Anotācija

Viens no Pārvaldes uzdevumiem ir nodrošināt ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi, tomēr šāda uzdevumu izpilde nav iedomājama arī bez pētījumu veikšanas. Lai noskaidrotu funkciju izpildes kvalitāti, nepieciešams īstenot pētījumus Pārvaldes darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētē. Pētījumus var veikt gan Pārvaldes nodarbinātie, gan ārpakalpojuma veidā piesaistīti pētnieki.
Tiesiskais pamats pētījumu veikšanai ir konkrēta Pārvaldes uzdevuma izpilde, proti, personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic, īstenojot Pārvaldei likumīgi piešķirtās pilnvaras. Lai veiktu kvalitatīvus pētījumus, pētniekiem sākotnēji jāapstrādā personas dati, bet brīdī, kad ir iegūti kvantitatīvie dati un veikta to kvalitātes pārbaude, personas dati tiek pseidonimizēti vai anonimizēti, tādējādi nodrošinot atbilstošas garantijas datu subjektam.
Pašlaik normatīvie akti neparedz noteiktu kārtību, kādā Pārvalde iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai, kā arī neparedz par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.
Turklāt Likuma 2. panta 5. 1 daļā ietvertas Pārvaldes tiesības saņemt un nodot konkrēta pētījuma veicējam informāciju par 1) ieslodzīto un bijušo ieslodzīto sodāmību un pārkāpumiem no Sodu reģistra un 2) esošajiem un bijušajiem probācijas klientiem no Valsts probācijas dienesta. Tomēr pašlaik nav noteikts, kādu tieši informāciju Pārvalde var saņemt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts probācijas dienesta pētījumu veikšanai, kā arī nodot fiziskām un juridiskām personām, kas izstrādās pētījumus saskaņā ar Pārvaldes doto uzdevumu un Pārvaldes un pētījuma izstrādātāja noslēgto līgumu.
Ievērojot minēto, kā arī lai noteiktu vienotu kārtību, kādā Pārvalde iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījuma veikšanai, nepieciešams izstrādāt noteikumu projektu, vienlaikus nosakot arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.

Noteikumu projekts paredz tiesisko regulējumu datu ieguvei no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts probācijas dienesta pētījumu veikšanai par Pārvaldes darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtiskiem jautājumiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz informācijas nodošanu pētījuma veicējam, kas izstrādās pētījumus saskaņā ar Pārvaldes doto uzdevumu un Pārvaldes un pētījuma izstrādātāja noslēgto līgumu.
Likuma 9. panta otrā daļa noteic, ka Pārvaldes Mācību centrs nodrošina pētniecības darba koordinēšanu Pārvaldē, kā arī pētījumu veikšanu un organizēšanu tās darbības, darbības rezultātu un Pārvaldei vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanu.
Noteikumu projekta 2. punktā ir skaidroti tiesību aktā lietotie termini, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas un radītu vienotu izpratni par tiesību aktā lietotajiem terminiem.
Noteikumu projekta 3. punktā ir noteiktas pētījumu aktivitātes, kuru ietvaros nepieciešams nostiprināt ar datu ieguves, apstrādes, nodošanas un glabāšanas jautājumiem saistītus procesus. Ar noteikumu projektu noteikti šādi pētījumu izstrādes veidi: Pārvaldes darba plānā iekļautie pētījumi; pētījuma pasūtījumi, fizisku vai juridisku personu ierosināti pētījumi, kas atbalstīti Pārvaldē.
Noteikumu projekta 4. punkts noteic, ka pētījumi tiek īstenoti saskaņā ar Pārvaldes apstiprinātu pētījuma plānu, un 4. punkta apakšpunkti noteic pētījuma plānā iekļaujamo informāciju – mērķi, metodoloģiju, pētījuma norises posmus un to izpildes termiņus, nepieciešamo datu apjomu, nepieciešamo personas datu apjomu, ja pētījuma izstrādē paredzēts apstrādāt personu datus. Noteikumu projekta 3. un 4. punkts ļaus Pārvaldei izvērtēt, īstenot un atbalstīt tikai tādas pētījumu iniciatīvas, kas atbilst Likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajam.
Noteikumu projekta 5. punkts noteic, ka pētījuma norisi un sadarbību ar pētījuma izstrādātāju organizē saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pārvaldi un pētījuma izstrādātāju.
Noteikumu projekta II nodaļā ir ietverts tiesiskais regulējums datu ieguvei, apstrādei, nodošanai un glabāšanai.
Noteikumu projekta 6. punkts noteic Pārvaldes tiesības nodot datus citām fiziskām un juridiskām personām, ja dati ir nepieciešami pētījumiem par Pārvaldes darbību, darbības rezultātiem, tai skaitā pētījumiem par Pārvaldes funkciju nodrošināšanu, Pārvaldes īstenoto ieslodzīto novērtēšanas, sociālās uzvedības korekcijas, sociālās rehabilitācijas, kontroles un atbalsta ieslodzītajiem pasākumu efektivitāti, kā arī ar pētījumiem, kas saistīti ar Pārvaldes funkcijām statistisku rādītāju analīzei un citu ar sabiedrības drošību būtisku jautājumu izpētes nodrošināšanai. Dati, tai skaitā personas dati, tiks apstrādāti gan Pārvaldes iekšējos pētījumos, gan, nododot datus citām fiziskām un juridiskām personām, kas veiks pētījumus saskaņā ar Pārvaldes doto uzdevumu vai Pārvaldes un pētījuma izstrādātāja noslēgto līgumu. Noteikumu projekta 6. punkts ļaus Pārvaldei īstenot Pārvaldes attīstībai un sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanai nozīmīgu pētījumu veikšanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikts patstāvīgs pienākums nodrošināt personas datu drošību, īstenojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus. Līdz ar to noteikumu projekta 7. – 9. punkts paredz noteikumus par pasākumiem, kas saistīti ar personas datu drošības nodrošināšanu, lai novērstu nejaušu vai nelikumīgu nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšanu, nozaudēšanu, pārveidošanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem.
Noteikumu projekta 7. punkts noteic, ka gadījumos, kad pētījuma mērķi var sasniegt izmantojot anonimizētus datus, Pārvalde personas datus anonimizē nekavējoties pēc to ieguves un kvalitātes pārbaudes, neatgriezeniski dzēšot personas datus. Pārvaldei ir noteikts pienākums anonimizēt personas datus, lai pētījuma izstrādātājs, gadījumā, ja pētījuma mērķi var sasniegt, izmantojot anonimizētus datus, sasniegtu pētījuma mērķi, neapstrādājot personas datus. Minētais atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta a., c., e. un f. apakšpunktā ietvertajiem personas datu apstrādes principiem. Ar personas datu anonimizāciju tiek nodrošināta pētījuma turpmāka izstrāde, apstrādājot tikai tos datus, kas nepieciešami pētījuma mērķa sasniegšanai, bet personas dati, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, netiek apstrādāti ilgāk kā nepieciešams pētījuma mērķa sasniegšanai, tādējādi jo īpaši nodrošinot Vispārīgajā datu aizsardzības regulā paredzēto personas datu minimizēšanas principu. Vienlaikus anonimizācija kalpo kā drošības pasākums, lai pētījuma veikšanas turpmākā procesā novērstu iespējamus drošības pārkāpumus, kuru rezultātā varētu notikt nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.
Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka gadījumos, ja pētījuma mērķi nevar sasniegt, apstrādājot anonimizētus datus, Pārvalde personas datus pseidonimizē un pēc pētījuma plānā noteiktā pētījuma mērķa sasniegšanas personas datus neatgriezeniski dzēš. Pseidonimizācijas ietvaros Pārvalde personas datus aizstāj ar informāciju, proti, vērtību, kas neļauj tieši identificēt fizisko personu, apstrādājot pētījumam nepieciešamos datus. Informācija, ar kuras palīdzību pseidonimizētā datu kopā iespējams identificēt konkrētu fizisku personu, tiek glabāta nošķirti no pseidonimizētajiem datiem un tiek atbilstoši aizsargāta, izmantojot tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus. Pārvalde pseidonimizāciju var izmantot kā papildu personas datu aizsardzības drošības pasākumu, lai aizsargātu personas datus, kas tiek, piemēram, pārsūtīti pētījuma izstrādātājam līgumu un projektu ietvaros. Pētījuma rezultāti jebkurā gadījumā nesaturēs personas datus, tādējādi, nodrošinot, ka fizisko personu dati, kas izmantoti pētījumu izstrādē, pēc pētījuma pabeigšanas netiek izpausti trešajām personām un nav saistāmi ar konkrēto pētījumu. Lai novērtētu vai pētījuma izstrāde un pētījuma mērķa sasniegšana iespējama apstrādājot anonimizētus vai pseidonimizētus datus, Pārvalde sākotnēji izvērtēs pētāmā jautājuma (problēmas) būtību, pētījuma metodoloģiju, pētījuma veikšanai nepieciešamo personas datu apjomu, paredzamās datu apstrādes darbības pētījuma metodoloģijas īstenošanai, kā arī riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām, ja pētījuma mērķa sasniegšanai, pētījuma izstrādes laikā tiks veikta datu apstrāde, izmantojot pseidonimizētus personas datus. Kārtība, kādā Pārvalde novērtē vai pētījuma mērķi iespējams sasniegt ar anonimizētiem vai pseidonimizētiem datiem tiks noteikta Pārvaldes iekšējā normatīvajā aktā.
Noteikumu projekta 9. punkts noteic, ka pētījuma izstrādātājs, kas nav Pārvaldes nodarbinātais, pirms personas datu apstrādes paraksta apliecinājumu par ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu, kā arī noteic, ka apliecinājuma formu un iesniegšanas kārtību nosaka Pārvalde. Noteikumu projekts noteic tikai atsevišķus drošības pasākumus, tomēr Pārvaldei un pētījuma izstrādātājam katrā gadījumā jānosaka un jāpiemēro tādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu personas datu drošību, kas atbilst riskam, tostarp ņemot vērā apstrādājamo datu kategorijas, izmantotās tehnoloģijas, kā arī ietekmi uz datu subjektu gadījumā, ja īstenotos riski.
Noteikumu projekta 10. – 11. punkts noteic pētījuma mērķu sasniegšanai nepieciešamo datu glabāšanas ilguma noteikšanas kārtību. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā viens no datu apstrādes principiem paredz, ka dati, kas pieļauj datu subjekta identifikāciju tiek glabāti ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos personas dati tiek apstrādāti. Noteikumu projekta 10. punkts noteic, ka Pārvalde un pētījuma izstrādātājs glabā pētījuma veikšanai iegūtos personas datus ne ilgāk kā līdz to anonimizācijai, ja pētījuma mērķi var sasniegt, izmantojot anonimizētus datus, un ne ilgāk kā līdz pētījuma pabeigšanai, ja pētījuma mērķa sasniegšanai nepieciešama pseidonimizētu personas datu apstrāde, bet ne ilgāk kā piecus gadus no pētījuma veikšanai nepieciešamo personas datu ieguves dienas. Pētījuma izstrādes gaitā var rasties iepriekš neparedzami apstākļi, piemēram, līguma pirmstermiņa izbeigšana ar pētījuma izstrādātāju, kā rezultātā pētījuma izstrāde var netikt pabeigta, tādējādi noteikumu projektā noteikts maksimālais personas datu glabāšanas termiņš - 5 gadi, ko sāk skaitīt no pētījuma veikšanai nepieciešamo personas datu ieguves dienas.
Noteikumu projekta 11. punkts noteic, ka anonimizētus pētniecības datus Pārvalde glabā pastāvīgi vai nosaka datu glabāšanas ilgumu, ņemot vērā datu turpmākas izmantošanas pētījumos nozīmi. Anonimizēti dati nesatur personas datus, līdz ar to uz šādu datu glabāšanas ilgumu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības nav attiecināmas.
Noteikumu projekta III nodaļā ir iekļautas tiesības Pārvaldei iegūt informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vai Valsts probācijas dienesta, iegūstamās informācijas datu apjoms un iegūtās informācijas datu apstrādes kārtība.
Noteikumu projekta 12., 13., 14., un 16. punkts noteic kārtību, kādā Pārvalde pieprasa informāciju, tai skaitā pieprasījumā iekļaujamo informāciju, kā arī termiņu, kādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vai Valsts probācijas dienests nodod Pārvaldei pieprasīto informāciju.
Noteikumu projekta 12. punkts noteic, ka, lai iegūtu informāciju, Pārvalde nosūta attiecīgu pieprasījumu.
Noteikumu projekta 13. punkts noteic pieprasījumā norādāmo personas datu apjomu par datu subjektu, par kuru tiek pieprasīta informācija. Proti, Pārvalde pieprasījumā norāda datu subjekta vārdu, arī iepriekšējo vārdu (vārdus), uzvārdu, kā arī iepriekšējo uzvārdu, personas kodu vai personas identifikācijas kodu (ja ir piešķirts), dzimšanas datumu. Noteikumu projekta 13. punktā norādītais datu apjoms, nodrošina datu subjekta nepārprotamu identifikāciju, lai veiktu personas datu par sodāmībām un pārkāpumiem atlasi valsts informācijas sistēmās arī gadījumos, kad ieslodzītajam vai bijušajam ieslodzītajam nav piešķirts personas kods vai personas identifikācijas kods Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pētījumu veikšanu sabiedrības interesēs Pārvaldes kompetences jomā, nodrošinot arī, piemēram, esošo resocializācijas līdzekļu izvērtēšanu un pilnveidi, jaunu resocializācijas līdzekļu jaunradi, kā arī pārbaudot un pilnveidojot risku un vajadzību novērtēšanas instrumentu un procesa kvalitāti, pētījumos, tai skaitā, recidīva pētījumu, resocializācijas programmu efektivitātes pētījumu, riska un vajadzību instrumentu izveides specifiskām grupām (pusaudži un jaunieši, sievietes) pētījumu u.c. pētījumu veikšanai, ir nepieciešams izmantot dažādu kategoriju datus. Sociāldemogrāfiskie dati, proti, datu subjekta dzimums, vecums u.c.,  tiek izmantoti izpētes izlases raksturošanai un konkrēto grupu rādītāju atspoguļošanai (piem., sieviešu recidīva rādītājs, recidīva rādītāji dažādās vecuma grupās), kriminālās pagātnes dati, kas ietver iepriekš veikto noziedzīgo nodarījumu skaitu un juridisko kvalifikāciju, nepieciešami prognozes modeļa izveidei. Vienlaikus nepieciešams izmantot kriminoloģiskos datus par noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumu kopumu, kas ir bijis par pamatu personas nonākšanai ieslodzījuma vietā un sodu. Izmantojot minētos datus, tiek rēķināts nogaidīšanas periods recidīva noteikšanai, kā arī noteikts recidīva veids. Pētījumos nepieciešams izmantot arī recidīvu raksturojošos datus, lai noteiktu pašu recidīva faktu, analizētu resocializācijas pasākumu efektivitāti, veidotu prognozes modeli risku un vajadzību instrumentiem. Dati, kas iegūstami no Valsts probācijas dienesta, tiks izmantoti risku un vajadzību novērtēšanas pētījumos un recidīva pētījumos, kuros ir būtiski analizēt kriminoloģiskos un recidīvu raksturojošos datus.
Noteikumu projekta 15. un 17. punkts noteic datu veidus, ko Pārvaldei ir tiesības iegūt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts probācijas dienesta un, kas ietilpst iepriekš minētājās pētījuma veikšanai nepieciešamajās datu kategorijās.
Pārvalde no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts probācijas dienesta pieprasīs tikai konkrētam pētījumam nepieciešamos datu veidus, ievērojot, ka katra pētījuma mērķa sasniegšanai nav nepieciešami visi noteikumu projekta 15. un 17. punktā norādītie datu veidi. Minētais nodrošinās, ka tiks ievērots Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ietvertais datu minimizēšanas princips un pētījuma izstrādē tiks izmantots tikai tāds datu apjoms, kas nepieciešams pētījuma mērķa sasniegšanai.
Noteikumu projekta 16. punkts nosaka, ka Pārvalde no Valsts probācijas dienesta iegūst informāciju, tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams konkrēta pētījuma veikšanai. Pārvalde pieprasa informāciju pētījumiem saskaņā ar Pārvaldes apstiprinātu pētījuma plānu, kas noteikts noteikumu projekta 4. punktā. Noteikumu projekta 16.1. un 16.2. apakšpunktā ir noteikts pētījumiem nepieciešamās informācijas sniegšanas veids. Ja datu nodošana ir iespējama automatizētā veidā Pārvaldes informācijas sistēmā (16.1. apakšpunkts), tad datu nodošana Pārvaldē tiek īstenota automatizētā veidā, atbilstoši iestāžu sistēmu integrācijas tehniskam risinājumam. Ja datu nodošanā nav iespējams izmantot automatizētu informācijas apmaiņu starp Pārvaldi un Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmām, tad pētījumiem nepieciešamos datus Valsts probācijas dienests nodod drošā elektroniskā veidā (16.2. apakšpunkts). Noteikumu projekta 16.2. apakšpunkts paredz, ka Pārvalde un Valsts probācijas dienests vienojas par datu apjomu un iesniegšanas termiņiem. Valsts probācijas dienests sniedz pētījumam nepieciešamos datus, ja dati ir pieejami un to sagatavošana nosūtīšanai Pārvaldei neprasa nesamērīgus Valsts probācijas dienesta resursus.
Noteikumu projekta 18. un 19. punkts paredz, ka Pārvalde apvieno no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts probācijas dienesta saņemto informāciju, kas attiecas uz vienu un to pašu datu subjektu iegūtos datus vienotā datu kopā un izveido datu kopas kopiju, izmantojot datu subjektu un kriminālprocesu identificējošas ziņas. Datu kopa un datu kopas kopija tiek izveidota ar mērķi nodrošināt, lai pētījuma izstrādes ietvaros veiktu iegūto datu kvalitātes pārbaudi un turpmāku datu apstrādi, kas nepieciešama pētījuma izstrādei, t.sk. datu strukturēšanu, organizēšanu, glabāšanu, pielāgošanu vai pārveidošanu, izmantošanu, izpaušanu, saskaņošanu vai kombinēšanu, dzēšanu. Datu kopa un datu kopas kopija cita starpā tiks izmantota personas datu anonimizācijas un pseidonimizācijas nodrošināšanai.
Noteikumu projekta 20. punkts noteic, ka Pārvalde datu kopas kopijā pārbauda esošās informācijas kvalitāti un precizē to, anonimizē vai pseidonimizē visu datu subjektu identificējošo informāciju un dzēš informāciju, kas ļauj identificēt konkrētu kriminālprocesu.
Noteikumu projekta 21. punkts noteic, ka pēc datu kopas kopijā esošās informācijas kvalitātes pārbaudes un personas datu anonimizēšanas datu kopu, kas ietver datu subjekta datus, dzēš tādējādi nodrošinot, ka pētījuma izstrādes ietvaros izmantotie dati turpmāk nav saistāmi ar konkrētu fizisko personu.
Noteikumu projekta 22. punkts noteic, ka pēc datu kopas kopijā esošās informācijas kvalitātes pārbaudes un personas datu pseidonimizēšanas, datu kopu, kas ietver datu subjekta datus, glabā nošķirti no datu kopas kopijas un dzēš noteikumu projekta 10. punktā noteiktajā termiņā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka pētījuma izstrāde tiek veikta ar pseidonimizētiem datiem, un pēc pētījuma mērķa sasniegšanas datu kopa, kas satur personas datus, tiek dzēsta noteikumu projekta 10. punktā noteiktajā termiņā.
Noteikuma projekta 23. un 24. punktā tiek detalizēti aprakstīti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kas jāveic pētījuma izstrādātājam, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un drošu informācijas apstrādi. Tie ietver pasākumus, piemēram, pilnvaroto personu noteikšanu, konfidencialitātes nodrošināšanu, paroles aizsardzības izmantošanu un pretvīrusu sistēmas regulāru atjaunināšanu. Šie nosacījumi ir kritiski, lai novērstu neatļautu piekļuvi informācijai un datu apstrādes pārkāpumus, kā to prasa Vispārīgās datu aizsardzības regulas 32. pants, kas nosaka prasības par datu apstrādes drošību. Tāpat drošas datu apstrādes nodrošināšanai tiek paredzēts, ka datu apstrādi līdz to anonimizēšanai veic Pārvalde un pētījuma izstrādātājiem tiek nodoti anonimizēti dati. Izņēmums ir pētījumi, kuru mērķis nav sasniedzams bez pētījuma izstrādātāja saziņas ar datu subjektu (bijušais vai esošais Pārvaldes klients). Šādos pētījumos, kur nepieciešama saziņa ar datu subjektu, personas identifikācijas dati un kontaktinformācija tiks apstrādāti (glabāšanas ilgums) tik ilgi, cik nepieciešams pētījuma veikšanai.
Savukārt noteikumu projekta 25. punkts nosaka anonimizētas informācijas glabāšanas ilgumu – anonimizētu informāciju pētījuma izstrādātājs glabā līdz pētījuma izstrādes beigām, tā pārtraukšanai, vai termiņam, kas noteikts līgumā starp Pārvaldi un pētījuma izstrādātāju. Noteikumu projekta 25. punkts paredz, ka anonimizēta pētījuma informācija var tikt uzglabāta arī pēc pētījuma izstrādes beigām, ja to paredz noslēgtais līgums. Šāda atruna ir iekļauta, jo gadījumos, kad pētījums, kas ir aktuāls Pārvaldei vai sabiedrības drošībai, tiek realizēts citu institūciju un projektu ietvaros, vai arī pētījumu ir ierosinājusi fiziska vai juridiska persona (piemēram, pētījums ir promocijas darbs), pētījuma izstrādātājs var būt uzņēmies līgumiskas saistības ar citām pusēm, kas nav Pārvalde. Šādas saistības var skart pētījuma informācijas glabāšanu. Tāpēc noteikumu projekta 25. punktā, attiecībā uz anonimizētas informācijas glabāšanu, ir noteikts izņēmums (izņēmums nav attiecināms uz informāciju, kas ļauj identificēt datu subjektu), kas paredz anonimizētas informācijas glabāšanas termiņu noteikt līgumā starp Pārvaldi un pētījuma izstrādātāju.
Noteikumu 26. punkts noteic, ka ja pētījuma īstenošanā izmantota Valsts probācijas dienesta sniegtā informācija, Pārvalde iepazīstina Valsts probācijas dienestu ar pētījuma rezultātiem pirms pētījuma publicēšanas. Tas nodrošina iespēju Valsts probācijas dienestam un Pārvaldei sadarbības iespējas pirms pētījuma rezultātu publiskošanas, nodrošina pētījumu rezultātu pārskatāmību un sniedz iespēju novērst kļūdainas un maldīgas informācijas izplatīšanu publiskajā telpā.