21-TA-1374: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. —2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta savlaicīgu pabeigšanu, sasniedzot specifiskā atbalsta mērķi - pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas. Un pilotprojektā (paliatīvā aprūpe), paplašinot pakalpojuma tvērumu un tā saņēmēju loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumu Nr. 158 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.158) 8.punkts nosaka 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk - SAM 9.2.5.) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk - SAM 9.2.5. projekts) ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu - 11 960 103 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 10 166 087 euro un valsts budžeta finansējums 1 794 016 euro.
Tūlītējās reakcijas pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ietver dažādus veselības aprūpes pasākumus, t.sk. papildu veselības aprūpes darbinieku pieņemšana darbā. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Padomes 2020. gada 20. maija Ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu noteikts, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību. Padome rekomendē investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji OECD valstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte[1].
Papildus norādām, ka Covid-19 krīzes situācijas uzlabošanai tiek palielināts gultu skaits Covid-19 pacientu ārstēšanai un novēršanai. Paralēli, izvēršot papildu gultas Covid-19 ārstēšanai, ir nepieciešams piesaistīt papildu ārstniecības personas stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Covid-19 pacientu aprūpes nodaļās ir nepieciešams nodrošināt vismaz 1 ārstu uz 12 pacientiem, 1 māsu uz 8 pacientiem, 1 māsas palīgu uz 10 pacientiem un 1 aprūpes atbalsta personāls (pacientu transportēšanai, saimniecisko darbību veikšanai u.c.) uz 20 pacientiem.
Lai piesaistītu nepieciešamos cilvēkresursus, Veselības ministrija līdz šim ir veikusi vairākus pasākumus, kas uz brīvprātības principa veicina mediķu piesaisti darbā slimnīcās Covid-19 un ne Covid pacientu ārstēšanā. Šobrīd notiek aktīva rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, kas ir bijis liels darba spēka atbalsts slimnīcām jau no Covid-19 izraisītās krīzes pirmsākumiem, un arī šobrīd sadarbībā ar augstskolām ir nodrošināts, ka vairāk kā 75% rezidenti strādā slimnīcās nodaļās, kur ārstē Covid-19 pacientus. Veselības ministrija atkārtoti ir aktualizējusi aicinājumu mediķiem pieteikties darbam slimnīcās, piedāvājot noslēgt darba līgumus uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Slimnīcas sazinās ar pieteikumu iesniedzējiem un ar katru veic individuālas pārrunas par iespēju dibināt darba attiecības. Slimnīcām ir liels izaicinājums salāgot piedāvāto darba apjomu ar slimnīcas vajadzību un darba grafiku Covid-19 nodaļās. Vienlaikus strauji pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu operatīvu stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām. Savukārt, ja netiks nodrošināti iepriekš minētie pasākumi, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumus valstī padarīs nepieejamus un potenciāli palielinās novēršamo nāves gadījumu skaitu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i., nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums. Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
MK noteikumu Nr.158 7.2. punktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 420 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2021.gada 31.decembri ir piesaistītas 1 113 ārstniecības personas, kas ir 78,38% no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējā finansējuma kompensācijām, uz 2021. gada 31. decembri, finansējuma izpilde sasniedz 9 223 331,30 euro, kas ir 85,05 %.
SAM 9.2.5. ietvaros izmaksājamo kompensāciju apmērs ir tieši atkarīgs no Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” noteiktajām ārstniecības personu zemākajām mēnešalgām un ir atbilstošs ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Tā kā grozījumi ārstniecības personām noteiktajā zemākajā mēnešalgas apmērā kopš SAM 9.2.5. īstenošanas uzsākšanas ir veikti divas reizes, tādējādi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu apmēru palielinot kopumā par 38%, tad ievērojami pieaudzis arī izmaksājamo kompensāciju apmērs. Tāpat izmaksājamo kompensāciju apmēru ietekmē kompensācijas saņēmēja bērnu skaits, ko projekta plānošanas laikā nevarēja precīzi prognozēt tā iemesla dēļ, ka šādi dati netiek uzkrāti un analizēti.
Tādejādi ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām, kā arī ņemot vērā, ka vienas kompensācijas vidēji plānotais izmaksu apmērs uz vienu ārstniecības personu pārsniedz plānoto, 2022. gadā SAM 9.2.5. ietvaros kompensāciju izmaksām atlicis finansējums 1 621 121,90 euro apmērā, attiecīgi rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, par atlikušo finansējumu būtu sasniedzams rādītājs – piesaistītas 167 personas. Ar šo finansējuma atlikumu nodrošinot iznākuma rādītāja izpildi - 1 280 ārstniecības personas, kas nodrošinātu 90% no noteiktā sasniedzamā mērķa 1 420 personas.
Tūlītējās reakcijas pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ietver dažādus veselības aprūpes pasākumus, t.sk. papildu veselības aprūpes darbinieku pieņemšana darbā. Eiropas Komisija norādījusi uz faktu, ka daudzās dalībvalstīs veselības aprūpes darbinieku trūkums ir kļuvis kritisks darba apstākļu dēļ, kas mazina šo profesiju pievilcību. Padomes 2020. gada 20. maija Ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu noteikts, ka Covid-19 uzliesmojums ir prasījis bezprecedenta pasākumus slimības izplatīšanās un ietekmes ierobežošanai. Covid-19 uzliesmojums ir izgaismojis Latvijas veselības sistēmas strukturālos trūkumus, kas tieši saistīti ar tai pieejamo finanšu resursu un cilvēkresursu ierobežotību. Padome rekomendē investīcijas koncentrēt arī veselības aprūpes cilvēkresursiem un nepieciešamās kapacitātes nodrošināšanai, kas ļautu sniegt visus paredzamos regulāros veselības aprūpes pakalpojumus līdztekus Covid-19 pacientu aprūpei.
Uz kopējā ES valstu fona, Latvijā veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas ir daudz izteiktākas, jo Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozare ir to nozaru vidū, kur lielākais nodarbināto īpatsvars ir vecumā virs 50 gadiem, joprojām vairāk kā pusei no kopējā ārstu skaita pamata darba vieta ir Rīgā. Latvijā māsu nodrošinājums ir kritiski zemā līmenī un būtiski, ka slimnīcās, kur tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpe, nodarbināto ārstu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks kā vidēji OECD valstīs. Tieši šo iemeslu dēļ, veselības nozares cilvēkresursi ir pēdējo gadu prioritāte[1].
Papildus norādām, ka Covid-19 krīzes situācijas uzlabošanai tiek palielināts gultu skaits Covid-19 pacientu ārstēšanai un novēršanai. Paralēli, izvēršot papildu gultas Covid-19 ārstēšanai, ir nepieciešams piesaistīt papildu ārstniecības personas stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Covid-19 pacientu aprūpes nodaļās ir nepieciešams nodrošināt vismaz 1 ārstu uz 12 pacientiem, 1 māsu uz 8 pacientiem, 1 māsas palīgu uz 10 pacientiem un 1 aprūpes atbalsta personāls (pacientu transportēšanai, saimniecisko darbību veikšanai u.c.) uz 20 pacientiem.
Lai piesaistītu nepieciešamos cilvēkresursus, Veselības ministrija līdz šim ir veikusi vairākus pasākumus, kas uz brīvprātības principa veicina mediķu piesaisti darbā slimnīcās Covid-19 un ne Covid pacientu ārstēšanā. Šobrīd notiek aktīva rezidentu un medicīnas studentu piesaiste, kas ir bijis liels darba spēka atbalsts slimnīcām jau no Covid-19 izraisītās krīzes pirmsākumiem, un arī šobrīd sadarbībā ar augstskolām ir nodrošināts, ka vairāk kā 75% rezidenti strādā slimnīcās nodaļās, kur ārstē Covid-19 pacientus. Veselības ministrija atkārtoti ir aktualizējusi aicinājumu mediķiem pieteikties darbam slimnīcās, piedāvājot noslēgt darba līgumus uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Slimnīcas sazinās ar pieteikumu iesniedzējiem un ar katru veic individuālas pārrunas par iespēju dibināt darba attiecības. Slimnīcām ir liels izaicinājums salāgot piedāvāto darba apjomu ar slimnīcas vajadzību un darba grafiku Covid-19 nodaļās. Vienlaikus strauji pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu operatīvu stabilizēto pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, t.sk., reģionālajām slimnīcām. Savukārt, ja netiks nodrošināti iepriekš minētie pasākumi, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumus valstī padarīs nepieejamus un potenciāli palielinās novēršamo nāves gadījumu skaitu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka veselības nozare šobrīd paredz paplašināt ģimenes ārstu prakses, t.i., nodrošināt papildus māsu un/vai ārsta palīgu praksē, līdz ar to paplašinās potenciālo kompensāciju saņēmēju daudzums. Taču ar esošo finansējumu SAM 9.2.5. ietvarā nav iespējams segt kompensācijas visiem potenciālajiem pretendentiem, kā arī nozares vajadzību prognozes pārsniedz SAM 9.2.5. esošas kapacitātes. Papildus Veselības ministrija rīko dažnedažādas akcijas Latvijas pilsoņu atgriešanai dzimtenē un strādājot veselības aprūpē, tostarp, māsas un ārstus, attiecīgi SAM 9.2.5. atbalsts būtu kā papildus motivējošais mehānisms.
MK noteikumu Nr.158 7.2. punktā iznākuma rādītājs ir noteikts 1 420 piesaistītās ārstniecības personas, uz 2021.gada 31.decembri ir piesaistītas 1 113 ārstniecības personas, kas ir 78,38% no kopējā noteiktā SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja. No kopējā finansējuma kompensācijām, uz 2021. gada 31. decembri, finansējuma izpilde sasniedz 9 223 331,30 euro, kas ir 85,05 %.
SAM 9.2.5. ietvaros izmaksājamo kompensāciju apmērs ir tieši atkarīgs no Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 „Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” noteiktajām ārstniecības personu zemākajām mēnešalgām un ir atbilstošs ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021.gada 1.jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Tā kā grozījumi ārstniecības personām noteiktajā zemākajā mēnešalgas apmērā kopš SAM 9.2.5. īstenošanas uzsākšanas ir veikti divas reizes, tādējādi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu apmēru palielinot kopumā par 38%, tad ievērojami pieaudzis arī izmaksājamo kompensāciju apmērs. Tāpat izmaksājamo kompensāciju apmēru ietekmē kompensācijas saņēmēja bērnu skaits, ko projekta plānošanas laikā nevarēja precīzi prognozēt tā iemesla dēļ, ka šādi dati netiek uzkrāti un analizēti.
Tādejādi ņemot vērā ārstniecības personu lielo interesi par kompensācijām, kā arī ņemot vērā, ka vienas kompensācijas vidēji plānotais izmaksu apmērs uz vienu ārstniecības personu pārsniedz plānoto, 2022. gadā SAM 9.2.5. ietvaros kompensāciju izmaksām atlicis finansējums 1 621 121,90 euro apmērā, attiecīgi rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, par atlikušo finansējumu būtu sasniedzams rādītājs – piesaistītas 167 personas. Ar šo finansējuma atlikumu nodrošinot iznākuma rādītāja izpildi - 1 280 ārstniecības personas, kas nodrošinātu 90% no noteiktā sasniedzamā mērķa 1 420 personas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Padomes rekomendācijas, Valsts kontroles ekspertu un veselības nozares ekspertu norādīto, SAM 9.2.5. kopējā attiecināmā finansējuma apguves progresu un ārstniecības personu izrādīto interesi par dalību SAM 9.2.5 īstenotajā projektā, tika lemts par sabiedrības veselības rīcībpolitikas maiņu un papildus finansējuma novirzīšanu SAM 9.2.5 īstenošanai.
Veselības ministrija ir lēmusi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5.projektu. Pārdalāmais finansējums iekļauj:
2 602 477 euro apmērā tiek pārdalīti no 9.2.4.1. pasākuma “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – 9.2.4.1. pasākums) ietvaros īstenojamā projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk SAM 9.2.4.1. projekts), t.sk.:
2 433 594 euro apmērā no SAM 9.2.4.1. projekta pamatfinansējuma;
168 883 euro apmērā veido 9.2.4.1. projekta neatbilstība;
50 127 euro apmērā veido 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk – 9.2.4.2. pasākums) neatbilstības, kas konstatētas laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam.
Novirzot SAM 9.2.5 papildus finansējumu 2 652 604 euro (t.sk., iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 2 454 978 euro apmērā, un iekļautām 7% vienotās likmes atlīdzības un 15% netiešo izmaksu likmes izdevumiem) apmērā, kopā pieejamais finansējums (ar esošo atlikumu 1 621 121 euro) kompensācijām sastādītu ~ 4 076 100 euro, ko rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, iespējams 2022. un 2023. gadā piesaistīt ~ 420 ārstniecības personas, attiecīgi:
+ 307 personas (t.sk. 167 personas par SAM 9.2.5. projekta ietvaros pieejamo finansējumu un 140 personas par papildus piešķirot finansējumu, tādējādi nodrošinot pilnu esošo SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja izpildi 100% apmērā);
+ 113 ārstniecības personas par jauno finansējumu,
tādejādi kopējais SAM 9.2.5 ietvaros reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits palielinātos par 8%, kas ir līdz 1 533 piesaistītām personām un sekmētu cilvēkresursu piesaisti nozarei. Attiecīgi grozīts MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunkts un ierosināti grozījumu darbības programmas “Izaugsmes un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4. atbalsts izriet no Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritātei “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Attiecīgi, ja nepastāv risks rādītāju sasniegšanai, būtu atbalstāma finansējuma pārdale starp SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4..
No 9.2.4.1. pasākuma SAM 9.2.4.1. projekta pārdalāmais attiecināmais finansējums 2 602 477 euro apmērā nav uzskatāms par ietaupījumu. 9.2.4.1. pasākuma rādītāja sasniegšana ir iespējama gan ar šobrīd projektam pieejamo finansējumu, gan ar 2 602 477 euro samazinājumu, tāpēc nozares speciālisti ir lēmuši par aktivitāšu pārplānošanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, ko izgaismojusi Covid-19 sabiedrības veselības krīze. Pārplānojot aktivitātes projekta darbībās tiek ņemtas vērā nozares vajadzības un sabiedrības intereses tiks pārplānots nepieciešamajām aktualitātēm. Savukārt SAM 9.2.5. ietvaros ir risks nesasniegt noteikto iznākuma rādītāju, bet iznākuma rādītāja nesasniegšanu ietekmē grozījumu ārējā normatīvajā aktā, kas iepriekš nebija paredzams un prognozējams. Atbalsta finansējuma pārdale starp SAM 9.2.4. un SAM 9.2.5. neietekmē negatīvi valsts budžetu, vienlaikus nodrošina DP noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī ir svarīga veselības nozares rīcībpolitikas īstenošanai attiecībā uz nozares cilvēkresursu trūkumu.
Paralēli šiem MK Noteikumu Nr.158 grozījumiem, tiks veikti grozījumi arī SAM 9.2.4. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 310. “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.310), paredzot atbilstošu kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu.
2. MK noteikumu Nr.158 esošās redakcijas 23.2. apakšpunktā ir norādīts, ka izmaksas ir par “mobilajos kabinetos” sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, taču ņemot vērā, ka pakalpojumi pilotprojekta ietvarā tiks sniegti ne tikai ārstniecības, bet arī aprūpes pakalpojumu jomā, t.sk., ne tikai pacientam, bet arī viņa ģimenes locekļiem;
pakalpojumi tiks sniegti gan pacienta dzīvesvietā, gan pielāgotā stacionārā kabinetā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, pakalpojumus sniegs ne tikai ārstniecības personas, bet arī psihologi, sociālie darbinieki un kapelāni, kas nav ārstniecības personas,
23.2. apakšpunktā ir nepieciešams veikt tehniska rakstura labojumus, kas nemainot finanšu apjomu, paplašina gan pakalpojuma saņēmēju loku, sniegšanas vietas, gan pakalpojuma sniedzēju loku un izteikt šādā redakcijā: “23.2. izmaksas par paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniegšanu pilotprojekta ietvaros.”
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71.pantam nav atbalstāmas būtiskās izmaiņas projektā, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumi SAM 9.2.5. projektā uzskatāmi par nebūtiskiem, jo neietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, kas traucētu SAM 9.2.5. projekta sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā būs nepieciešami grozījumi SAM 9.2.5. projektā, jo finansējuma palielinājums un darbības iznākuma rādītāja palielināšana nacionālajā līmenī projekta ietvarā, ir uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas. Taču iepriekš minētās izmaiņas neietekmēs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
Noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kur nosaka Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs uzņemas papildu līgumsaistības SAM 9.2.5 projektā, palielinot pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 2 652 604 euro tikai pēc tam, kad ir stājušies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 310, pārdalot finansējumu 2 652 604 euro apmērā 9.2.5. specifiskajam atbalsta mērķim, un grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Veselības ministrijas 2016. gada 28. oktobra vienošanās par projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” īstenošanu, kas paredz kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 2 433 594 euro.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 9.2.5. īstenošanu ņemot vērā veselības aprūpes nozares nepieciešamo cilvēkresursu trūkuma samazināšanu reģionos, kas, savukārt, daļēji sekmētu Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas veselības aprūpes darbinieku nomaiņā.
Veselības ministrija ir lēmusi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” (turpmāk - SAM 9.2.4.) kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā pārdali uz SAM 9.2.5.projektu. Pārdalāmais finansējums iekļauj:
2 602 477 euro apmērā tiek pārdalīti no 9.2.4.1. pasākuma “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – 9.2.4.1. pasākums) ietvaros īstenojamā projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk SAM 9.2.4.1. projekts), t.sk.:
2 433 594 euro apmērā no SAM 9.2.4.1. projekta pamatfinansējuma;
168 883 euro apmērā veido 9.2.4.1. projekta neatbilstība;
50 127 euro apmērā veido 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk – 9.2.4.2. pasākums) neatbilstības, kas konstatētas laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam.
Novirzot SAM 9.2.5 papildus finansējumu 2 652 604 euro (t.sk., iekļautajām īstenošanas izmaksām - kompensācijām 2 454 978 euro apmērā, un iekļautām 7% vienotās likmes atlīdzības un 15% netiešo izmaksu likmes izdevumiem) apmērā, kopā pieejamais finansējums (ar esošo atlikumu 1 621 121 euro) kompensācijām sastādītu ~ 4 076 100 euro, ko rēķinot ar prognozēto vidējo kompensāciju apmēru ~ 9 700 euro / uz vienu cilvēku, iespējams 2022. un 2023. gadā piesaistīt ~ 420 ārstniecības personas, attiecīgi:
+ 307 personas (t.sk. 167 personas par SAM 9.2.5. projekta ietvaros pieejamo finansējumu un 140 personas par papildus piešķirot finansējumu, tādējādi nodrošinot pilnu esošo SAM 9.2.5. iznākuma rādītāja izpildi 100% apmērā);
+ 113 ārstniecības personas par jauno finansējumu,
tādejādi kopējais SAM 9.2.5 ietvaros reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits palielinātos par 8%, kas ir līdz 1 533 piesaistītām personām un sekmētu cilvēkresursu piesaisti nozarei. Attiecīgi grozīts MK noteikumu Nr.158 7.2. apakšpunkts un ierosināti grozījumu darbības programmas “Izaugsmes un nodarbinātība” rādītāju pasēs.
SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4. atbalsts izriet no Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9. prioritātei “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma. Attiecīgi, ja nepastāv risks rādītāju sasniegšanai, būtu atbalstāma finansējuma pārdale starp SAM 9.2.5. un SAM 9.2.4..
No 9.2.4.1. pasākuma SAM 9.2.4.1. projekta pārdalāmais attiecināmais finansējums 2 602 477 euro apmērā nav uzskatāms par ietaupījumu. 9.2.4.1. pasākuma rādītāja sasniegšana ir iespējama gan ar šobrīd projektam pieejamo finansējumu, gan ar 2 602 477 euro samazinājumu, tāpēc nozares speciālisti ir lēmuši par aktivitāšu pārplānošanu, ņemot vērā sabiedrības intereses un vajadzības, ko izgaismojusi Covid-19 sabiedrības veselības krīze. Pārplānojot aktivitātes projekta darbībās tiek ņemtas vērā nozares vajadzības un sabiedrības intereses tiks pārplānots nepieciešamajām aktualitātēm. Savukārt SAM 9.2.5. ietvaros ir risks nesasniegt noteikto iznākuma rādītāju, bet iznākuma rādītāja nesasniegšanu ietekmē grozījumu ārējā normatīvajā aktā, kas iepriekš nebija paredzams un prognozējams. Atbalsta finansējuma pārdale starp SAM 9.2.4. un SAM 9.2.5. neietekmē negatīvi valsts budžetu, vienlaikus nodrošina DP noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī ir svarīga veselības nozares rīcībpolitikas īstenošanai attiecībā uz nozares cilvēkresursu trūkumu.
Paralēli šiem MK Noteikumu Nr.158 grozījumiem, tiks veikti grozījumi arī SAM 9.2.4. īstenošanas noteikumos, proti, Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 310. “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.310), paredzot atbilstošu kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu.
2. MK noteikumu Nr.158 esošās redakcijas 23.2. apakšpunktā ir norādīts, ka izmaksas ir par “mobilajos kabinetos” sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, taču ņemot vērā, ka pakalpojumi pilotprojekta ietvarā tiks sniegti ne tikai ārstniecības, bet arī aprūpes pakalpojumu jomā, t.sk., ne tikai pacientam, bet arī viņa ģimenes locekļiem;
pakalpojumi tiks sniegti gan pacienta dzīvesvietā, gan pielāgotā stacionārā kabinetā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, pakalpojumus sniegs ne tikai ārstniecības personas, bet arī psihologi, sociālie darbinieki un kapelāni, kas nav ārstniecības personas,
23.2. apakšpunktā ir nepieciešams veikt tehniska rakstura labojumus, kas nemainot finanšu apjomu, paplašina gan pakalpojuma saņēmēju loku, sniegšanas vietas, gan pakalpojuma sniedzēju loku un izteikt šādā redakcijā: “23.2. izmaksas par paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniegšanu pilotprojekta ietvaros.”
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71.pantam nav atbalstāmas būtiskās izmaiņas projektā, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumi SAM 9.2.5. projektā uzskatāmi par nebūtiskiem, jo neietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, kas traucētu SAM 9.2.5. projekta sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Pēc noteikuma projekta stāšanās spēkā būs nepieciešami grozījumi SAM 9.2.5. projektā, jo finansējuma palielinājums un darbības iznākuma rādītāja palielināšana nacionālajā līmenī projekta ietvarā, ir uzskatāmas par būtiskām izmaiņām, jo paredz atbalsta apjoma izmaiņas. Taču iepriekš minētās izmaiņas neietekmēs darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” rādītājus un kopējo 9.prioritātes “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” atbalsta apjomu.
Noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kur nosaka Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs uzņemas papildu līgumsaistības SAM 9.2.5 projektā, palielinot pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 2 652 604 euro tikai pēc tam, kad ir stājušies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 310, pārdalot finansējumu 2 652 604 euro apmērā 9.2.5. specifiskajam atbalsta mērķim, un grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Veselības ministrijas 2016. gada 28. oktobra vienošanās par projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” īstenošanu, kas paredz kopējā attiecināmā finansējuma samazinājumu par 2 433 594 euro.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 9.2.5. īstenošanu ņemot vērā veselības aprūpes nozares nepieciešamo cilvēkresursu trūkuma samazināšanu reģionos, kas, savukārt, daļēji sekmētu Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas veselības aprūpes darbinieku nomaiņā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
915 659
1 011 889
931 193
1 242 825
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
915 659
1 011 889
931 193
1 242 825
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 077 246
1 190 457
1 095 521
1 462 147
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 077 246
1 190 457
1 095 521
1 462 147
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-161 587
-178 568
-164 328
-219 322
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-161 587
-178 568
-164 328
-219 322
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-178 568
-219 322
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-178 569
-219 322
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts paredz SAM 9.2.4. pieejamā attiecināmā finansējuma 2 652 604 euro apmērā (tai skaitā ESF finansējums 2 254 713 euro un valsts budžeta finansējums 397 891 euro) novirzīšanu SAM 9.2.5. īstenošanai. Kā rezultātā SAM 9.2.5. ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums būs 14 612 707 euro, tai skaitā ESF finansējums – 12 420 800 euro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 euro.
SAM 9.2.5. finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 apakšprogrammā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”. Visus augstāk minētos budžeta ieņēmumus veido ESF finansējums.
Laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim apgūts finansējums 9 786 002 euro apmērā:
2017.gadā – 3 150,51 euro, no kuriem 2 677 euro ir ESF finansējums, bet 474 euro valsts budžeta finansējums;
2018.gadā – 1 182 549,17 euro, no kuriem 1 005 166 euro ir ESF finansējums, bet 177 383 euro valsts budžeta finansējums;
2019.gadā – 2 521 363,28 euro, no kuriem 2 143 158 euro ir ESF finansējums, bet 378 205 euro valsts budžeta finansējums;
2020.gadā – 2 694 448,01 euro, no kuriem 2 290 280 euro ir ESF finansējums, bet 404 168 euro valsts budžeta finansējums;
2021.gadā – 3 384 491,03 euro, no kuriem 2 876 817 euro ir ESF finansējums, bet 507 674 euro valsts budžeta finansējums.
Finansējuma atlikums, kuru jāapgūst līdz projekta īstenošanas beigām (iekļaujot noteikumu projektā paredzēto finansējuma palielinājumu 2 652 604 euro apmērā) – 4 825 321 euro.
Projektam piešķirtais finansējums 2022.gadam ir 1 077 246 euro (tai skaitā ESF finansējums 915 659 euro un valsts budžeta finansējums 161 587 euro apmērā) apmērā.
2023.gadā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru tika plānots finansējums 1 095 521 euro apmērā, bet ņemot vērā MK noteikumu Nr.158 projektā paredzēto SAM 9.2.5. kopēja finansējuma palielinājumu par 2 652 604 euro, tad 2022.gada finansējums tiek plānots palielināt par 1 190 457 euro (attiecīgi 2022.gada finansējums būs 2 267 703 euro apmērā) un 2023.gada finansējums plānots palielināt par 1 462 147 euro (attiecīgi finansējums būs 2 557 668 euro apmērā). Tāpat ņemot vērā 2021.gada faktisko līdzekļu apguvi, projektam pietrūkst 1 334 euro, lai būtu atbilstība pret noteikumu projekta 1.punktā norādīto finansējumu un kas būtu nepieciešami 2023.gadā.
SAM 9.2.5. finansējums tiek plānots Veselības ministrijas valsts budžeta 63.07.00 apakšprogrammā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana (2014-2020)”. Visus augstāk minētos budžeta ieņēmumus veido ESF finansējums.
Laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim apgūts finansējums 9 786 002 euro apmērā:
2017.gadā – 3 150,51 euro, no kuriem 2 677 euro ir ESF finansējums, bet 474 euro valsts budžeta finansējums;
2018.gadā – 1 182 549,17 euro, no kuriem 1 005 166 euro ir ESF finansējums, bet 177 383 euro valsts budžeta finansējums;
2019.gadā – 2 521 363,28 euro, no kuriem 2 143 158 euro ir ESF finansējums, bet 378 205 euro valsts budžeta finansējums;
2020.gadā – 2 694 448,01 euro, no kuriem 2 290 280 euro ir ESF finansējums, bet 404 168 euro valsts budžeta finansējums;
2021.gadā – 3 384 491,03 euro, no kuriem 2 876 817 euro ir ESF finansējums, bet 507 674 euro valsts budžeta finansējums.
Finansējuma atlikums, kuru jāapgūst līdz projekta īstenošanas beigām (iekļaujot noteikumu projektā paredzēto finansējuma palielinājumu 2 652 604 euro apmērā) – 4 825 321 euro.
Projektam piešķirtais finansējums 2022.gadam ir 1 077 246 euro (tai skaitā ESF finansējums 915 659 euro un valsts budžeta finansējums 161 587 euro apmērā) apmērā.
2023.gadā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru tika plānots finansējums 1 095 521 euro apmērā, bet ņemot vērā MK noteikumu Nr.158 projektā paredzēto SAM 9.2.5. kopēja finansējuma palielinājumu par 2 652 604 euro, tad 2022.gada finansējums tiek plānots palielināt par 1 190 457 euro (attiecīgi 2022.gada finansējums būs 2 267 703 euro apmērā) un 2023.gada finansējums plānots palielināt par 1 462 147 euro (attiecīgi finansējums būs 2 557 668 euro apmērā). Tāpat ņemot vērā 2021.gada faktisko līdzekļu apguvi, projektam pietrūkst 1 334 euro, lai būtu atbilstība pret noteikumu projekta 1.punktā norādīto finansējumu un kas būtu nepieciešami 2023.gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts nodrošina ātrāku un kvalitatīvāku SAM 9.2.5 mērķu sasniegšanu un pakalpojumu pieejamību sabiedrības interesēs un tam nav ietekmes uz sabiedrības pienākumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Veselības ministrija sadarbībā ar veselības nozares valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām, kas iesaistītas veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kā arī ar juridiskajām personām, kam ir pilnvarojums veselības veicināšanas vai slimību profilakses politikas īstenošanai un koordinācijai.
Ar MK noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
Ar MK noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi