Anotācija (ex-ante)

23-TA-1952: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas un biedrības „Latvijas Ārpustiesas Parādu Atguvēju Asociācija” iniciatīvas, paredzot, ka tiek paaugstināts parādu atgūšanas izdevumu apmērs, kurš kopš izdošanas brīža - 2013. gada 29. janvāra - nav ticis pārskatīts, un šo izdevumu pašreizējais apmērs nenosedz pakalpojuma sniedzējam radušos izdevumus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt lielāku un ekonomikas izaugsmei atbilstošu parāda atgūšanas izdevumu apmēru. Noteikumu projekts paredz paaugstināt sākotnējo parāda atgūšanas izdevumu apmēru no 7 euro līdz 15 euro, savukārt maksimālo parāda atgūšanas izdevumu apmēru paaugstināt no 17 euro līdz 36 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk – MK 61) ir noteikts, ka:
1)  par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;
2)  par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants nosaka, ka “parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību”. Savukārt tā paša panta otrajā daļā noteikts, “ka parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem”. Šā panta trešā daļa paredz, ka “par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem)”.
Kopš MK 61 izdošanas brīža ir pagājuši 10 gadi, un šajā laikā noteikumi nav pārskatīti un noteiktās izmaksas nevar tikt uzskatītas par samērīgām, jo ir jāņem vērā, ka gan ekonomiskā vide kopumā, gan tirgus situācija valstī ir strauji izmainījusies ne tikai darbaspēka izmaksu, bet arī preču un pakalpojumu izmaksu ziņā, tāpēc ir nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas MK 61 punktos, kuros noteiktas maksimālās izmaksas parādu atgūšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā izmaksu pieaugumu visās jomās, tai skaitā tajās, kuras tiešā veidā ir saistītas ar parādu atgūšanas pakalpojumiem, piemēram, algu līmeņa celšanās, telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu pieaugums, pasta pakalpojumu cenu kāpums u.c., ir nepieciešams pārskatīt parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktos maksimālo izdevumu apmēra griestus, lai tie atbilstu reālajām šī brīža izmaksām un
nosegtu pakalpojuma sniedzējam radušos izdevumus.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapās pieejamajiem datiem, laika periodā no 2013. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim pakalpojumu un resursu, kuru izmantošana ir neatņemama parāda atgūšanas sastāvdaļa, izmaksas ir būtiski palielinājušās:
Darbinieka alga (vidējā alga valstī salīdzinot 2013. gada janvāra un 2022. gada septembra datus) – “+ 106,72%”[1];
Personas deklarētās adreses pārbaude – “+ 75.44%”[2][3];
Papīrs, aploksnes u.c. saistītie resursi (salīdzinot ar 2015. gadu) – “+ 46.9%”[4];
Telekomunikāciju pakalpojumi, izveidotie zvanu centri (salīdzinot ar 2015. gadu) – “+ 71.5%”[5];
Vēstuļu korespondences sūtījumi, pasta pakalpojumi (jāmin, ka 2008. gadā apstiprinātie tarifi bija nemainīgi līdz 2019. gada beigām) - “+ 289%”[6][7].    
Līdz ar to, vidējā inflācijas ietekme uz parādu atgūšanas procesā izmantoto pakalpojumu un resursu cenām ir “+ 117,91%”, kas ir būtisks palielinājums parādu ārpustiesas atguvējiem, kuriem līdz šim noteiktās izmaksas, neatkarīgi no resursu cenu pakāpeniska pieauguma, visus 10 gadus ir bijušas konstantas.
------------------------------------------------------------
[1] https://data.stat.gov.lv/sq/15794
[2] Aktuālie (spēkā no 10.07.2021.) - Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra, https://likumi.lv/ta/id/324592-noteikumi-par-valsts-nodevu-par-informacijas-sanemsanu-no-fizisko-personu-registra
[3] Vēsturiskie (spēkā līdz 30.07.2018.) - Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra
https://likumi.lv/ta/id/275363-noteikumi-par-valsts-nodevu-par-informacijas-sanemsanu-no-iedzivotaju-registra
[4] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M01-2023M01/09.5.4.1/100
[5] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2015M01-2023M01/08.3.0.1/100
[6] 2008.gadā - https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN381D24102008.pdf
[7] 2022.gadā - https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/LemumsN266D01122022_LP.pdf
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka vidējā inflācijas ietekme rada būtiskus zaudējumus ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un, lai spētu kompensēt radušos izdevumus, kas ir būtiski palielinājušies, nepieciešams palielināt arī parāda atgūšanas izdevumu maksimālo apmēru.
Precizētie Noteikumu projekta apakšpunkti paredz palielināt šos izdevumus, tādējādi nodrošinot, ka tiks nosegtas ar parādu ārpustiesas atgūšanu pakalpojumu saistītās izmaksas.
Attiecīgi sākotnējie parāda atgūšanas izdevumi to jaunajā apmērā (15 euro) būs attiecināmi uz lietām, kurās pārada ārpustiesas atgūšanas darbības uzsāktas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās. Savukārt, parāda atgūšanas izdevumi par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām to jaunajā apmērā (ne vairāk kā 21 euro) būs attiecināmi arī uz lietām, kurās parāda ārpustiesas atgūšanas darbības uzsāktas pirms šo grozījumu spēkā stāšanās un tās turpinās pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, jo parādnieks nav izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • Licencēti parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji.
Ietekmes apraksts
Tiks ietekmēti uzņēmēji un patērētāji, uz kuriem attiecas parādu ārpustiesas atgūšanas darbības, jo palielināsies izdevumu apmērs par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un izsūtīšanu, kā arī par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām. Attiecīgi patērētājiem palielināsies apmaksājamā summa, savukārt uzņēmējiem tiks segtas pieaugošās izmaksas par pakalpojuma sniegšanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Biedrība „Latvijas Ārpustiesas Parādu Atguvēju Asociācija”

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Biedrība „Latvijas Ārpustiesas Parādu Atguvēju Asociācija”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi