Anotācija (ex-ante)

Šobrīd normatīvais regulējums neparedz prasības sevišķajiem aizbildņiem, līdz ar to bāriņtiesa sevišķo aizbildni izraugās pati, balstoties uz bāriņtiesas izvirzītiem kritērijiem, kas ir nereglamentēti un nav vienoti.  Sevišķajiem aizbildņiem netiek izvirzītas prasības ne attiecībā uz iegūto izglītību, ne uz profesionālo pieredzi un praktiskajām iemaņām. Ievērojot, ka sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšana paredz tiešu saskarsmi ar bērnu un to, ka sevišķā aizbildņa pienākums ir aizsargāt bērna tiesiskās intereses, nav pieļaujams, ka par sevišķo aizbildni tiek iecelta persona, kurai nav zināšanu un praktisku iemaņu jautājumos par bērnu tiesību aizsardzību.

Projekts paredz skaidrus kritērijus attiecībā uz izglītību un profesionālo pieredzi, kurai jāpiemīt personai, kura vēlas būt par sevišķo aizbildni. Izvērtējot Latvijā īstenoto studiju programmu saturu, projekta izstrādes darba grupa ir secinājusi, ka sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai personai ir nepieciešama augstākā izglītība pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē. Papildus projekts paredz nosacījumu, ka sevišķajam aizbildnim ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs iegūtās izglītības vai bērnu tiesību aizsardzības jomā un ne agrāk kā pirms pieciem gadiem apgūtas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu". Piecu gadu periods izvēlēts, jo atbilstoši minētajiem noteikumiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā jāapgūst ik pēc pieciem gadiem.  

Tādējādi par sevišķo aizbildni var būt, piemēram, bāriņtiesas darbinieks, pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, izglītības iestādes pedagogs vai atbalsta personāla darbinieks, bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra speciālists vai tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras statūtos noteiktais darbības mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi vai atbalsts ģimenēm un bērniem, vai cita persona, kas atbilst projektā noteiktajām prasībām un bāriņtiesas vērtējumā ir piemērotā sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai.

Vienlaikus projekts noteic to personu loku, kas nevar būt par sevišķo aizbildni. Proti, neraugoties uz personas izglītību, profesionālo pieredzi un apgūtām speciālajām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, par sevišķo aizbildni nevar būt persona,:
1) kura atbilst vismaz vienam no Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 72. panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem, izņemot, ja persona ir saņēmusi BTAL 72. panta piektajā vai sestajā daļā minēto atļauju strādāt ar bērniem;
2) kurai ir atņemtas vai pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, atņemts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss vai kura ir atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas;
3) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā;
4) kura izslēgta no sevišķo aizbildņu saraksta atbilstoši projekta 16.3. apakšpunktam.

BTAL 72. panta piektā daļa noteic, ka bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):
1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas — izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk - VBTAI) izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu interesēm, un atļāvusi šīm personām (izņemot pedagogus, kuri tiek izvērtēti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni;
2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;
3) kurām piemērots naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas minēts BTAL 81. pantā, ja no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nav pagājuši trīs gadi.

BTAL 72. panta sestā daļa noteic, ka, ja šā panta piektajā daļā minētā persona sodīta par BTAL 79., 80., 81. (gadījumos, kad kā administratīvais sods piemērots brīdinājums), 82., 83., 84. un 85. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14. pantā minēto administratīvo pārkāpumu, par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu bērnam, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja tā neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizators atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

Papildus jānorāda, ka projekta izpratnē ar vārdu "iestāde" saprotama arī bāriņtiesa, kas projekta 7. punktā minētajā gadījumā un projekta 12. punktā noteiktajā kārtībā veic personas izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.

Bāriņtiesas rīcībā nav informācijas par to, kuras personas attiecīgajā pašvaldībā būtu piemērotas un gatavas pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus. Pastāv iespēja, ka pašvaldības teritorijā ir sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai piemērotas personas, bet bāriņtiesa par tām nav informēta.

Projekts paredz, ka bāriņtiesa izveido un aktualizē Sarakstu par sevišķajiem aizbildņiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir bāriņtiesas darbības teritorijā. Sarakstā iekļauj vienīgi personas, kuras atbilst projekta 2. un 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Sarakstā persona tiek iekļauta pēc pašas iniciatīvas, proti, iesniedzot bāriņtiesā iesniegumu, kuram pievienots dzīves gājuma apraksts un dokumenti, kas apliecina personas atbilstību projekta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem un to, ka uz personu nav attiecināmi projekta 3.1. un 3.3. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi. Persona iesniegumā arī apliecina, ka uz to nav attiecināms projekta 3.2. apakšpunktā noteiktais ierobežojums.

Ja bāriņtiesa, izvērtējot personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, secina, ka persona neatbilst projektā noteiktajām prasībām, personu Sarakstā neiekļauj. Jānorāda, ka atbilstoši APL 1. panta trešajai daļai šāds bāriņtiesas lēmums nav uzskatāms par administratīvo aktu, bet gan par procesuālu lēmumu, kas pats par sevi neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses un būtiski neapgrūtina to īstenošanu.
Saraksts ir publiski pieejams Tiesu administrācijas uzturētajā Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv. Sarakstu iecerēts veidot kā koplietošanas failu (piemēram, Microsoft Excel datnes veidā), kuru bāriņtiesas pēc nepieciešamības varēs aktualizēt, precizējot par Sarakstā iekļautajiem sevišķajiem aizbildņiem norādīto informāciju vai svītrojot to, ja projekta 16. punktā noteiktajos gadījumos persona tiek izslēgta no Saraksta. Ievērojot, ka atbilstoši projekta 3.4. apakšpunktam par sevišķo aizbildni nevar būt persona, kas ir bijusi izslēgta no Saraksta, jo tiesa vai bāriņtiesa atkārtoti ir konstatējusi, ka tā nepienācīgi pilda likumā noteiktos pienākumus, attiecīgajā datnē paredzēts veidot atsevišķu sadaļu, kurā tiktu norādītas visas personas, kuras minētā iemesla dēļ no Saraksta ir izslēgtas. Tādējādi tiktu novērsts risks, ka persona, kura ir bijusi izslēgta no Saraksta, mainot deklarēto dzīvesvietu un iesniedzot iesniegumu attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesā, tiek iekļauta Sarakstā atkārtoti. Jānorāda, ka šī sadaļa būs pieejama tikai bāriņtiesai.

Projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais ierobežojums
Saņemot personas iesniegumu, bāriņtiesa pieprasa ziņas no Sodu reģistra, lai noskaidrotu, vai persona atbilst kādai no BTAL 72. panta piektajā vai sestajā daļā minētajām pazīmēm. Ja bāriņtiesa konstatē, ka persona atbilst vismaz vienai no šīm pazīmēm, secināms, ka uz personu ir attiecināms projekta 3.1. apakšpunktā noteiktais ierobežojums.

Šādā gadījumā bāriņtiesa, pirmkārt, vērtē, vai persona iesniegumam ir pievienojusi BTAL 72. panta piektajā vai sestajā daļā minēto atļauju strādāt ar bērniem. Ja atļauja iesniegumam nav pievienota, bāriņtiesa lūdz VBTAI un Izglītības kvalitātes valsts dienestam (turpmāk – IKVD) sniegt informāciju par to, vai minētās institūcijas ir izsniegušas BTAL 72. panta piektajā daļā minēto atļauju strādāt ar bērniem. Ja šāda atļauja ir izsniegta un uz personu ir attiecināms arī BTAL 72. panta sestajā daļā minētais ierobežojums, bāriņtiesa pārbauda, vai personas iesniegumā ir izteikts lūgums bāriņtiesai veikt izvērtējumu par personas tiesībām strādāt ar bērniem.

Veicot izvērtējumu, bāriņtiesa ņem vērā:
1) laikposmu, kas pagājis kopš administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
2) administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;
3) personas darbību laikposmā no administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo laikposmu;
4) risku bērnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;
5) personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;
6) personas spēju pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus;
7) personas iepriekšējo darbu ar bērniem, ja tāds ir bijis.

Projekta 3.3. apakšpunktā noteiktais ierobežojums
Lai apliecinātu, ka uz personu nav attiecināms projekta 3.3. apakšpunktā noteiktais ierobežojums, persona iesniegumam pievieno narkologa atzinumu.

Saraksta aktualizēšana
Lai novērstu situāciju, ka Sarakstā ir iekļautas personas, kuras vairs neatbilst projektā noteiktajām prasībām, projekts paredz bāriņtiesu pienākumu ne retāk kā reizi gadā Sarakstu pārskatīt, pieprasot informāciju no Sodu reģistra un Fizisko personu datu reģistra.

Projekts paredz, ka personu no sevišķā aizbildņa izslēdz, ja:
1) to lūdz persona;
2) pārskatot Sarakstu, bāriņtiesa konstatē, ka persona vairs neatbilst projektā noteiktajām prasībām;
3) tiesa vai bāriņtiesa atkārtoti konstatē, ka persona nepilda sevišķā aizbildņa pienākumus;
4) persona ir mirusi.

Privātpersonas, tostarp ar bērnu tiesību aizsardzību saistīti speciālisti, nav ieinteresētas sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanā, jo tas ir atbildīgs, laikietilpīgs process, kas veicams bez atlīdzības. Tādējādi lielākoties sevišķā aizbildņa pienākumus pilda bāriņtiesu darbinieki papildus saviem tiešajiem pienākumiem, atlīdzību par to nesaņemot. Šāds modelis ir neefektīvs un rada pārmērīgu slogu bāriņtiesām.

Projekts paredz, ka sevišķajam aizbildnim, kurš pēc tiesas uzaicinājuma pildījis sevišķā aizbildņa pienākumus, ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu vienā tiesas instancē 300 euro apmērā. Šāda summa izvēlēta atbilstoši šobrīd pastāvošai praksei, vienlaikus ar mērķi motivēt privātpersonas pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus. Šobrīd, lai administratīvajā lietā atrastu sevišķo aizbildni, bāriņtiesas vēršas dažādās institūcijās, kas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, t.sk., nevalstiskajās organizācijās, kā arī citās bāriņtiesās, tomēr vairumā gadījumos tiek saņemti atteikumi, pamatojoties uz institūciju noslogotību. Situācijas tiek risinātas ar uzņēmuma līguma slēgšanu ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur atlīdzības apmērs tiek noteikts par vienu tiesas instanci. 

Sevišķais aizbildnis iesniegumu par atlīdzību un uzziņu par piedalīšanos tiesā iesniedz Tiesu administrācijai divu mēnešu laikā pēc attiecīgās tiesu instances tiesvedības noslēguma.

Projektā noteikts arī izsmeļošs gadījumu uzskaitījums, kad atlīdzība par sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanu netiek izmaksāta (skat. projekta 21. punktu).