Anotācija (ex-ante)

24-TA-157: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ar 2023.gada 21.decembra grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību 30.panta ceturtajā daļā, paplašināts subjektu loks, kuriem jāsniedz ceturkšņa finanšu pārskati un finanšu informācija. Turpmāk ne tikai valsts budžeta iestādēm, ministrijām un pašvaldībām, bet arī no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām būs jāsniedz informācija par kapitālsabiedrībām, kurās tās ir kapitāldaļu turētājas.

Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 106. pantā noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 1. jūlijam jāizdod šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus, un ministrijas un citas centrālās valsts iestādes un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī pašvaldības uzsāk to piemērošanu, sagatavojot pārskatu par 2024. gada 3. ceturksni. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 1. jūlijam, ir piemērojami Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 598 “Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība”.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu, kā arī kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr. 598 “Ceturkšņa pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 598) nosaka kārtību, kādā:
[1] budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes (turpmāk – budžeta iestādes) sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu (turpmāk – pārskatu),
[2] ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei.
Noteikumos Nr.598 noteikts, ka:
1) budžeta iestāžu pārskatu veido informācija par tās finanšu aktīviem un saistībām.
Budžeta iestādes sagatavo pārskatus Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati (turpmāk – ePārskati). Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības pieņem šos pārskatus un sagatavo konsolidētos pārskatus. Valsts kase pārbauda un pieņem ePārskatos sagatavotos konsolidētos pārskatus un nodrošina datu publicēšanu Atvērto datu portālā.
Noteikumi Nr. 598 nodrošina, ka ieinteresētās puses - Centrālā Statistikas pārvalde un Latvijas Banka saņem informāciju par budžeta iestādes, ministrijas vai atbilstošā institucionālā sektora (valsts vai pašvaldības) finanšu stāvokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem grāmatvedības uzskaites principiem;
2) kapitālsabiedrību finanšu pārskati un finanšu informācija ietver datus par aktīviem un pasīviem atbilstoši normatīvajos aktos oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas jomā noteiktajam sadalījumam, datus par aizņēmumiem un anketu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu.
Ministrija un cita centrālā valsts iestāde un pašvaldība nodrošina iepriekš minētās informācijas apkopošanu un iesniegšanu par katru kapitālsabiedrību un kopsavilkuma (vienādu posteņu summēšana) sagatavošanu un iesniegšanu ePārskatos.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai ceturkšņa griezumā izvērtētu kapitālsabiedrību finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē un fiskālās uzraudzības procesā, lai noteiktu iespējamās netiešās saistības no valsts kapitālsabiedrībām un to potenciālo finanšu risku ietekmi uz valsts budžetu, šobrīd ceturkšņa pārskatos nav pieejama informācija par no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā un to finanšu datiem. Ņemot vērā augstāk minēto, gada un ceturkšņa dati nav savstarpēji salīdzināmi un ceturkšņa datus nav iespējams izmantot gan aizdevumu un parāda vadības nolūkiem, gan lai noteiktu kapitālsabiedrību ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu. Minētā informācija ir arī svarīga Centrālai statistikas pārvaldei (turpmāk – CSP), lai sagatavotu vispārējās valdības sektora finanšu kontus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 549/2013 ( 2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā un sagatavotu ceturkšņa finanšu kontu statistiku atbilstoši 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei ECB/2013/24 par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādāta versija) (2014/3/ES).
Risinājuma apraksts
Salīdzinot ar Noteikumiem Nr. 598, noteikumu projekta:
[1] 1.3.apakšpunktā  paredzēts paplašināt subjektu loku ar no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, uz kurām attieksies šie noteikumi;
[2] 2.punktā paredzēts, ka turpmāk noteikumus piemēros ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kurās valstij, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā ir 20,001–100,00 % no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, un attiecībā uz šādas kapitālsabiedrības meitas sabiedrību, kura klasificēta vispārējās valdības sektorā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institucionālo sektoru klasifikāciju noteikto (turpmāk – kapitālsabiedrība);
[3] redakcionāli precizēts 28.punkts, lai sniegtu labāku izpratni par to, ka ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei un pašvaldībai tās kapitālsabiedrības finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats, saskaņā ar kuru aprēķināta budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtība gada beigās, jāpievieno pie budžeta iestādes gada pārskata;
[4] 30.punkts papildināts ar no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, uz kuru arī attiecas noteikumu punkts par kopīgu ieguldījumu kapitālsabiedrībā.
Šos noteikumus pirmo reizi piemēros, sagatavojot pārskatu par 2024.gada 3.ceturksni.
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošie Noteikumi Nr. 598 paredz ministrijai un pašvaldībai izdod normatīvo aktu par grāmatvedības uzskaites kārtību un konsolidētā pārskata sagatavošanu konsolidācijā iesaistītajām iestādēm. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes konsolidētā pārskata sagatavošanas kārtībā ietver:
 1) kārtību, kādā veic pārskata konsolidāciju;
 2) nosacījumus konsolidācijā iesaistītajām iestādēm attiecībā uz:
   - pārskata sagatavošanas kārtību un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos minētajām ziņām;
   - pārskata iesniegšanas termiņiem.
Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu pārskata sagatavošanas kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem.
Minētās normas nozīmē, ka iekšējā normatīvajā aktā tiek dublēti ārējos normatīvos aktos noteiktās normas, tādējādi palielinot administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir atcelta prasība nozarei vai pašvaldībai izstrādāt atsevišķu konsolidētā pārskata sagatavošanas kārtību, kas bija paredzēta Noteikumos Nr.598. Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajam viedoklim, Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka iestāde, t.sk.  nozare vai pašvaldība, izdod iekšējo normatīvo aktu ceturkšņa pārskata sagatavošanai un šāds uzdevums nav jāietver MK noteikumos. Iekšējā normatīvajā aktā nosaka, kā rīkoties attiecībā uz ārējo normatīvo aktu piemērošanu vai brīvību rīkoties saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tas nodrošinās vienotu pieeju un rīcību visos līdzīgos gadījumos konsolidētā ceturkšņa pārskata sagatavošanā, lai konsolidācijā iesaistītās iestādes ievērotu vienādas procedūras.
Ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde saņem Valsts kases sniegtos pakalpojumus  valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, tad saskaņā ar LBFV 23.panta otro daļu un 29.panta ceturto daļu pakalpojuma sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

[1] Pārskatu sagatavošanai, pārbaudei un iesniegšanai izmanto ePārskatus, kuru izstrādā un uztur Valsts kase. Lai strādātu ePārskatos, lietotājiem jāiepazīstas ar Lietotāja ceļvedi. Lietotāja ceļvedī aprakstīti sistēmas lietošanas noteikumi, dokumentu datņu augšupielādes nosacījumi. Ceturkšņa pārskatu datu pārbaudei ePārskatos ir definētas dažādas matemātiskās un loģiskās kontroles.
[2] Viennozīmīgai izpratnei par pārskatu sagatavošanu Valsts kase izstrādā Vadlīnijas par ceturkšņa pārskata sagatavošanu. Atklājamās informācijas dizains un forma kā ilustratīvs materiāls ietverta Valsts kases sagatavotajā metodiskajā materiālā (Vadlīnijās), kas publicēts Valsts kases tīmekļvietnē sadaļā: Metodika → Pārskatu sagatavošana.
[3] Lai mazinātu manuālo datu ievadi ePārskatos un nodrošinātu datu importu no grāmatvedības uzskaites sistēmām, Valsts kase definē pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu. Lai izmantotu datu eksportu/ importu, grāmatvedības programmatūras izstrādātajam jāizstrādā datu eksporta fails xml formātā. Pārskatu elektronisko datu apmaiņas faila formātu Valsts kase publicē savā tīmekļvietnē.
[4] Informāciju, kas ir tikai Valsts kases valsts finanšu uzskaitē, piemēram par emitētajiem valsts parāda vērtspapīriem, t.sk. par bezprocentu obligācijām, kas emitētas īpašam mērķim – tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, krājobligācijām, naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kases kontos un Speciālo aizņēmuma tiesību piešķīrumu, netiks iekļauta noteikumu projekta objektu lokā. Šī informācija ir uzkrāta Vienotājā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā, tāpēc resursu taupības nolūkos nav paredzēts dublēt datus ePārskatu sistēmā, bet nodot CSP un Latvijas Banka izmantojot Atvērto datu portālu.
[5] Informācijas gala lietotājiem, piemēram, CSP un Latvijas Bankai, paredzēts datus nodod mašīnlasāmā formātā izmantojot Atvērto datu portālu ePārskatos uzkrātajā detalizācijas līmenī – par katru subjektu, t.sk. arī pārskata konsolidācijas dimensijām, jo ePārskatu sistēma ir paredzēta datu apkopošanai.
[6] Ja naudas līdzekļi, prasības vai saistības, kuras izpildot sagaidāma naudas līdzekļu saņemšana vai izdošana, uzskaitītas ārvalstu valūtā:
pārrēķinu euro pārskata perioda beigās (izņemot pārrēķinu pārskata gada beigās) veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas sākumā;
IV ceturkšņa pārskatā pārrēķinu euro veic pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā pārskata perioda pēdējās dienas beigās;
[7] Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas  un pašvaldības var pilnvarot kapitālsabiedrību sagatavot un iesniegt ePārskatos kapitālsabiedrības finanšu informāciju par kapitālsabiedrības aktīviem un pasīviem, anketu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanas principa piemērošanu un kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu.
[8] Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un pašvaldības apkopo un iesniedz  kapitālsabiedrības finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu, saskaņā ar kuru aprēķina budžeta iestādes līdzdalības uzskaites vērtību gada beigās, to pievienojot savam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam kā dokumentu, kurš ietver neauditēto konsolidēto informāciju par laikposmu no pārskata gada (n) 1.janvāra līdz 31.decembrim, un šo pārskatu struktūra un konsolidācijas noteikumi atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos Latvijā reģistrēto komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un kredītiestāžu grāmatvedības uzskaites un pārskatu sagatavošanas jomā.
Ja ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības ceturtā ceturkšņa pārskata sagatavošanas laikā ir pieejams kapitālsabiedrības finanšu pārskats vai konsolidētais finanšu pārskats par pārskata gadu, tad ceturtā ceturkšņa pārskatā finanšu ieguldījumu atlikumi pārskata perioda beigās atbilst kapitālsabiedrības sniegtajai informācijai.
[9] Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un pašvaldībām kā kapitāldaļu turētājam jānodrošina noteikumu 4.2. punktā noteiktās informācijas iesniegšana termiņos, kādi paredzēti noteikumu 9.punktā. Kapitāldaļu turētājs nosaka informācijas iesniegšanas termiņu kapitālsabiedrībām, ņemot vērā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un pašvaldības pārskata sagatavošanas laika grafiku.
[10] Ja šajos noteikumos noteiktā termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darbdiena.
[11] Valsts kase kā budžeta iestāde iesniedz divus ceturkšņa pārskatus- vienu kā Finanšu ministrijas padotības iestāde par saimniecisko darbību un otru par valsts budžeta finanšu uzskaiti (Valsts kase (ikgadējais))”. 
[12]Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. panta astotā daļa paredz noteikt arī termiņu, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī pašvaldības iesniedz Valsts kasei konsolidēto mēneša pārskatu. Pamatojoties uz 30.panta sesto un astoto daļu  ir izdoti Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 776 "Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība".
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts kase
  • Finanšu ministrija
  • Budžeta iestādes
  • No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas
  • Ministrijas, citas centrālās iestādes un pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi