju klasifikāciju ir 1263 vai 1264.

Objekta īpašnieks vai valdītājs, uz kuru neattiecas obligātās prasības par I vai II kategorijas patvertnes izveidi, būtu tiesīgs ierīkot III kategorijas patvertni atbilstoši telpu pielāgošanas prasībām, vai augstākas – I vai II kategorijas patvertni (tas attiektos arī iepriekšējos gados uzbūvētajām patvertnēm, kas ir saglabājušās labā stāvoklī un īpašnieks vēlētos tās atjaunot).

III kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.
Patvertnes, iespēju robežās, būtu jāveido tā, lai tās var izmantot kā dubultas pielietošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas, saimnieciskās telpas u.c. telpas, lai mazinātu patvertnes būvniecības un izveidošanas izmaksas.

Patvertnes var tikt izmantotas kā divējādas lietošanas būves vai tās daļa, kuras ikdienas apstākļos tās var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, kā pazemes auto stāvvietas vai citas telpas, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā šīs telpas ir paredzētas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Likumprojekts paredz, ka prasība izbūvēt jaunas I un II kategorijas patvertnes, attiecas uz būvniecības iecerēm, kas ierosinātas pēc 2026. gada 1. janvāra. Likumprojektā termins "būvniecība" tiek lietots atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam.

Likumprojekts paredz, ka patvertnes īpašniekam nepieciešams nodrošināt patvertnes uzturēšanu, kas ietvertu tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam būtu jāgādā, lai patvertne būtu pieejama – atslēgtas ieejas durvis.

Pašvaldībām paredzēts uzdevums, kas neprasa papildus finanšu līdzekļus – uzturēt informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošo patvertņu izvietojumu.

Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi.  Pašvaldības mantu nodos, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto regulējumu.
Likumprojektā noteikts, ka vietējā pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā ēkas vai telpu īpašnieks vai valdītājs saņem pašvaldības atbalstu patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai.
Saistošajos noteikumos būtu nepieciešams noteikt, kādi objekti var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, kas ietvertu kritērijus, kādiem jāatbilst attiecīgajam objektam, kas un kā ierosina jautājumu par atbalsta nepieciešamību konkrētajam objektam, kārtību, kādā pretendents uz atbalstu iesniedz iesniegumu pašvaldībā, kā notiek iesniegumu izvērtēšana, kādos gadījumos atbalstu nepiešķir, noteiktu atbalsta apjomu un atbalsta sniegšanas kārtību.
Pilnvarojums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus, nosakot pašvaldības atbalsta piešķiršanas kārtību patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai, ir nepieciešams, jo personas tiesības prasīt un saņemt atbalstu no pašvaldības nosakāmas ārējā normatīvā aktā.
Paredzamais deleģējums pašvaldības domei saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā piešķir pašvaldības atbalstu patvertnes izbūvei vai ierīkošanai un aprīkošanai, ir nepieciešams, lai pašvaldībai un privātpersonai būtu noteiktība par iesniegumu izskatīšanu (administratīvo procesu iestādē) un patvertnes izveidi.
Pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai nepieciešams, jo pašvaldībām var būt dažādas finansiālās iespējas atbalstīt patvertņu izbūvi vai ierīkošanu un aprīkošanu, turklāt jāparedz, ka pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai dod tiesības pašvaldības domei izdot attiecīgus saistošos noteikumus, taču neparedz pienākumu tos izdot.

Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, ka pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, lemj par to, ka II kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja patvertnes izbūve rada būvniecības izmaksas, kas pārsniedz 50% no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap būvējamo objektu jau ir patvertnes, kas nodrošina 100% patvērumu deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī nodrošina 100% patvērumu būvējamajā objektā paredzētajam cilvēku skaitam. Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā to, ka pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tajā esošo iedzīvotāju skaitu un to izvietojumu atbilstoši deklarētajām dzīves vietām, kā arī teritorijas attīstību.

Lai tērētu lietderīgi finanšu līdzekļus, likumprojektā iekļauta norma, kas paredz, ka  pašvaldības izpilddirektors lemj par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja patvertnes izvietojums nodrošina tās sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem, nepārsniedzot 300 metru distanci līdz patvertnei. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī cilvēkietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Likumprojekts paredz, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne ir jāsaglabā. Ar būves atjaunošanu vai pārbūvi jāsaprot darbības, kas atrunātas Būvniecības likumā.

 

Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.3. apakšpunktā dotā uzdevuma izpildi” (24-TA-2299) norādīts, ka pašvaldībām kopumā ir paredzēta kompetence katastrofu seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanā, veicot Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. pantā noteiktos uzdevumus un realizējot piešķirtās tiesības, taču šobrīd spēkā esošajā normatīvajā regulējumā pašvaldībām nav paredzēta iespēja sniegt atbalstu privātpersonām atjaunošanas pasākumu veikšanā tām piederošajās teritorijās, jo ārējos normatīvajos aktos nav noteikts tiešs un nepārprotams deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, nosakot gan regulējumu par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem katastrofu (dabas stihiju) seku likvidēšanai un atjaunošanas pasākumu veikšanai (t.sk. privātpersonai (iedzīvotājam) piederošajā teritorijā), gan to personu grupas, kurām sniedzams minētais atbalsts.
 

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 1. panta 2. punktu katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Minētā likuma 4. panta pirmā daļa atbilstoši katastrofas cēloņiem izšķir dabas katastrofas un cilvēku radītās jeb antropogēnās katastrofas, kuru rezultātā var tikt nodarīti postījumi apkārtējā vidē. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.21. apakšpunktu publiskā ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai. Publiskā ārtelpa var aptvert gan publiskām personām, gan privātpersonām piederošus īpašumus.
Lai novērstu katastrofas rezultātā radušos bojājumus un veiktu vides sakārtošanas pasākumus publiskajā ārtelpā un apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai, atjaunotu publiskās ārtelpas pieejamību un sanitāro tīrību, paredzēts noteikt pašvaldības domei tiesības pēc katastrofas organizēt vides sakārtošanas pasākumus publiskajā ārtelpā, kā arī, pamatojoties uz personas iesniegumu, – fiziskai personai piederošā nekustamajā īpašumā.
Vides sakārtošanas pasākumi jāsaprot kā sakārtošanas vai sakopšanas pasākumi pēc katastrofas, pārvietojot vai aizvācot katastrofas rezultātā attiecīgajā teritorijā atrodošas kustamas lietas, tai skaitā bojātas, iznīcinātas vai bīstamas lietas, piemēram, sagāztus kokus, atlūzas u.tml. Tāpat šādi pasākumi varētu ietvert, piemēram, ūdens novadi (izsūknēšanu) no vietas, kur tas parasti neuzkrājas un var radīt kaitējumu.
Minētie pasākumi savukārt tāpat būs vērtējami individuāli, proti, tie saskaņā ar paredzēto pilnvarojumu būtu atbalstāmi tādā gadījumā, ja to neveikšana (lietu neaizvākšana) radītu apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai (piemēram, nolūzis koks ir uzkritis uz ēkas jumta vai cita objekta un pastāv draudi, ka attiecīgais objekts var neizturēt koka svaru un sagrūt, traumējot cilvēkus), ierobežotu publiskās ārtelpas pieejamību (piemēram, nolūzuša koka vai vētras norautas ēkas jumta daļas dēļ ir ierobežota transporta vai gājēju kustība) vai nenodrošinātu tās sanitāro tīrību (piemēram, pēc spēcīgām lietavām ir izveidojušies ūdens uzplūdumi, kurus nelikvidējot – nenovadot vai neizsūknējot – var veidoties labvēlīga vide tādu mikroorganismu attīstībai, kas var kaitēt augiem vai citiem objektiem, kas ir saskarē ar šo ūdeni; kritušajos kokos vai dažādu augu sanesumos var iemājot nevēlami dzīvnieki vai kukaiņi u.tml.).
Vienlaikus pašvaldības domei paredzētas tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot to personu kategorijas, kuru īpašumā pašvaldība organizē vides sakārtošanas pasākumus, un kārtību, kādā pašvaldība izskata šo personu iesniegumus, kā arī kārtību, kādā tā pēc katastrofas organizē vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā īpašumā. Sava īpašuma sakārtošana, ja tā neskar citu personu intereses, pašvaldībai nav jāregulē ārējā normatīvajā aktā (saistošajos noteikumos).
Likumprojektā ietvertais pilnvarojums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus, nosakot personu kategorijas, kuru īpašumā pašvaldība organizē vides sakārtošanas pasākumus, ir nepieciešams, jo personas tiesības prasīt un saņemt palīdzību no pašvaldības var būt noteiktas tikai ārējā normatīvā aktā. Savukārt ietvertais deleģējums pašvaldības domei saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā pašvaldība izskata šo personu iesniegumus, kā arī kārtību, kādā tā pēc katastrofas organizē vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā īpašumā, ir nepieciešams, lai pašvaldībai un privātpersonai būtu noteiktība par iesniegumu izskatīšanu (administratīvo procesu iestādē) un  vides sakārtošanas pasākumu organizēšanu (administratīvā akta izpildi). Likumprojekta ietvertā deleģējuma pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus apjoms ietver tiesības noteikt personu kategorijas pēc pašvaldības ieskatiem, pašvaldības tiesības noteikt kārtību, kādā tā izskata personu iesniegumus administratīvā procesa ietvaros, kā arī veikt vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā īpašumā, tai skaitā saskaņā ar pieņemto lēmumu par pasākumu veikšanu privātpersonai piederošā īpašumā.
Pilnvarojums saistošo noteikumu izdošanai nepieciešams tāpēc, ka pašvaldībām var būt atšķirīgas pieredzes ar katastrofām pašvaldības administratīvajā teritorijā un katastrofu seku likvidēšanu, kā arī atšķirīgas finansiālās iespējas nodrošināt vides sakārtošanas pasākumus citām personām piederošos īpašumos, tāpat arī atšķirīga sociālās palīdzības sistēma un apmērs, kas var ietekmēt fizisko personu nepieciešamību pēc likumprojektā paredzētajiem papildu atbalsta pasākumiem teritorijas sakopšanai. Pilnvarojums ir izvēles – tas dod tiesības pašvaldības domei izdot attiecīgus saistošos noteikumus, bet neparedz pienākumu tos izdot.
Risinājums daļēji attiecas uz atjaunošanas pasākumiem, kas saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 1. panta 12. punktu ir tādu pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai pēc iespējas savlaicīgi un samērīgi palīdzētu cietušajiem cilvēkiem un pēc iespējas atjaunotu vidi un īpašumu tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms katastrofas.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka pašvaldības sociālā dienesta pienākumi ir sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā. Savukārt krīzes situācija ir situācija, kurā katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 39. punkts). Attiecībā uz sociālās palīdzības mērķi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32. pants noteic, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās. Tajā pašā laikā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka papildu sociālās palīdzības pabalsti ir pabalsts krīzes situācijā — operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai. Ievērojot iepriekš minēto, sociālu atbalstu krīzes situācijā reglamentē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi,  un likumprojekta risinājums nav saistāms ar sociālās palīdzības sniegšanu fiziskām personām, jo paredz sniegt nevis finansiālu vai psihosociālu atbalstu, bet materiālu palīdzību praktisku pasākumu formā, piemēram, aizvākt nokritušus kokus un citus objektus no fiziskai personai piederošas teritorijas.
Lai gan risinājums paredz pašvaldībām rīcības brīvību noteikt saistošajos noteikumos personu kategorijas, kurām tiks sniegti atbalsta pasākumi vides sakopšanai, pašvaldībām būtu vēlams primāri izskatīt jautājumu par atbalsta sniegšanu trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecībās esošu personu, kā arī mazaizsargātu personu īpašumu sakopšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu  Nr. 32 “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” 2. punktu sociāli mazaizsargāto personu grupas ir, piemēram, ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus, nepilnās ģimenes, personas ar invaliditāti, personas virs darbaspējas vecuma.
 

Izbūvētas patvertnes, veicot jaunu objektu būvniecību, kā arī pielāgojot esošas telpas un būves.

Apdraudējuma gadījumā iespējama vismaz 30% iedzīvotāju patveršanās patvertnēs.