25-TA-682: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”” izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai pilnveidotu:
- grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanu;
- pārskata gada slēguma inventarizācijas normatīvo regulējumu.
- grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanu;
- pārskata gada slēguma inventarizācijas normatīvo regulējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”” mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz 2025. gada 5. jūnijā Saeimā pieņemtajiem Grāmatvedības likuma grozījumiem, sākot ar 2028. gada 1. janvāri, e-rēķina lietošana Latvijā būs obligāta darījumos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem (turpmāk − uzņēmumi), ja vien nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas atļauj atkāpties no e-rēķina noformēšanas prasības.
Savukārt likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (pieņemts Saeimā 2024. gada 31. oktobrī) noteic ka, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, e-rēķina lietošana Latvijā ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm (valsts pārvaldi) un starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un budžeta iestādēm, ja vien nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas atļauj atkāpties no e-rēķina noformēšanas prasības.
Minētiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) e-rēķinus, sākot no 2026. gada 1. janvāra, būs arī jānodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Attiecībā uz darījumiem, kuros attaisnojuma dokuments samaksāšanai tiek izsniegts citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde (B2B darījumi), pienākums lietot e-rēķinus un obligāti nodot VID stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Taču tas neaizliedz B2B darījumos sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau sākot no 2026. gada.
Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā ir iekļauts šajā likumā lietotā termina “strukturēts elektroniskais rēķins” skaidrojums ar tam piemērojamo e-rēķina standartu, t.i., rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts (turpmāk – Latvijas standarts).
Šobrīd arī Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 877) 31. punkts skaidro, kas ir strukturēts elektroniskais rēķins (līdz ar to šis punkts ir svītrojams).
Pašreiz tehnisko risinājumu e−rēķinu apritei nodrošina gan bezmaksas vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli pakalpojumu sniedzēji jeb operatori (t. sk. Pan-European Public Procurement On-Line (PEPPOL) BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijas (Core Invoice Usage Specification (CIUS) pakalpojumu sniedzēji), kas nodrošina izveidi, apriti un citus ar e-rēķinu darbībām saistītus pakalpojumus, izmantojot standartizētus elektroniskos formātus.
Grāmatvedības likuma 6. panta piektā daļa uzliek pienākumu e-rēķinus pārvērst cilvēklasāmā formātā, jo no grāmatvedības vispārīgām prasībām izriet pienākums: gan e-rēķinu izsniedzējam, gan e-rēķinu saņēmējam, ja grāmatvedība tiek kārtota elektroniski, nodrošināt šo grāmatvedības dokumentu (e-rēķinu) datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlu cilvēklasāmā formātā, kā arī iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).
MK noteikumu Nr. 877 29. punkts noteic, ka attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu izvēlas uzņēmums atbilstoši attiecīgā saimnieciskā darījuma būtībai, izņemot, ja konkrēta attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu nosaka attiecīgs normatīvais akts. Grāmatvedības likuma 11.panta četrpadsmitā daļa noteic, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu.
Tas nozīmē, ka attaisnojuma dokumenta veids - attaisnojuma dokuments samaksāšanai (rēķins) ir noteikts Grāmatvedības likumā. Savukārt sagatavojot e-rēķinu, e-rēķina veida nosaukumu izvēlas pats uzņēmuma vadītājs atbilstoši uzņēmuma specifikai un Latvijas standartā noteiktajam (piemēram, avansa rēķins, kredītrēķins, nodokļa rēķins utt).
2. MK noteikumi Nr. 877 nosaka vispārējas prasības grāmatvedības uzskaites organizācijai, tai skaitā pārskata gada slēguma inventarizācijas veikšanai, kas attiecas uz visiem Grāmatvedības likuma subjektiem.
MK noteikumi Nr.877 nosaka inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību.
MK noteikumi Nr. 877 paredz vairākas speciālās normas, tai skaitā nosaka, ka kontu atlikumus un darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām salīdzina saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 400).
Uzņēmumi, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē (turpmāk – Valsts kases klienti), veic konta atlikuma salīdzināšanu ar Valsts kasi, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumos Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 778) paredzēto kārtību un saskaņo pārskatu par konta atlikumu gada beigās, taču šī norma nav iekļauta MK noteikumos Nr. 877.
MK noteikumu Nr. 877 71. punktā noteikta specifiska kārtība, kādā veic bibliotēku krājumu inventarizāciju, bet nav paredzēti nosacījumi muzeju krājuma inventarizācijas veikšanai.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 877 68. punkts nosaka nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, prasījumu un saistību summas pārbaudīt saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem, bet nav noteikta kārtība, kādā ir veicama bezskaidras naudas atlikuma inventarizācija.
3. Grāmatvedības likums nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistros var veikt uz attaisnojuma dokumenta pamata. Attaisnojuma dokuments savukārt ir derīgs, ja tajā ietverti normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka attaisnojuma dokumentā obligāti jānorāda vismaz: dokumenta veids, datums, numurs, darījuma partneru identifikācija, saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī atbildīgās personas paraksts (izņemot noteiktus gadījumus).
Savukārt ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts utml. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
4. MK noteikumu Nr. 877 53. punkts nosaka, ka saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistru vai citu reģistru (turpmāk – reģistrs), kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru vai šā dokumenta kopiju, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – dokumenta eksemplārs), atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai. Uzņēmuma vadītājs nodrošina, ka viens pārskata gada slēguma preču inventarizācijas saraksta eksemplārs vai tā kopija, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – inventarizācijas saraksta eksemplārs), glabājas preču saņemšanas vietas adresē līdz nākamajai pārskata gada slēguma inventarizācijai. Turpmāko reģistra un dokumenta eksemplāra, kā arī inventarizācijas saraksta eksemplāra glabāšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs.
Savukārt MK noteikumu Nr.877 54. punkts nosaka, ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina šā reģistra attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku).
Līdz ar to, šobrīd no normatīvā regulējuma izriet, ka neskatoties uz to, ka preču piegādes dokuments tiek sagatavots elektroniski, pie reģistra ir jāpievieno arī preču piegādes dokuments papīra veidā.
Savukārt likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā” (pieņemts Saeimā 2024. gada 31. oktobrī) noteic ka, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, e-rēķina lietošana Latvijā ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm (valsts pārvaldi) un starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un budžeta iestādēm, ja vien nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas atļauj atkāpties no e-rēķina noformēšanas prasības.
Minētiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) e-rēķinus, sākot no 2026. gada 1. janvāra, būs arī jānodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Attiecībā uz darījumiem, kuros attaisnojuma dokuments samaksāšanai tiek izsniegts citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde (B2B darījumi), pienākums lietot e-rēķinus un obligāti nodot VID stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Taču tas neaizliedz B2B darījumos sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau sākot no 2026. gada.
Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā ir iekļauts šajā likumā lietotā termina “strukturēts elektroniskais rēķins” skaidrojums ar tam piemērojamo e-rēķina standartu, t.i., rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts (turpmāk – Latvijas standarts).
Šobrīd arī Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 877) 31. punkts skaidro, kas ir strukturēts elektroniskais rēķins (līdz ar to šis punkts ir svītrojams).
Pašreiz tehnisko risinājumu e−rēķinu apritei nodrošina gan bezmaksas vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli pakalpojumu sniedzēji jeb operatori (t. sk. Pan-European Public Procurement On-Line (PEPPOL) BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijas (Core Invoice Usage Specification (CIUS) pakalpojumu sniedzēji), kas nodrošina izveidi, apriti un citus ar e-rēķinu darbībām saistītus pakalpojumus, izmantojot standartizētus elektroniskos formātus.
Grāmatvedības likuma 6. panta piektā daļa uzliek pienākumu e-rēķinus pārvērst cilvēklasāmā formātā, jo no grāmatvedības vispārīgām prasībām izriet pienākums: gan e-rēķinu izsniedzējam, gan e-rēķinu saņēmējam, ja grāmatvedība tiek kārtota elektroniski, nodrošināt šo grāmatvedības dokumentu (e-rēķinu) datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlu cilvēklasāmā formātā, kā arī iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).
MK noteikumu Nr. 877 29. punkts noteic, ka attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu izvēlas uzņēmums atbilstoši attiecīgā saimnieciskā darījuma būtībai, izņemot, ja konkrēta attaisnojuma dokumenta veida nosaukumu nosaka attiecīgs normatīvais akts. Grāmatvedības likuma 11.panta četrpadsmitā daļa noteic, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu.
Tas nozīmē, ka attaisnojuma dokumenta veids - attaisnojuma dokuments samaksāšanai (rēķins) ir noteikts Grāmatvedības likumā. Savukārt sagatavojot e-rēķinu, e-rēķina veida nosaukumu izvēlas pats uzņēmuma vadītājs atbilstoši uzņēmuma specifikai un Latvijas standartā noteiktajam (piemēram, avansa rēķins, kredītrēķins, nodokļa rēķins utt).
2. MK noteikumi Nr. 877 nosaka vispārējas prasības grāmatvedības uzskaites organizācijai, tai skaitā pārskata gada slēguma inventarizācijas veikšanai, kas attiecas uz visiem Grāmatvedības likuma subjektiem.
MK noteikumi Nr.877 nosaka inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību.
MK noteikumi Nr. 877 paredz vairākas speciālās normas, tai skaitā nosaka, ka kontu atlikumus un darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām salīdzina saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 400).
Uzņēmumi, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē (turpmāk – Valsts kases klienti), veic konta atlikuma salīdzināšanu ar Valsts kasi, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumos Nr. 778 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 778) paredzēto kārtību un saskaņo pārskatu par konta atlikumu gada beigās, taču šī norma nav iekļauta MK noteikumos Nr. 877.
MK noteikumu Nr. 877 71. punktā noteikta specifiska kārtība, kādā veic bibliotēku krājumu inventarizāciju, bet nav paredzēti nosacījumi muzeju krājuma inventarizācijas veikšanai.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 877 68. punkts nosaka nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, prasījumu un saistību summas pārbaudīt saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem, bet nav noteikta kārtība, kādā ir veicama bezskaidras naudas atlikuma inventarizācija.
3. Grāmatvedības likums nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistros var veikt uz attaisnojuma dokumenta pamata. Attaisnojuma dokuments savukārt ir derīgs, ja tajā ietverti normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka attaisnojuma dokumentā obligāti jānorāda vismaz: dokumenta veids, datums, numurs, darījuma partneru identifikācija, saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī atbildīgās personas paraksts (izņemot noteiktus gadījumus).
Savukārt ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts utml. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
4. MK noteikumu Nr. 877 53. punkts nosaka, ka saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistru vai citu reģistru (turpmāk – reģistrs), kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru vai šā dokumenta kopiju, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – dokumenta eksemplārs), atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai. Uzņēmuma vadītājs nodrošina, ka viens pārskata gada slēguma preču inventarizācijas saraksta eksemplārs vai tā kopija, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – inventarizācijas saraksta eksemplārs), glabājas preču saņemšanas vietas adresē līdz nākamajai pārskata gada slēguma inventarizācijai. Turpmāko reģistra un dokumenta eksemplāra, kā arī inventarizācijas saraksta eksemplāra glabāšanas kārtību nosaka uzņēmuma vadītājs.
Savukārt MK noteikumu Nr.877 54. punkts nosaka, ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina šā reģistra attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku).
Līdz ar to, šobrīd no normatīvā regulējuma izriet, ka neskatoties uz to, ka preču piegādes dokuments tiek sagatavots elektroniski, pie reģistra ir jāpievieno arī preču piegādes dokuments papīra veidā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (xml formātā). Jāatzīmē, ka šāds rēķina veids atbilst Latvijas standarta skaidrojumam - komercrēķins. Savukārt citus rēķina veidus var sagatavot xml formātā, ņemot vērā, ka Latvijas standartā ir paredzēta šāda iespēja. Latvijas standartā ir lietoti dažāda veida rēķinu nosaukumi un viens no šādiem rēķinu veidiem ir priekšapmaksas rēķins (avansa rēķins) un kredītrēķins (korektīvais rēķins), kurus arī varēs iesniegt xml formātā. Tomēr, ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidro, kas ir Latvijas standartā minētie rēķinu veidi - avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un kredītrēķins (korektīvais rēķins).
Saskaņā ar Grāmatvedības likumu, grāmatvedībā ir jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Saimnieciskais darījums ir jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas;
Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) pēc būtības nav darījumu apliecinošs dokuments, bet gan informatīvs dokuments vai pieprasījums veikt maksājumu. Līdz brīdim, kad tiek faktiski veikta vai saņemta apmaksa, avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) nerada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī, tādēļ priekšapmaksas rēķina saņemšana nav uzskatāma par saimniecisku darījumu.
Tāds pats princips tiek piemērots arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - PVN likums) – saņemtais avansa maksājums rada pienākumu deklarēt avansa maksājumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un aprēķināt nodokli avansa saņemšanas mēnesī, jo PVN likuma izpratnē darījums ir noticis tajā periodā, kad uzņēmums ir saņēmis apmaksu, nevis izrakstījis avansu rēķinu. Atbilstoši PVN likuma regulējumam priekšnodoklis atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam.
Saistībā ar gala rēķina nepieciešamību būtu jāņem vērā Grāmatvedības likuma prasība grāmatvedību kārtot tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un tā apmaksa apliecina, ka uzņēmums ir veicis vai saņēmis maksājumu, bet nepierāda, ka prece vai pakalpojums faktiski saņemts.
Saimnieciskā darījuma noslēgšanai nepieciešams vai nu gala rēķins, kas apliecina preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, piemēram preču piegādes dokuments, kurā norādītas arī vienas vienības cenas. Ja starp darījuma pusēm noslēgts līgums, tad līgumā var būt atrunāti citi nosacījumi, tostarp brīdis, kad avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek pārvērsts par gala rēķinu, vai citas darbības, kas ļautu izdarīt secinājumu par darījuma pabeigšanu.
Savukārt attaisnojuma dokumenta veidu - kredītrēķinu (korektīvo rēķinu) var izmantot, lai samazinātu darījuma cenu, darījuma cenas atlaidi, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ vai saņemtā avansa atmaksu. Šāda veida atlaide jeb kredītrēķins tiek piemērota tikai tad, kad puses par to ir vienojušās.
Atbilstoši PVN likuma regulējumam jebkuru dokumentu, ar kuru groza sākotnējo PVN rēķinu, pielīdzina PVN rēķinam, ja tas atbilst noteiktajām prasībām. Šādā PVN rēķinā ir norādāms sākotnējā PVN rēķina izrakstīšanas datums un identifikācijas numurs, kā arī konkrētie dati, kas tiek grozīti. Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” (turpmāk – Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr.40) ir minēti gadījumi, kad, aizpildot PVN1 pārskata I daļu, kā attaisnojuma dokumentu jānorāda dokumenta veids “Kredītrēķins”.[1] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 ir atrunāta PVN deklarācijas pielikuma rindiņu aizpildīšanas kārtība gadījumos, kad pārdevējs veic atlaides piešķiršanu, pirkuma anulēšanu, piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) cenas samazināšanu, preču saņemšanu atpakaļ, saņemtā avansa atmaksāšanu atpakaļ u. tml. un izraksta kredītrēķinu.”.
Arī attaisnojuma dokumenta (rēķina) veids - korektīvs rēķins - aizstāj sākotnēji izrakstīto rēķinu, un papildus kredītrēķinam arī rēķina veidu – korektīvs rēķins – var izmantot kļūdu labošanai. Korektīvu rēķinu jebkādu kļūdu labošanai var izmantot visi Grāmatvedības likuma subjekti (tai skaitā gan reģistrēti PVN maksātāji, gan nereģistrēti PVN maksātāji) - nejaušu kļūdu (matemātisku un pārrakstīšanās kļūdu, u.tml.) labošanai. Piemēram, gadījumā, kad izrakstītajā rēķinā kļūdaini norādīta piegādātās preces cena, jāizraksta jauns rēķins - korektīvs rēķins, norādot tajā atbilstošu piegādātās preces cenu.
Kredītrēķins (korektīvais rēķins) būtībā ir atsauce uz sākotnēji nosūtīto rēķinu.
2. Grāmatvedības likuma 6. panta piektā daļa jau šobrīd uzliek pienākumu e-rēķinus pārvērst cilvēklasāmā formātā. Tātad no Grāmatvedības likuma vispārīgām prasībām izriet pienākums: ja grāmatvedību kārto elektroniski, t. sk., sagatavo arī e-rēķinus, ir jānodrošina šo grāmatvedības dokumentu (e-rēķinu) datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlu cilvēklasāmā formātā, nodrošinot iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Tomēr uzņēmumi ne vienmēr šo Grāmatvedības likuma prasību attiecina uz e-rēķiniem, līdz ar to ir nepieciešams skaidri noteikt MK noteikumos Nr. 877, ka arī e-rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts.
3. Šobrīd termina "strukturēts elektroniskais rēķins" skaidrojums ir noteikts gan Grāmatvedības likumā, gan MK noteikumos Nr. 877, tātad divos normatīvajos aktos ir vienāds skaidrojums.
[1] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40 25.6.4. apakšpunkts
Saskaņā ar Grāmatvedības likumu, grāmatvedībā ir jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Saimnieciskais darījums ir jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas;
Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) pēc būtības nav darījumu apliecinošs dokuments, bet gan informatīvs dokuments vai pieprasījums veikt maksājumu. Līdz brīdim, kad tiek faktiski veikta vai saņemta apmaksa, avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) nerada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī, tādēļ priekšapmaksas rēķina saņemšana nav uzskatāma par saimniecisku darījumu.
Tāds pats princips tiek piemērots arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - PVN likums) – saņemtais avansa maksājums rada pienākumu deklarēt avansa maksājumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un aprēķināt nodokli avansa saņemšanas mēnesī, jo PVN likuma izpratnē darījums ir noticis tajā periodā, kad uzņēmums ir saņēmis apmaksu, nevis izrakstījis avansu rēķinu. Atbilstoši PVN likuma regulējumam priekšnodoklis atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam.
Saistībā ar gala rēķina nepieciešamību būtu jāņem vērā Grāmatvedības likuma prasība grāmatvedību kārtot tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un tā apmaksa apliecina, ka uzņēmums ir veicis vai saņēmis maksājumu, bet nepierāda, ka prece vai pakalpojums faktiski saņemts.
Saimnieciskā darījuma noslēgšanai nepieciešams vai nu gala rēķins, kas apliecina preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, piemēram preču piegādes dokuments, kurā norādītas arī vienas vienības cenas. Ja starp darījuma pusēm noslēgts līgums, tad līgumā var būt atrunāti citi nosacījumi, tostarp brīdis, kad avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek pārvērsts par gala rēķinu, vai citas darbības, kas ļautu izdarīt secinājumu par darījuma pabeigšanu.
Savukārt attaisnojuma dokumenta veidu - kredītrēķinu (korektīvo rēķinu) var izmantot, lai samazinātu darījuma cenu, darījuma cenas atlaidi, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ vai saņemtā avansa atmaksu. Šāda veida atlaide jeb kredītrēķins tiek piemērota tikai tad, kad puses par to ir vienojušās.
Atbilstoši PVN likuma regulējumam jebkuru dokumentu, ar kuru groza sākotnējo PVN rēķinu, pielīdzina PVN rēķinam, ja tas atbilst noteiktajām prasībām. Šādā PVN rēķinā ir norādāms sākotnējā PVN rēķina izrakstīšanas datums un identifikācijas numurs, kā arī konkrētie dati, kas tiek grozīti. Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” (turpmāk – Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr.40) ir minēti gadījumi, kad, aizpildot PVN1 pārskata I daļu, kā attaisnojuma dokumentu jānorāda dokumenta veids “Kredītrēķins”.[1] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 ir atrunāta PVN deklarācijas pielikuma rindiņu aizpildīšanas kārtība gadījumos, kad pārdevējs veic atlaides piešķiršanu, pirkuma anulēšanu, piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) cenas samazināšanu, preču saņemšanu atpakaļ, saņemtā avansa atmaksāšanu atpakaļ u. tml. un izraksta kredītrēķinu.”.
Arī attaisnojuma dokumenta (rēķina) veids - korektīvs rēķins - aizstāj sākotnēji izrakstīto rēķinu, un papildus kredītrēķinam arī rēķina veidu – korektīvs rēķins – var izmantot kļūdu labošanai. Korektīvu rēķinu jebkādu kļūdu labošanai var izmantot visi Grāmatvedības likuma subjekti (tai skaitā gan reģistrēti PVN maksātāji, gan nereģistrēti PVN maksātāji) - nejaušu kļūdu (matemātisku un pārrakstīšanās kļūdu, u.tml.) labošanai. Piemēram, gadījumā, kad izrakstītajā rēķinā kļūdaini norādīta piegādātās preces cena, jāizraksta jauns rēķins - korektīvs rēķins, norādot tajā atbilstošu piegādātās preces cenu.
Kredītrēķins (korektīvais rēķins) būtībā ir atsauce uz sākotnēji nosūtīto rēķinu.
2. Grāmatvedības likuma 6. panta piektā daļa jau šobrīd uzliek pienākumu e-rēķinus pārvērst cilvēklasāmā formātā. Tātad no Grāmatvedības likuma vispārīgām prasībām izriet pienākums: ja grāmatvedību kārto elektroniski, t. sk., sagatavo arī e-rēķinus, ir jānodrošina šo grāmatvedības dokumentu (e-rēķinu) datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlu cilvēklasāmā formātā, nodrošinot iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Tomēr uzņēmumi ne vienmēr šo Grāmatvedības likuma prasību attiecina uz e-rēķiniem, līdz ar to ir nepieciešams skaidri noteikt MK noteikumos Nr. 877, ka arī e-rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts.
3. Šobrīd termina "strukturēts elektroniskais rēķins" skaidrojums ir noteikts gan Grāmatvedības likumā, gan MK noteikumos Nr. 877, tātad divos normatīvajos aktos ir vienāds skaidrojums.
[1] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40 25.6.4. apakšpunkts
Risinājuma apraksts
1. Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu), kas atceļ attaisnojuma dokumentu samaksāšanai un attaisnojuma dokumentu samaksāšanai pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas (avansa rēķinu, priekšapmaksas rēķinu), savukārt ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidro šādu attaisnojuma dokumentu veidus (rēķinus). Līdz ar to noteikumu projekts paredz skaidrot šādus attaisnojuma dokumentu (rēķinu) veidus un to pielietojumu.
MK noteikumu Nr. 877 3. nodaļā ir noteikta kārtība, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos.
Noteikumu projekts paredz papildināt 3. nodaļu ar 25.1 punktu nosakot, ka attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) (turpmāk – koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu. Sagatavojot koriģējošo rēķinu, tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts. Savukārt noteikumu projekta 34.1 punkts nosaka, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments (piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts), kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu). Šāds regulējums atvieglos uzņēmumiem administratīvo slogu un samazinās izmaksas par e-rēķina sagatavošanu un nosūtīšanu par vienu darījumu.
Tomēr attiecībā uz uzņēmumiem, noteikumu projekts tiek papildināts ar 34.2 punktu, kas nosaka, ka darījumos starp uzņēmumiem šo noteikumu 34.1 punktu piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo strukturēta elektroniskā rēķina veidā.
Tas nozīmē, ka darījumos starp uzņēmumiem gala rēķinu var nesagatavot tikai tādā gadījumā, ja sākotnēji avansa rēķins bija noformēts strukturēta elektroniskā rēķina veidā.
2. Lai uzņēmumiem būtu skaidri saprotams, ka arī strukturētam elektroniskam rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts, noteikumu projekts ir papildināts ar 31.1 punktu, kas nosaka, ja attaisnojuma dokuments noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu strukturētu elektronisku rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas).
3. Ņemot vērā, ka šobrīd Grāmatvedības likumā ir skaidrots, kas ir strukturēts elektronisks rēķins, noteikumu projekts paredz svītrot 31. punktu, kas arī skaidroja strukturētu elektronisku rēķinu, tādējādi netiks dublēta viena un tā pati norma divos normatīvajos aktos.
MK noteikumu Nr. 877 3. nodaļā ir noteikta kārtība, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos.
Noteikumu projekts paredz papildināt 3. nodaļu ar 25.1 punktu nosakot, ka attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) (turpmāk – koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu. Sagatavojot koriģējošo rēķinu, tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts. Savukārt noteikumu projekta 34.1 punkts nosaka, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu). Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments (piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts), kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu). Šāds regulējums atvieglos uzņēmumiem administratīvo slogu un samazinās izmaksas par e-rēķina sagatavošanu un nosūtīšanu par vienu darījumu.
Tomēr attiecībā uz uzņēmumiem, noteikumu projekts tiek papildināts ar 34.2 punktu, kas nosaka, ka darījumos starp uzņēmumiem šo noteikumu 34.1 punktu piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo strukturēta elektroniskā rēķina veidā.
Tas nozīmē, ka darījumos starp uzņēmumiem gala rēķinu var nesagatavot tikai tādā gadījumā, ja sākotnēji avansa rēķins bija noformēts strukturēta elektroniskā rēķina veidā.
2. Lai uzņēmumiem būtu skaidri saprotams, ka arī strukturētam elektroniskam rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts, noteikumu projekts ir papildināts ar 31.1 punktu, kas nosaka, ja attaisnojuma dokuments noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu strukturētu elektronisku rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas).
3. Ņemot vērā, ka šobrīd Grāmatvedības likumā ir skaidrots, kas ir strukturēts elektronisks rēķins, noteikumu projekts paredz svītrot 31. punktu, kas arī skaidroja strukturētu elektronisku rēķinu, tādējādi netiks dublēta viena un tā pati norma divos normatīvajos aktos.
Problēmas apraksts
Grāmatvedības likums nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistros drīkst veikt tikai balstoties uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments, savukārt, ir derīgs, ja tajā ietverti normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa paredz, ka attaisnojuma dokumentā obligāti jānorāda vismaz: dokumenta veids, datums, numurs, darījuma partneru identifikācija, saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī atbildīgās personas paraksts (izņemot noteiktus gadījumus).
Ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
Līdz ar to, gadījumā, ja ārvalstu partnera izsniegtajā rēķinā trūkst kāda attaisnojuma dokumentam nepieciešamā informācija, uzņēmumam papildus jāizstrādā iekšējs attaisnojuma dokuments ar trūkstošajiem rekvizītiem. Šāda prasība izriet no Grāmatvedības likuma 8. panta un 11. panta trešās daļas (ārējais attaisnojuma dokuments definēts kā cita darījuma dalībnieka sagatavots dokuments). Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumam jāveic dubults darbs – jāizveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, kurā pārraksta ārvalstu rēķina datus un pievieno trūkstošo informāciju, lai formāli izpildītu likuma prasības.
Šāds papildus dokuments nerada nekādu papildu vērtību. Ārvalstu uzņēmumu rēķinos parasti jau ietverta visa būtiskā informācija, kas ļauj identificēt darījuma partnerus, saprast darījuma būtību un apmēru. Papildu iekšējais dokuments tikai palielina administratīvo slogu un birokrātiju, bez uzlabojumiem grāmatvedības kvalitātē vai pārskatāmībā. Turklāt Grāmatvedības likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja darījumam eksistē ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka pār jebkuru iekšējo dokumentu.
Ārvalstu darījumu partneru izsniegtie rēķini nereti neatbilst visām Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts. Atbilstoši pašreizējai kārtībai šādus rēķinus nedrīkst tieši izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi Grāmatvedības likumā noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.
Līdz ar to, gadījumā, ja ārvalstu partnera izsniegtajā rēķinā trūkst kāda attaisnojuma dokumentam nepieciešamā informācija, uzņēmumam papildus jāizstrādā iekšējs attaisnojuma dokuments ar trūkstošajiem rekvizītiem. Šāda prasība izriet no Grāmatvedības likuma 8. panta un 11. panta trešās daļas (ārējais attaisnojuma dokuments definēts kā cita darījuma dalībnieka sagatavots dokuments). Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumam jāveic dubults darbs – jāizveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, kurā pārraksta ārvalstu rēķina datus un pievieno trūkstošo informāciju, lai formāli izpildītu likuma prasības.
Šāds papildus dokuments nerada nekādu papildu vērtību. Ārvalstu uzņēmumu rēķinos parasti jau ietverta visa būtiskā informācija, kas ļauj identificēt darījuma partnerus, saprast darījuma būtību un apmēru. Papildu iekšējais dokuments tikai palielina administratīvo slogu un birokrātiju, bez uzlabojumiem grāmatvedības kvalitātē vai pārskatāmībā. Turklāt Grāmatvedības likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja darījumam eksistē ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka pār jebkuru iekšējo dokumentu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēts papildināt MK noteikumus Nr.877 ar 33.1 punktu, nosakot, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, ko izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks, kurā nav visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
- ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt saimnieciskā darījuma dalībniekus – uzņēmuma nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds);
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma (preces vai pakalpojuma) apraksts;
- saimnieciskā darījuma novērtējums naudas izteiksmē un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
- ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt saimnieciskā darījuma dalībniekus – uzņēmuma nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds);
- darījuma datums;
- saimnieciskā darījuma (preces vai pakalpojuma) apraksts;
- saimnieciskā darījuma novērtējums naudas izteiksmē un valūta;
- rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 877 50. punkts nosaka, ka preču nosūtītājs (izsniedzējs) preču piegādes dokumentu vai pārvadājumu dokumentu tā nosūtīšanas dienā, bet preču saņēmējs – tā saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē attiecīgi uzņēmuma izdoto vai saņemto preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrā vai citā reģistrā (turpmāk – reģistrs).
Savukārt 53. punkts nosaka, ka reģistrs kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru vai šā dokumenta kopiju, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – dokumenta eksemplārs), atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai.
Ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina šā reģistra attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku) (MK noteikumu Nr. 877 54. punkts). Preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas), pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju par preču piegādi (MK noteikumu Nr. 877 42. punkts).
Neskatoties uz to, ka gan preču piegādes dokumentu var sagatavot elektroniski, gan reģistru var kārtot elektroniski, saskaņā ar MK noteikumu 877 53. punktu arī pie elektroniski kārtota reģistra ir jāpievieno preču piegādes dokuments (papīra formā).
Savukārt 53. punkts nosaka, ka reģistrs kopā ar vienu preču piegādes dokumenta vai pārvadājumu dokumenta eksemplāru vai šā dokumenta kopiju, kas izstrādāta un noformēta atbilstoši šo noteikumu 2. punktam (turpmāk – dokumenta eksemplārs), atrodas katrā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas adresē līdz pārskata gada slēguma inventarizācijai.
Ja reģistru kārto un glabā tikai elektroniski, nodrošina šā reģistra attēlošanu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēju veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku) (MK noteikumu Nr. 877 54. punkts). Preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas), pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju par preču piegādi (MK noteikumu Nr. 877 42. punkts).
Neskatoties uz to, ka gan preču piegādes dokumentu var sagatavot elektroniski, gan reģistru var kārtot elektroniski, saskaņā ar MK noteikumu 877 53. punktu arī pie elektroniski kārtota reģistra ir jāpievieno preču piegādes dokuments (papīra formā).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.877 ar 53.1 punktu, kas nosaka, ja preču piegādes dokuments vai pārvadājuma dokuments sagatavots elektroniski saskaņā ar šo noteikumu 42. punktu, preču piegādes dokumenta vai pārvadājuma dokumenta papīra kopiju pie reģistra var nepievienot, ja tiek nodrošināta šo dokumentu attēlošana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, arī iespēja veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram, izdruku).
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 877 72. punkts nosaka, ka kontu atlikumus un darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām salīdzina, ievērojot kārtību, kāda noteikta uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata pieņemtajos normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanas kārtību, t.i., ievērojot MK noteikumu Nr. 400 prasības, savukārt MK noteikumos Nr. 400 paredzēta grāmatvedības kontu – prasību un saistību atlikumu salīdzināšana. MK noteikumu Nr. 877 piemērošanā varētu rasties pārpratumi attiecībā uz lietoto terminu “konts”.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta piektajā daļā minētie Valsts kases klienti, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē, šo kontu atlikumu salīdzināšanu veic MK noteikumos Nr. 778 noteiktajā kārtībā. Līdz ar to neveidojas sasaiste starp MK noteikumos Nr. 877 noteikto inventarizācijas kārtību un MK noteikumos Nr. 778 noteikto Valsts kases klientu konta atlikumu inventarizācijas kārtību.
MK noteikumos Nr. 400 noteiktā kārtība paredz ne tikai prasību un saistību atlikumu salīdzināšanu, bet arī savstarpējo darījumu bez atlīdzības pārbaudi un saskaņošanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām. MK noteikumi Nr. 400 aizstāj līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumus Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, kas paredzēja veikt arī naudas darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām. Laika gaitā digitalizējot inventarizācijas procesu un pilnveidojot metodiskos materiālus par darījumu uzskaiti un klasifikāciju, kā arī gada pārskatā sniegtās informācijas detalizāciju un kvalitāti, naudas darījumu salīdzināšana starp vispārējās valdības sektora struktūrām rada lielāku administratīvo slogu nekā ieguvumu gada pārskata kvalitātes nodrošināšanai. Jāņem vērā arī tas, ka privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām normatīvie akti neparedz obligātu darījumu salīdzināšanu.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta piektajā daļā minētie Valsts kases klienti, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē, šo kontu atlikumu salīdzināšanu veic MK noteikumos Nr. 778 noteiktajā kārtībā. Līdz ar to neveidojas sasaiste starp MK noteikumos Nr. 877 noteikto inventarizācijas kārtību un MK noteikumos Nr. 778 noteikto Valsts kases klientu konta atlikumu inventarizācijas kārtību.
MK noteikumos Nr. 400 noteiktā kārtība paredz ne tikai prasību un saistību atlikumu salīdzināšanu, bet arī savstarpējo darījumu bez atlīdzības pārbaudi un saskaņošanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām. MK noteikumi Nr. 400 aizstāj līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumus Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”, kas paredzēja veikt arī naudas darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām. Laika gaitā digitalizējot inventarizācijas procesu un pilnveidojot metodiskos materiālus par darījumu uzskaiti un klasifikāciju, kā arī gada pārskatā sniegtās informācijas detalizāciju un kvalitāti, naudas darījumu salīdzināšana starp vispārējās valdības sektora struktūrām rada lielāku administratīvo slogu nekā ieguvumu gada pārskata kvalitātes nodrošināšanai. Jāņem vērā arī tas, ka privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām normatīvie akti neparedz obligātu darījumu salīdzināšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 877 ar 72.1 punktu, paredzot, ka Valsts kases klienti salīdzina Valsts kasē atvērto kontu atlikumus, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt attiecībā uz budžeta iestāžu savstarpējo salīdzināšanos precizēta 72. punkta redakcija, ka jāveic prasījumu un saistību salīdzināšanu, tādējādi novēršot terminu neatbilstību.
Lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem, turpmāk gada pārskata slēguma ietvaros jāveic tikai prasību un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšana, neiekļaujot naudas darījumu salīdzināšanu.
Savukārt attiecībā uz budžeta iestāžu savstarpējo salīdzināšanos precizēta 72. punkta redakcija, ka jāveic prasījumu un saistību salīdzināšanu, tādējādi novēršot terminu neatbilstību.
Lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem, turpmāk gada pārskata slēguma ietvaros jāveic tikai prasību un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšana, neiekļaujot naudas darījumu salīdzināšanu.
Problēmas apraksts
Praksē gada pārskata sagatavošanas procesā radušās interpretācijas par prasību un saistību salīdzināšanas tehnisko risinājumu, kā arī atbildes sniegšanu darījuma partnerim par atlikumu atbilstību grāmatvedības uzskaites datiem, uzskatot, ka dati nav salīdzināti, ja darījuma partneris nav sniedzis atbildi. Lai nodrošinātu atbildes saņemšanu un gūtu pārliecību, ka gada pārskatā norādītie dati ir pareizi, budžeta iestādes nereti patērē laiku, sazinoties ar darījuma partneri, kā arī darījuma partnerim nepieciešams veikt papildu darbības atbildes sniegšanai, lai apliecinātu, ka salīdzināšanās izziņās norādītie atlikumi ir pareizi. Vienlaikus praksē darījuma partneri salīdzina datus, izmantojot dažādus pašapkalpošanās portālu risinājumus, taču pastāv atšķirīgi viedokļi, vai tādus var izmantot veicot gada slēguma inventarizāciju vai arī atlikuma salīdzināšanu drīkst veikt tikai, izmantojot oficiālu saraksti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 877 68. punktu, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus, kā arī nosakot, ka uzņēmums šos atlikumus uzskata par salīdzinātiem, ja darījuma partneris līdz uzņēmuma noteiktā inventarizācijas termiņa beigām nav sniedzis atbildi par atlikumu neatbilstību. Nosūtot salīdzināšanās pieprasījumu darījuma partnerim, uzņēmums tajā norāda salīdzināšanās termiņu, praksē biežāk piemērotas 10 dienas, taču uzņēmums var noteikt arī citu salīdzināšanās termiņu. Ja darījuma partneris sniedz atbildi vēlāk par salīdzināšanās pieprasījumā noteikto termiņu, tad uzņēmums līdz inventarizācijas termiņa beigām saņemto atbildi ņem vērā, sagatavojot inventarizācijas sarakstu.
Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos darījuma partneri vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai. Ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) vai nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma, kur tiek nodrošināta automātiska datu apmaiņa un pārbaude. Gadījumos, kad salīdzināšanas akts tiek nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes (turpmāk – IKT risinājumi), kur dokuments (salīdzināšanas akts) tiek pievienots kā pielikums, bet netiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa, šāda kārtība nav uzskatāma par pašapkalpošanās portālu izmantošanu, jo tā neatbilst digitālo risinājumu būtībai un standartiem. MK noteikumi Nr.400 paredz salīdzināšanos starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem veikt, izmantojot ePārskatus un pašapkalpošanās portālu risinājumus, kā arī iestādes izstrādātus risinājumus konkrētos gadījumos. Savukārt salīdzināšanos starp citiem uzņēmumiem var veikt izmantojot pašu izvēlētu IKT risinājumu, pašapkalpošanās portālu vai citu formātu.
Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos darījuma partneri vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai. Ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) vai nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma, kur tiek nodrošināta automātiska datu apmaiņa un pārbaude. Gadījumos, kad salīdzināšanas akts tiek nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes (turpmāk – IKT risinājumi), kur dokuments (salīdzināšanas akts) tiek pievienots kā pielikums, bet netiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa, šāda kārtība nav uzskatāma par pašapkalpošanās portālu izmantošanu, jo tā neatbilst digitālo risinājumu būtībai un standartiem. MK noteikumi Nr.400 paredz salīdzināšanos starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem veikt, izmantojot ePārskatus un pašapkalpošanās portālu risinājumus, kā arī iestādes izstrādātus risinājumus konkrētos gadījumos. Savukārt salīdzināšanos starp citiem uzņēmumiem var veikt izmantojot pašu izvēlētu IKT risinājumu, pašapkalpošanās portālu vai citu formātu.
Problēmas apraksts
Grāmatvedības likuma 17. pantā ir noteikts pienākums veikt pārskata gada slēguma inventarizāciju un MK noteikumu Nr. 877 67. punktā ir noteikta vispārējā kārtība uzņēmuma mantas inventarizācijai. Šo noteikumu 71. punktā noteikts, ka bibliotēku krājumu inventarizāciju veic normatīvajos aktos bibliotēku krājumu jomā noteiktajā kārtībā. Šobrīd MK noteikumos Nr. 877 nav paredzēti nosacījumi muzeja krājumu inventarizācijas veikšanai, lai gan Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" ir paredzēta specifiska muzeju krājumu inventarizācijas kārtība.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos paredzēto darbību samērīgumu un efektivitāti, noteikumu projektā paredzēti grozījumi 71. punktā, nosakot, ka muzeju krājuma inventarizāciju veic atbilstoši normatīvajos aktos muzeju krājuma jomā noteiktai kārtībai.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 877 68. punkts nosaka vispārīgu pienākumu veikt bezķermenisko lietu, prasījumu un saistību inventarizāciju, bet nenosaka, kā tieši jāveic bezskaidras naudas atlikumu inventarizācija un šo atlikumu saskaņošana starp uzņēmumu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē).
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz bezskaidras naudas atlikumu inventarizāciju noteikumu projekts papildināts ar 68.1 punktu, nosakot pienākumu bezskaidras naudas atlikumu salīdzināt ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) izsniegtajā dokumentā – konta pārskatā norādītajām summām. Atbilstoši 68.1 punktam darījuma partneri veic bezskaidras naudas atlikumu saskaņošanu par iepriekšējo saimniecisko gadu līdz Grāmatvedības likumā noteiktā pārskata gada slēguma inventarizācijas termiņa beigām, informējot maksājumu pakalpojumu sniedzēju par atšķirībām starp uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēja datiem. Ja uzņēmums līdz minētā termiņa beigām nav informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēja datiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs datus uzskata par salīdzinātiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību (Gramatvedības likuma subjekti)
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs Grāmatvedības likuma 3. pantā noteiktos subjektus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks samazināts Grāmatvedības likuma subjektu administratīvais slogs pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā, ņemot vērā aktuālos mūsdienu digitālos risinājumus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kaseNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija", Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e088c889-03ed-46b0-9415-b3a8293c3a82
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskajā apspriešanā, kas notika no 10.06.2025. līdz 24.06.2025. tika saņemti biedrības "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija" un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas iebildumi/priekšlikumi, kuri tika izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā.
Viedokļu pārskats ir publicēts TAP portālā, lai biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija" un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija var iepazīties ar sniegtajām atbildēm uz iesniegtajiem iebildumiem/priekšlikumiem.
Viedokļu pārskats ir publicēts TAP portālā, lai biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija" un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija var iepazīties ar sniegtajām atbildēm uz iesniegtajiem iebildumiem/priekšlikumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi