25-TA-1835: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Pārmērīgā augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu gan lauku apstrādi, gan ražas novākšanu šobrīd. Rezultātā labība dīgst uz lauka, zūd to kvalitāte un tirgus vērtība. Saskaņā ar prognozēm lietavas turpināsies. Šī situācija kopumā rada ievērojamus zaudējumus un apdraud daudzu skarto saimniecību dzīvotspēju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar 2025. gada ilgstošo lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus, izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
2025. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radījuši zaudējumus lauksaimniecības nozarē. 2025. gada maijā un jūnijā nokrišņi visvairāk skāra valsts vidieni un austrumu daļu, savukārt jūlija beigās stipras lietavas jau ietekmēja arī valsts rietumus. Turklāt, vērtējot sausuma un mitruma rādītāju Latvijā trīs mēnešu periodā, var secināt, ka arī valsts rietumu daļā palielinās mitruma līmenis. Turklāt šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari visā valsts teritorijā un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju, īpaši tāpēc, ka joprojām nozīmīgu ražošanas resursu cenas saglabājas augstā līmenī, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslojuma.
Šī dubultā slodze – nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi kopā ar finansiālo spiedienu – padziļina krīzes riskus laukos. Tādējādi lauksaimnieki var saskarties ar grūtībām segt uzņemtās saistības vai izpildīt līgumsaistības, saimniecībām var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Tas rezultātā var radīt maksātnespējas draudus.
Šī dubultā slodze – nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi kopā ar finansiālo spiedienu – padziļina krīzes riskus laukos. Tādējādi lauksaimnieki var saskarties ar grūtībām segt uzņemtās saistības vai izpildīt līgumsaistības, saimniecībām var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Tas rezultātā var radīt maksātnespējas draudus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) datiem (sk. pielikumā), gan 2025. gada maijā, gan jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā.
Saskaņā ar LVĢMC informāciju 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu.
Nokrišņu ietekmē austrumu daļas upēs strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, kā arī lauku teritorijas. Maija trešajā dekādē bija izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni Latvijas centrālajos austrumu rajonos.
Turklāt situācija neuzlabojās arī 2025. gada jūnijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm), vietām to pārsniedzot pat divkārt. Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, kur nolija vairāk nekā trīs maija normas. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu.
Attiecībā uz Latvijas upēm jūnija mēnesī ievērojami mitrāks bija Irbes, Ventas, Salacas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 111 - 182 % no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Lielupes, Daugavas, Gaujas un Aiviekstes baseinos: 205 – 284 % no mēneša normas. Jūnijā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā – 94 %. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Bārtas, Lielupes, Daugavas un Salacas baseinos: 131 – 163 % no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Dubnas un Aiviekstes baseinos: attiecīgi 290 % un 295 % no normas vērtībām. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Gaujas un Ogres baseinos: attiecīgi 363 % un 415 % no normas vērtībām.
Daudzviet maksimālā upju notece jūnijā bija līdzīga tai, kas parasti tiek novērota pavasara palos.
Arī 2025. gada jūlija laikapstākļi nav bijuši optimistiski un līdzšinējo nelabvēlīgo situāciju turpināja pasliktināt. Jūlija pirmajā un otrajā dekādē laikapstākļi kopumā bijuši mitrāki par klimatisko normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija pirmajā dekādē bija 25,6 mm, kas ir 12 % virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (73,8 mm) bija Zīlānos. Vidēji Latvijā jūlija pirmajā dekādē bija 3,9 dienas ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Zīlānos – sešas diennaktis.
Savukārt kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija otrajā dekādē bija 35,1 mm, kas ir 40 % virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,1 mm) bija Kalnciemā. Vidēji Latvijā jūlija otrajā dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Rucavā – septiņas diennaktis.
Jūlija 3. dekāde iezīmējās ar nokrišņiem arī valsts rietumu daļā. Kopējais nokrišņu daudzums šajā dekādē bija 46,2 mm, kas ir 67% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,1 mm) bija Stendē. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – astoņas diennaktis.
Kopumā var secināt, ka 2025. gada maijā un jūnijā nokrišņi visvairāk skāra valsts vidieni un austrumu daļu, savukārt jūlija beigās stipras lietavas jau ietekmēja arī valsts rietumu daļu. Turklāt, vērtējot sausuma un mitruma rādītāju Latvijā trīs mēnešu periodā, var secināt, ka arī valsts rietumu daļā palielinās mitruma līmenis.
Savukārt 2025. gada augusts iesācies ar nokrišņiem visā valsts teritorijā, spēcīgākās lietusgāzes piedzīvojot 1. augusta naktī Rīgā, kad mazāk nekā 10 stundu laikā nolija puse no augusta mēneša nokrišņu daudzuma normas.
Ilgstošo nokrišņu dēļ augsne ir pārlieku mitra, un tas ievērojami ietekmē lauksaimniecisko ražošanu (sk. pielikumā). Lauki ir applūduši vai ekstremāli mitri, zālāju un labības lauki lielā platībā atrodas zem ūdens, un daudzviet nemaz nav iespējama sējumu kopšana. Daļa vasarāju sējumu nav sadīguši vai ir gājuši bojā, bet ziemājus nebija iespējams apsaimniekot, kā tika kavēta barības vielu uzņemšana caur augu saknēm, jo augsnē trūkst skābekļa un mikrobioloģiskie procesi ir kavēti. Visa minētā dēļ izplatās slimības un krītas ražas potenciāls.
Vietām sēja nemaz nebija sākta un lauki joprojām stāv neapstrādāti. Tā kā vasarāju sēja ir nokavēta un veģetācijas perioda garums ir ierobežots, lielākā daļa platību arī paliks neapsētas un ražas nebūs vispār.
Pārmērīgā mitruma dēļ daudzviet nebija iespējams laikus apstādīt laukus – stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka augsnes pārlieka mitruma dēļ.
Pārlieku lielā mitruma dēļ ir sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi u. c. kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir pārmērīgā mitruma bojātas.
Piebraucamie ceļi ir sabojāti, un nav iespējama pārvietošanās par tiem. Tādējādi lauksaimniekiem nav iespējams ar lauksaimniecības tehniku nokļūt uz laukiem un novākt vēl nenopostīto ražas daļu.
Situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties – laukaugi dīgst uz lauka, strauji samazinās to kvalitāte, raža nav novācama, un daļu no tās vairs nebūs iespējams saglābt, jo pārmērīgā augsnes mitruma dēļ tehnika laukos iebraukt nespēj. Tas nozīmē, ka raža samazināsies un atstās ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, apdraudot saimniecību dzīvotspēju.
Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem un citiem tirgus dalībniekiem, kas nodrošina saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.
Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (3. pants). Regulā paredzēts, ka par nepārvaramu varu un ārkārtas apstākļiem var tikt atzīti, piemēram, smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību. Jāņem vērā, ka ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes, tādējādi apgrūtinot graudu un citu laukaugu eksportu.
Tāpat tiek ietekmēta lopkopības nozare. Lopu ganīšana šādos apstākļos ir apgrūtināta, un tie negatīvi ietekmē ganību stāvokli, jo zālāji tiek bojāti un izmīdīti, tā ka saimniecībām būs nepieciešami papildu finanšu resursi šo zālāju atjaunošanai vai pilnīgai pārsēšanai. Laikā, kad zālāju potenciāls ir atbilstošs kvalitatīvas pašražotās skābbarības sagatavošanai, ilgstošo lietavu dēļ lielākajā daļā saimniecību skābbarības sagatavošana pat nav uzsākta. Turklāt atsevišķās saimniecībās, kur lopbarība jau bija sagatavota, applūdušas tās glabāšanas vietas, apdraudot barības kvalitāti un saglabāšanu. Paredzama ievērojama pašražotās lopbarības apjoma un kvalitātes samazināšanās, kas būtiski palielinās izdevumus ziemas barības nodrošināšanai.
Saskaņā ar LVĢMC informāciju 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, vietām divkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu.
Nokrišņu ietekmē austrumu daļas upēs strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, kā arī lauku teritorijas. Maija trešajā dekādē bija izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni Latvijas centrālajos austrumu rajonos.
Turklāt situācija neuzlabojās arī 2025. gada jūnijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm), vietām to pārsniedzot pat divkārt. Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, kur nolija vairāk nekā trīs maija normas. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu.
Attiecībā uz Latvijas upēm jūnija mēnesī ievērojami mitrāks bija Irbes, Ventas, Salacas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 111 - 182 % no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Lielupes, Daugavas, Gaujas un Aiviekstes baseinos: 205 – 284 % no mēneša normas. Jūnijā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā – 94 %. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Bārtas, Lielupes, Daugavas un Salacas baseinos: 131 – 163 % no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Dubnas un Aiviekstes baseinos: attiecīgi 290 % un 295 % no normas vērtībām. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Gaujas un Ogres baseinos: attiecīgi 363 % un 415 % no normas vērtībām.
Daudzviet maksimālā upju notece jūnijā bija līdzīga tai, kas parasti tiek novērota pavasara palos.
Arī 2025. gada jūlija laikapstākļi nav bijuši optimistiski un līdzšinējo nelabvēlīgo situāciju turpināja pasliktināt. Jūlija pirmajā un otrajā dekādē laikapstākļi kopumā bijuši mitrāki par klimatisko normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija pirmajā dekādē bija 25,6 mm, kas ir 12 % virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (73,8 mm) bija Zīlānos. Vidēji Latvijā jūlija pirmajā dekādē bija 3,9 dienas ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Zīlānos – sešas diennaktis.
Savukārt kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija otrajā dekādē bija 35,1 mm, kas ir 40 % virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,1 mm) bija Kalnciemā. Vidēji Latvijā jūlija otrajā dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Rucavā – septiņas diennaktis.
Jūlija 3. dekāde iezīmējās ar nokrišņiem arī valsts rietumu daļā. Kopējais nokrišņu daudzums šajā dekādē bija 46,2 mm, kas ir 67% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,1 mm) bija Stendē. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – astoņas diennaktis.
Kopumā var secināt, ka 2025. gada maijā un jūnijā nokrišņi visvairāk skāra valsts vidieni un austrumu daļu, savukārt jūlija beigās stipras lietavas jau ietekmēja arī valsts rietumu daļu. Turklāt, vērtējot sausuma un mitruma rādītāju Latvijā trīs mēnešu periodā, var secināt, ka arī valsts rietumu daļā palielinās mitruma līmenis.
Savukārt 2025. gada augusts iesācies ar nokrišņiem visā valsts teritorijā, spēcīgākās lietusgāzes piedzīvojot 1. augusta naktī Rīgā, kad mazāk nekā 10 stundu laikā nolija puse no augusta mēneša nokrišņu daudzuma normas.
Ilgstošo nokrišņu dēļ augsne ir pārlieku mitra, un tas ievērojami ietekmē lauksaimniecisko ražošanu (sk. pielikumā). Lauki ir applūduši vai ekstremāli mitri, zālāju un labības lauki lielā platībā atrodas zem ūdens, un daudzviet nemaz nav iespējama sējumu kopšana. Daļa vasarāju sējumu nav sadīguši vai ir gājuši bojā, bet ziemājus nebija iespējams apsaimniekot, kā tika kavēta barības vielu uzņemšana caur augu saknēm, jo augsnē trūkst skābekļa un mikrobioloģiskie procesi ir kavēti. Visa minētā dēļ izplatās slimības un krītas ražas potenciāls.
Vietām sēja nemaz nebija sākta un lauki joprojām stāv neapstrādāti. Tā kā vasarāju sēja ir nokavēta un veģetācijas perioda garums ir ierobežots, lielākā daļa platību arī paliks neapsētas un ražas nebūs vispār.
Pārmērīgā mitruma dēļ daudzviet nebija iespējams laikus apstādīt laukus – stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka augsnes pārlieka mitruma dēļ.
Pārlieku lielā mitruma dēļ ir sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi u. c. kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir pārmērīgā mitruma bojātas.
Piebraucamie ceļi ir sabojāti, un nav iespējama pārvietošanās par tiem. Tādējādi lauksaimniekiem nav iespējams ar lauksaimniecības tehniku nokļūt uz laukiem un novākt vēl nenopostīto ražas daļu.
Situācija lauksaimniecībā turpina pasliktināties – laukaugi dīgst uz lauka, strauji samazinās to kvalitāte, raža nav novācama, un daļu no tās vairs nebūs iespējams saglābt, jo pārmērīgā augsnes mitruma dēļ tehnika laukos iebraukt nespēj. Tas nozīmē, ka raža samazināsies un atstās ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem, apdraudot saimniecību dzīvotspēju.
Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem un citiem tirgus dalībniekiem, kas nodrošina saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.
Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (3. pants). Regulā paredzēts, ka par nepārvaramu varu un ārkārtas apstākļiem var tikt atzīti, piemēram, smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību. Jāņem vērā, ka ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes, tādējādi apgrūtinot graudu un citu laukaugu eksportu.
Tāpat tiek ietekmēta lopkopības nozare. Lopu ganīšana šādos apstākļos ir apgrūtināta, un tie negatīvi ietekmē ganību stāvokli, jo zālāji tiek bojāti un izmīdīti, tā ka saimniecībām būs nepieciešami papildu finanšu resursi šo zālāju atjaunošanai vai pilnīgai pārsēšanai. Laikā, kad zālāju potenciāls ir atbilstošs kvalitatīvas pašražotās skābbarības sagatavošanai, ilgstošo lietavu dēļ lielākajā daļā saimniecību skābbarības sagatavošana pat nav uzsākta. Turklāt atsevišķās saimniecībās, kur lopbarība jau bija sagatavota, applūdušas tās glabāšanas vietas, apdraudot barības kvalitāti un saglabāšanu. Paredzama ievērojama pašražotās lopbarības apjoma un kvalitātes samazināšanās, kas būtiski palielinās izdevumus ziemas barības nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai noskaidrotu situāciju, Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) aicināja lauksaimniekus no 2025. gada 3. līdz 27. jūnijam paziņot Lauku atbalsta dienestam (turpmāk – LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (turpmāk – EPS) vai mobilajā lietotnē par nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos cietušajām platībām (sk. pielikumā). Tā kā situācija neuzlabojās arī jūlija mēnesī un ražas sezona ir sākusies, ZM ir paredzējusi, ka EPS vai mobilās lietotnes ziņošanas funkcionalitāte par ārkārtējo apstākļu nodarītajiem postījumiem funkcionē nepārtraukti, lai ārkārtēju apstākļu gadījumā cietušās personas varētu pastāvīgi un operatīvi sniegt informāciju LAD.
Līdz 2025. gada 10. jūlijam LAD ir paziņots 51 498 ha cietušu vai neapsētu platību, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63 886 013 EUR.
1. Lietavu postījumos līdz iepriekšminētajam datumam cietuši 49 392 ha lauksaimniecības kultūraugu (graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu) platību, tajā skaitā neapsētās platības aizņem 6027 ha. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 43 685 534 EUR.
2. Pavasara salnās līdz iepriekšminētajam datumam cietuši 2107 ha augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 20 200 479 EUR.
Kā jau iepriekš minēts, arī 2025. gada jūlija mēnesis nebija optimistisks un lietavas atsevišķos reģionos turpinās, tāpēc lauksaimnieki aktīvi iesniedz ziņojumus LAD un sagaidāms, ka bojāto platību mērogs un zaudējumu apjoms vēl palielināsies.
Jāatzīmē, ka patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo. Tiesības uz tiešajiem maksājumiem un cita veida atbalstiem tiek saglabātas arī tad, ja attiecīgie paziņojumi nav sniegti, tādēļ daļa lauksaimnieku tomēr izvēlas paziņojumus nesniegt dēļ administratīvā sloga.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķināja provizoriski negūto ieņēmumu apmēru, pamatojoties uz vidējiem bruto seguma aprēķiniem pa kultūrām par pēdējiem pieciem gadiem. Vidējais bruto seguma katras kultūras ražas apjoms uz vienu hektāru ir sareizināts ar cietušajām katra kultūrauga platībām un kultūraugu produkcijas cenu pēdējā gadā, iegūstot kopējo zaudējumu apmēru pa kultūrām.
ZM 2025. gada 16. jūlijā iesniedza Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) iepriekšminētos aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Iepriekšminētos aprēķinos ir iekļautas arī 2025. gada pavasara salnas, kas pēc Latvijas Augļkopju asociācijas sniegtās informācijas nodarīja ievērojamus zaudējumus Latvijas augļkopjiem. Kaut arī tika izmantotas pretsalnu aizsardzības sistēmas, lielākā daļa Latvijas augļkopju savus stādījumus nav spējuši nosargāt. Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus, atsevišķām nozarēm, piemēram, augļkopības nozarei nav pieejams plašs apdrošināšanas piedāvājumu klāsts, t.sk. arī pret salnām. Savukārt, jau 2024. gadā vairākas apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja augļudārzu apdrošināšanu pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Taču vēl nav iespējams apdrošināt augļudārzus pret citiem riska faktoriem. Tādējādi arī Latvijas augļkopji varēja sniegt paziņojumus par pavasara salnās cietušajām platībām, kas attiecīgi iekļautas iepriekšējos aprēķinos, jo tām šobrīd nav iespējas apdrošināt savas platības.
2025. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radījuši zaudējumus lauksaimniecības nozarē. Turklāt šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju, īpaši tāpēc, ka joprojām nozīmīgu ražošanas resursu cenas saglabājas augstā līmenī, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslojuma.
Šī dubultā slodze – nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi kopā ar finansiālo spiedienu – padziļina krīzes riskus laukos. Tādējādi lauksaimnieki var saskarties ar grūtībām segt uzņemtās saistības vai izpildīt līgumsaistības, saimniecībām var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Tas rezultātā var radīt maksātnespējas draudus.
Kā jau iepriekš ir norādīts, lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.
Līdz 2025. gada 10. jūlijam LAD ir paziņots 51 498 ha cietušu vai neapsētu platību, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63 886 013 EUR.
1. Lietavu postījumos līdz iepriekšminētajam datumam cietuši 49 392 ha lauksaimniecības kultūraugu (graudaugu, eļļas augu, tauriņziežu, zālāju, augļu un dārzeņu) platību, tajā skaitā neapsētās platības aizņem 6027 ha. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 43 685 534 EUR.
2. Pavasara salnās līdz iepriekšminētajam datumam cietuši 2107 ha augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi veido 20 200 479 EUR.
Kā jau iepriekš minēts, arī 2025. gada jūlija mēnesis nebija optimistisks un lietavas atsevišķos reģionos turpinās, tāpēc lauksaimnieki aktīvi iesniedz ziņojumus LAD un sagaidāms, ka bojāto platību mērogs un zaudējumu apjoms vēl palielināsies.
Jāatzīmē, ka patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo. Tiesības uz tiešajiem maksājumiem un cita veida atbalstiem tiek saglabātas arī tad, ja attiecīgie paziņojumi nav sniegti, tādēļ daļa lauksaimnieku tomēr izvēlas paziņojumus nesniegt dēļ administratīvā sloga.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķināja provizoriski negūto ieņēmumu apmēru, pamatojoties uz vidējiem bruto seguma aprēķiniem pa kultūrām par pēdējiem pieciem gadiem. Vidējais bruto seguma katras kultūras ražas apjoms uz vienu hektāru ir sareizināts ar cietušajām katra kultūrauga platībām un kultūraugu produkcijas cenu pēdējā gadā, iegūstot kopējo zaudējumu apmēru pa kultūrām.
ZM 2025. gada 16. jūlijā iesniedza Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) iepriekšminētos aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Iepriekšminētos aprēķinos ir iekļautas arī 2025. gada pavasara salnas, kas pēc Latvijas Augļkopju asociācijas sniegtās informācijas nodarīja ievērojamus zaudējumus Latvijas augļkopjiem. Kaut arī tika izmantotas pretsalnu aizsardzības sistēmas, lielākā daļa Latvijas augļkopju savus stādījumus nav spējuši nosargāt. Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus, atsevišķām nozarēm, piemēram, augļkopības nozarei nav pieejams plašs apdrošināšanas piedāvājumu klāsts, t.sk. arī pret salnām. Savukārt, jau 2024. gadā vairākas apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja augļudārzu apdrošināšanu pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Taču vēl nav iespējams apdrošināt augļudārzus pret citiem riska faktoriem. Tādējādi arī Latvijas augļkopji varēja sniegt paziņojumus par pavasara salnās cietušajām platībām, kas attiecīgi iekļautas iepriekšējos aprēķinos, jo tām šobrīd nav iespējas apdrošināt savas platības.
2025. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radījuši zaudējumus lauksaimniecības nozarē. Turklāt šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju, īpaši tāpēc, ka joprojām nozīmīgu ražošanas resursu cenas saglabājas augstā līmenī, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslojuma.
Šī dubultā slodze – nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi kopā ar finansiālo spiedienu – padziļina krīzes riskus laukos. Tādējādi lauksaimnieki var saskarties ar grūtībām segt uzņemtās saistības vai izpildīt līgumsaistības, saimniecībām var tikt apdraudētas iespējas segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Tas rezultātā var radīt maksātnespējas draudus.
Kā jau iepriekš ir norādīts, lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar 2025. gada ilgstošo lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus, ir jāizsludina ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim.
Tā rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Turklāt, ārkārtas situācijas izsludināšana palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki. Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskata par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu. Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula Nr. 2022/2116) 3. panta 1. punktā, t.sk. šīs regulas 3. panta 1. punkta “a” apakšpunkts paredz, ka smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību, arī tiek atzīti kā nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
Savukārt regulas Nr. 2022/2116 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Šādā gadījumā lauksaimniekiem nav jāiesniedz individuāli izvērsti apraksti vai pierādījuma dokumenti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem.
ZM 2025. gada 16. jūlijā ir iesniegusi EK iepriekšminētos aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem (uz situāciju līdz 2025. gada 10. jūlijam) un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Gadījumā, ja tiks piešķirts ES finansējums, balstoties uz iesniegtajiem aprēķiniem, kuri ietver arī 2025. gada pavasara salnu skartās platības, pie atbalsta piešķiršanas kritēriju izstrādes tiks vērtēts ieņēmumu no lauksaimnieciskās darbības samazinājums saimniecību līmenī pret iepriekšējiem trīs gadiem. Izstrādājot Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 173 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā”, kas nosaka kārtību, kādā piešķir ES ārkārtas finansiālo atbalstu augļkopības un dārzeņkopības nozarē, lai daļēji mazinātu 2024. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus, tika paredzēts, ka atbalstu piešķir, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par vienu deklarēto hektāru ir samazinājušies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru.
Šāda kritērija pamats bija paredzēt atbalstu tiem visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem augļkopības un dārzeņkopības nozarē, kuru saimniecību dzīvotspēju visvairāk ietekmē nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi. Šāds kritērijs tiks izmantots arī turpmāk, lai identificētu tās cietušās saimniecības, kuru dzīvotspēju ir ietekmējuši nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi.
ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos (turpmāk – atkāpes), lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēro soda sankcijas dēļ minētajām lietavām un plūdiem, un to radītajām sekām.
Turpmāk minēti daži piemēroto atkāpju piemēri. Tika pagarināts atbalsta iesnieguma iesniegšanas termiņš – lauksaimnieki varēja to iesniegt līdz 2025. gada 30. jūnijam (līdz šim to varēja izdarīt līdz 22. maijam), lai tie, kas vēlējās pārsēt kultūraugus un deklarēt tos atbilstoši esošajai situācijai, to varētu izdarīt.
Arī par platībām, kas 2025. gadā cietušas no salnām vai lietavām, tiesības uz specifisko atbalstu saglabājas tad, ja platība tiek apstrādāta, raža netiek iegūta vai netiek sasniegts minimālās ražības rādītājs. Šādos gadījumos līdz 2025. gada 31. jūlijam LAD EPS jāiesniedz paziņojums par salnu vai lietavu radītajiem postījumiem konkrētajā platībā.
Attiecībā uz bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kas pieteikti atbalstam uz zālāju apsaimniekošanu, tiek paredzēts, ka pieļaujams neganīt, nepļaut un nenovākt cietušās platības, tomēr saglabājas tiesības uz atbalsta maksājumu.
Tāpat bioloģiskajiem lauksaimniekiem nosacījumu izpildē paredzētas atkāpes, kas ir saistošas saistībā ar bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību.
Ja nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt saistības, ko projektā uzņēmies atbalsta saņēmējs, viņam jāvēršas LAD, lai saskaņotu iespējamos risinājumus.
Lai informētu lauksaimniekus, 2025. gada 3. jūlijā tika organizēts informatīvs pasākums, kurā ZM un LAD speciālisti lauksaimniekiem skaidroja paredzētās atkāpes. Pasākuma ieraksts pieejams LAD tīmekļvietnē (https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/platibu-maksajumu-nosacijumos-pielaujams-atkapes-nelabveligu-laikapstaklu-gadijuma).
Ievērojot iepriekšminēto un lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) (papildinformācija pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/terminpagarinajumi-un-nodoklu-paradi) un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām:
1) lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punkts);
2) lūgt VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmitā daļa), ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot minētajā punktā noteikto. Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
2025.gada ražas apdrošināšanai ir noslēgta 1424 apdrošināšanas polises un dzīvnieku apdrošināšanai 799 polises.
ZM uzskata, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Jāpiebilst, ka pašlaik tās apdrošināt ir bijusi iespēja ne visiem lauksaimniekiem. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus. Tā, piemēram, jau 2024. gadā vairākas apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja augļudārzu apdrošināšanu pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Tādējādi ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
No 2025.gada, veicot grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 259 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā", ir rasta iespēja paplašināt atbalsta tvērumu un palielināt likmes apdrošināšanas polišu iegādei:
1. paredzēts, ka attiecināmais risks, par kura apdrošināšanu var saņemt atbalstu, ir arī plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkā;
2. tā kā dārzeņu, augļu un ogu audzēšanas nozarē ir ļoti liela viena hektāra vērtība (ir liels iegūstamās ražas apjoms), arī apdrošināšanas polises izmaksas ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, graudkopības nozarē, tāpēc, lai veicinātu apdrošināšanas polišu iegādi dārzeņu, augļu un ogu audzēšanas nozarē, līdz 200 EUR/ha ir palielināta maksimālā atbalsta likme (līdz šim tā visām platībām bija līdz 50 EUR/ha).
Riska vadības pasākumi ir vieni no stratēģiski svarīgākajiem veiksmīgas lauksaimnieciskās darbības īstenošanā, un par sekmīgu riska vadību saimniecībā ir finansiāli atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. Ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija apdrošināti tikai 4 411 ha sējumu un stādījumu platību, 2025. gadā ir apdrošināti jau 446 114 ha. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki aktīvi izmanto apdrošināšanas piedāvātās iespējas, tomēr ilgstošu lietavu risks nav tipisks apdrošināšanas risks, no kura vairākums lauksaimnieku apdrošina sējumus. Tipiskākie nokrišņu izraisītie apdraudējumi ir krusa, plūdi un lietusgāzes.
Lai noskaidrotu situāciju, ZM ir lūgusi apdrošināšanas sabiedrībām sniegt informāciju par lauksaimnieku pieteiktajiem zaudējumiem.
Ir saņemta informācija no apdrošināšanas sabiedrības Vereinigte Hagelversicherung (turpmāk – VH), kas uzklausa lauksaimnieku vēlmes un iespēju robežās papildina apdrošināmo risku grozu. VH piedāvā kultūraugu apdrošināšanu Latvijā kopš 2013. gada, bet kopš 2019. gada ir iespēja tos apdrošināt arī pret ilgstošiem nokrišņiem. Ilgstoša lietus apdrošināšanas seguma periods sākotnēji tika aprēķināts no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Lauksaimnieki izteica vajadzību pēc šī riska apdrošināšanas seguma tieši ražas novākšanas periodā, tāpēc 2023. gadā seguma periods tika mainīts un noteikts no 1. jūlija līdz 30. septembrim. Datus par ilgstošu nokrišņu daudzumu VH iegūst no LVĢMC, kas tos publicē arī savā oficiālajā tīmekļvietnē.
Lauksaimniekiem, kas noslēguši ražas apdrošināšanas līgumus ar VH, 2025. gadā bija iespēja apdrošināties pret ilgstoša lietus risku. Šis risks ir iekļauts VH visaptverošajā kultūraugu apdrošināšanas piedāvājuma paketē, kas sedz galvenos meteoroloģiskos riska faktorus.
2025. gadā 15 lauksaimnieku ir noslēguši apdrošināšanas līgumus ar iekļautu ilgstošu lietavu risku par aptuveni 2500 ha lielu platību. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apdrošināšanas aktivitāte saglabājās stabila un dažos reģionos ir pat palielinājusies.
Līdz šim VH ir saņēmusi tikai paziņojumus par lokālu lietusgāžu radītiem postījumiem. Ziņojumi ir reģistrēti no reģioniem Latgalē. VH prognozē, ka, visticamāk, saņems zaudējumu pieteikumus, īpaši no rajoniem, kuros nokrišņu daudzums ir ievērojami pārsniedzis ilggadējo normu.
Ir atsevišķas platības, kurās ir nostrādājis ilgstošu lietavu indekss un tādējādi platība ir atbilstoša atlīdzības izmaksai. Taču masveidīgi atlīdzības VH tieši par ilgstošām lietavām pašlaik vēl nav izmaksājuši.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācija informēja, ka tās biedri – apdrošināšanas sabiedrības lauksaimniekiem nepiedāvā apdrošināties pret tādu risku kā ilgstošas lietavas. Tomēr lauksaimniekiem tiek piedāvāts apdrošināties pret lietusgāžu risku, kura ietvaros tiek segta sēklas izskalošana, augsnes sanesumi u.c. Kopumā lietusgāžu risks ir iekļauts aptuveni 90 – 95 % no visiem noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas biedri – apdrošināšanas sabiedrības pieteikumus par ilgstošo lietavu nodarītajiem postījumiem saņem un pieteiktos gadījumus izvērtē individuāli, ņemot vērā katra lauka atrašanās vietu un nolijušā lietus (nokrišņu) daudzumu konkrētā laika nogrieznī. Detalizētu informāciju par platībām apdrošinātāji nav snieguši, bet viens no apdrošinātājiem ir norādījis, ka saņemti pieteikumi no septiņām saimniecībām par divdesmit laukiem, kur galvenokārt tiek ziņots par augu bojājumiem stāvošā ūdenī. Savukārt cits apdrošinātājs ir norādījis, ka, neskatoties uz to, ka apdrošināties pret ilgstošu lietavu risku nepiedāvā, tomēr lauksaimniekiem ir izmaksājuši vairāk kā 20 000 EUR par spēcīga lietus nodarītiem zaudējumiem un turpina vēl administrēt saņemtos pieteikumus.
ZM 2024. gada vidū uzsāka diskusijas ar lauksaimniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību lauksaimniecībā. Ilgstošās diskusijās ar lauksaimniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām tika konstatēs, ka riska fonda izveide ir aktuāla atsevišķām nozarēm, kurās apdrošināšana vai nu nav pieejama, vai ir salīdzinoši dārga. Turklāt tie lauksaimnieki, kas izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, nebija gatavi atbalstīt riska fonda izveidi un izdarīt papildu iemaksas riska fondā. Lauksaimnieki, kas bija gatavi iemaksām riska fondā, minēja, ka labprāt maksātu 2–10 EUR par hektāru gadā, tomēr šāds iemaksu apmērs nevar nodrošināt fonda veiksmīgu un ilgstošu pastāvēšanu.
Savukārt liela daļa lauksaimnieku, kas izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, nav gatavi atbalstīt riska fonda izveidi un papildus iemaksāt arī riska fondā.
Ņemot vērā to, ka vairums no aptaujātajām nevalstiskajām organizācijām neatbalstīja riska fonda izveidi, ZM eksperti turpina sarunas ar apdrošināšanas sabiedrībām par pakalpojuma tvēruma pilnveidošanu un iespējām apdrošināt lauksaimnieku ieguldījumus.
ZM atsāks diskusijas ar lauksaimnieku nozaru organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību, lai tas nākotnē kalpotu par papildu riska vadības instrumentu apdrošināšanai.
Papildus jāatzīmē, ka KLP ietvaros, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku ir ieviestas:
1. atbalsts ekoshēmas ietvaros par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, par ekoloģiski nozīmīgu platību, zālāju saglabāšanas veicināšanu un par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās;
2. atbalsts lauku attīstības ietvaros:
2.1. vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai: zaļās joslas; paaugstinātas labturības prasības un emisiju mazinošā lopkopība Vidi saudzējošās dārzkopība Zālāju biotopu apsaimniekošana un Bioloģiskā lauksaimniecība
2.2. investīcijas: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai", kā arī "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās", kur ir atbalstāmi tādi ieguldījumi, kā virszemes pretsalnu laistīšanas tehnika un iekārtas, pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli, lietus aizsargpārklāji (mobilie jumti), meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, kā arī citi uz klimatnoturību vērsti ieguldījumi.
Atbalsta pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" ietilpst ieguldījumi valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvē un atjaunošanā, lai uzlabotu ūdens noteci no LIZ un mežu zemēm;
3. atbalsts ražotāju organizācijām (turpmāk - RO) augļu un dārzeņu nozarē - saskaņā ar atbalsta prasībām katrai RO darbības programmai obligāti jāietver pasākumi, kas veicina vides aizsardzību, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos to sekām, t.i., vismaz 15 % no kopējiem darbības programmas izdevumiem jābūt novirzītiem šiem mērķiem, un programmā jāiekļauj vismaz trīs dažādas darbības, kas tieši saistītas ar vidi un klimatu.
Vides un klimata pasākumu ietvaros RO var īstenot dažāda veida atbalsta pasākumus, tostarp investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, piemēram, pētniecībā, inovatīvās ražošanas metodēs un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Atbalstāmās jomas ietver augsnes saglabāšanu, ūdens resursu efektīvu apsaimniekošanu, klimata riska mazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju un atkritumu samazināšanu, kā arī pasākumus izturības palielināšanai pret kaitīgajiem organismiem un dzīvnieku slimībām. Atbalsta ietvaros iegādāti šķeldotāji (atkritumu samazināšanai), meteo stacijas, miglotāji ar GPS.
Tāpat tiek atbalstītas konsultācijas, apmācības un padomdošanas pakalpojumi, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie pasākumi sniedz RO iespēju paaugstināt savu konkurētspēju, vienlaikus stiprinot to noturību pret klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem ilgtermiņā.
Papildus šī gada septembrī EK līmenī uzsāksies diskusijas par KLP nākotni, kuru ietvaros viens no būtiskiem jautājumiem ir lauksaimnieku noturība pret dažādām krīzēm, t.sk. arī klimatnoturība.
Kā jau iepriekš ir norādīts, viens no būtiskiem risku instrumentiem ir apdrošināšana, kas ar katru gadu paliek aizvien pievilcīgāka lauksaimniekiem, t.sk. ietverot papildus riskus, piemēram, 2024. gadā augļkopji jau varēja apdrošināties pret krusu.
Ļoti svarīga ir savlaicīga meliorācijas sistēmu kopšana, tāpēc ir būtiski arī turpmāk nodrošināt valsts atbalstu meliorācijas programmām Latvijā, lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražīgumu, novērstu plūdu risku un veicinātu ilgtspējīgu lauku attīstību.
Apsekojot valsts meliorācijas būves – ūdensnotekas un izskalotos aizsargdambjus, secināts, ka ilgstošās lietavas radījušas ievērojamus postījumus un šeit situācijas apzināšana vēl turpinās.
Lai atvieglotu esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un pēc plūdiem vai ilgstošām lietavām pēc iespējās ātrāk varētu atjaunot valsts ūdensnotekas, ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamata. Birokrātijas slogs nedrīkst kļūt par plūdu iemeslu, ja atbildīgās iestādes nespēj laikus īstenot meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus pat situācijās, kad ir pieejams finansējums un skaidrs darāmo darbu apjoms.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi darbu šajā jomā un kopā ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ZM, aktīvi diskutē grozījumus MK noteikumos Nr. 30. Papildus tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi (Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība), kas atvieglos tīrīšanas darbus. Tautsaimniecības attīstības, sabiedrības labklājības un vides aizsardzības vajadzības nepieciešams patstāvīgi līdzsvarot, veidojot jēgpilnu un uz rezultātu vērstu regulatīvo vidi.
Tādējādi šajā jomā darbs ir jāturpina.
Tā rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Turklāt, ārkārtas situācijas izsludināšana palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki. Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskata par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu. Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula Nr. 2022/2116) 3. panta 1. punktā, t.sk. šīs regulas 3. panta 1. punkta “a” apakšpunkts paredz, ka smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību, arī tiek atzīti kā nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
Savukārt regulas Nr. 2022/2116 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Šādā gadījumā lauksaimniekiem nav jāiesniedz individuāli izvērsti apraksti vai pierādījuma dokumenti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem.
ZM 2025. gada 16. jūlijā ir iesniegusi EK iepriekšminētos aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem (uz situāciju līdz 2025. gada 10. jūlijam) un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Gadījumā, ja tiks piešķirts ES finansējums, balstoties uz iesniegtajiem aprēķiniem, kuri ietver arī 2025. gada pavasara salnu skartās platības, pie atbalsta piešķiršanas kritēriju izstrādes tiks vērtēts ieņēmumu no lauksaimnieciskās darbības samazinājums saimniecību līmenī pret iepriekšējiem trīs gadiem. Izstrādājot Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 173 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā”, kas nosaka kārtību, kādā piešķir ES ārkārtas finansiālo atbalstu augļkopības un dārzeņkopības nozarē, lai daļēji mazinātu 2024. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītos ekonomiskos zaudējumus, tika paredzēts, ka atbalstu piešķir, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par vienu deklarēto hektāru ir samazinājušies vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru.
Šāda kritērija pamats bija paredzēt atbalstu tiem visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem augļkopības un dārzeņkopības nozarē, kuru saimniecību dzīvotspēju visvairāk ietekmē nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi. Šāds kritērijs tiks izmantots arī turpmāk, lai identificētu tās cietušās saimniecības, kuru dzīvotspēju ir ietekmējuši nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi.
ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos (turpmāk – atkāpes), lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēro soda sankcijas dēļ minētajām lietavām un plūdiem, un to radītajām sekām.
Turpmāk minēti daži piemēroto atkāpju piemēri. Tika pagarināts atbalsta iesnieguma iesniegšanas termiņš – lauksaimnieki varēja to iesniegt līdz 2025. gada 30. jūnijam (līdz šim to varēja izdarīt līdz 22. maijam), lai tie, kas vēlējās pārsēt kultūraugus un deklarēt tos atbilstoši esošajai situācijai, to varētu izdarīt.
Arī par platībām, kas 2025. gadā cietušas no salnām vai lietavām, tiesības uz specifisko atbalstu saglabājas tad, ja platība tiek apstrādāta, raža netiek iegūta vai netiek sasniegts minimālās ražības rādītājs. Šādos gadījumos līdz 2025. gada 31. jūlijam LAD EPS jāiesniedz paziņojums par salnu vai lietavu radītajiem postījumiem konkrētajā platībā.
Attiecībā uz bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kas pieteikti atbalstam uz zālāju apsaimniekošanu, tiek paredzēts, ka pieļaujams neganīt, nepļaut un nenovākt cietušās platības, tomēr saglabājas tiesības uz atbalsta maksājumu.
Tāpat bioloģiskajiem lauksaimniekiem nosacījumu izpildē paredzētas atkāpes, kas ir saistošas saistībā ar bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību.
Ja nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt saistības, ko projektā uzņēmies atbalsta saņēmējs, viņam jāvēršas LAD, lai saskaņotu iespējamos risinājumus.
Lai informētu lauksaimniekus, 2025. gada 3. jūlijā tika organizēts informatīvs pasākums, kurā ZM un LAD speciālisti lauksaimniekiem skaidroja paredzētās atkāpes. Pasākuma ieraksts pieejams LAD tīmekļvietnē (https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/platibu-maksajumu-nosacijumos-pielaujams-atkapes-nelabveligu-laikapstaklu-gadijuma).
Ievērojot iepriekšminēto un lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) (papildinformācija pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/terminpagarinajumi-un-nodoklu-paradi) un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām:
1) lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punkts);
2) lūgt VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmitā daļa), ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot minētajā punktā noteikto. Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
2025.gada ražas apdrošināšanai ir noslēgta 1424 apdrošināšanas polises un dzīvnieku apdrošināšanai 799 polises.
ZM uzskata, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Jāpiebilst, ka pašlaik tās apdrošināt ir bijusi iespēja ne visiem lauksaimniekiem. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus. Tā, piemēram, jau 2024. gadā vairākas apdrošināšanas sabiedrības piedāvāja augļudārzu apdrošināšanu pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Tādējādi ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
No 2025.gada, veicot grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 259 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā", ir rasta iespēja paplašināt atbalsta tvērumu un palielināt likmes apdrošināšanas polišu iegādei:
1. paredzēts, ka attiecināmais risks, par kura apdrošināšanu var saņemt atbalstu, ir arī plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkā;
2. tā kā dārzeņu, augļu un ogu audzēšanas nozarē ir ļoti liela viena hektāra vērtība (ir liels iegūstamās ražas apjoms), arī apdrošināšanas polises izmaksas ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, graudkopības nozarē, tāpēc, lai veicinātu apdrošināšanas polišu iegādi dārzeņu, augļu un ogu audzēšanas nozarē, līdz 200 EUR/ha ir palielināta maksimālā atbalsta likme (līdz šim tā visām platībām bija līdz 50 EUR/ha).
Riska vadības pasākumi ir vieni no stratēģiski svarīgākajiem veiksmīgas lauksaimnieciskās darbības īstenošanā, un par sekmīgu riska vadību saimniecībā ir finansiāli atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. Ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad bija apdrošināti tikai 4 411 ha sējumu un stādījumu platību, 2025. gadā ir apdrošināti jau 446 114 ha. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki aktīvi izmanto apdrošināšanas piedāvātās iespējas, tomēr ilgstošu lietavu risks nav tipisks apdrošināšanas risks, no kura vairākums lauksaimnieku apdrošina sējumus. Tipiskākie nokrišņu izraisītie apdraudējumi ir krusa, plūdi un lietusgāzes.
Lai noskaidrotu situāciju, ZM ir lūgusi apdrošināšanas sabiedrībām sniegt informāciju par lauksaimnieku pieteiktajiem zaudējumiem.
Ir saņemta informācija no apdrošināšanas sabiedrības Vereinigte Hagelversicherung (turpmāk – VH), kas uzklausa lauksaimnieku vēlmes un iespēju robežās papildina apdrošināmo risku grozu. VH piedāvā kultūraugu apdrošināšanu Latvijā kopš 2013. gada, bet kopš 2019. gada ir iespēja tos apdrošināt arī pret ilgstošiem nokrišņiem. Ilgstoša lietus apdrošināšanas seguma periods sākotnēji tika aprēķināts no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Lauksaimnieki izteica vajadzību pēc šī riska apdrošināšanas seguma tieši ražas novākšanas periodā, tāpēc 2023. gadā seguma periods tika mainīts un noteikts no 1. jūlija līdz 30. septembrim. Datus par ilgstošu nokrišņu daudzumu VH iegūst no LVĢMC, kas tos publicē arī savā oficiālajā tīmekļvietnē.
Lauksaimniekiem, kas noslēguši ražas apdrošināšanas līgumus ar VH, 2025. gadā bija iespēja apdrošināties pret ilgstoša lietus risku. Šis risks ir iekļauts VH visaptverošajā kultūraugu apdrošināšanas piedāvājuma paketē, kas sedz galvenos meteoroloģiskos riska faktorus.
2025. gadā 15 lauksaimnieku ir noslēguši apdrošināšanas līgumus ar iekļautu ilgstošu lietavu risku par aptuveni 2500 ha lielu platību. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apdrošināšanas aktivitāte saglabājās stabila un dažos reģionos ir pat palielinājusies.
Līdz šim VH ir saņēmusi tikai paziņojumus par lokālu lietusgāžu radītiem postījumiem. Ziņojumi ir reģistrēti no reģioniem Latgalē. VH prognozē, ka, visticamāk, saņems zaudējumu pieteikumus, īpaši no rajoniem, kuros nokrišņu daudzums ir ievērojami pārsniedzis ilggadējo normu.
Ir atsevišķas platības, kurās ir nostrādājis ilgstošu lietavu indekss un tādējādi platība ir atbilstoša atlīdzības izmaksai. Taču masveidīgi atlīdzības VH tieši par ilgstošām lietavām pašlaik vēl nav izmaksājuši.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācija informēja, ka tās biedri – apdrošināšanas sabiedrības lauksaimniekiem nepiedāvā apdrošināties pret tādu risku kā ilgstošas lietavas. Tomēr lauksaimniekiem tiek piedāvāts apdrošināties pret lietusgāžu risku, kura ietvaros tiek segta sēklas izskalošana, augsnes sanesumi u.c. Kopumā lietusgāžu risks ir iekļauts aptuveni 90 – 95 % no visiem noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas biedri – apdrošināšanas sabiedrības pieteikumus par ilgstošo lietavu nodarītajiem postījumiem saņem un pieteiktos gadījumus izvērtē individuāli, ņemot vērā katra lauka atrašanās vietu un nolijušā lietus (nokrišņu) daudzumu konkrētā laika nogrieznī. Detalizētu informāciju par platībām apdrošinātāji nav snieguši, bet viens no apdrošinātājiem ir norādījis, ka saņemti pieteikumi no septiņām saimniecībām par divdesmit laukiem, kur galvenokārt tiek ziņots par augu bojājumiem stāvošā ūdenī. Savukārt cits apdrošinātājs ir norādījis, ka, neskatoties uz to, ka apdrošināties pret ilgstošu lietavu risku nepiedāvā, tomēr lauksaimniekiem ir izmaksājuši vairāk kā 20 000 EUR par spēcīga lietus nodarītiem zaudējumiem un turpina vēl administrēt saņemtos pieteikumus.
ZM 2024. gada vidū uzsāka diskusijas ar lauksaimniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību lauksaimniecībā. Ilgstošās diskusijās ar lauksaimniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām tika konstatēs, ka riska fonda izveide ir aktuāla atsevišķām nozarēm, kurās apdrošināšana vai nu nav pieejama, vai ir salīdzinoši dārga. Turklāt tie lauksaimnieki, kas izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, nebija gatavi atbalstīt riska fonda izveidi un izdarīt papildu iemaksas riska fondā. Lauksaimnieki, kas bija gatavi iemaksām riska fondā, minēja, ka labprāt maksātu 2–10 EUR par hektāru gadā, tomēr šāds iemaksu apmērs nevar nodrošināt fonda veiksmīgu un ilgstošu pastāvēšanu.
Savukārt liela daļa lauksaimnieku, kas izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, nav gatavi atbalstīt riska fonda izveidi un papildus iemaksāt arī riska fondā.
Ņemot vērā to, ka vairums no aptaujātajām nevalstiskajām organizācijām neatbalstīja riska fonda izveidi, ZM eksperti turpina sarunas ar apdrošināšanas sabiedrībām par pakalpojuma tvēruma pilnveidošanu un iespējām apdrošināt lauksaimnieku ieguldījumus.
ZM atsāks diskusijas ar lauksaimnieku nozaru organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību, lai tas nākotnē kalpotu par papildu riska vadības instrumentu apdrošināšanai.
Papildus jāatzīmē, ka KLP ietvaros, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tostarp, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa piesaisti, kā arī veicināt ilgtspējīgu enerģētiku ir ieviestas:
1. atbalsts ekoshēmas ietvaros par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, par ekoloģiski nozīmīgu platību, zālāju saglabāšanas veicināšanu un par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās;
2. atbalsts lauku attīstības ietvaros:
2.1. vides, klimata un citu pārvaldības saistību īstenošanai: zaļās joslas; paaugstinātas labturības prasības un emisiju mazinošā lopkopība Vidi saudzējošās dārzkopība Zālāju biotopu apsaimniekošana un Bioloģiskā lauksaimniecība
2.2. investīcijas: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai", kā arī "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās", kur ir atbalstāmi tādi ieguldījumi, kā virszemes pretsalnu laistīšanas tehnika un iekārtas, pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli, lietus aizsargpārklāji (mobilie jumti), meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, kā arī citi uz klimatnoturību vērsti ieguldījumi.
Atbalsta pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" ietilpst ieguldījumi valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvē un atjaunošanā, lai uzlabotu ūdens noteci no LIZ un mežu zemēm;
3. atbalsts ražotāju organizācijām (turpmāk - RO) augļu un dārzeņu nozarē - saskaņā ar atbalsta prasībām katrai RO darbības programmai obligāti jāietver pasākumi, kas veicina vides aizsardzību, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos to sekām, t.i., vismaz 15 % no kopējiem darbības programmas izdevumiem jābūt novirzītiem šiem mērķiem, un programmā jāiekļauj vismaz trīs dažādas darbības, kas tieši saistītas ar vidi un klimatu.
Vides un klimata pasākumu ietvaros RO var īstenot dažāda veida atbalsta pasākumus, tostarp investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, piemēram, pētniecībā, inovatīvās ražošanas metodēs un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Atbalstāmās jomas ietver augsnes saglabāšanu, ūdens resursu efektīvu apsaimniekošanu, klimata riska mazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju un atkritumu samazināšanu, kā arī pasākumus izturības palielināšanai pret kaitīgajiem organismiem un dzīvnieku slimībām. Atbalsta ietvaros iegādāti šķeldotāji (atkritumu samazināšanai), meteo stacijas, miglotāji ar GPS.
Tāpat tiek atbalstītas konsultācijas, apmācības un padomdošanas pakalpojumi, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie pasākumi sniedz RO iespēju paaugstināt savu konkurētspēju, vienlaikus stiprinot to noturību pret klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem ilgtermiņā.
Papildus šī gada septembrī EK līmenī uzsāksies diskusijas par KLP nākotni, kuru ietvaros viens no būtiskiem jautājumiem ir lauksaimnieku noturība pret dažādām krīzēm, t.sk. arī klimatnoturība.
Kā jau iepriekš ir norādīts, viens no būtiskiem risku instrumentiem ir apdrošināšana, kas ar katru gadu paliek aizvien pievilcīgāka lauksaimniekiem, t.sk. ietverot papildus riskus, piemēram, 2024. gadā augļkopji jau varēja apdrošināties pret krusu.
Ļoti svarīga ir savlaicīga meliorācijas sistēmu kopšana, tāpēc ir būtiski arī turpmāk nodrošināt valsts atbalstu meliorācijas programmām Latvijā, lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražīgumu, novērstu plūdu risku un veicinātu ilgtspējīgu lauku attīstību.
Apsekojot valsts meliorācijas būves – ūdensnotekas un izskalotos aizsargdambjus, secināts, ka ilgstošās lietavas radījušas ievērojamus postījumus un šeit situācijas apzināšana vēl turpinās.
Lai atvieglotu esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un pēc plūdiem vai ilgstošām lietavām pēc iespējās ātrāk varētu atjaunot valsts ūdensnotekas, ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamata. Birokrātijas slogs nedrīkst kļūt par plūdu iemeslu, ja atbildīgās iestādes nespēj laikus īstenot meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus pat situācijās, kad ir pieejams finansējums un skaidrs darāmo darbu apjoms.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi darbu šajā jomā un kopā ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ZM, aktīvi diskutē grozījumus MK noteikumos Nr. 30. Papildus tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi (Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība), kas atvieglos tīrīšanas darbus. Tautsaimniecības attīstības, sabiedrības labklājības un vides aizsardzības vajadzības nepieciešams patstāvīgi līdzsvarot, veidojot jēgpilnu un uz rezultātu vērstu regulatīvo vidi.
Tādējādi šajā jomā darbs ir jāturpina.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kā jau iepriekš ir minēts, ZM jau ir iesniegusi EK aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem (par situāciju uz 2025. gada 10. jūliju) un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies ilgstošo lietavu un plūdu, kā arī pavasara salnu dēļ. Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus, atsevišķām nozarēm, piemēram, augļkopības nozarei nav pieejams plašs apdrošināšanas piedāvājumu klāsts, t.sk. arī pret salnām. Tādēļ arī lauksaimnieku zaudējumi dēļ 2025. gada pavasara salnām tika iekļauti ZM sniegtajos aprēķinos EK.
ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēro soda sankcijas dēļ minētajiem plūdiem un to radītajām sekām.
Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
ZM ir noteikusi atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, lai pretendenti saglabātu tiesības uz atbalstu situācijās, kad nosacījumu izpilde nav iespējama un ir radusies šo nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Tādējādi LAD cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēro soda sankcijas dēļ minētajiem plūdiem un to radītajām sekām.
Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jau trešo gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, kas būtiski apdraud saimniecību dzīvotspēju, īpaši ņemot vērā, ka ražošanas resursu cenas joprojām saglabājas augstas.
Ja atbildīgās institūcijas varēs piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas situācijās vai ārkārtas apstākļu gadījumos, kā arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas gan Latvijas, gan starptautiskās varēs izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši no nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un līgumsaistību neizpildes iemesls ir šo nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu radītās sekas –, tas ļaus šīm saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Kā jau iepriekš ir norādīts, lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.
Ja atbildīgās institūcijas varēs piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas situācijās vai ārkārtas apstākļu gadījumos, kā arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas gan Latvijas, gan starptautiskās varēs izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši no nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un līgumsaistību neizpildes iemesls ir šo nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu radītās sekas –, tas ļaus šīm saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Kā jau iepriekš ir norādīts, lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd dēļ izveidojušās nelabvēlīgās situācijas lauksaimniecībā ilgstošo lietavu un plūdu rezultātā pastāv nopietnas bažas par spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
ZM regulāri uzrauga situāciju lauksaimniecībā, analizējot nozaru griezumā gan ražošanas attīstības tendences (piemēram, atsevišķu kultūru kopražas un ražības), saimniecību skaita izmaiņas, gan tirgus attīstības tendences. Tie ir ikmēneša pārskati par dažādu lauksaimniecības sektoru attīstību. Pārskats vienā lapā vienkopus atspoguļo vairākus svarīgus rādītājus, kas var būt noderīgi lauksaimniekiem, ražotājiem un tirgotājiem. Tas sniedz ieskatu par pēdējām tirgus attīstības tendencēm konkrētā lauksaimniecības sektorā, atspoguļojot tādus nozīmīgus rādītājus kā cenu izmaiņas, ražošanas attīstība un tirdzniecības perspektīvas.
ZM izmanto tās rīcībā esošos Centrālās statistikas pārvaldes, Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, LAD, EK un citus oficiālos statistiskas datus.
Informācija regulāri pieejama ZM tīmekļa vietnē: https://www.zm.gov.lv/lv/tirgus-nozares-ekonomika.
ZM izmanto tās rīcībā esošos Centrālās statistikas pārvaldes, Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, LAD, EK un citus oficiālos statistiskas datus.
Informācija regulāri pieejama ZM tīmekļa vietnē: https://www.zm.gov.lv/lv/tirgus-nozares-ekonomika.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.08.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
ZM regulāri sagatavo ikmēneša pārskatus par dažādu lauksaimniecības sektoru attīstību - cenu izmaiņas, ražošanas attīstība un tirdzniecības perspektīvas.
Rādītājs
Cenu izmaiņas, ražošanas attīstības rādītāji (platības, kopražas, ražības, saimniecību skaits u.c.) un tirdzniecības perspektīvas.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes. Tādējādi izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā dēļ iepriekšminētajiem apstākļiem, attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Juridiskās personas
- lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes. Tādējādi izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā dēļ iepriekšminētajiem apstākļiem, attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem un citiem tirgus dalībniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā “force majeure” – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem un citiem tirgus dalībniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu izraisītā ārkārtas situācija lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt Latvijas makroekonomisko vidi. Ražošanas apjoma kritums lauksaimniecībā un saistītajās nozarēs (pārtikas rūpniecība, loģistika, tirdzniecība) var samazināt iekšzemes kopprodukta izaugsmi un palielināt bezdarbu reģionos. Savlaicīgi atbalsta mehānismi un iespēja piemērot tiesiskos risinājumus ārkārtas situācijās palīdzētu stabilizēt nozari un mazināt šos riskus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgstoši nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi būtiski apdraud lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Saimniecībām, kuras cieš zaudējumus un nespēj atjaunot ražošanas potenciālu, ir ierobežotas iespējas ieguldīt inovācijās, ilgtspējīgās tehnoloģijās un eksporta attīstībā. Rezultātā var palielināties plaisa starp Latvijas un citu valstu lauksaimniekiem. Tas var atstāt ietekmi arī ilgtermiņā, vājinot nozares spēju konkurēt kopējā ES tirgū un kavētu arī visas tautsaimniecības strukturālo izaugsmi.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības nozares nestabilitāte nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ var atstāt ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi, īpaši reģionos. Iespējamās saimniecību maksātnespējas vai darbības ierobežojumi var samazināt pieprasījumu pēc pakalpojumiem, transporta, tehnikas, degvielas un vietējām izejvielām, tādējādi negatīvi ietekmējot arī citas nozares. Var pieaugt risks investīciju atcelšanai, kavējumiem maksājumos un uzņēmumu likvidācijai lauku teritorijās. Tas rada nestabilitāti biznesa vidē un bremzē reģionālo ekonomisko attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazo un vidējo saimniecību un lauku uzņēmumu noturība pret klimata riskiem ir ievērojami zemāka. Ilgstošas lietavas un plūdi, un ar tām saistītie ražošanas zudumi mazajiem uzņēmumiem var nozīmēt ne tikai peļņas samazinājumu, bet arī būtisku apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kredītsaistību neizpildi un bankrota risku.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Saimniecības, kuras smagi cietušas no nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, zaudē spēju konkurēt ar tām, kas darbojas labvēlīgākos apstākļos. Iekšzemē tas var novest pie mazo un vidējo saimniecību izslēgšanas no tirgus, atstājot dominanci lielajiem uzņēmumiem, kas samazina tirgus daudzveidību un patērētāju izvēles iespējas. Savukārt eksporta tirgos Latvijas ražotājiem kļūst grūtāk noturēt pozīcijas un cenas, pasliktinot nozares kopējo konkurētspēju ilgtermiņā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi un to izraisītās grūtības lauksaimniecības sektorā tieši apdraud nodarbinātību lauku reģionos. Samazināta ražošana un ieņēmumu kritums liek saimniecībām samazināt darba apjomu, sezonālo strādnieku skaitu vai pat pilnībā atteikties no darbaspēka. Tā rezultātā pieaug bezdarba risks teritorijās, kur jau pastāv ierobežotas darba iespējas. Nodarbinātības samazināšanās lauksaimniecībā ietekmē arī citas saistītās nozares – pārstrādi, transportu, lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējus –, tādējādi veidojot kaskādes efektu visā reģionālajā ekonomikā. Ilgtermiņā tas var veicināt arī iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem un reģionu sociālekonomisko lejupslīdi.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
ZM 2025. gada 16. jūlijā ir iesniegusi EK aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem (par situāciju uz 2025. gada 10. jūliju) un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, EK līdz šim nav atteikusi dalībvalstīm atbalstu grūtībām, kas radušies nepārvaramas varas un smagu meteoroloģisko apstākļu dēļ. Kā jau iepriekš ZM ir norādījusi ir jāstiprina lauksaimnieku noturība pret dažādām krīzēm, t.sk. klimatisko apstākļu. Tādēļ ZM atsāks diskusijas ar lauksaimnieku nozaru organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību, lai tas nākotnē kalpotu par papildu riska vadības instrumentu apdrošināšanai.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, EK līdz šim nav atteikusi dalībvalstīm atbalstu grūtībām, kas radušies nepārvaramas varas un smagu meteoroloģisko apstākļu dēļ. Kā jau iepriekš ZM ir norādījusi ir jāstiprina lauksaimnieku noturība pret dažādām krīzēm, t.sk. klimatisko apstākļu. Tādēļ ZM atsāks diskusijas ar lauksaimnieku nozaru organizācijām par riska fonda izveides nepieciešamību, lai tas nākotnē kalpotu par papildu riska vadības instrumentu apdrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02021R2116
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
Apraksts
Tiesību akts paredz, ka administratīvais sods netiek uzlikts, ja neatbilstību ir izraisījusi nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti regulas 3. panta 1. punktā, tostarp arī gadījumi, ko izraisījusi smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību. Savukārt regulas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem.
Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti regulas 3. panta 1. punktā, tostarp arī gadījumi, ko izraisījusi smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību. Savukārt regulas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta 1. punkta "a" apakšpunkts un 2. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz augstākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ārkārtas situācijas izsludināšana palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem šobrīd saskaras lauksaimnieki. Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskata par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu. Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti regulas 3. panta 1. punktā. Savukārt regulas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Šādā gadījumā lauksaimniekiem nav jāiesniedz individuāli izvērsti apraksti vai pierādījuma dokumenti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem.
2025. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radījuši zaudējumus lauksaimniecības nozarē. 2025. gada maijā un jūnijā nokrišņi visvairāk skāra valsts vidieni un austrumu daļu, savukārt jūlija beigās stipras lietavas jau ietekmēja arī valsts rietumus. Turklāt, vērtējot sausuma un mitruma rādītāju Latvijā trīs mēnešu periodā, var secināt, ka arī valsts rietumu daļā palielinās mitruma līmenis. Turklāt šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari visā valsts teritorijā un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju.
2025. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radījuši zaudējumus lauksaimniecības nozarē. 2025. gada maijā un jūnijā nokrišņi visvairāk skāra valsts vidieni un austrumu daļu, savukārt jūlija beigās stipras lietavas jau ietekmēja arī valsts rietumus. Turklāt, vērtējot sausuma un mitruma rādītāju Latvijā trīs mēnešu periodā, var secināt, ka arī valsts rietumu daļā palielinās mitruma līmenis. Turklāt šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi. Ārkārtējo laikapstākļu kopējā un ilgstošā ietekme Latvijā būtiski ietekmē lauksaimniecības nozari visā valsts teritorijā un tas apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijasCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.zm.gov.lv/lv/nevalstiskas-organizacijas-0#rikojums-par-lauksaimniecibas-konsultativo-padomi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
ZM regulāri sadarbojas ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Jau 2025. gada 4. jūnija Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika pārrunāta situācija nozarē un nepieciešamās rīcības, lai mazinātu šāgada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu negatīvo ietekmi uz sektoru.
Nepārtraukti tiek sekots līdzi situācijas attīstībai gan sazinoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, gan arī tiek analizēta lauksaimnieku sniegtā informācija LAD EPS vai mobilajā lietotnē par nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos cietušajām platībām.
Lai noskaidrotu situāciju, ZM aicināja lauksaimniekus no 2025. gada 3. līdz 27. jūnijam paziņot LAD EPS vai mobilajā lietotnē par nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos cietušajām platībām. Tā kā situācija neuzlabojās arī jūlija mēnesī un ražas sezona ir sākusies, ZM ir paredzējusi, ka EPS vai mobilās lietotnes ziņošanas funkcionalitāte par ārkārtējo apstākļu nodarītajiem postījumiem funkcionē nepārtraukti, lai ārkārtēju apstākļu gadījumā cietušās personas varētu pastāvīgi un operatīvi sniegt informāciju LAD.
Ieviešot dažādas atkāpes atbalsta pasākumos un lai informētu lauksaimniekus, 2025. gada 3. jūlijā tika organizēts informatīvs pasākums, kurā ZM un LAD speciālisti lauksaimniekiem skaidroja paredzētās atkāpes. Pasākuma ieraksts pieejams LAD tīmekļvietnē (https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/platibu-maksajumu-nosacijumos-pielaujams-atkapes-nelabveligu-laikapstaklu-gadijuma).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojusies ārkārtas situācija lauksaimniecībā var atstāt ietekmi uz teritoriju attīstību. Saimniecību grūtības ietekmē nodarbinātību, ienākumus, investīcijas un sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Dēļ ilgstošām lietavām un plūdiem var pieaugt augsnes sablīvēšanās, kultūraugu zaudējumi un nepieciešamība izmantot intensīvākas agrotehnoloģijas vai ārkārtas pasākumus, kas var mazināt ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izveidojusies ārkārtas situācija lauksaimniecībā var atstāt ietekmi uz iedzīvotāju sociālo situāciju. Var pasliktināt iedzīvotāju sociālo situāciju, īpaši lauku reģionos, kur ienākumu kritums, darba vietu zudums un pieaugoša nenoteiktība var veicināt sociālo spriedzi, migrāciju un pieprasījumu pēc sociālās palīdzības.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Informācija par nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem Latvijā 2025. gada maijā – jūlijā