Anotācija

Mērķis ir veikt ES fondu finansējuma pārdali, vienlaikus nosakot 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" (turpmāk – 6.1.1.3. pasākums) finansējuma saņēmējiem labvēlīgākas prasības attiecībā uz projektā sasniedzamajām rādītāju minimālajām vērtībām 6.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā, kā arī administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tiek samazināti ierobežojumi projektu dokumentācijai un projektos paredzamajām attiecināmajām izmaksām.

Vispārējā kārtība

1. Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 593 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 593) ir noteikts 6.1.1.3. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums (t.sk. elastības finansējums), ko veido Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums (turpmāk – TPF) un nacionālais līdzfinansējums (MK noteikumu Nr. 593 14. punkts), kas ir sadalīts starp divām projektu iesniegumu atlases kārtām (turpmāk – atlases kārta) (MK noteikumu Nr. 593 15. punkts). 2023. gada 27. decembrī tika izsludināta 6.1.1.3. pasākuma pirmā atlases kārta (atklāta projektu iesniegumu atlase, turpmāk – APIA) ar projektu iesniegumu iesniegšanas gala termiņu 2024. gada 17. aprīlis. Tā kā 6.1.1.3. pasākuma pirmajā atlase kārtā netika iesniegti projektu iesniegumi par visu pieejamo TPF finansējuma apmēru, 2024. gada 27. septembrī tika izsludināts 6.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas otrais uzsaukums ar projektu iesniegumu iesniegšanas gala termiņu 2025. gada 14. februāris.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2025. gada 25. maija sēdē ir apstiprinājis grozījumus Nr. 3 ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (MK 2025. gada 29. maija rīkojums Nr. 314 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"") (turpmāk – Programmas grozījumi Nr.3), vienlaikus Publiskajā tiesību aktu portālā šobrīd tiek virzīti precizēti Programmas grozījumi Nr. 3 (25-TA-2199). Kontekstā ar vidusposma novērtējumu un elastības finansējuma pārskatīšanu un ievērojot 2024. gada 31. oktobra ES fondu tematiskās komitejas sēdē panākto konceptuālo vienošanos par vidusposma pārdaļu scenāriju reģionālajai attīstībai, t.i., pārdalot uz 6.1.1.3. pasākumu 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6. pasākumā "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" (turpmāk – 6.1.1.6. pasākums) radušos ES fondu finansējuma ietaupījumu, ar Programmas grozījumiem Nr. 3 tiek palielināts 6.1.1.3. pasākumam pieejamais TPF finansējums par 14,69 milj. euro, t.i., no 49,28 milj. euro uz 63,97 euro. 

Vienlaikus 6.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ir izveidojies TPF finansējuma atlikums (3,66 milj. euro), kurš pirmajā atlases kārtā nav izmantots un jauns 6.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas uzsaukums nav plānots. TPF finansējuma atlikumu veido pirmajā atlases kārtā Zemgales, Vidzemes un Latgales statistikā reģiona neizmantotais finansējums, savukārt Kurzemes statistiskajam reģionam pirmajā atlases kārtā finansējuma atlikums nav izveidojies, jo ir iesniegti projekti par visu Kurzemes statistiskajam reģionam pirmajā atlases kārtā pieejamo TPF finansējumu. 

2. MK noteikumu Nr. 593 10. punktā ir noteikti 6.1.1.3. pasākuma rādītāji un to sasniedzamās vērtības, t.i. komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, to komersantu izveidotās darbavietas, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (turpmāk – darbavietas) un privātās nefiananšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (turpmāk – nefinanšu investīcijas). Savukārt MK noteikumu Nr. 593 13. punkts ietver nosacījumus attiecībā uz darbavietu rādītāja minimālajām prasībām (darbavietu skaitu projektā plāno ne vairāk kā 116 777 euro TPF finansējumu uz vienu darbavietu) un nefinanšu investīcijām (jāpiesaista vismaz divu trešdaļu apmērā pret projektā piešķirto TPF finansējumu), kuri ir jāievēro katra individuāla projekta līmenī.

2025. gada 29. maijā Eiropas Komisijā iesniegti Programmas grozījumi Nr. 3, paredzot atvieglotus nosacījumus rādītāju sasniegšanai. Aktuālie statistikas dati un secinājumi par Latvijas ekonomikas attīstību, t.sk. Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Latvijas bankas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā secinājumi, Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes, kā arī tas, ka līdzšinējie rādītāji balstīti datos pirms izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā un pirms Covid-19 infekcijas pandēmijas izraisītajiem izaicinājumiem (atsauces un datu avotus skat. Programmas grozījumu Nr. 3 pielikumā rādītāju metodoloģijas aprakstā) liecina, ka Latvija saskaras ar pastiprinātu ģeopolitisko spriedzi, kas kavē ekonomisko izaugsmi, negatīvi ietekmējot ne tikai IKP izaugsmi un tirdzniecības apjomus, bet arī kopējo investīciju piesaisti, eksportu un tūrismu, ko papildus pasliktina arī tāds faktors kā ierobežota piekļuve finansējumam, kas kavē uzņēmējdarbību un investīcijas. Secināms, ka investoru zemāka aktivitāte un augstāka piesardzība mazina jaunu uzņēmējdarbības vietu veidošanos, attiecīgi arī darbavietu izveidi. Nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī, pasliktinās Latvijas konkurētspēja vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas augsti, kavējot privāto investoru plānus un saglabājas augsta privāto investoru piesardzība. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus aptaujās norādītos aspektus. Ārvalstu investoru padome Latvijā norāda, ka ģeopolitiskā situācija ir mainījusi situāciju mūsu reģionā, attiecīgi investīciju klimata pievilcība Latvijā laikā no 2021. gada līdz 2023. gadam ir samazinājusies par 34 procentiem. Finanšu ministrijas publicētās makroekonomiskās prognozes liecina par būtisku samazinājumu IKP prognozēs, salīdzinot 2022.gada IKP prognozi uz 2025.gadu ar 2025. gada aprīlī prognozēto 2025. gada IKP prognozi, vērojams prognozētās vērtības kritums par 35 procentiem. Arī Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojuma projektā par Latviju (Draft 2025 Country Report), secināms, ka 2024. gadā Latvijas ekonomika saskārās ar recesiju (-0,4 procenti), ko galvenokārt ietekmēja ģeopolitiskie riski, radot nenoteiktību mājsaimniecību un uzņēmumu darbībā, tostarp ģeopolitisko risku radītas investoru piesaistes problēmas, kā arī privāto investīciju kavējumus augsto procentu likmju dēļ. Ziņojumā norādīts, ka minēto problēmu risināšanai nepieciešams, tai skaitā, atvieglot uzņēmumu pieeju finansējumam, mazināt reģionālo nevienlīdzību, veicināt ES finansējuma piesaisti ilgtermiņa izaugsmei.

Izmaiņas rādītāja plānotajā vērtībā, ņemot vērā augstāk minētos ekonomiskos izaicinājumus ģeopolitiskās situācijas rezultātā, dotu stimulējošu ietekmi projektu īstenošanai un ekonomikās aktivitātes veicināšanai, pretstatā situācijai, ja pārāk augstu rādītāju prasību dēļ projekti netiktu īstenoti pilnībā. 

Vienlaikus saglabājoties konkursa elementam, joprojām tiktu atlasīti rādītāju un ekonomiskās atdeves ziņā efektīvākie projekti, kas, galvenokārt, ir projekti publiskajā infrastruktūrā, nevis tieši ieguldījumi komersanta pamatdarbībā un vienlaikus var būt saistīti ar drošībai un aizsardzībai svarīgu infrastruktūru (pievedceļi, komunikāciju tīklu pieslēgumi, ēku infrastruktūra).

3. MK noteikumu Nr. 593 48.1. apakšpunkts paredz, ka gadījumos, ja projektu ir plānots īstenot atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 14. panta nosacījumiem, t.i., projekta ietvaros ir plānots veidot mērķorientētu infrastruktūru un komersants projektā tiek piesaistīts kā sadarbības partneris, projektā kā tiešās attiecināmās izmaksas var paredzēt ar elektroenerģiju darbināmu bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izbūvi uzņēmējdarbības teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW, kas nozīmē, ka katra uzlādes punkta (iekārtas) pieslēgvietas izejas jauda var būt lielāka par 150 kW, bet nedrīkst būt mazāka par 150 kW. Ja projektā būtu plānoti uzlādes punkti ar mazāku izejas jaudu par 150 kW, tie 6.1.1.3. pasākuma ietvaros nebūtu attiecināmi.

4. MK noteikumu Nr. 593 32.3.1. apakšpunkts paredz, ka 6.1.1.3. pasākuma ietvaros ir attiecināma satiksmes infrastruktūras būvniecība ar grants segumu tikai gadījumos, ja tiek būvēti jauni ceļi vai ielas. Tika konstatēts, ka tiesiskās skaidrības nodrošināšanai ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 593 32.3.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu par 6.1.1.3. pasākuma ietvaros attiecināmo satiksmes infrastruktūras būvniecības seguma veidu, ja projekta ietvaros tiek būvēti jauni ceļi vai ielas.

5. MK noteikumu Nr. 593 28. punkts paredz visiem 6.1.1.3. pasākumā iesniegtajiem projektu iesniegumiem veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. 6.1.1.3. pasākums ir pasākums, kurā tiek iesniegti uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projekti un daļā no projektiem ir paredzētas projekta darbības, kas ir saistītas ar satiksmes infrastruktūras būvniecību, pārbūvi vai attīstību un industriālo pieslēgumu (komunikāciju tīklu) infrastruktūras attīstību. Satiksmes infrastruktūras projekti nav peļņu nesoši projekti, un to ieguvumi ir saistīti ar sociālekonomiskajiem ieguvumiem, piemēram, braukšanas laika izmaksu ietaupījumu, satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, ieguvumiem no IKP pieauguma pateicoties jaunradītajām darbavietām, apkārt esošo uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu u.c. Vienlaikus Latvijas valdība šī gada 21. februārī noteica "Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam", kur vienai no prioritātēm "Birokrātijas mazināšana par 20%" apakšprioritāte ir samazināt birokrātiju ES fondu finansējuma iegūšanai un izmantošanai.

6. MK noteikumu Nr. 593 18. punkts nosaka, ka projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais TPF finansējuma apmērs ir 85 procenti no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Savukārt MK noteikumu Nr. 593 19. punkts nosaka, ka nacionālais finansējums var būt mazāks par 15 procentiem no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas, ja projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tiek finansētas ar de minimis atbalstu (Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831)), kas nozīmē, ka var būt atsevišķi gadījumi, kad TPF finansējuma apmērs pārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Līdzīgu ietekmi uz TPF finansējuma un nacionālā finansējuma apmēru var radīt, ja projektā ir plānotas darbības remediācijai un sanācijai atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta nosacījumiem (MK noteikumu Nr. 593 50.5. apakšpunkts).

7. Projektu iesniegumu vērtēšanas procesā ir identificētas situācijas, kur projekta attiecināmajās izmaksām tiek iekļautas attiecināmo izmaksu nosacījumiem neatbilstošas izmaksas, kas ir izmaksas satiksmes infrastruktūras (ielu, ceļu) ikdienas uzturēšanas darbiem un seguma atjaunošanai atbilstoši MK 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 "Autoceļu un ielu būvnoteikumi" 64.7. apakšpunktam, t.i., veikt ceļa vai ielas "lāpīšanas" darbus bez būvniecības ieceres dokumentiem, kā rezultātā šādi darbi netika atbalstīti no 6.1.1.3. pasākuma.

8. MK noteikumu Nr. 593 32.5. apakšpunkts paredz attiecināmajās izmaksās iekļaut virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības, teritorijas labiekārtošanas, remediācijas vai sanācijas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumu pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu. Piemērojot šo regulējumu praksē, ir identificētas situācijas, kurās, piemēram, veicot satiksmes infrastruktūras pārbūvi, izmainās slodze uz esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, līdz ar to radot risku iespējamiem esošo elektronisko sakaru tīklu bojājumiem, tomēr no projektu attiecināmajām izmaksām elektronisko sakaru tīklu aizsardzības izmaksas ir jāizslēdz, tādejādi samazinot projektā no ES fondu līdzekļiem plānoto projekta finansējumu un palielinot projekta iesniedzēja līdzfinansējuma daļu.

9. MK noteikumu Nr. 593 35.1. apakšpunkts nosaka, ka ieguldījumus infrastruktūrā projekta ietvaros finansējuma saņēmējs (publiska persona) un sadarbības partneris (publiska persona), tajos gadījumos, kad ieguldījumi ir plānoti tādām darbībām, kur nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi, var veikt savā vai citas publiskas personas īpašumā. Šādas situācijas rodas, piemēram, satiksmes infrastruktūras projektos, kur pašvaldības īpašumā esošā satiksmes infrastruktūrai ir jānodrošina pieslēgšanās citas publiskas personas valdījumā esošajai satiksmes infrastruktūrai. Īstenojot 6.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas projektus, secināts, ka minētā punkta redakcija nav viennozīmīgi saprotama attiecībā uz ieguldījumiem tādas publiskas personas īpašumā, kura nav projekta iesniedzējs vai projekta sadarbības partneris, radot administratīvo slogu projektu īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm.    

10. MK noteikumu Nr. 593 36. punkts nosaka, ka projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (ja tāds projektā ir paredzēts) tiesības, kas ietver īpašuma un valdījuma tiesības atbilstoši MK noteikumu Nr. 593 35. punktā noteiktajam, ir nepieciešams nostiprināt zemesgrāmatās, pieļaujot izņēmumu, kas paredz, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā, tad šajā gadījumā tiesības, kas ļauj veikt ieguldījumus, zemesgrāmatās nav jānostiprina. Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 593 36. punkta redakcija neaptver nosacījumus par apgrūtinājumu reģistrēšanu Valsts kadastra informācijas sistēmā, lai gan projektu īstenošanas gaitā rodas situācijas, kurās nepieciešams veikt apgrūtinājumu reģistrēšanu piemērojamo normatīvo aktu kārtībā. Vienlaikus nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 593 36. punkta redakciju attiecībā uz atbalstāmajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kas ir zemes vienības un būve.

11. Atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 17. jūlija vadlīniju Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.— 2027. gada plānošanas periodā" 29. punktā noteiktajam MK noteikumu Nr. 593 72.7. apakšpunktā ietvertie nosacījumi būtu piemērojami tikai tādiem projektiem, kuru ietvaros finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā paredzēts sniegt atbalstu gala labuma guvējam. Tā kā MK noteikumi Nr. 593 neparedz, ka finansējuma saņēmējs atlases kārtībā projektu sadarbības partneriem vai komersantiem, kas gūst labumu no projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras, nesniedz finansiālu atbalstu, tad MK noteikumu Nr. 593 72.7. apakšpunkts ir svītrojams.

12. MK noteikumu Nr. 593 72.2. apakšpunkts nosaka finansējuma saņēmēja pienākumu, īstenojot 6.1.1.3. pasākuma projektu, ievērot horizontālo principu (turpmāk – HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk –VINPI) un uzkrāt datus par projekta ietekmi uz HP rādītājiem. 6.1.1.3. pasākuma līdzšinējā atlases kārtā vismaz viena rādītāja noteikšana projektā bija obligāta, lai nodrošinātu minimālās prasības projektu iesniegumos (atbilstoši atlases nolikumam pirmajā atlases kārtā, kas bija APIA, lai izpildītu minimālās prasības projektos, bija jānodrošina vismaz viens rādītājs). Attiecīgi atbilstoši MK noteikumu Nr. 593 72.4. apakšpunktam, paredzot HP VINPI rādītāju datu ziņošanu.

Plānojot 6.1.1.3. pasākuma investīcijas komersantiem nepieciešamajā publiskajā infrastruktūrā un pieļaujot attiecināmās izmaksas, t.sk, ielu apgaismojumam, MK noteikumu Nr. 593 72.3.2. apakšpunktā tika noteiktas prasības, ievērot HP principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā". Ņemot vērā, ka 6.1.1.3. pasākuma tiešais mērķis nav energoefektivitātes uzlabošana, bet mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk, tika pieteikti arī tādi projekti, kur attiecināmajās izmaksās iekļautām komponentēm nav iespējams piemērot energoefektivitātes nosacījumus. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 593 72.3.2. un 72.4. apakšpunktā ietverto prasību nav nepieciešams noteikt kā obligātu visiem 6.1.1.3. pasākuma projektiem.

MK noteikumu Nr. 593 72.5. apakšpunktā noteikta prasība, ka projekta ietvaros, veicot ieguldījumus apgaismojuma sistēmas renovācijā, ēku pārbūvē vai atjaunošanā, finansējuma saņēmējam pēc projekta īstenošanas trīs gadus ir jāiesniedz sadarbības iestādē informācija par ikgadējo enerģijas patēriņu. Tomēr, ņemot vērā sadarbības iestādes sniegto informāciju par pieredzi līdzšinējo projektu īstenošanā, secināms, ka samērīga prasība būtu finansējuma saņēmējam par enerģijas patēriņu ziņot vienu reizi par pilno kalendāra gadu pēc projekta beigām. Prasība par enerģijas patēriņa ziņošanu noteikta atbilstoši Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajai daļai, kur cita starpā norādīts izņēmums, paredzot, ka finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, līgumā var būt noteikts cits ziņošanas periods.

13. MK noteikumu Nr. 593 58.3., 58.4. un 58.5. apakšpunkts nosaka, ka komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nepiešķir, ja uz saņēmēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu (Regulu Nr. 651/2014 1.panta 4.punkta "a" apakšpunkts), ja saņēmējs ir grūtībās nonācis uzņēmums, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām situācijām un ja individuālais atbalsts nepārsniedz Regulu Nr. 651/2014  4. panta 1. punkta "a", "s" un "cc" apakšpunktā noteiktās paziņošanas robežvērtības. Ņemot vērā, ka šie nosacījumi, kas attiecas uz uzņēmumu, ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 593 58.3., 58.4. un 58.5. apakšpunktu.
 

Nē

Nē

Noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 6.1.1.3. pasākuma finansējuma saņēmējiem, jo paredz labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniegšanai un izmaksu attiecināšanai. 

Jā

Nē

Nē

Nē