23-TA-485: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Digitālā kultūras mantojuma platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktu. Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektās daļas 3.punkts netiek piemērots, jo platforma nav paredzēta privātpersonu pakalpojumu sniegšanai, kā arī nav paredzēta informācijas aprite starp platformu un privātpersonu pārziņā esošajām informācijas sistēmām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt un noteikt digitālā kultūras mantojuma platformas (turpmāk – platforma) pārzini, tā pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama valsts platformas izmantošana, platformas darbības, datu apstrādes, finansēšanas, izmantošanas un pārvaldības kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Platforma izveidota divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts līdzfinansētu projektu “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)”, Nr. 2.2.1.2/17/I/001 un “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)”, Nr. 2.2.1.2/19/I/001 īstenošanas rezultātā. Platforma ir valsts platforma un tās mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldības iestāžu funkciju īstenošanu kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai, un digitālā kultūras mantojuma datu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un platformas koplietošanas informācijas sistēmām, kā arī uzkrāt kultūras mantojuma digitālos objektus un datus.
Platformas koplietošanas informācijas sistēmas ir sekojošas valsts informācijas sistēmas:
1) digitālo objektu pārvaldības sistēma (DOM) nodrošina vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu pārvaldību un saglabāšanu, tajā skaitā standartizētu un konsolidētu kultūras mantojuma digitālo objektu kataloga uzturēšanu (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 00000723);
2) atsauces datu sistēma (ATS) nodrošina vienotas koplietojamas kultūras mantojuma atsauces datu kopas pārvaldību un pieejamību (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001265);
3) autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma (APLIS) nodrošina autortiesību, blakustiesību un piekļuves tiesību korektu noteikšanu un pārvaldību (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001179);
4) vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv nodrošina vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu izplatīšanu (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001266).
Platformas koplietošanas sistēmās elektronisko identifikāciju nodrošina sistēmas pārziņa iekšējā identifikācijas sistēma, tajā skaitā autentificētiem lietotājiem nodrošina diferencētas tiesības atbilstoši noteiktām lietotāju lomām. Vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma Digitālā bibliotēka tīmekļvietnē digitalabiblioteka.lv nodrošina publisku piekļuvi kultūras mantojuma saturam bez lietotāju autentificēšanas.
Platformās izveidē tika izmantota Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros īstenotā projektā “Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” (Nr.lzp-2019/1-0365) izstrādātā “Koncepcija Latvijas kultūras mantojuma institūciju atsauču datu modelim” un “Rekomendācijas politikas veidotājiem ar ieteikumiem semantiskās sadarbspējas veicināšanai starp atmiņas institūcijām”.
Platformā jau šobrīd uzkrāti vairāk nekā 3,8 miljoni digitālie objekti no 500 valsts un pašvaldības institūciju, privātu tiesību subjektu un privātpersonu kolekcijām – unikāli attēli, dokumenti, periodiskie izdevumi, grāmatas, kartes, muzeju priekšmeti, gleznas, publikācijas, notis, kino, skaņu un video ieraksti u.c.
Platformas koplietošanas informācijas sistēmas ir sekojošas valsts informācijas sistēmas:
1) digitālo objektu pārvaldības sistēma (DOM) nodrošina vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu pārvaldību un saglabāšanu, tajā skaitā standartizētu un konsolidētu kultūras mantojuma digitālo objektu kataloga uzturēšanu (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 00000723);
2) atsauces datu sistēma (ATS) nodrošina vienotas koplietojamas kultūras mantojuma atsauces datu kopas pārvaldību un pieejamību (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001265);
3) autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma (APLIS) nodrošina autortiesību, blakustiesību un piekļuves tiesību korektu noteikšanu un pārvaldību (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001179);
4) vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv nodrošina vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu izplatīšanu (reģistrēta Valsts informācijas sistēmu savietotājā ar kartītes numuru RTPS 000001266).
Platformas koplietošanas sistēmās elektronisko identifikāciju nodrošina sistēmas pārziņa iekšējā identifikācijas sistēma, tajā skaitā autentificētiem lietotājiem nodrošina diferencētas tiesības atbilstoši noteiktām lietotāju lomām. Vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma Digitālā bibliotēka tīmekļvietnē digitalabiblioteka.lv nodrošina publisku piekļuvi kultūras mantojuma saturam bez lietotāju autentificēšanas.
Platformās izveidē tika izmantota Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros īstenotā projektā “Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” (Nr.lzp-2019/1-0365) izstrādātā “Koncepcija Latvijas kultūras mantojuma institūciju atsauču datu modelim” un “Rekomendācijas politikas veidotājiem ar ieteikumiem semantiskās sadarbspējas veicināšanai starp atmiņas institūcijām”.
Platformā jau šobrīd uzkrāti vairāk nekā 3,8 miljoni digitālie objekti no 500 valsts un pašvaldības institūciju, privātu tiesību subjektu un privātpersonu kolekcijām – unikāli attēli, dokumenti, periodiskie izdevumi, grāmatas, kartes, muzeju priekšmeti, gleznas, publikācijas, notis, kino, skaņu un video ieraksti u.c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumu Nr.151 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.2.pasākuma “Kultūras mantojuma digitalizācija” īstenošanas noteikumi” 31.punkts nosaka pienākumu izstrādāt un apstiprināt tiesisko regulējumu, kas nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.
2022.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā, kur 18.pantā ieviests regulējums valsts platformu izmantošanai. Valsts platformas izmantošanai nepieciešams tiesiskais ietvars, kas ir noregulēts ārējos normatīvajos aktos un atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam.
2022.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā, kur 18.pantā ieviests regulējums valsts platformu izmantošanai. Valsts platformas izmantošanai nepieciešams tiesiskais ietvars, kas ir noregulēts ārējos normatīvajos aktos un atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam.
Risinājuma apraksts
Projekts nosaka valsts platformas darbības tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2. punktam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkciju – īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīstīt nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veidot Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu – nosaka likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.panta pirmās daļas 8.punkts.
Platforma nodrošina vairākus kultūras mantojuma digitālo objektu un datu iesniegšanas veidus to saglabāšanai, vienotai pārvaldībai un izplatīšanai:
1) datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformā vai
2) datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmā, kas šo noteikumu izpratnē ir integrēta valsts vai pašvaldības iestāžu informācijas sistēma, kas izmanto platformu kultūras mantojuma digitālo objektu apritei, lai izpildītu valsts vai pašvaldības iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas nacionālā kultūras mantojuma veidošanai, saglabāšanai vai piekļuvei. Šādā gadījumā datu devējs veic digitālo objektu veidošanu pamatdarbības sistēmā, izmantojot platformas sistēmu – atsauces datu sistēma un autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma – funkcionalitāti. Platforma nodrošina datu saņemšanu no pamatdarbības sistēmām, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes pakalpojumus. Uz Projekta apstiprināšanas brīdi platformā ir integrēta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve redzidzirdilatviju.lv, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma nmkk.lv (turpmāk – NMKK IS), Latvijas filmu portāls filmas.lv, digitalizēto audio un video materiālu portāls diva.lv, nemateriālā mantojuma sistēma nematerialakultura.lv un kultūras mantojuma (attiecībā uz valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem) pārvaldības informācijas sistēma “Mantojums” mantojums.lv.
Akreditētie muzeji un citas personas nodrošina to valdījumā vai īpašumā esošo Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu un kolekciju aprakstu ievadīšanu, aktualizēšanu un pieejamību NMKK IS atbilstoši muzeju nozares normatīvajiem aktiem – Muzeju likumam un Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”. NMKK IS ir pamatdarbības informācijas sistēma, kas nodrošina Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu digitālo objektu un datu iesniegšanu platformā. Muzeji ir tiesīgi iesniegt platformā jebkuru citu muzeju uzturētu elektronisko resursu digitālo saturu, kas nav iekļauts NMKK IS un tā ir muzeju izvēle.
Projekts attiecībā uz Latvijas Nacionālo arhīvu, kura darbību nosaka Arhīvu likums, paredz izņēmumu, nosakot, ka platformā iesniedz kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to vienotai pārvaldībai un izplatīšanai, bet nenodod tos saglabāšanai. Nacionālā dokumentārā mantojuma, kas definēts Arhīvu likuma 14.pantā, glabāšana ārpus Latvijas Nacionālā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā Arhīvu likuma 4.panta otrās daļas 3.punktam, 5.panta otrajai daļai, 6. un 7.pantam, 15.panta pirmajai, otrajai un septītajai daļai, 17. un 17.1 pantam un 20.panta otrās daļas 3. un 4.punktam, kas uzliek Latvijas Nacionālajam arhīvam pienākumu tā pamatfunkciju izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību, un iestādēm – nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta otrās daļas 3.punktu – institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā. Saskaņā ar Arhīvu likuma 1.pantā ietvertajiem terminiem un atbilstoši Projekta 2.4. apakšpunktam Latvijas Nacionālais arhīvs nodod platformai dokumentu ar arhīvisko vērtību izmantošanas kopijas.
Kultūras mantojuma objekta termins nav definēts Latvijas normatīvajos aktos, tādēļ šo noteikumu izpratnē tas balstīts uz Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (pieņemta Faro 27.10.2005.) 2.pantā iekļauto kultūras mantojuma definīciju: “Kultūras mantojums – sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot.”
Par kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu, saglabāšanu un piekļuvi platformā tiks slēgts sadarbības līgums starp datu devēju un platformas pārzini, kas noteiks sadarbības apjomu, pušu tiesības un atbildību, kas neizriet no Projekta regulējuma vai citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Slēdzot līgumu, datu devējs arī apliecinās, ka apņemas ievērot Platformas lietošanas noteikumus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkciju – īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīstīt nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veidot Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu – nosaka likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.panta pirmās daļas 8.punkts.
Platforma nodrošina vairākus kultūras mantojuma digitālo objektu un datu iesniegšanas veidus to saglabāšanai, vienotai pārvaldībai un izplatīšanai:
1) datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformā vai
2) datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmā, kas šo noteikumu izpratnē ir integrēta valsts vai pašvaldības iestāžu informācijas sistēma, kas izmanto platformu kultūras mantojuma digitālo objektu apritei, lai izpildītu valsts vai pašvaldības iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas nacionālā kultūras mantojuma veidošanai, saglabāšanai vai piekļuvei. Šādā gadījumā datu devējs veic digitālo objektu veidošanu pamatdarbības sistēmā, izmantojot platformas sistēmu – atsauces datu sistēma un autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma – funkcionalitāti. Platforma nodrošina datu saņemšanu no pamatdarbības sistēmām, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes pakalpojumus. Uz Projekta apstiprināšanas brīdi platformā ir integrēta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve redzidzirdilatviju.lv, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma nmkk.lv (turpmāk – NMKK IS), Latvijas filmu portāls filmas.lv, digitalizēto audio un video materiālu portāls diva.lv, nemateriālā mantojuma sistēma nematerialakultura.lv un kultūras mantojuma (attiecībā uz valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem) pārvaldības informācijas sistēma “Mantojums” mantojums.lv.
Akreditētie muzeji un citas personas nodrošina to valdījumā vai īpašumā esošo Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu un kolekciju aprakstu ievadīšanu, aktualizēšanu un pieejamību NMKK IS atbilstoši muzeju nozares normatīvajiem aktiem – Muzeju likumam un Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”. NMKK IS ir pamatdarbības informācijas sistēma, kas nodrošina Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu digitālo objektu un datu iesniegšanu platformā. Muzeji ir tiesīgi iesniegt platformā jebkuru citu muzeju uzturētu elektronisko resursu digitālo saturu, kas nav iekļauts NMKK IS un tā ir muzeju izvēle.
Projekts attiecībā uz Latvijas Nacionālo arhīvu, kura darbību nosaka Arhīvu likums, paredz izņēmumu, nosakot, ka platformā iesniedz kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to vienotai pārvaldībai un izplatīšanai, bet nenodod tos saglabāšanai. Nacionālā dokumentārā mantojuma, kas definēts Arhīvu likuma 14.pantā, glabāšana ārpus Latvijas Nacionālā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā Arhīvu likuma 4.panta otrās daļas 3.punktam, 5.panta otrajai daļai, 6. un 7.pantam, 15.panta pirmajai, otrajai un septītajai daļai, 17. un 17.1 pantam un 20.panta otrās daļas 3. un 4.punktam, kas uzliek Latvijas Nacionālajam arhīvam pienākumu tā pamatfunkciju izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību, un iestādēm – nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta otrās daļas 3.punktu – institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā. Saskaņā ar Arhīvu likuma 1.pantā ietvertajiem terminiem un atbilstoši Projekta 2.4. apakšpunktam Latvijas Nacionālais arhīvs nodod platformai dokumentu ar arhīvisko vērtību izmantošanas kopijas.
Kultūras mantojuma objekta termins nav definēts Latvijas normatīvajos aktos, tādēļ šo noteikumu izpratnē tas balstīts uz Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (pieņemta Faro 27.10.2005.) 2.pantā iekļauto kultūras mantojuma definīciju: “Kultūras mantojums – sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot.”
Par kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu, saglabāšanu un piekļuvi platformā tiks slēgts sadarbības līgums starp datu devēju un platformas pārzini, kas noteiks sadarbības apjomu, pušu tiesības un atbildību, kas neizriet no Projekta regulējuma vai citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Slēdzot līgumu, datu devējs arī apliecinās, ka apņemas ievērot Platformas lietošanas noteikumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- fiziskas personas, kuru rīcībā ir kultūras mantojuma digitālie objekti
- fiziskās personas, kuri ir platformas koplietošanas sistēmu lietotāji
Ietekmes apraksts
Projekts paredz, ka privātpersona iesniedz platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai.
Ņemot vērā, ka platformas koplietošanas sistēmām tiek nodrošināta identificēta piekļuve un tiek uzkrāti personas dati, Projekts skar tās fiziskās personas, kuri ir platformas koplietošanas sistēmu lietotāji.
Ņemot vērā, ka platformas koplietošanas sistēmām tiek nodrošināta identificēta piekļuve un tiek uzkrāti personas dati, Projekts skar tās fiziskās personas, kuri ir platformas koplietošanas sistēmu lietotāji.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- valsts un pašvaldības institūcijas
Ietekmes apraksts
Projekts paredz, ka valsts vai pašvaldības institūcija, vai privātpersona iesniedz platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
483 728
0
483 728
0
483 728
483 728
2.1. valsts pamatbudžets
0
483 728
0
483 728
0
483 728
483 728
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-483 728
0
-483 728
0
-483 728
-483 728
3.1. valsts pamatbudžets
0
-483 728
0
-483 728
0
-483 728
-483 728
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
483 728
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-483 728
-483 728
-483 728
5.1. valsts pamatbudžets
0
-483 728
-483 728
-483 728
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Platforma izveidota divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts līdzfinansētu projektu “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)”, Nr. 2.2.1.2/17/I/001 un “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)”, Nr. 2.2.1.2/19/I/001 īstenošanas rezultātā. Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra rīkojuma Nr.780 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)” 4.punktā ir noteiktas projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” rezultātu uzturēšanas izmaksas 294 000 euro gadā un Ministru kabineta 2022.gada 26.oktobra rīkojumā Nr.753 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 22.maija rīkojuma Nr.238 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)”” 5.punktā noteiktas projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” rezultātu uzturēšanas izmaksas 189 728 euro gadā.
Platformas uzturēšana ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
1) Standartizētā programmatūra ietver daļu no kopējām operētājsistēmas un datubāžu programmatūras licenču izmaksām, kas attiecināmas uz infrastruktūru projektos pilnveidoto un izstrādāto sistēmu darbināšanai 16 000 euro apmērā, kā arī teksta dokumentu segmentēšanas programmatūras docWizz licenču uzturēšanas gada maksu (6 licences) - 11 590 euro un attēla restaurācijas programmatūras LOKI licenču uzturēšanas gada maksu kinodokumentu digitalizācijai (2 licences) - 5150 euro;
2) Sistēmu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi veido 13% no sistēmu specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Tie ir izdevumi platformā ietilpstošo sistēmu problēmu, kļūdu novēršanai, profilaktiskai uzturēšanai un sistēmu pielāgošanas ārpakalpojumiem, platformas dalībnieku institūciju pamatdarbības sistēmu integrācijas uzturēšanai un tematisko izplatīšanas kolekciju uzturēšanai, pielāgošanai platformas izmaiņām. Pieņemot Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamo plašāko cenas kategoriju 65 euro/stundā bez PVN, 2024.gadā būs pieejamas 3120,254 uzturēšanas stundas, tajā skaitā PVN, 21%;
3) Centrālās infrastruktūras uzturēšana izdevumos ietilpst Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: a) 20 000 euro starpsavienojumu nodrošināšanai starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra iekārtām, kas izvietotas divās datu glabāšanas lokācijās, b) atbilstoši Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra pakalpojumu katalogā noteiktajām maksas pakalpojumu cenām (www.lnb.lv/services/datu-centrs) skaitļošanas un arhīva pakalpojumi datu glabāšanai 201,215 TB apjomā (rezervētas objektu glabātuves noma mēnesī par 1 TB (LNB_OBJSTORE_DCS): 201,215 TB x 14,45 euro x 12 mēn. = 34 890,68 euro un ilgtermiņa datu arhīva pakalpojuma noma mēnesī (LNB_ARCH_ExP): 201,215 TB x 4,98 euro x 12 mēn. x 2 lokācijas = 24 049,22 euro);
4) Kinodokumentu digitalizācijas iekārtas ir perifērā infrastruktūra un to uzturēšana ietver ciklisku rezerves daļu nomaiņu un materiālu iegādi; 28 gab. x 230,00 euro;
5) Platformā iekļauto sistēmu drošības testu veikšana atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbilstība minimālajām drošības prasībām” prasībām ietver funkciju testēšanu saistībā ar datu glabāšanu un izplatīšanu. Uzturēšanas budžets sedz tikai kritiski svarīgāko pārbaužu (katrai sistēmai vidēji 2 pārbaudes gadā) veikšanu;
6) Sistēmas personāls: a) platformas uzturēšanai plānota sistēmu lietojuma administratoru un infrastruktūras un datu glabāšanas risinājumu administratoru darbs. Atbilstoši spēkā esošajai amatu klasifikācijai šiem amatiem (21.5.amatu saime, 5.līmenis, 12 mēnešalgu grupa) 2024.gadam noteikts algas minimums - 2304 euro, kas ļauj plānot kopā 3,137 pilna laika slodzes, ņemot vērā aktuālo darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 23,59%; b) 4000 euro sistēmu uzturēšanas un personāla kvalifikācijas apmācībām sedz 50% no tālmācības pakalpojuma gada cenas un nodrošina piekļuvi tālmācības materiāliem.
Kultūras ministrija ir izvērtējusi platformas finansēšanas iespējas resora ietvaros un konstatējusi, ka nav iespējams pārdalīt finansējumu no resorā pieejamā finansējuma 2024.gadam. Pēc projektu pabeigšanas līdz šim brīdim projektu rezultātu uzturēšana ir nodrošināta institūciju esošā personāla un budžeta līdzekļu ietvaros uz citu informācijas sistēmu attīstības darbu rēķina. Lai turpinātu institūciju informācijas sistēmu attīstību un vienlaikus nodrošinātu projektu rezultātu uzturēšanu pietiekamā apjomā, kā arī ņemot vērā to, ka platformas uzturēšanai nav pieejams finansējums no esošajiem Kultūras ministrijas līdzekļiem, nepieciešami projektu uzturēšanas izdevumi pilnā plānotajā apjomā.
Platformas uzturēšana ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
| Izdevumu pozīcijas | 2024.gads, euro | 2025.gads, euro | 2026.gads, euro | 2027.gads, euro |
| Standartizētā programmatūra | 32 740 | 32 740 | 32 740 | 32 740 |
| Specializētā programmatūra | 245 408 | 245 408 | 245 408 | 245 408 |
| Centrālā infrastruktūra | 78 940 | 78 940 | 78 940 | 78 940 |
| Perifērā infrastruktūra | 6 440 | 6 440 | 6 440 | 6 440 |
| Sistēmas auditi | 9 000 | 9 000 | 9 000 | 9 000 |
| Sistēmas personāls | 111 200 | 111 200 | 111 200 | 111 200 |
| Kopā: | 483 728 | 483 728 | 483 728 | 483 728 |
1) Standartizētā programmatūra ietver daļu no kopējām operētājsistēmas un datubāžu programmatūras licenču izmaksām, kas attiecināmas uz infrastruktūru projektos pilnveidoto un izstrādāto sistēmu darbināšanai 16 000 euro apmērā, kā arī teksta dokumentu segmentēšanas programmatūras docWizz licenču uzturēšanas gada maksu (6 licences) - 11 590 euro un attēla restaurācijas programmatūras LOKI licenču uzturēšanas gada maksu kinodokumentu digitalizācijai (2 licences) - 5150 euro;
2) Sistēmu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi veido 13% no sistēmu specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Tie ir izdevumi platformā ietilpstošo sistēmu problēmu, kļūdu novēršanai, profilaktiskai uzturēšanai un sistēmu pielāgošanas ārpakalpojumiem, platformas dalībnieku institūciju pamatdarbības sistēmu integrācijas uzturēšanai un tematisko izplatīšanas kolekciju uzturēšanai, pielāgošanai platformas izmaiņām. Pieņemot Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamo plašāko cenas kategoriju 65 euro/stundā bez PVN, 2024.gadā būs pieejamas 3120,254 uzturēšanas stundas, tajā skaitā PVN, 21%;
3) Centrālās infrastruktūras uzturēšana izdevumos ietilpst Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: a) 20 000 euro starpsavienojumu nodrošināšanai starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra iekārtām, kas izvietotas divās datu glabāšanas lokācijās, b) atbilstoši Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu centra pakalpojumu katalogā noteiktajām maksas pakalpojumu cenām (www.lnb.lv/services/datu-centrs) skaitļošanas un arhīva pakalpojumi datu glabāšanai 201,215 TB apjomā (rezervētas objektu glabātuves noma mēnesī par 1 TB (LNB_OBJSTORE_DCS): 201,215 TB x 14,45 euro x 12 mēn. = 34 890,68 euro un ilgtermiņa datu arhīva pakalpojuma noma mēnesī (LNB_ARCH_ExP): 201,215 TB x 4,98 euro x 12 mēn. x 2 lokācijas = 24 049,22 euro);
4) Kinodokumentu digitalizācijas iekārtas ir perifērā infrastruktūra un to uzturēšana ietver ciklisku rezerves daļu nomaiņu un materiālu iegādi; 28 gab. x 230,00 euro;
5) Platformā iekļauto sistēmu drošības testu veikšana atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbilstība minimālajām drošības prasībām” prasībām ietver funkciju testēšanu saistībā ar datu glabāšanu un izplatīšanu. Uzturēšanas budžets sedz tikai kritiski svarīgāko pārbaužu (katrai sistēmai vidēji 2 pārbaudes gadā) veikšanu;
6) Sistēmas personāls: a) platformas uzturēšanai plānota sistēmu lietojuma administratoru un infrastruktūras un datu glabāšanas risinājumu administratoru darbs. Atbilstoši spēkā esošajai amatu klasifikācijai šiem amatiem (21.5.amatu saime, 5.līmenis, 12 mēnešalgu grupa) 2024.gadam noteikts algas minimums - 2304 euro, kas ļauj plānot kopā 3,137 pilna laika slodzes, ņemot vērā aktuālo darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 23,59%; b) 4000 euro sistēmu uzturēšanas un personāla kvalifikācijas apmācībām sedz 50% no tālmācības pakalpojuma gada cenas un nodrošina piekļuvi tālmācības materiāliem.
Kultūras ministrija ir izvērtējusi platformas finansēšanas iespējas resora ietvaros un konstatējusi, ka nav iespējams pārdalīt finansējumu no resorā pieejamā finansējuma 2024.gadam. Pēc projektu pabeigšanas līdz šim brīdim projektu rezultātu uzturēšana ir nodrošināta institūciju esošā personāla un budžeta līdzekļu ietvaros uz citu informācijas sistēmu attīstības darbu rēķina. Lai turpinātu institūciju informācijas sistēmu attīstību un vienlaikus nodrošinātu projektu rezultātu uzturēšanu pietiekamā apjomā, kā arī ņemot vērā to, ka platformas uzturēšanai nav pieejams finansējums no esošajiem Kultūras ministrijas līdzekļiem, nepieciešami projektu uzturēšanas izdevumi pilnā plānotajā apjomā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins iekļauts Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra rīkojuma Nr.780 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)” un Ministru kabineta 2022.gada 26.oktobra rīkojuma Nr.753 “Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 22.maija rīkojuma Nr.238 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)”” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumos (anotācijās).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ne vairāk kā 483 728 euro apmērā 2024.gadā tiek pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 4.nodaļā “Līdzekļu pārdale no programmas “Apropriācijas rezerve”” ietvertajiem nosacījumiem. Uzturēšanas finansējums 2024.gadam nepieciešams pilnā apmērā, jo informācijas sistēmu un infrastruktūras uzturēšana to darbības un pakalpojumu nepārtrauktībai tiek priekšfinansēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un platformas dalībnieku institūciju pamatdarbības budžetiem.
Finansējums turpmākajiem gadiem var tikt iekļauts bāzes izdevumos, ievērojot Ministru kabineta 2023.gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4.apakšpunktā noteiktos nosacījumus.
Finansējums jaunu koplietošanas risinājumu iekļaušanai Digitālā kultūras mantojuma platformā nav noteikts un tiks plānots no esošajiem budžeta līdzekļiem, ārvalstu finanšu palīdzības vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Finansējums turpmākajiem gadiem var tikt iekļauts bāzes izdevumos, ievērojot Ministru kabineta 2023.gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.4.apakšpunktā noteiktos nosacījumus.
Finansējums jaunu koplietošanas risinājumu iekļaušanai Digitālā kultūras mantojuma platformā nav noteikts un tiks plānots no esošajiem budžeta līdzekļiem, ārvalstu finanšu palīdzības vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras informācijas sistēmu centrs, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts 2023.gada 25.oktobrī tika publicēts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā publiskajai apspriešanai. Sabiedrības pārstāvjiem tika dota iespēja līdzdarboties Projekta izstrādē līdz 2023.gada 9.novembrim rakstveidā sniedzot viedokli par Projektu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. un 7.4.1 punktam. Projekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no Latvijas arhīvistu biedrības un Latvijas Muzeju padomes, kas tika pārrunāti ar iesniedzējiem un daļēji ņemti vērā, attiecīgi precizējot Projektu un tā anotāciju (ex-ante).
Projekta publiskās apspriešanas rezultāti ir pievienoti Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla Projekta sadaļā "Papildu dokumenti".
Projekta publiskās apspriešanas rezultāti ir pievienoti Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla Projekta sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumu Nr.151 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.2.pasākuma “Kultūras mantojuma digitalizācija” īstenošanas noteikumi” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 2.punkta “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” II.nodaļā “Iespējamo risinājumu identificēšana mērķa sasniegšanai un to analīze” ir norādīts, ka: “[..] Ir būtiski, lai 2.2.1.2. pasākuma mērķi tiktu sasniegti pēc iespējas efektīvākā veidā un nodrošinātu pēc iespējas ilgtspējīgu rezultātu, kas nodrošinātu ne tikai pasākuma īstenošanu, bet sniegtu arī ieguldījumu visas kultūras mantojuma digitalizācijas jomas sakārtošanā. Lai to nodrošinātu, uzdevumi ir jāveic saskaņā ar šādiem vienotiem principiem: Veicināt kultūras un atmiņas institūciju sadarbību un novērst darbību dublēšanos, ko nodrošinās Projektu pārvaldības modelis Kultūras mantojuma Digitalizācijas padomes vadībā. Kultūras un atmiņu institūciju sadarbība tiks veicināta, izveidojot visai nozarei izmantojamus digitalizācijas, digitālo objektu pārvaldības un ilgtermiņa saglabāšanas pakalpojumus, veidojot un izplatot digitalizācijas labākās prakses pieredzi, kā arī izstrādājot digitalizācijas normatīvo regulējumu. [..]”.
Projekta izstrādes un saskaņošanas procesā piedalījās Latvijas Nacionālais arhīvs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un nozares informācijas un komunikācijas sistēmu pārvaldības iestāde – Kultūras informācijas sistēmu centrs.
Projekta izstrādes un saskaņošanas procesā piedalījās Latvijas Nacionālais arhīvs, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un nozares informācijas un komunikācijas sistēmu pārvaldības iestāde – Kultūras informācijas sistēmu centrs.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Kultūras ministrija
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- valsts un pašvaldības institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Projekta 4.punkts datu devējiem nosaka pienākumu iesniegt platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai. Projekts neierobežo datu devēju loku. Datu devēji ir bibliotēkas, muzeji, arhīvi, kultūras un citu nozaru valsts un pašvaldības iestādes. Datu devējiem digitālo objektu un datu iesniegšana platformā ir jauna darbība, kas tiek nodrošināta iestāžu gadskārtēja budžeta ietvaros. Kultūras mantojuma institūcijas Projektā paredzētās darbības veic savu esošo funkciju un uzdevumu ietvaros.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā platformas pārzinim paplašināsies uzdevumi kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai platformā.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā platformas pārzinim paplašināsies uzdevumi kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai platformā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tā kā platforma nodrošina valsts un pašvaldības iestāžu funkciju īstenošanu kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai, un digitālā kultūras mantojuma datu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un platformas koplietošanas informācijas sistēmām, kā arī uzkrāj kultūras mantojuma digitālos objektus un datus, tad valsts un pašvaldības iestādēm turpmāk ir jāizvērtē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība atbilstoši Projektā noteiktajam regulējumam, piemēram, jāizvērtē jaunu risinājumu attīstības nepieciešamība digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai vai iestādes īpašumā esošā digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ārpus platformas. Kultūras mantojuma digitālo objektu un datu iesniegšana platformā to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai nerada Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ekskluzīvas tiesības uz saņemto informāciju Informācijas atklātības likuma 18.panta izpratnē.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritātes "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" rīcības virziena "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" uzdevuma [370] "Kultūras mantojuma, sporta tradīciju un vērtību saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm, iesaistot iedzīvotājus un nodrošinot jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai pilnvērtīgi iekļautos pasaules kultūras telpā un sportā" izpildi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts atbalsta atvērtu piekļuvi (Open Access) un FAIR datu principus – dati ir atrodami, pieejami, savietojami un atkalizmantojami, līdz ar to sekmē vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un zināšanām. Droša Latvijas kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšana un digitālie pakalpojumi, ko nodrošina vienota valsts platforma, kalpo par pamatu nacionālās identitātes stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem:
1) platformā netiek apstrādāti personas dati, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi platformā iekļautajām koplietošanas informācijas sistēmām un darbību ar tām. Projekts neregulē atsevišķo platformā iekļauto koplietošanas informācijas sistēmu darbību ar personas datiem, tā kā šo informācijas sistēmu pārziņi ir personas datu pārziņi attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgās informācijas sistēmas darbības organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10. un 15.11.apakšpunkts);
2) Latvijas Nacionālā bibliotēka ir personas datu pārzinis attiecībā uz vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem atbilstoši normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem, kas ir koplietojami dati kultūras mantojuma digitālā objekta aprakstīšanai, atsaucoties uz citu informāciju, avotiem vai vienumiem, un kas tiek uzturēti platformas koplietošanas informācijas sistēmā, likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.1 panta pirmā daļa nosaka, ka likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteikto funkciju izpildē Latvijas Nacionālā bibliotēka, veicot personas datu apstrādi zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos un nodrošinot sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas pieejamību, nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15.pantu. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” anotācija (grozījumi spēkā no 07.10.2020.) sniedz šādu skaidrojumu: “Likumprojekts paredz noteikt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu funkciju – kultūras mantojuma tēzauru datu bāzes (turpmāk – tēzaura datubāze) uzturēšanu tās publiskas pieejamības nodrošināšana. Tēzaura datubāzes izveides mērķis ir nodrošināt vienotās Latvijas kultūras mantojuma platformas darbību – aprakstīt, uzkrāt, meklēt, piekļūt un pārizmantot digitālā kultūras mantojuma objektus, t.sk. nodrošināt vienotā digitālo objektu kataloga (DOM) darbību. Pašreizējā tēzaura attīstības fāzē plānots izveidot šādas datu kopas par nozīmīgu Latvijas kultūras matojumu: personas, institūcijas, vietas, notikumi, priekšmeti, dzimtas. Tēzaura datubāzē tiks apstrādāti personas dati ar mērķi nodrošināt sabiedrības intereses uz informācijas pieejamību, kā arī zinātniskās un vēsturiskās pētniecības nolūkā, lai nodrošinātu Latvijas kultūras matojuma dokumentēšanu un izpēti. Neviena cita institūcija Latvijā nenodarbojas ar šādu datu izpēti un sistematizēšanu un, neizveidojot un neuzturot šādu datubāzi, netiktu nodrošināta šādas nozīmīgas informācijas uzkrāšana, padarīšana pieejama sabiedrībai, kā arī nodošana nākamajām paaudzēm. Tēzaura datu bāzē tiks apstrādāti personas dati, kas ir apkopoti nacionālajā bibliogrāfijā, kā arī citi personas dati, kam ir kultūrvēsturiska vai zinātniska nozīme un kuru iekļaušana tēzaura datubāzē kalpo sabiedrības interesēm uz informāciju. Informācija tiks iegūta no šādiem avotiem: nacionālās bibliogrāfijas, Latvijas Nacionālā arhīva, citu kultūras institūciju uzkrātā informācija, citas publiski pieejamās datubāzes.” 2020.gadā lietotais termins “tezaura datu bāze” ir attīstījies un mainīts uz “vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem”. Autortiesību dati satur tādus personas datus kā darba autortiesību un blakustiesību subjektu vārdi un dzimšanas dati, un ir daļa no vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem;
3) datu devējs ir personas datu pārzinis atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz tiem personas datiem, ko satur kultūras mantojuma digitālie objekti, kurus datu devējs iesniedzis platformā un nodrošina, ka ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā.
1) platformā netiek apstrādāti personas dati, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi platformā iekļautajām koplietošanas informācijas sistēmām un darbību ar tām. Projekts neregulē atsevišķo platformā iekļauto koplietošanas informācijas sistēmu darbību ar personas datiem, tā kā šo informācijas sistēmu pārziņi ir personas datu pārziņi attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgās informācijas sistēmas darbības organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10. un 15.11.apakšpunkts);
2) Latvijas Nacionālā bibliotēka ir personas datu pārzinis attiecībā uz vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem atbilstoši normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem, kas ir koplietojami dati kultūras mantojuma digitālā objekta aprakstīšanai, atsaucoties uz citu informāciju, avotiem vai vienumiem, un kas tiek uzturēti platformas koplietošanas informācijas sistēmā, likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.1 panta pirmā daļa nosaka, ka likuma “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” 6.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteikto funkciju izpildē Latvijas Nacionālā bibliotēka, veicot personas datu apstrādi zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos un nodrošinot sabiedrības intereses attiecībā uz informācijas pieejamību, nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15.pantu. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” anotācija (grozījumi spēkā no 07.10.2020.) sniedz šādu skaidrojumu: “Likumprojekts paredz noteikt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu funkciju – kultūras mantojuma tēzauru datu bāzes (turpmāk – tēzaura datubāze) uzturēšanu tās publiskas pieejamības nodrošināšana. Tēzaura datubāzes izveides mērķis ir nodrošināt vienotās Latvijas kultūras mantojuma platformas darbību – aprakstīt, uzkrāt, meklēt, piekļūt un pārizmantot digitālā kultūras mantojuma objektus, t.sk. nodrošināt vienotā digitālo objektu kataloga (DOM) darbību. Pašreizējā tēzaura attīstības fāzē plānots izveidot šādas datu kopas par nozīmīgu Latvijas kultūras matojumu: personas, institūcijas, vietas, notikumi, priekšmeti, dzimtas. Tēzaura datubāzē tiks apstrādāti personas dati ar mērķi nodrošināt sabiedrības intereses uz informācijas pieejamību, kā arī zinātniskās un vēsturiskās pētniecības nolūkā, lai nodrošinātu Latvijas kultūras matojuma dokumentēšanu un izpēti. Neviena cita institūcija Latvijā nenodarbojas ar šādu datu izpēti un sistematizēšanu un, neizveidojot un neuzturot šādu datubāzi, netiktu nodrošināta šādas nozīmīgas informācijas uzkrāšana, padarīšana pieejama sabiedrībai, kā arī nodošana nākamajām paaudzēm. Tēzaura datu bāzē tiks apstrādāti personas dati, kas ir apkopoti nacionālajā bibliogrāfijā, kā arī citi personas dati, kam ir kultūrvēsturiska vai zinātniska nozīme un kuru iekļaušana tēzaura datubāzē kalpo sabiedrības interesēm uz informāciju. Informācija tiks iegūta no šādiem avotiem: nacionālās bibliogrāfijas, Latvijas Nacionālā arhīva, citu kultūras institūciju uzkrātā informācija, citas publiski pieejamās datubāzes.” 2020.gadā lietotais termins “tezaura datu bāze” ir attīstījies un mainīts uz “vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem”. Autortiesību dati satur tādus personas datus kā darba autortiesību un blakustiesību subjektu vārdi un dzimšanas dati, un ir daļa no vienotajiem kultūras mantojuma atsauces datiem;
3) datu devējs ir personas datu pārzinis atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz tiem personas datiem, ko satur kultūras mantojuma digitālie objekti, kurus datu devējs iesniedzis platformā un nodrošina, ka ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi