Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, proti, elektroautobusu un to elektrouzlādes staciju izveidošanu, un zemās grīdas tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, tādējādi uzlabojot arī gaisa kvalitāti Rīgā un samazinot gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.

Vispārējā kārtība

Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36, 27. §) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – Atveseļošanas fonda plāns)[1], kas iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums tika apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). Atveseļošanas fonda plānā galvenie nacionālās industriālās politikas rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas Atveseļošanas fonda plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu iepriekš minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.

Atveseļošanas fonda plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, tas ir, Atveseļošanas fonda plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar Atveseļošanas fonda plānā ietvertajām investīcijām, reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.

Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem. Pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas valstspilsētā un Rīgas valstspilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām. No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2019.gadā, kas sasniedza 134 miljonus, aptuveni 4% bija Pierīgas reģiona pasažieri, un pilsētas sabiedriskā transporta loma pārējā Rīgas metropoles areāla sasaistei ar Rīgu vērtējama kā pašlaik nenozīmīga, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilsētas transporta maršrutu tīklu apkalpo tramvaji, trolejbusi un autobusi, kopējais transporta vienību skaits pārsniedz 700 vienības, no kurām 265 vienības ir autobusi vai trolejbusi ar EURO 2 un EURO 3 klases dzinējiem, un tie būtu jānomaina ar mazemisiju vai bezemisiju transporta vienībām, tai skaitā pilsētas elektrotransportu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā, lai veicinātu reformas sasniegšanu, tiks īstenota 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (turpmāk – investīcija). Investīcijas mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu, uzlādes staciju un tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānam un Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtībai (angliski - Operational Arrangements) (pieejama, https://bit.ly/3pS3MhA) investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
1) līdz 2026.gada 30.jūnijam sasniedzamais rādītājs – mērķis: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 21, tai skaitā, 17 elektroautobusi un četri zemās grīdas tramvaji;
2) līdz 2025.gada 30. septembrim sasniedzamais uzraudzības rādītājs: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 5;
3) kopējais rādītājs saskaņā ar Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12.februāra Regulu ES 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr.2021/241), pielikumā “Kopējo rādītāju saraksts” noteikto kopējo rādītāju Nr.3.: alternatīvo degvielu infrastruktūras – uzlādes punkti (vismaz 7).

Vienlaikus, ņemot vērā 2022.gada 14.jūlijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvu ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem" (22-TA-1991) un šīs sēdes protokollēmumu (prot.Nr.36, 113.§), Satiksmes ministrija 2023.gada 12.februārī iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā, tai skaitā priekšlikumu investīcijas kvantitatīvā rādītāja grozījumiem (turpmāk – Grozījumi), jo investīcijas ieviešanas ietvaros finansējuma saņēmējs 2022.gada 8.septembrī veica tirgus izpēti četru zemās grīdas tramvaju iegādei, kuras mērķis bija apzināt iespējamos zemās grīdas tramvaju piegādātājus, to tehniskās iespējas, zemās grīdas tramvaju piegādes termiņus, minimālo un optimālo pasūtījuma apjomu. Tirgus izpētēs ietvaros saņemot  piedāvājumus no diviem zemās grīdas tramvaju ražotājiem (Škoda Transportation a.s. un Bozankaya Otomotiv Makina Imalat Ithalat Ve Ihracat a.s.), finansējuma saņēmējs secināja, ka nav iespējams atsevišķi pasūtīt un piegādāt investīcijas ietvaros paredzētos četrus zemās grīdas tramvajus, jo šāds apjoms ražotājiem ir ekonomiski neizdevīgs. Ņemot vērā minēto aspektu un šī brīža sociālekonomiskās situācijas, investīcijas ietvaros nav iespējama četru zemās grīdas tramvaju iegāde. Līdz ar to iesniegtie priekšlikumi Grozījumiem paredz investīcijas ietvaros četru zemās grīdas tramvaju iegādei paredzēto finansējumu 10 milj. EUR apmērā novirzīt ar AF plāna reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i.2. investīcijas pasākumu īstenošanai īstenošanai (sadārdzinājuma segšanai pasākuma plānotajās aktivitātēs), kā arī paredzot izbūvēt transportmijas punktu pie Šķirotavas stacijas. Panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par ierosinātajiem Grozījumiem, tiks veikti attiecīgi grozījumi normatīvajā regulējumā.

Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs iesniedz atsevišķi projekta informāciju atbilstoši investīcijas-projektam pieejamajam AF finansējuma sadalījumam (saskaņā ar noteikumu projekta 6.punktu), proti, iesniedz vienotu projekta informāciju par elektroautobusu iegādi un elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanu un atsevišķu projekta informāciju par zemās grīdas tramvaju iegādi.

Investīcijas tiek veiktas Latvijas Republikas teritorijā, tai skaitā investīcijas īstenošanas vieta ir Rīgas valstspilsēta. Savukārt investīcijas mērķa grupa ir investīcijas īstenošanas vietas – Rīgas valstspilsētas iedzīvotāji un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantotāji.

Investīcijai kopējais pieejamais ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) finansējums ir 24 270 000 euro, kas tiek sniegts granta veidā (sasniedzot investīcijas mērķi 100% apmērā), no kuriem 10 000 000 euro pieejami zemās grīdas tramvaju iegādei un 14 270 000 euro pieejami elektroautobusu iegādei un elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai.

Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga SM. SM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) savstarpēji slēdz starpresoru vienošanos par visu SM pārziņā esošo Atveseļošanas fonda plāna investīciju īstenošanu, kā arī par savstarpēju informācijas apmaiņu, tai skaitā atrunājot termiņus datu ievadei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma).

Investīcijas īstenotājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” (turpmāk – finansējuma saņēmējs), kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, trolejbusus un sliežu sabiedrisko transportu, un ar kuru ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007), 4. un 5.panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, investīcijas ietvaros īsteno projektu (turpmāk – projekts) un atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošajiem tiesību aktiem saņem Atveseļošanas fonda finansējumu.
Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 19.punktam sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka valstspilsētas pašvaldības kompetencē ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla valstspilsētas nozīmes maršrutos.
Regulā Nr.1370/2007 paredzēts, ka tad, ja tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, vietējā iestāde var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko vietējā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (5.panta 2.punkts). Tieša piešķiršana ir pakalpojumu valsts līguma piešķiršana bez iepriekšējas konkursa procedūras (Regulas Nr. 1370/2007 2.panta „h” punkts).
Finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, kura sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar 2011.gada 14.novembrī ar Rīgas domi noslēgto Pasūtījuma līgumu Nr. RD-11-1490-lī (RP SIA “Rīgas satiksme” līguma reģistrācijas Nr.LIG/2011/444) par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (turpmāk – Pasūtījuma līgums). Pasūtījuma līguma darbības termiņa sākums ir 2012.gada 1.janvāris un tas ir noslēgts līdz 2033.gada 30.jūnijam.
Atbilstošu RP SIA “Rīgas satiksme”  sniegtajai informācijai pasūtījuma līgums tika noslēgts, pamatojoties uz Regulu Nr.1370/2007, Latvijas nacionālo normatīvo regulējumu – Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, un Rīgas domes 18.10.2011.  lēmumu Nr. 3783 “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā noslēgšanu ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme””.
Saskaņā ar minētajiem lēmumiem Rīgas dome nodeva visu Rīgas valstspilsētas nozīmes maršrutu tīklu finansējuma saņēmējam (SIA “Rīgas satiksme”), un Rīgas dome (tās institūcijas) veic kontroli un uzraudzību par Pasūtījuma līguma izpildi, tai skaitā:
- Pasūtījuma līgums paredz, ka  Rīgas domes pilnvarota institūcija Pasūtījuma līguma izpildē ir ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumu vai Rīgas domes lēmumu pilnvarota komiteja, centrālās administrācijas struktūrvienība, nozares vadošā iestāde (departaments), neatkarīga iestāde vai cita Rīgas domes amatpersona vai institūcija, kas apveltīta ar noteiktu tiesību un pienākumu kopumu rīkoties Rīgas domes vārdā un interesēs.
- Rīgas domes Satiksmes departamenta 24.01.2006. nolikumā “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” ir noteiktas Rīgas domes satiksmes departamenta funkcijas, tai skaitā, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijās ir pasažieru komercpārvadājumu pārraudzība, koordinēšana, kontrole, tai skaitā normatīvo aktu pasažieru komercpārvadājumu nozarē ievērošanas uzraudzība un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas nodrošināšana Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kā arī kravas pārvadājumu kontrole;
- Rīgas domes 01.03.2022. saistošo noteikumu Nr.114 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” (turpmāk – saistošie noteikumi) 55.1.apakšpunkts paredz, ka Rīgas domes  Satiksmes un transporta lietu komitejas kompetencē ir sabiedriskais transports un tā attīstība, tai skaitā saistošo noteikumu 3.pielikumā noteikts, ka RP SIA “Rīgas satiksme” – sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un piedalās Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, veicot komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, un kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Ņemot vērā minēto, tai skaitā, ka finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, uz finansējuma saņēmēju (SIA “Rīgas satiksme”) ir attiecināms Regulas Nr.1370/2007 5.panta 2.punktā noteiktais, proti, Pasūtījuma Līgums starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” ir “tieši piešķirts” atbilstoši Regulas Nr.1370/2007 5.panta 2.punktam.

Atbilstoši RP SIA “Rīgas satiksme” sniegtajai informācijai starp finansējuma saņēmēju un Rīgas domi noslēgtajā Pasūtījuma līgumā (par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā) ir noteikts, ka infrastruktūra ir inženierkomunikāciju, apbūves objektu un inženieraprīkojuma kopums sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai (ēkas, būves, līniju būves sliežu ceļi, elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas u.c.), kur ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles, ciktāl nepieciešams tā ekspluatācijai un aizsardzībai, kā arī sabiedriskā transporta satiksmei. Atbilstoši Pasūtījuma līgumam arī uzlādes stacija ir viena no infrastruktūras komponentēm, kas nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai.
Pasūtījuma līgumā noteikts, ka Rīgas dome nosaka Rīgas valstspilsētas nozīmes maršruta tīklu (turpmāk – maršrutu tīkls) un piešķir  finansējuma saņēmējam (RP SIA “Rīgas satiksme”) tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem (autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem) šā tīkla maršrutos, bet pārvadātājs apņemas to izpildīt normatīvajos aktos un pasūtījuma līguma noteiktajā kartībā. Saskaņā ar  Pasūtījuma līgumu Rīgas dome ir piešķīrusi  tiesības finansējuma saņēmējam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus  ar autobusiem, kas tai skaitā paredz arī elektrouzlādes autobusus, un tramvajiem, kas tai skaitā paredz zemās grīdas tramvajus. Atbilstoši Pasūtījuma līgumam finansējuma saņēmējs ekonomiski pamatotas prognozētās kapitālā remonta un infrastruktūras attīstības izmaksas iekļauj investīciju plāna projektos. Ņemot vērā minēto, uzlādes staciju izveidi, elektroautobusu, zemo grīdas tramvaju iegādi (noteikumu projekta 13.punktā minētās atbalstāmās darbības), tai skaitā arī projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas apstiprina projekta ekonomisko pamatojumu, finansējuma saņēmējs veic tā investīciju plānā iekļauto projektu ietvaros, tādējādi tās atbilst noteikumu projekta 10.punktā minētajam sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumam.

Ņemot vērā, kā Atveseļošanas fonda plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Aģentūra ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu (tai skaitā investīcijas finansējuma piešķiršanu) noslēdz civiltiesisko līgumu (turpmāk – Līgums), kurā iekļauj vismaz šādu informāciju saistībā ar projekta īstenošanu:
- projekta īstenošanas termiņus, sasniedzamos mērķus un rādītājus;
- atbildības sadalījumu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju, tai skaitā pušu pienākumus un tiesības;
- projekta īstenošanai nepieciešamo Atveseļošanas fonda finansējumu, maksājumu veikšanas kārtību, kā arī korektīvo darbību veikšanas nosacījumus;
- kārtību, kādā iesniedz plānoto progresa pārskatu iesniegšanas grafiku un plānoto iepirkumu plānu un tā iesniegšanas kārtību;
- kārtību, kādā tiek veikti nepieciešami grozījumi projektā, plānoto progresa pārskatu iesniegšanas grafikā vai plānotajā iepirkumu plānā;
- uzraudzības un pārbaužu veikšanas kārtību;
- finansējuma saņēmēja aizpildītu projekta informāciju;
- informāciju un dokumentu kopumu, kas apliecinās noteiktā projekta mērķa rādītāja sasniegšanu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;
- finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta atbalstāmās darbības un izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
- informāciju par vadības informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas ievades apjomu, datu ievades regularitāti, atbildības sadalījumu un nepieciešamo pamatojošo dokumentu par noteikto radītāju un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti;
- strīdu risināšanas kārtību, Līguma grozījumu veikšanas un Līguma izbeigšanas kārtību, rīcību nepārvaramas varas gadījumā un citus nosacījumus, kas būtiski projekta īstenošanai.
Aģentūra piešķir projekta finansējumu un veic uzraudzību, tai skaitā atbilstoši MK noteikumiem Nr.621[2].

Projekta ietvaros finansējuma saņēmējs atbalstu var izmantot izmaksām, kas vērstas uz bezemisiju transportlīdzekļu nodrošināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, paredzot, ka projekta ietvaros tiks iegādāti:
- vismaz 17 elektroautobusi un uzstādītas vismaz septiņas uzlādes stacijas;
- vismaz  četri zemās grīdas tramvaji.

Projekta īstenošanai ir attiecināmas izmaksas:
1) izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
2) jaunu elektroautobusu iegādes izmaksas (tai skaitā ietverot piegādes izmaksas) un izmaksas, kas saistītas ar elektroautobusu pieņemšanu - nodošanu ekspluatācijā (piemēram, tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas, personāla apmācības izmaksas) un ekspluatācijas nepārtrauktības nodrošināšanu (piemēram, izmaksas aprīkojuma un programmatūra diagnostikai, rezerves daļu un materiālu iegādei);
3) jaunu stacionāru elektrouzlādes staciju (turpmāk – uzlādes punkti) iegādes un izbūves izmaksas, tai skaitā
- uzlādes punktu iegādes, piegādes, montāžas, būvdarbu, būvuzraudzība,   autoruzraudzības izmaksas un būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas atbilstoši atbilstoši būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu jomas normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr. 502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”);
- uzlādes punktu būvprojekta un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas un ar uzlādes punktu izvietojuma noteikšanu saistītās izpētes izmaksas;
- elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšanai, lai nodrošinātu uzlādes punktu darbību. Izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.
- uzlādes punktiem nepieciešamo stāvvietu un piebrauktuvju izbūves izmaksas;
- uzlādes punktu infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
4) jaunu zemās grīdas tramvaju vagonu iegādes izmaksas (tai skaitā ietverot piegādes izmaksas) un izmaksas, kas saistītas ar elektroautobusu pieņemšanu - nodošanu ekspluatācijā (piemēram, tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas, personāla apmācības izmaksas) un ekspluatācijas nepārtrauktības nodrošināšanu (piemēram, izmaksas aprīkojuma un programmatūra diagnostikai, rezerves daļu un materiālu iegādei);
5) neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora (turpmāk – revidents) piesaistes izmaksas, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros noteikumu 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušas no Līguma noslēgšanas brīža un atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām. Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas) ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra. Ja šo noteikumu 13.punktā minētās darbības ir pabeigtas uz Līguma noslēgšanas brīdi, tās nav atbalstāmas un to ietvaros veiktās izmaksas nav attiecināmas (atbilstoši “Vadlīnijām informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” (32.punkts)).
Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas ir nepieciešams attiecināt no 2020.gada 1.februāra, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam iesniedzot projekta informāciju nepieciešams iesniegt/pievienot projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas apstiprina projekta ekonomisko pamatojumu.

Noteikumu projekts paredz, ka Atveseļošanas fonda finansējums nesedz pievienotās vērtības nodokļa izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai finansējuma saņēmējs var izmantot savus finanšu līdzekļus, vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai aizņemoties Valsts kasē).
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 2. panta 6. punktu un ievērojot Atveseļošanas fonda plāna (pirmais pielikums) principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” prasības:
1) projekta ietvaros iepirktie elektroautobusi aizstās līdz šim izmantotās transporta vienības. Pēc transporta līdzekļa dzīves cikla beigām (attiecībā uz aizstājamajām transportlīdzekļu vienībām) tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumam (utilizēti) saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu (tai skaitā, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām). Tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina nolietotu transportlīdzekļu pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.
Projekta ietvaros iegādātie elektroautobusi tiks ekspluatēti atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā definētajiem pilsētas koridoriem;
2) ar bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļu izmantošanu saistītās infrastruktūras pielāgošana un izveide neizraisa negatīvu ietekmi uz pašreizējām un iespējamām nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz projektu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī nerada negatīvu ietekmi uz pielāgošanos klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai;
3) projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tai skaitā riskus, kas varētu rasties būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.

Regulas Nr. 2021/241 2. panta 6. punktā minētā principa un Atveseļošanas fonda plānā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā (Atveseļošanas fonda plāna 1.pielikums “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums”) noteiktās prasības, attiecībā uz aizstājamo transportlīdzekļu utilizāciju, saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, apliecina:
1) finansējuma saņēmēja akts un Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu, un;
2) apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma izsniegts likvidācijas sertifikāts par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei vai pārstrādei.

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās SEG emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot Zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 40% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi).
 
Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst intervences kategorijai (investīcijas kodam) “Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs” – 074 (tīrs pilsētas ritošais sastāvs attiecas uz nulles emisijas ritošo sastāvu).

Projekta ietvaros plānoto uzlādes punktu izbūve/izveidošana ir tieši saistīta ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenoto projektu, kas paredz mobilitātes punktu izveidi. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenotajā projektā šobrīd vēl norisinās priekšizpētes darbi, nav zināma pilnīga informācija saistībā ar uzlādes punktu precīzu novietojumu, tai skaitā to kādas piederības zemes vienībās uzlādes punkti tiks izvietoti. Noteikumu projekts paredz, ka uzlādes punktu izvietošana un izbūve paredzēta finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās. Ja uzlādes punktu izvietošana un izbūve ir paredzēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās, finansējuma saņēmējam ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir noslēgta atbilstoša vienošanās par īpašuma vai zemes vienību, kurās paredzēta uzlādes punktu izvietošana un izbūve, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesību, vai apbūves tiesībām,  kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšana, pārbūve) kārtību. Valdījuma un turējuma īpašumtiesības nepieciešamības gadījumā tiks nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Projekta ietvaros ir attiecināmas (no Atveseļošanas fonda finansējuma) revidenta piesaistes izmaksas, lai apliecinātu projekta izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu. Minētās izmaksas ietver revidenta atzinumu par projekta darbību, mērķu sasniegšanu, maksājumu pieprasījumu izmaksu pamatotību, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumu ievērošanu projektā un dubultā finansējuma riska izslēgšanu.

Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plānā minēto un atbilstoši Regulai Nr. 1370/2007 transportlīdzekļu iegāde (zemās grīdas tramvaji, elektroautobusi) projekta ietvaros - ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanai tiek piemērota Regula Nr.1370/2007. Finansējuma saņēmējam ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Regulas Nr.1370/2007 4. un 5. panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kas ir finansējuma saņēmēja 100% kapitāla daļu turētāja.

Noteikumu projekts paredz, ka komercdarbības atbalsta nosacījumu, kas noteikti Regulas Nr.1370/2007 4., 5., 6., un 7.pantā un 1.pielikumā, saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma piektā panta otrās daļas ceturtajā punktā noteiktajiem nosacījumiem, uzraudzību veic Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas ir finansējuma saņēmēja kapitāla daļu turētāja un kurai ar finansējuma saņēmēju ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība nekavējoties informē Aģentūru un Ministriju par apstākļiem, kas rada vai kuru rezultātā varētu rasties ar komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumu neievērošanu saistīti pārkāpumi.
Noteikumu projekts paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošina uzraudzību, lai projekta ietvaros iegādātie sabiedriskie transportlīdzekļi, kā arī veiktie ieguldījumi sabiedrisko transportlīdzekļu uzlādei tiek izmantoti tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai Rīgas valstspilsētas nozīmes maršrutos visā amortizācijas periodā.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros iegādātie sabiedriskie transportlīdzekļi, kā arī veiktie ieguldījumi sabiedrisko transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punkti) tiek izmantoti tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai Rīgas valstspilsētas nozīmes maršrutos visā amortizācijas periodā. Projekta ietvaros iegādāto sabiedrisko transportlīdzekļu amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši MK 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 435 “Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu” 32.1.2.1.apakšpunktam (10 gadi autobusiem) un 32.2.apakšpunktam (20 gadi sliežu transportam -  tramvajiem). Savukārt projekta ietvaros veikto ieguldījumu sabiedrisko transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) amortizācijas periods tiek noteikts atbilstoši ražotāja tehniskai specifikācijai. Jāņem vērā, ka attiecībā uz ieguldījumiem sabiedrisko transportlīdzekļu uzlādei (uzlādes punktiem) nepastāv vienots normatīvais regulējums, kas nosaka uzlādes punktu (staciju) amortizācijas periodu.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta rezultātā iegādātie transportlīdzekļi un izveidotie uzlādes punkti ir finansējuma saņēmēja īpašumā. Izņēmums ir attiecināms uz elektrotīkla pieslēguma izbūves rezultātā radušos infrastruktūru (elektrotīkla sistēmas pieslēguma infrastruktūra), ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumiem Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (2.24.apakšpunkts) un atbilstoši ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 03.06.2021. lēmumā 1/8 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai” noteiktajam (2.7.apakšpunkts), ar terminu “pieslēgums” tiek saprasta - sistēmas operatora elektrotīkla daļa no pieslēguma vietas līdz elektroietaišu piederības robežai. Līdz ar to elektrotīkla sistēmas pieslēguma rezultātā (piemēram, ja ir ierīkots jauns pieslēgums vai palielināta esošā pieslēguma slodze) radusies infrastruktūra līdz piederības robežai ir sadales sistēmas īpašums.

Lai nodrošinātu projekta ietvaros veikto ieguldījumu (elektroautobusu un zemās grīdas tramvaju) un saistītās infrastruktūras (uzlādes staciju) uzraudzību arī to  amortizācijas periodā, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs, iesniedzot Vadības informācijas sistēmā projekta informāciju, projektam pievieno finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta ietvaros iegādāto pamatlīdzekļu un radītās infrastruktūras, kuru amortizācijas termiņš ir garāks par Pasūtījuma līguma darbības termiņu, īpašumtiesības nodod Rīgas valstspilsētas pašvaldībai šādos gadījumos:
1) Pasūtījuma līgums netiek pagarināts pēc 2033. gada 30. jūnija vai ar finansējuma saņēmēju netiek noslēgts jauns Pasūtījuma līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā pēc 2033. gada 30. jūnija;
2) Pasūtījuma līgums tiek izbeigts pirms tā darbības termiņa beigām;
3) iestājas Finansējuma saņēmēja maksātnespēja vai likvidācija.

Noteikumu projekts paredz, ka par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad Ministrija paziņo finansējuma saņēmējam par projekta informācijas atbilstību visām izvirzītajām prasībām.  

Savukārt, ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta regulējuma, tostarp Regulas Nr. 1370/2007, prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļas nosacījumiem.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs, aizpildot definētās projekta sadaļas, projektam vienlaikus pievieno arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības kā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēja apliecinājumu, ka kompensācija, lai segtu izmaksas, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ir aprēķināta tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 3.panta 2.punktam un 4.panta 1.punkta b) apakšpunktam.
Līdz ar to, jau esošā Pasūtījuma līgumā piešķirot papildus publiskās investīcijas un atbalstu izmaksām, tiks izpildīts Regulas 1370/2007 4.panta 1.punkta b) apakšpunktā norādītais.

Pēc šo noteikumu spēkā stāšanas Ministrija nosūtīs finansējuma saņēmējam uzaicinājumu iesniegt atsevišķi projekta informāciju atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajam pieejamajam Atveseļošanas fonda finansējuma sadalījumam, pievienojot projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (turpmāk – projekta informācija), ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas brīža, norādot aizpildāmos projekta datu laukus un projekta sadaļas Vadības informācijas sistēmā.

Ministrija pēc finansējuma saņēmēja iepriekš minētās projekta informācijas saņemšanas veiks projekta informācijas pārbaudi, tai skaitā kuras ietvaros lūgs Aģentūrai sniegt tās rīcībā esošo informāciju:
1) par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 136.pantā minēto informāciju par izslēgšanas kritērijiem un lēmumiem par izslēgšanu attiecībā uz finansējuma saņēmēju;
2) no Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzēs par finansējuma saņēmēja nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Jāņem vērā, ka Ministrijai nav pieeja attiecīgajam datu/informācijas bāzēm, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Līdz ar to, lai Ministrijai netiktu papildus veicināts administratīvais un finansiālais slogs, Aģentūrai ir visefektīvāk veikt attiecīgas informācijas sniegšanu Ministrijai (Aģentūrai jau ir pieeja attiecīgajām datu bāzēm/informācijai). Arī starpresoru vienošanās par sadarbību Atveseļošanas fonda īstenošanā un uzraudzībā starp Aģentūru un Ministriju tiks ietverts nosacījums, ka Aģentūra pēc Ministrijas pieprasījuma sniedz iepriekšminēto, nepieciešamo informāciju.
 
Ministrija nodrošinās, ka Aģentūrai noteiktais termiņš  iepriekš minētas informācijas sniegšanai nav īsāks par piecām darbdienām no Ministrijas pieprasījuma saņemšanas. Līdz ar to gala termiņš tiks noteikts Ministrijai vienojoties ar Aģentūru, lai noteiktais termiņš informācijas sniegšanai būtu samērīgs.
Noteikumu projekts paredz, ka Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs īstenot projektu un projekta informāciju uzskata par atbilstošu šiem noteikumiem, tostarp, ja
1) finansējuma saņēmējs neatbilst Regulas Nr. 2018/1046 136.pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem un;
2) finansējuma saņēmējam nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai. Gadījumā, ja ir sasaiste ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka neiestājas dubultfinansējuma risks. Projektu īsteno demarkācijā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.2. pasākumu “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)”, kura ietvaros plānotas investīcijas jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegādei. Projekts tiek īstenots arī sasaistē ar projektu “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem”, kura ietvaros plānoti ieguldījumi tramvaja maršrutu līnijās.
Papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tai skaitā, ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanos, tai skaitā ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.

Kopumā reformas ietvaros īstenotās investīcijas (tai skaitā, 1.1.1.1.i. investīcija “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem”, 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” un 1.1.1.3.i. investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”) un projekta īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.

Noteikumu projekts paredz, ka arī finansējuma saņēmējs par projektu un atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr.2021/241 34.pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Informācijas ievades vadības informācijas sistēmā nosacījumi
Visa ar Atveseļošanas fonda ieviešanu un uzraudzību saistītā informācija atbilstoši Atveseļošanas fonda Regulas Nr.2021/241 prasībām visu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas perioda laiku tiks glabāta vadības informācijas sistēmā. To izmantos visas Atveseļošanas fonda ieviešanā iesaistītās institūcijas, un piekļuvi tai nodrošinās Aģentūra.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.621 9.5.apakšpunktam Aģentūra nodrošina Atveseļošanas fonda plāna ietvaros nepieciešamo un regulas Nr. 2021/241 22. un 27. pantā minēto datu uzkrāšanu vadības informācijas sistēmā ziņošanai Eiropas Komisijai, tai skaitā vadības informācijas sistēmas pielāgošanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas vajadzībām, vadības informācijas sistēmas uzturēšanu un nepieciešamo vadības informācijas sistēmas pieejas tiesību piešķiršanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.
Dati tiks uzkrāti atbilstoši Regulas Nr. 2021/241  22. panta d. punkta prasībām, informācija tiks ievadīta vadības informācijas sistēmā atbilstoši izveidotajam Atveseļošanas fonda modulim.
Finansējuma saņēmēja pienākums ir ievadīt datus vadības informācijas sistēmā.
Saskaņā ar Līgumu par projekta īstenošanu, kas tiks noslēgts starp finansējuma saņēmēju un Aģentūra finansējuma saņēmējs informāciju ievada vadības informācijas sistēmā 2 reizes gadā, līdz kārtējā gada 10. janvārim un 10. jūlijam Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, atbilstoši minēto dokumentu veidlapās iekļautiem laukiem.
Ministrija līdz kārtējā gada 25. janvārim un 25. jūlijam ievada informāciju par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresu un tā ietvaros sasniegtajiem rādītājiem un mērķiem, pārliecinās par pamatojošo dokumentu esamību. Informācijai, ko ievada līdz kārtējā gada 25. janvārim, atbilstoši Regulas Nr. 2021/241 22. pantam pievieno šādus dokumentus:
1) kopsavilkumu par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros veiktajām pārbaudēm, tostarp par konstatētajiem trūkumiem, veiktajām korektīvajām darbībām (ja attiecināms) un Iepirkumu uzraudzības biroja nodrošinātajām iepirkumu pirmspārbaudēm;
2) SM apstiprinātu informāciju pārvaldības deklarācijas sagatavošanai.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros iegādātie sabiedriskie transportlīdzekļi tiek izmantota tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai valstspilsētas nozīmes maršrutos visā to amortizācijas periodā.

Projektu īsteno saskaņā ar Līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam, tai skaitā finansējuma saņēmējs iesniedz Aģentūrai, kā līgumslēdzējiestādei projekta noslēguma dokumentāciju un projekta rādītāju sasniegšanu, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju. Savukārt Aģentūra ne vēlāk, kā līdz 2026. gada 31. augustam veic projekta noslēguma dokumentācijas u.c. pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību, kā arī veic noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam.

Biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ieviešanā.
Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plānā ir konkrēti definēts investīcijas īstenotājs (finansējuma saņēmējs), tādēļ biedrībām un nodibinājumiem atbalsts un iesaiste netiek paredzēta. Vienlaikus jāņem vērā, ka biedrībām un nodibinājumiem bija iespēja iesaistīties Atveseļošanas fonda izstrādes procesā un izteikt viedokli/priekšlikumus par noteikumu projektu (tai skaitā investīcijas īstenošanas nosacījumiem) sabiedrības līdzdalības (publiskās apspriešanas) laikā.
 
Kopumā projekta īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.


[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

[2] MK 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”, https://likumi.lv/ta/id/325986

Nē

Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī nodrošinās ilgtspējīgu mobilitāti un samazinās gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.

Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-