25-TA-1850: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts ar mērķi deleģēt biedrībai Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA (turpmāk - LANĪDA) nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanu un nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu (turpmāk – Reģistrs).
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantam, kas paredz iespēju deleģēt pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ja tā var nodrošināt attiecīgā uzdevuma izpildi efektīvāk.
Ņemot vērā LANĪDA pārstāvētās nozares profesionālo pieredzi, sertificēšanas sistēmu un starptautiskos kontaktus, deleģējums tiek uzskatīts par racionālu risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, valsts pārvaldes resursu efektīvai izmantošanai, kā arī nodrošina, ka attiecīgo uzdevumu iespējams veikt efektīvāk, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma deleģējuma regulējums.
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantam, kas paredz iespēju deleģēt pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ja tā var nodrošināt attiecīgā uzdevuma izpildi efektīvāk.
Ņemot vērā LANĪDA pārstāvētās nozares profesionālo pieredzi, sertificēšanas sistēmu un starptautiskos kontaktus, deleģējums tiek uzskatīts par racionālu risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, valsts pārvaldes resursu efektīvai izmantošanai, kā arī nodrošina, ka attiecīgo uzdevumu iespējams veikt efektīvāk, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma deleģējuma regulējums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra uzturēšanas uzdevuma deleģēšanu LANĪDA.
LANĪDA deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma (turpmāk – Likums)14.pantā.
LANĪDA deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma (turpmāk – Likums)14.pantā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši spēkā esošam Likumam Ekonomikas ministrija pilda Likuma 14. pantā noteiktos uzdevumus, tostarp:
- uzrauga, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ievēro Likumā noteiktās prasības;
- uztur Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru un aktualizē tajā iekļauto informāciju;
- nodrošina informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.
Praktiski Reģistra uzturēšana šobrīd nozīmē, ka Ekonomikas ministrija manuāli pārbauda un ievada informāciju, balstoties uz starpnieku iesniegtajiem kvalifikācijas dokumentiem, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm un to maksājumu uzdevumiem, kā arī reģistrācijas maksas izdrukām no Valsts kases portāla, izdrukām par sodāmību no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistra, izdrukām par starpniekiem no Lursoft IT datu bāzes.
Atbilstoši plānotajam deleģējuma modelim personas atbilstības pārbaude attiecībā uz sodāmības neesību arī turpmāk tiks nodrošināta, fiziskajām un juridiskajām personām pašām iesniedzot kompetentās iestādes izziņas, un Reģistra pārzinim netiks nodrošināta tieša piekļuve Sodu reģistra datiem.
Šāda uzdevuma īstenošana prasa ievērojamu cilvēkresursu iesaisti (vidēji 2110 stundas gadā), kā arī būtisku administratīvo darbu no valsts pārvaldes puses.
- uzrauga, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ievēro Likumā noteiktās prasības;
- uztur Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru un aktualizē tajā iekļauto informāciju;
- nodrošina informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.
Praktiski Reģistra uzturēšana šobrīd nozīmē, ka Ekonomikas ministrija manuāli pārbauda un ievada informāciju, balstoties uz starpnieku iesniegtajiem kvalifikācijas dokumentiem, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm un to maksājumu uzdevumiem, kā arī reģistrācijas maksas izdrukām no Valsts kases portāla, izdrukām par sodāmību no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sodu reģistra, izdrukām par starpniekiem no Lursoft IT datu bāzes.
Atbilstoši plānotajam deleģējuma modelim personas atbilstības pārbaude attiecībā uz sodāmības neesību arī turpmāk tiks nodrošināta, fiziskajām un juridiskajām personām pašām iesniedzot kompetentās iestādes izziņas, un Reģistra pārzinim netiks nodrošināta tieša piekļuve Sodu reģistra datiem.
Šāda uzdevuma īstenošana prasa ievērojamu cilvēkresursu iesaisti (vidēji 2110 stundas gadā), kā arī būtisku administratīvo darbu no valsts pārvaldes puses.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uz 2025. gada 14. augustu Reģistrā ir 928 aktīvi starpnieki, taču faktiski nozarē darbojas vairāk nekā 1400 starpnieki, kas norāda uz būtisku nereģistrēto tirgus segmentu. Šī atšķirība nenorāda uz administratīvā modeļa kļūdainību, bet apliecina nepieciešamību pēc efektīvākiem mehānismiem tirgus uzraudzībā un informācijas apritē.
Nekustamo īpašumu darījumu starpniecības nozare ir būtiska pakalpojumu un kapitāla tirgus daļa, kur iesaistīti ievērojami finanšu darījumi. Profesionāla un caurskatāma starpnieku darbība ir būtiska patērētāju interešu aizsardzībai un tirgus uzticībai.
Latvijā papildus reģistrētajiem starpniekiem darbojas personas, kuras sniedz pakalpojumus ārpus normatīvajos aktos noteiktās kārtības. Tas var radīt riskus datu kvalitātei, klientu identificēšanai, profesionālās atbildības apdrošināšanai un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN) prasību ievērošanai.
Likumprojekts nemaina nodokļu vai AML regulējumu un nav tiešs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai. Tomēr deleģējuma modelis var veicināt efektīvāku informācijas apriti, digitalizētu datu iesniegšanu un vienotāku uzraudzības procesu, kas var palīdzēt savlaicīgi identificēt riskus.
Deleģējot uzdevumu, tiek paredzēta specializēta digitāla sistēma, kas nodrošinās automatizētu datu apmaiņu un efektīvāku profesionālās darbības uzraudzību.
Ekonomikas ministrijai reģistra uzturēšana, kā arī administratīvā akta izdošana ir laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu. Ekonomikas ministrijā reģistra uzturēšanai tiek veltīts vidēji 2110 stundas gadā. Ekonomikas ministrijas budžetā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanai un uzraudzībai 2025. gadā un turpmākajos gados ir ieplānoti izdevumi 46 566 EUR apmērā gadā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātājiem ir konfidenciāla, deleģējuma modelī netiek paredzēta tieša VID datu nodošana LANĪDA. Reģistra pārzinis apstrādās un Ekonomikas ministrijai nodos tikai reģistra publiski pieejamos pamata datus (personas identifikācijas informāciju, reģistrācijas faktu, izslēgšanas faktu u. c.), savukārt informācijas apmaiņa ar VID par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzības jautājumiem turpināsies Ekonomikas ministrijas un VID starpā, pamatojoties uz starpresoru vienošanos.
Ņemot vērā plānoto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas modeli, Reģistra pārzinim netiek paredzētas tiesības piekļūt Sodu reģistra datiem vai slēgt starpresoru vienošanos ar Sodu reģistra pārzini. Sodāmības pārbaude reģistrācijas procesā arī turpmāk tiks nodrošināta, fiziskajām un juridiskajām personām pašām iesniedzot kompetentās iestādes izziņu par sodāmības neesību. Prakse liecina, ka 2025. gada laikā starpnieki izziņas no Sodu reģistra iegūst un iesniedz patstāvīgi, neatkarīgi no valstiskās piederības. Līdz ar to likumprojekts precizēts, papildinot 7. panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu, kas skaidri nosaka personas pienākumu iesniegt izziņu par sodāmības neesību.
Vienlaikus nozarei nepieciešams saglabāt tirgus uzraudzību un kvalitatīvu publisko pakalpojumu sniegšanu.
Deleģējot Reģistra uzturēšanu LANĪDAi, tiktu stiprināts arī izglītošanas aspekts, jo kvalifikācijas celšanas programmās tiek ietverta NILLTPFN tematika, tai skaitā prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, kas ietver arī dubultpilsonības risku apzināšanu.
Šāds profesionāļu pastāvīgs izglītošanas un uzraudzības mehānisms samazina iespēju, ka starpnieki neapzināti pieļauj vai neidentificē dubultpilsonības faktu darījumos, tādējādi paaugstinot klientu pienācīgas izpētes kvalitāti un nozares atbilstību normatīvajām prasībām.
Nekustamo īpašumu darījumu starpniecības nozare ir būtiska pakalpojumu un kapitāla tirgus daļa, kur iesaistīti ievērojami finanšu darījumi. Profesionāla un caurskatāma starpnieku darbība ir būtiska patērētāju interešu aizsardzībai un tirgus uzticībai.
Latvijā papildus reģistrētajiem starpniekiem darbojas personas, kuras sniedz pakalpojumus ārpus normatīvajos aktos noteiktās kārtības. Tas var radīt riskus datu kvalitātei, klientu identificēšanai, profesionālās atbildības apdrošināšanai un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN) prasību ievērošanai.
Likumprojekts nemaina nodokļu vai AML regulējumu un nav tiešs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai. Tomēr deleģējuma modelis var veicināt efektīvāku informācijas apriti, digitalizētu datu iesniegšanu un vienotāku uzraudzības procesu, kas var palīdzēt savlaicīgi identificēt riskus.
Deleģējot uzdevumu, tiek paredzēta specializēta digitāla sistēma, kas nodrošinās automatizētu datu apmaiņu un efektīvāku profesionālās darbības uzraudzību.
Ekonomikas ministrijai reģistra uzturēšana, kā arī administratīvā akta izdošana ir laikietilpīgs process un rada administratīvo slogu. Ekonomikas ministrijā reģistra uzturēšanai tiek veltīts vidēji 2110 stundas gadā. Ekonomikas ministrijas budžetā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanai un uzraudzībai 2025. gadā un turpmākajos gados ir ieplānoti izdevumi 46 566 EUR apmērā gadā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātājiem ir konfidenciāla, deleģējuma modelī netiek paredzēta tieša VID datu nodošana LANĪDA. Reģistra pārzinis apstrādās un Ekonomikas ministrijai nodos tikai reģistra publiski pieejamos pamata datus (personas identifikācijas informāciju, reģistrācijas faktu, izslēgšanas faktu u. c.), savukārt informācijas apmaiņa ar VID par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzības jautājumiem turpināsies Ekonomikas ministrijas un VID starpā, pamatojoties uz starpresoru vienošanos.
Ņemot vērā plānoto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas modeli, Reģistra pārzinim netiek paredzētas tiesības piekļūt Sodu reģistra datiem vai slēgt starpresoru vienošanos ar Sodu reģistra pārzini. Sodāmības pārbaude reģistrācijas procesā arī turpmāk tiks nodrošināta, fiziskajām un juridiskajām personām pašām iesniedzot kompetentās iestādes izziņu par sodāmības neesību. Prakse liecina, ka 2025. gada laikā starpnieki izziņas no Sodu reģistra iegūst un iesniedz patstāvīgi, neatkarīgi no valstiskās piederības. Līdz ar to likumprojekts precizēts, papildinot 7. panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu, kas skaidri nosaka personas pienākumu iesniegt izziņu par sodāmības neesību.
Vienlaikus nozarei nepieciešams saglabāt tirgus uzraudzību un kvalitatīvu publisko pakalpojumu sniegšanu.
Deleģējot Reģistra uzturēšanu LANĪDAi, tiktu stiprināts arī izglītošanas aspekts, jo kvalifikācijas celšanas programmās tiek ietverta NILLTPFN tematika, tai skaitā prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, kas ietver arī dubultpilsonības risku apzināšanu.
Šāds profesionāļu pastāvīgs izglītošanas un uzraudzības mehānisms samazina iespēju, ka starpnieki neapzināti pieļauj vai neidentificē dubultpilsonības faktu darījumos, tādējādi paaugstinot klientu pienācīgas izpētes kvalitāti un nozares atbilstību normatīvajām prasībām.
Risinājuma apraksts
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts, ka deleģēšana veicinās efektīvāku nozares uzraudzību, samazinot administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan arī fiziskām un juridiskām personām, kas veic starpnieka pakalpojumus, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos noteiktās prasības starpniekiem.
Vienlaikus likumprojekts neparedz nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzības funkcijas nodošanu Reģistra pārzinim, uzraudzība pār normatīvo aktu prasību ievērošanu arī turpmāk tiek nodrošināta Ekonomikas ministrijas kompetencē, savukārt Reģistra pārzinim deleģēta tikai reģistrācijas un reģistra uzturēšanas funkcija Ekonomikas ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.
1. Efektīvāka pārvaldība un valsts resursu ekonomija.
Valsts pārvaldei nav nepieciešams tieši īstenot tehniski administratīvas uzdevumus, ja šo uzdevumu var nodrošināt profesionāla, tehnoloģiski sagatavota un nozarē kompetenta organizācija.
Šobrīd Ekonomikas ministrijas iesaiste reģistra uzturēšanā prasa ievērojamus cilvēkresursus (vairāk nekā 2000 darba stundas gadā) un finansiālus līdzekļus.
Deleģējot uzdevumu LANĪDAi:
- valsts pārvalde tiek atslogota, pamatfunkcijām saglabājoties politikas veidošanā un deleģētā uzdevuma izpildes uzraudzībā;
- tiek samazinātas administratīvās izmaksas ministrijai;
- tiek efektivizēta publiskā pārvalde, jo uzdevums tiek īstenots tuvāk nozarei un tās dalībniekiem.
Šāda pieeja atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta regulējumam deleģēt pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ja tā spēj to izpildīt efektīvāk.
LANĪDA jau šobrīd ir izveidojusi organizatoriskos un tehniskos pamatus, kas ļauj pārņemt uzdevumu salīdzinoši īsā pārejas periodā un papildu valsts finansējuma.
2. Nozares pašregulācijas un profesionālisma stiprināšana.
LANĪDA apvieno nekustamā īpašuma jomas profesionāļus un uzņēmumus, kas pārstāv lielāko daļu aktīvā tirgus. Tā ir vienīgā nozares organizācija Latvijā, kas:
- darbojas jau vairāk nekā 30 gadus;
- ieviesusi ētikas kodeksu un profesionālos standartus;
- uztur savu sertifikācijas sistēmu, kuru uzrauga Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs;
- nodrošina strīdu izskatīšanas procesu;
- ir Nacionālās Eiropas nekustamo īpašumu asociācijas (CEPI) biedre, kas ļauj pārņemt ES labākās prakses pašregulācijas modeļus.
Pašregulācijas principi daudzās ES valstīs pierādījuši, ka tie nodrošina augstāku nozares caurspīdīgumu, kvalitāti un patērētāju aizsardzību, nekā centralizēta valsts pārvalde.
Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā un Apvienotajā Karalistē tieši nozares asociācijas uztur starpnieku reģistrus, sertificē profesionāļus un uzrauga ētikas ievērošanu. Šie piemēri apliecina, ka nozares profesionāļi ir vislabākā instance, lai uzraudzītu un attīstītu pašu nozari.
Deleģējot LANĪDAi reģistra uzturēšanu, Latvija nostiprina nozares pašregulāciju, vienlaikus saglabājot valsts stratēģisko uzraudzību.
3. Administratīvā sloga būtiska samazināšana fiziskām un juridiskām personām.
Pašreizējais reģistrācijas process ir birokrātisks un sadrumstalots. Starpniekiem ir jāvāc un jāiesniedz dokumenti no vairākām iestādēm (Valsts ieņēmumu dienesta, apdrošinātājiem, kvalifikācijas pakalpojumu sniedzējiem u.c.).
Atbilstoši LANĪDA sniegtajai informācijai tā spēj ieviest digitālu un integrētu sistēmu, kurā dati tiek pārbaudīti automātiski.
Tas nozīmē:
- mazāk dokumentu, mazāk dubultu prasību;
- automatizēta kvalifikācijas apliecinājumu atzīšana, ja tie iegūti LANĪDA sistēmā;
- tieša datu apmaiņa ar valsts reģistriem, izvairoties no manuālām izdrukām un iesniegumiem;
- ātrāka reģistrācija un uzraudzība.
Šis modelis atbilst labas pārvaldības principam, kas paredz, ka iestādes un sabiedrība sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu publisko pakalpojumu sniegšanu ar minimālu administratīvo slogu.
4. Nozares reputācijas stiprināšana un nelegālo starpnieku darbības ierobežošana.
Šobrīd Latvijā darbojas būtiska daļa nereģistrētu starpnieku, kas sniedz pakalpojumus bez atbildības apdrošināšanas un kvalifikācijas prasību ievērošanas. Tas rada reputācijas riskus visai nozarei un apdraud patērētāju drošību.
Deleģējums LANĪDAi ļaus:
- izveidot pilnvērtīgu un publisku reģistru, kurā redzami visi reģistrētie starpnieki;
- pastiprināt uzraudzību pār nereģistrēto personu darbību;
- stiprināt sabiedrības uzticēšanos nekustamā īpašuma darījumu tirgum kopumā.
5. Finansiālā pašpietiekamība un caurspīdīga izmaksu struktūra.
Deleģētā uzdevuma izpildi LANĪDA finansēs no Ministru kabineta noteiktās pakalpojuma maksas, kas ieturama no starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksām.
Salīdzinājumā ar pašreizējo modeli, kur reģistrācijas un uzraudzības maksas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžetā un tiek uzskaitītas vispārējās budžeta izdevumu sistēmā, deleģējuma gadījumā maksājumi tiks novirzīti deleģētā uzdevuma izpildītājam tieši pakalpojuma nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas apmēru un izmantošanas kārtību.
Tas nozīmē, ka:
uzdevuma izpildes finansējums tiks sasaistīts ar faktiskajām funkcijas nodrošināšanas izmaksām;
valsts iestādēm nebūs jānodrošina grāmatvedības un finanšu plūsmas administrēšana šīs funkcijas ietvaros;
maksas piemērošana un izlietojums notiks deleģētā uzdevuma ietvaros, saskaņā ar normatīvos aktos noteiktajiem nosacījumiem;
uzdevuma izpilde nav plānota, izmantojot papildu valsts budžeta līdzekļus.
6. Atbilstība starptautiskajai un Eiropas praksei.
Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze apliecina, ka reģistru uzturēšanas deleģēšana nozarei ir visefektīvākā, ja to īsteno profesionālās asociācijas.
Piemēri:
- Beļģijā nekustamā īpašuma aģentu reģistru uztur “Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)” - publiski tiesiska profesionāla institūcija;
- Vācijā nozares asociācijas sadarbojas ar federālajām zemēm reģistru pārvaldē;
- Apvienotajā Karalistē “National Association of Estate Agents (NAEA)” veic līdzīgus uzdevumus, nodrošinot licencēšanu, uzraudzību un kvalifikācijas sistēmu.
Latvijai deleģējuma piešķiršana LANĪDAi ir solis uz modernu, Eiropas līmeņa pašregulācijas sistēmu, kas stiprina konkurētspēju un veicina uzticēšanos nekustamā īpašuma tirgum.
7. Stratēģiska sadarbība ar valsts institūcijām.
LANĪDA ne tikai pārņem administratīvo uzdevumu, bet arī kļūst par partneri valsts uzraudzības un politikas veidošanā.
Deleģējuma modelis nodrošinās:
- sistemātisku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu izlūkošanas dienestu un citām kompetentajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- regulāru datu apmaiņu par starpnieku darbību;
- valsts interešu ievērošanu, jo Ekonomikas ministrija uzraudzīs LANĪDA darbību deleģētā uzdevuma ietvaros.
8. Ilgtermiņa ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību.
Reģistra uzturēšanas deleģēšana LANĪDAi veicina:
- profesijas prestiža celšanu;
- sabiedrības uzticības pieaugumu nekustamā īpašuma tirgum;
- ilgtermiņā - drošāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku tirgus vidi.
Tādējādi tiek sasniegti likuma pamatmērķi - stabila, droša un uzticama starpniecības pakalpojumu sniegšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršana.
Kopsavilkums.
Deleģējot uzdevumu LANĪDA ir plānoti šādi ieguvumi:
- Administratīvā sloga samazināšana valsts pārvaldei
- Reģistra digitalizācija un automatizācija, nodrošinot precīzus un aktuālus datus (tagad reģistrs tiek uzturēts manuāli excel).
- Mazāk dokumentu, vienkāršota datu apmaiņa, ātrāka reģistrācija.
- Efektīvāka uzraudzība un ātrāka reakcija uz pārkāpumiem.
- Profesionāla pašregulācija, balstīta uz nozares ētikas un kvalitātes standartiem.
- Nelegālo starpnieku darbības ierobežošana, sabiedrības uzticības pieaugums, godīgas konkurences nodrošināšana.
- Starptautiskās prakses ieviešana- atbilstība ES valstu modeļiem.
- Finansiāla pašpietiekamība un caurskatāma līdzekļu izlietojuma uzskaite.
- Reāls publiskais labums - drošāks, kvalitatīvāks un uzticamāks nekustamā īpašuma tirgus.
- Sabiedrības uzticēšanās pieaugums - patērētāji var pārbaudīt starpnieka reģistrācijas statusu.
Likumprojekts nerada apdraudējumu attiecībā uz likuma mērķa - sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst NILLTPFN risku sasniegšanu, jo LANĪDA nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, sadarbību ar atbildīgajām institūcijām un caurspīdīgu darbības modeli.
Plānots, ka deleģētā uzdevuma izpildi nodrošinās ar vienas pastāvīgas atbildīgās amatpersonas darbu, pēc nepieciešamības piesaistot papildu cilvēkresursus. Pārejas periods tiks izmantots sistēmas pielāgošanai un datu nodošanai.
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts deleģēt Ekonomikas ministrijas uzturēto Reģistru, tādējādi pārtraucot tā uzturēšanu.
Deleģējot uzdevumu tiek nodrošināts, ka finanšu plūsma no starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksām tiek tieši sasaistīta ar reģistra uzturēšanas un uzraudzības faktiskajām izmaksām. Tas veicina efektīvāku resursu izmantošanu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija uzraudzīs LANĪDA darbību deleģētā uzdevuma ietvaros, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un sabiedrības interešu aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, ir plānots veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”.
Vienlaikus likumprojekts neparedz nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzības funkcijas nodošanu Reģistra pārzinim, uzraudzība pār normatīvo aktu prasību ievērošanu arī turpmāk tiek nodrošināta Ekonomikas ministrijas kompetencē, savukārt Reģistra pārzinim deleģēta tikai reģistrācijas un reģistra uzturēšanas funkcija Ekonomikas ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.
1. Efektīvāka pārvaldība un valsts resursu ekonomija.
Valsts pārvaldei nav nepieciešams tieši īstenot tehniski administratīvas uzdevumus, ja šo uzdevumu var nodrošināt profesionāla, tehnoloģiski sagatavota un nozarē kompetenta organizācija.
Šobrīd Ekonomikas ministrijas iesaiste reģistra uzturēšanā prasa ievērojamus cilvēkresursus (vairāk nekā 2000 darba stundas gadā) un finansiālus līdzekļus.
Deleģējot uzdevumu LANĪDAi:
- valsts pārvalde tiek atslogota, pamatfunkcijām saglabājoties politikas veidošanā un deleģētā uzdevuma izpildes uzraudzībā;
- tiek samazinātas administratīvās izmaksas ministrijai;
- tiek efektivizēta publiskā pārvalde, jo uzdevums tiek īstenots tuvāk nozarei un tās dalībniekiem.
Šāda pieeja atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta regulējumam deleģēt pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ja tā spēj to izpildīt efektīvāk.
LANĪDA jau šobrīd ir izveidojusi organizatoriskos un tehniskos pamatus, kas ļauj pārņemt uzdevumu salīdzinoši īsā pārejas periodā un papildu valsts finansējuma.
2. Nozares pašregulācijas un profesionālisma stiprināšana.
LANĪDA apvieno nekustamā īpašuma jomas profesionāļus un uzņēmumus, kas pārstāv lielāko daļu aktīvā tirgus. Tā ir vienīgā nozares organizācija Latvijā, kas:
- darbojas jau vairāk nekā 30 gadus;
- ieviesusi ētikas kodeksu un profesionālos standartus;
- uztur savu sertifikācijas sistēmu, kuru uzrauga Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs;
- nodrošina strīdu izskatīšanas procesu;
- ir Nacionālās Eiropas nekustamo īpašumu asociācijas (CEPI) biedre, kas ļauj pārņemt ES labākās prakses pašregulācijas modeļus.
Pašregulācijas principi daudzās ES valstīs pierādījuši, ka tie nodrošina augstāku nozares caurspīdīgumu, kvalitāti un patērētāju aizsardzību, nekā centralizēta valsts pārvalde.
Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā un Apvienotajā Karalistē tieši nozares asociācijas uztur starpnieku reģistrus, sertificē profesionāļus un uzrauga ētikas ievērošanu. Šie piemēri apliecina, ka nozares profesionāļi ir vislabākā instance, lai uzraudzītu un attīstītu pašu nozari.
Deleģējot LANĪDAi reģistra uzturēšanu, Latvija nostiprina nozares pašregulāciju, vienlaikus saglabājot valsts stratēģisko uzraudzību.
3. Administratīvā sloga būtiska samazināšana fiziskām un juridiskām personām.
Pašreizējais reģistrācijas process ir birokrātisks un sadrumstalots. Starpniekiem ir jāvāc un jāiesniedz dokumenti no vairākām iestādēm (Valsts ieņēmumu dienesta, apdrošinātājiem, kvalifikācijas pakalpojumu sniedzējiem u.c.).
Atbilstoši LANĪDA sniegtajai informācijai tā spēj ieviest digitālu un integrētu sistēmu, kurā dati tiek pārbaudīti automātiski.
Tas nozīmē:
- mazāk dokumentu, mazāk dubultu prasību;
- automatizēta kvalifikācijas apliecinājumu atzīšana, ja tie iegūti LANĪDA sistēmā;
- tieša datu apmaiņa ar valsts reģistriem, izvairoties no manuālām izdrukām un iesniegumiem;
- ātrāka reģistrācija un uzraudzība.
Šis modelis atbilst labas pārvaldības principam, kas paredz, ka iestādes un sabiedrība sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu publisko pakalpojumu sniegšanu ar minimālu administratīvo slogu.
4. Nozares reputācijas stiprināšana un nelegālo starpnieku darbības ierobežošana.
Šobrīd Latvijā darbojas būtiska daļa nereģistrētu starpnieku, kas sniedz pakalpojumus bez atbildības apdrošināšanas un kvalifikācijas prasību ievērošanas. Tas rada reputācijas riskus visai nozarei un apdraud patērētāju drošību.
Deleģējums LANĪDAi ļaus:
- izveidot pilnvērtīgu un publisku reģistru, kurā redzami visi reģistrētie starpnieki;
- pastiprināt uzraudzību pār nereģistrēto personu darbību;
- stiprināt sabiedrības uzticēšanos nekustamā īpašuma darījumu tirgum kopumā.
5. Finansiālā pašpietiekamība un caurspīdīga izmaksu struktūra.
Deleģētā uzdevuma izpildi LANĪDA finansēs no Ministru kabineta noteiktās pakalpojuma maksas, kas ieturama no starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksām.
Salīdzinājumā ar pašreizējo modeli, kur reģistrācijas un uzraudzības maksas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžetā un tiek uzskaitītas vispārējās budžeta izdevumu sistēmā, deleģējuma gadījumā maksājumi tiks novirzīti deleģētā uzdevuma izpildītājam tieši pakalpojuma nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas apmēru un izmantošanas kārtību.
Tas nozīmē, ka:
uzdevuma izpildes finansējums tiks sasaistīts ar faktiskajām funkcijas nodrošināšanas izmaksām;
valsts iestādēm nebūs jānodrošina grāmatvedības un finanšu plūsmas administrēšana šīs funkcijas ietvaros;
maksas piemērošana un izlietojums notiks deleģētā uzdevuma ietvaros, saskaņā ar normatīvos aktos noteiktajiem nosacījumiem;
uzdevuma izpilde nav plānota, izmantojot papildu valsts budžeta līdzekļus.
6. Atbilstība starptautiskajai un Eiropas praksei.
Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze apliecina, ka reģistru uzturēšanas deleģēšana nozarei ir visefektīvākā, ja to īsteno profesionālās asociācijas.
Piemēri:
- Beļģijā nekustamā īpašuma aģentu reģistru uztur “Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)” - publiski tiesiska profesionāla institūcija;
- Vācijā nozares asociācijas sadarbojas ar federālajām zemēm reģistru pārvaldē;
- Apvienotajā Karalistē “National Association of Estate Agents (NAEA)” veic līdzīgus uzdevumus, nodrošinot licencēšanu, uzraudzību un kvalifikācijas sistēmu.
Latvijai deleģējuma piešķiršana LANĪDAi ir solis uz modernu, Eiropas līmeņa pašregulācijas sistēmu, kas stiprina konkurētspēju un veicina uzticēšanos nekustamā īpašuma tirgum.
7. Stratēģiska sadarbība ar valsts institūcijām.
LANĪDA ne tikai pārņem administratīvo uzdevumu, bet arī kļūst par partneri valsts uzraudzības un politikas veidošanā.
Deleģējuma modelis nodrošinās:
- sistemātisku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu izlūkošanas dienestu un citām kompetentajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- regulāru datu apmaiņu par starpnieku darbību;
- valsts interešu ievērošanu, jo Ekonomikas ministrija uzraudzīs LANĪDA darbību deleģētā uzdevuma ietvaros.
8. Ilgtermiņa ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību.
Reģistra uzturēšanas deleģēšana LANĪDAi veicina:
- profesijas prestiža celšanu;
- sabiedrības uzticības pieaugumu nekustamā īpašuma tirgum;
- ilgtermiņā - drošāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku tirgus vidi.
Tādējādi tiek sasniegti likuma pamatmērķi - stabila, droša un uzticama starpniecības pakalpojumu sniegšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršana.
Kopsavilkums.
Deleģējot uzdevumu LANĪDA ir plānoti šādi ieguvumi:
- Administratīvā sloga samazināšana valsts pārvaldei
- Reģistra digitalizācija un automatizācija, nodrošinot precīzus un aktuālus datus (tagad reģistrs tiek uzturēts manuāli excel).
- Mazāk dokumentu, vienkāršota datu apmaiņa, ātrāka reģistrācija.
- Efektīvāka uzraudzība un ātrāka reakcija uz pārkāpumiem.
- Profesionāla pašregulācija, balstīta uz nozares ētikas un kvalitātes standartiem.
- Nelegālo starpnieku darbības ierobežošana, sabiedrības uzticības pieaugums, godīgas konkurences nodrošināšana.
- Starptautiskās prakses ieviešana- atbilstība ES valstu modeļiem.
- Finansiāla pašpietiekamība un caurskatāma līdzekļu izlietojuma uzskaite.
- Reāls publiskais labums - drošāks, kvalitatīvāks un uzticamāks nekustamā īpašuma tirgus.
- Sabiedrības uzticēšanās pieaugums - patērētāji var pārbaudīt starpnieka reģistrācijas statusu.
Likumprojekts nerada apdraudējumu attiecībā uz likuma mērķa - sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst NILLTPFN risku sasniegšanu, jo LANĪDA nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, sadarbību ar atbildīgajām institūcijām un caurspīdīgu darbības modeli.
Plānots, ka deleģētā uzdevuma izpildi nodrošinās ar vienas pastāvīgas atbildīgās amatpersonas darbu, pēc nepieciešamības piesaistot papildu cilvēkresursus. Pārejas periods tiks izmantots sistēmas pielāgošanai un datu nodošanai.
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts deleģēt Ekonomikas ministrijas uzturēto Reģistru, tādējādi pārtraucot tā uzturēšanu.
Deleģējot uzdevumu tiek nodrošināts, ka finanšu plūsma no starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksām tiek tieši sasaistīta ar reģistra uzturēšanas un uzraudzības faktiskajām izmaksām. Tas veicina efektīvāku resursu izmantošanu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija uzraudzīs LANĪDA darbību deleģētā uzdevuma ietvaros, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un sabiedrības interešu aizsardzību.
Ņemot vērā minēto, ir plānots veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Par LANĪDA digitālās un integrētās sistēmas ieviešanu.
1.Plānotā digitālā sistēma:
Lai nodrošinātu efektīvu starpnieku reģistrēšanas un uzraudzības funkciju izpildi, tiek izstrādāta jauna digitālā platforma - starpniekuregistrs.lv, kas kalpos kā centrālais tiešsaistes reģistrs starpnieku datu uzturēšanai un pārvaldībai. Domēns jau ir reģistrēts, un veikta sākotnējā IT priekšizpēte (aptaujas, tehniskās konsultācijas). Platforma tiks izveidota kā mūsdienīgs, drošs un integrēts risinājums, kas atbalstīs gan datu ievadi un apstrādi, gan automatizētās pārbaudes un komunikāciju ar valsts institūcijām.
Automātiskās datu pārbaudes nodrošināšana.
Sistēmā paredzēta integrācija ar šādām datubāzēm un reģistriem:
Uzņēmumu reģistrs (UR);
Politiski eksponēto personu (PEP) datubāze;
Patieso labuma guvēju (PLG) reģistrs.
2026. gada laikā tiek plānota arī integrācija ar LexisNexis sankciju sarakstu un negatīvo mediju pārbaudes (reputācijas pārbaudes) rīku. Integrācija ar sankciju sarakstiem un reputācijas pārbaudes rīkiem ļauj deleģētā uzdevuma izpildītājam veikt starpnieku datu pārbaudi efektīvāk un automatizētāk, mazinot manuālo kontroli un kļūdu risku. Integrācija kalpo kā atbalsta mehānisms starpnieku atbilstības uzraudzībai.
Datu drošība un atbilstība regulām:
Datu bāze tiks uzturēta ISO sertificētā infrastruktūrā, nodrošinot atbilstošu informācijas sistēmu drošības līmeni.
Sistēmas darbības uzraudzību nodrošinās Datu valsts inspekcija (DVI), ievērojot normatīvo aktu prasības personas datu apstrādes jomā.
Lietotāju autentifikācija notiks, izmantojot valsts atzītus identifikācijas rīkus – Smart-ID, eID karti vai eID Mobile.
Visi pieteikumi un dokumenti tiks iesniegti un apstrādāti elektroniski, izmantojot centralizētu platformu.
Personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, nodrošinot automatizētu un strukturētu pieeju, kas novērš nepieciešamību pēc manuālas dokumentu kopēšanas, fiziskas glabāšanas vai nešifrētas pārsūtīšanas.
Datu glabāšanu nodrošinās sertificēts, drošs informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst ISO/IEC 27001 vai līdzvērtīgiem informācijas drošības pārvaldības standartiem.
Plānotie funkcionālie risinājumi:
Reģistrācijas procesa nodrošināšanai plānots izveidot digitālu risinājumu starpniekuregistrs.lv, kas nodrošinās pieteikumu iesniegšanu un datu apstrādi elektroniskā veidā. Sistēma kalpos kā tehnisks rīks informācijas apkopošanai un pārbaudei, savukārt administratīvais lēmums par starpnieku reģistrāciju vai izslēgšanu no Reģistra tiks pieņemts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.
Kvalifikācijas pārbaudes ietvaros dati par LANĪDA biedru kvalifikācijas apliecinājumiem tiks atlasīti no LANĪDA uzturētās datubāzes, ja attiecīgie dati būs LANĪDA rīcībā, taču lēmuma pieņemšana netiks veikt automatizēti.
Sistēmā plānots nodrošināt maksājumu iesniegšanu elektroniski, tajā skaitā rēķinu ģenerēšanu un maksājumu uzskaiti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām maksas pozīcijām.
Tāpat paredzēts nodrošināt pārskatu sagatavošanas rīkus, kas sniedz piekļuvi strukturētai informācijai par starpnieku statusu gan deleģētajai institūcijai, gan uzraugošajām iestādēm. Šie risinājumi paredzēti datu apstrādes un pārvaldības atbalstam, nevis administratīvo lēmumu automatizācijai.
2. Par datu apmaiņu ar valsts institūcijām.
Informācijas apmaiņas nodrošināšana:
Sākotnēji informācijas apmaiņa ar Ekonomikas ministriju, VID un citām iestādēm tiks veikta, izmantojot drošu e-pasta kanālu, t.i., izmantojot jau izveidoto kanālu - E-adrese lavija.lv, jo tas ir bezmaksas, valsts nodrošināts drošs komunikācijas kanāls portālā latvija.lv, kas darbojas kā personalizēta elektroniska pastkastīte. E-adrese aizstāj e-pastu oficiālajā saziņā, nodrošinot end-to-end šifrēšanu, identifikāciju ar eID līdzekļiem (eParaksts, Smart-ID) un aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi. Ziņojumi tiek pārveidoti par oficiāliem dokumentiem ar rekvizītiem, un sūtītājs/saņēmējs vienmēr ir pārbaudāms.
Nākotnē, attīstoties sistēmas funkcionalitātei un ja to paredzēs normatīvie akti, tiks ieviesta API līmeņa integrācija ar valsts reģistriem, kas nodrošinās automatizētu datu apmaiņu.
Sadarbības līgumi un juridiskie aspekti: Datu apmaiņa ar VID tiks nodrošināta, izmantojot spēkā esošo starpresoru vienošanos starp Ekonomikas ministriju un VID par informācijas apmaiņu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzības jomā. LANĪDA kā reģistra pārzinis Ekonomikas ministrijai nodos tikai reģistra publiskos pamata datus (starpnieka identifikācijas dati, reģistrācijas datums, izslēgšanas fakts un pamats, informācija par starpniecības pakalpojumu uzsākšanu). LANĪDA netiks nodrošināta piekļuve VID rīcībā esošajai nodokļu vai citai ierobežotas pieejamības informācijai.
Efekts uz administratīvo slogu:
Samazināsies dublētas prasības un manuālā dokumentu aprite;
Samazināsies laiks, kas nepieciešams datu pārbaudei;
Tiks novērstas datu neatbilstības starp iestādēm;
Nodrošināta aktuāla un saskaņota informācija visām iesaistītajām pusēm.
Kopumā šis risinājums paaugstinās darba efektivitāti, uzlabos datu kvalitāti un drošību, kā arī samazinās administratīvos un reputācijas riskus.
Nekustamo īpašumu aģentu regulējuma salīdzinājums Eiropā.
Zemāk apkopota informācija par nekustamo īpašumu aģentu (nekustamā īpašuma darījumu starpnieku) profesijas regulējumu dažādās Eiropas valstīs. Tā iekļauj datus par licencēšanu, reģistrāciju, pašregulāciju un uzraudzības mehānismiem.
1. Valstu salīdzinājums.
2. Kopsavilkums pēc regulējuma veida.
3. Secinājumi.
1. Eiropā dominē trīs regulējuma modeļi: (1) valsts licencēšana un uzraudzība, (2) valsts reģistrs + pašregulācija, (3) brīvprātīga pašregulācija.
2. Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā pastāv kombinēts valsts uzraudzības un nozares pašregulācijas modelis, kas nodrošina līdzsvarotu starpniecības pakalpojumu regulējum.
3. Latvijā ir reģistrācijas pienākums, bet sertifikācija nav obligāta, kas rada AML un patērētāju aizsardzības riskus.
1.Plānotā digitālā sistēma:
Lai nodrošinātu efektīvu starpnieku reģistrēšanas un uzraudzības funkciju izpildi, tiek izstrādāta jauna digitālā platforma - starpniekuregistrs.lv, kas kalpos kā centrālais tiešsaistes reģistrs starpnieku datu uzturēšanai un pārvaldībai. Domēns jau ir reģistrēts, un veikta sākotnējā IT priekšizpēte (aptaujas, tehniskās konsultācijas). Platforma tiks izveidota kā mūsdienīgs, drošs un integrēts risinājums, kas atbalstīs gan datu ievadi un apstrādi, gan automatizētās pārbaudes un komunikāciju ar valsts institūcijām.
Automātiskās datu pārbaudes nodrošināšana.
Sistēmā paredzēta integrācija ar šādām datubāzēm un reģistriem:
Uzņēmumu reģistrs (UR);
Politiski eksponēto personu (PEP) datubāze;
Patieso labuma guvēju (PLG) reģistrs.
2026. gada laikā tiek plānota arī integrācija ar LexisNexis sankciju sarakstu un negatīvo mediju pārbaudes (reputācijas pārbaudes) rīku. Integrācija ar sankciju sarakstiem un reputācijas pārbaudes rīkiem ļauj deleģētā uzdevuma izpildītājam veikt starpnieku datu pārbaudi efektīvāk un automatizētāk, mazinot manuālo kontroli un kļūdu risku. Integrācija kalpo kā atbalsta mehānisms starpnieku atbilstības uzraudzībai.
Datu drošība un atbilstība regulām:
Datu bāze tiks uzturēta ISO sertificētā infrastruktūrā, nodrošinot atbilstošu informācijas sistēmu drošības līmeni.
Sistēmas darbības uzraudzību nodrošinās Datu valsts inspekcija (DVI), ievērojot normatīvo aktu prasības personas datu apstrādes jomā.
Lietotāju autentifikācija notiks, izmantojot valsts atzītus identifikācijas rīkus – Smart-ID, eID karti vai eID Mobile.
Visi pieteikumi un dokumenti tiks iesniegti un apstrādāti elektroniski, izmantojot centralizētu platformu.
Personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, nodrošinot automatizētu un strukturētu pieeju, kas novērš nepieciešamību pēc manuālas dokumentu kopēšanas, fiziskas glabāšanas vai nešifrētas pārsūtīšanas.
Datu glabāšanu nodrošinās sertificēts, drošs informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst ISO/IEC 27001 vai līdzvērtīgiem informācijas drošības pārvaldības standartiem.
Plānotie funkcionālie risinājumi:
Reģistrācijas procesa nodrošināšanai plānots izveidot digitālu risinājumu starpniekuregistrs.lv, kas nodrošinās pieteikumu iesniegšanu un datu apstrādi elektroniskā veidā. Sistēma kalpos kā tehnisks rīks informācijas apkopošanai un pārbaudei, savukārt administratīvais lēmums par starpnieku reģistrāciju vai izslēgšanu no Reģistra tiks pieņemts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.
Kvalifikācijas pārbaudes ietvaros dati par LANĪDA biedru kvalifikācijas apliecinājumiem tiks atlasīti no LANĪDA uzturētās datubāzes, ja attiecīgie dati būs LANĪDA rīcībā, taču lēmuma pieņemšana netiks veikt automatizēti.
Sistēmā plānots nodrošināt maksājumu iesniegšanu elektroniski, tajā skaitā rēķinu ģenerēšanu un maksājumu uzskaiti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām maksas pozīcijām.
Tāpat paredzēts nodrošināt pārskatu sagatavošanas rīkus, kas sniedz piekļuvi strukturētai informācijai par starpnieku statusu gan deleģētajai institūcijai, gan uzraugošajām iestādēm. Šie risinājumi paredzēti datu apstrādes un pārvaldības atbalstam, nevis administratīvo lēmumu automatizācijai.
2. Par datu apmaiņu ar valsts institūcijām.
Informācijas apmaiņas nodrošināšana:
Sākotnēji informācijas apmaiņa ar Ekonomikas ministriju, VID un citām iestādēm tiks veikta, izmantojot drošu e-pasta kanālu, t.i., izmantojot jau izveidoto kanālu - E-adrese lavija.lv, jo tas ir bezmaksas, valsts nodrošināts drošs komunikācijas kanāls portālā latvija.lv, kas darbojas kā personalizēta elektroniska pastkastīte. E-adrese aizstāj e-pastu oficiālajā saziņā, nodrošinot end-to-end šifrēšanu, identifikāciju ar eID līdzekļiem (eParaksts, Smart-ID) un aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi. Ziņojumi tiek pārveidoti par oficiāliem dokumentiem ar rekvizītiem, un sūtītājs/saņēmējs vienmēr ir pārbaudāms.
Nākotnē, attīstoties sistēmas funkcionalitātei un ja to paredzēs normatīvie akti, tiks ieviesta API līmeņa integrācija ar valsts reģistriem, kas nodrošinās automatizētu datu apmaiņu.
Sadarbības līgumi un juridiskie aspekti: Datu apmaiņa ar VID tiks nodrošināta, izmantojot spēkā esošo starpresoru vienošanos starp Ekonomikas ministriju un VID par informācijas apmaiņu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzības jomā. LANĪDA kā reģistra pārzinis Ekonomikas ministrijai nodos tikai reģistra publiskos pamata datus (starpnieka identifikācijas dati, reģistrācijas datums, izslēgšanas fakts un pamats, informācija par starpniecības pakalpojumu uzsākšanu). LANĪDA netiks nodrošināta piekļuve VID rīcībā esošajai nodokļu vai citai ierobežotas pieejamības informācijai.
Efekts uz administratīvo slogu:
Samazināsies dublētas prasības un manuālā dokumentu aprite;
Samazināsies laiks, kas nepieciešams datu pārbaudei;
Tiks novērstas datu neatbilstības starp iestādēm;
Nodrošināta aktuāla un saskaņota informācija visām iesaistītajām pusēm.
Kopumā šis risinājums paaugstinās darba efektivitāti, uzlabos datu kvalitāti un drošību, kā arī samazinās administratīvos un reputācijas riskus.
Nekustamo īpašumu aģentu regulējuma salīdzinājums Eiropā.
Zemāk apkopota informācija par nekustamo īpašumu aģentu (nekustamā īpašuma darījumu starpnieku) profesijas regulējumu dažādās Eiropas valstīs. Tā iekļauj datus par licencēšanu, reģistrāciju, pašregulāciju un uzraudzības mehānismiem.
1. Valstu salīdzinājums.
| Valsts | Regulējuma veids | Galvenie elementi / priekšnoteikumi | Uzraudzība un pašregulācija |
|
Latvija |
Daļēji regulēta profesija (kopš 2021. gada) | Starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai reģistrētas personas Ekonomikas ministrijas reģistrā. Sertifikācija – brīvprātīga (LANĪDA ar LATAK uzraudzību) | Reģistru uztur EM; pašregulācija – LANĪDA sertifikācijas sistēma |
| Zviedrija | Pilnībā licencēta profesija | Reģistrācija uzraudzības padomē, izglītība, prakse, eksāmens, civiltiesiskā atbildība | Valsts uzraudzības padome uztur reģistru un kontrolē darbību |
| Dānija | Pilnībā licencēta profesija |
Reģistrācija valsts reģistrā, izglītība, pieredze, apdrošināšana, finansiālā garantija | Valsts un patērētāju padomes; 95% aģentu ir profesionālo asociāciju biedri |
| Beļģija | Licencēta profesija ar pašregulāciju | Licence no IPI, izglītība, prakse, civiltiesiskā apdrošināšana, finansiālā garantija, rakstiski līgumi | IPI uzrauga profesiju, var anulēt licences; spēcīga pašregulācija |
| Portugāle, Slovākija, Ungārija, Austrija | Licencēta profesija | Izglītība, reģistrācija valsts aģentūrā, eksāmens, apdrošināšana | Valsts un profesionālo kameru kopuzraudzība |
| Nīderlande | Brīvprātīga pašregulācija | Nav obligātas licences, darbojas profesionālie reģistri (NVM, VastgoedPro) | Pašregulācija – nozares asociācijas uztur standartus un ētikas kodeksus |
| Lietuva | Regulēta profesija | Obligāta reģistrācija un kvalifikācijas prasības noteiktas likumā |
Valsts uzraudzība; attīstās arī asociāciju pašregulācija |
| Polija, Malta, Rumānija, Bulgārija | Minimāla vai pārejoša regulācija | Nav obligātas licences; daļēji darbojas reģistri vai sertifikācijas programmas | Pašregulācija vai nepilnīga uzraudzība. |
| Igaunija | Brīvprātīga sertifikācija | Profesija nav regulēta ar likumu; darbojas nozares asociācijas ar sertifikācijas sistēmu. | Pašregulācija – asociāciju līmenī. |
2. Kopsavilkums pēc regulējuma veida.
| Regulējuma veids | Valstis | Raksturojums |
| Pilnīgi licencēta un uzraudzīta profesija | Zviedrija, Dānija, Beļģija, Austrija, Slovākija, Portugāle | Nepieciešama izglītība, eksāmens, reģistrācija, apdrošināšana, uzraudzība un disciplīna |
| Daļēji regulēta profesija (ar reģistru, bet bez pilnas licencēšanas sistēmas) | Latvija, Lietuva | Valsts reģistrs, bet ne visiem aģentiem ir nepieciešama licence; pašregulācija tiek stiprināta. |
| Brīvprātīga pašregulācija (bez valsts licences) | Igaunija, Nīderlande, Polija, Malta, Rumānija | Profesija netiek regulēta ar likumu; nozares asociācijas nodrošina ētikas standartus un sertifikāciju. |
3. Secinājumi.
1. Eiropā dominē trīs regulējuma modeļi: (1) valsts licencēšana un uzraudzība, (2) valsts reģistrs + pašregulācija, (3) brīvprātīga pašregulācija.
2. Beļģijā, Dānijā un Zviedrijā pastāv kombinēts valsts uzraudzības un nozares pašregulācijas modelis, kas nodrošina līdzsvarotu starpniecības pakalpojumu regulējum.
3. Latvijā ir reģistrācijas pienākums, bet sertifikācija nav obligāta, kas rada AML un patērētāju aizsardzības riskus.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts ievieš pienākumu fiziskajām personām pievienot iesniegumam kompetentās iestādes izziņu par sodāmības neesību arī gadījumos, kad persona ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai rezidents, tādējādi administratīvais slogs fiziskām personām nelielā apmērā pieaug. Šis slogs izpaužas kā vienreizēja informācijas sniegšanas prasība reģistrācijas procesā, kas ietver izziņas pieprasīšanu elektroniski un tās pievienošanu iesniegumam. Ņemot vērā, ka Reģistra pārzinim netiek paredzētas tiesības piekļūt Sodu reģistra datiem, šāds risinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisku datu apstrādi un atbilstību Sodu reģistra likumam.
Juridiskās personas
- kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus.
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs juridiskas personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, analogi fiziskajām personām, paredzot sodāmības neesības apliecināšanu noteiktos gadījumos un deleģēta reģistra ieviešanu. Administratīvā sloga pieaugums ir ierobežots, vienreizējs un samērīgs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme:
Nozare iesaistīta pašregulācijā;
Tiek nodrošināta profesionāla uzraudzība;
Samazināmie riski, nododot uzraudzību asociācijai.
Nododot nekustamo īpašumu darījumu starpnieku uzraudzību nozares profesionālajai asociācijai (LANĪDA), tiek būtiski mazināti vairāki sistēmiski riski, kas līdz šim kavējuši efektīvu kontroles mehānismu darbību valsts līmenī.
Galvenie riski, kas tiks samazināti:
Nelegāli praktizējošu aģentu risks - asociācija, ir plašāka informācija par tirgus dalībniekiem, līdz ar to spēs ātrāk identificēt personas, kas darbojas bez reģistrācijas vai pārkāpj profesionālās darbības noteikumus.
Krāpniecisku darījumu un patērētāju maldināšanas risks - pateicoties tiešai saiknei ar tirgus dalībniekiem un klientu sūdzību uzraudzībai, asociācija varēs savlaicīgi reaģēt uz aizdomīgiem darījumiem un nodrošināt preventīvus pasākumus.
Ēnu ekonomikas un nodokļu apiešanas risks- precīzāka uzskaite un profesionāļu reģistrs ļaus ierobežot nereģistrētas saimnieciskās darbības un sekmēt nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā.
Reputācijas un uzticības risks - centralizēta uzraudzība profesionālā asociācijā veicinās vienotus ētikas un kvalitātes standartus, kas stiprinās sabiedrības uzticēšanos nozares pārstāvjiem.
Informācijas sadrumstalotības risks – līdz šim informācija par aģentu darbību atradās vairākās institūcijās (VID, EM, PTAC u.c.), bet pēc uzraudzības nodošanas LANĪDA dati tiks apvienoti vienotā sistēmā, samazinot kļūdu un dublēšanās iespējas.
Lēnas reaģēšanas risks – valsts iestādēm bieži trūkst nozares specifisko zināšanu, tāpēc pārkāpumu identificēšana notiek novēloti.
Savukārt LANĪDA, kas ikdienā sadarbojas ar aģentiem, spēs reaģēt nekavējoties, nodrošinot operatīvu pārkāpumu novēršanu un informācijas nodošanu atbildīgajām institūcijām.
Patērētāju tiesību aizsardzības risku samazināšana – asociācija, uzraugot licencētos un sertificētos aģentus, nodrošinās drošāku un caurspīdīgāku darījumu vidi, samazinot gadījumu skaitu, kad patērētāji cieš no negodprātīgu starpnieku darbības.
Nozare iesaistīta pašregulācijā;
Tiek nodrošināta profesionāla uzraudzība;
Samazināmie riski, nododot uzraudzību asociācijai.
Nododot nekustamo īpašumu darījumu starpnieku uzraudzību nozares profesionālajai asociācijai (LANĪDA), tiek būtiski mazināti vairāki sistēmiski riski, kas līdz šim kavējuši efektīvu kontroles mehānismu darbību valsts līmenī.
Galvenie riski, kas tiks samazināti:
Nelegāli praktizējošu aģentu risks - asociācija, ir plašāka informācija par tirgus dalībniekiem, līdz ar to spēs ātrāk identificēt personas, kas darbojas bez reģistrācijas vai pārkāpj profesionālās darbības noteikumus.
Krāpniecisku darījumu un patērētāju maldināšanas risks - pateicoties tiešai saiknei ar tirgus dalībniekiem un klientu sūdzību uzraudzībai, asociācija varēs savlaicīgi reaģēt uz aizdomīgiem darījumiem un nodrošināt preventīvus pasākumus.
Ēnu ekonomikas un nodokļu apiešanas risks- precīzāka uzskaite un profesionāļu reģistrs ļaus ierobežot nereģistrētas saimnieciskās darbības un sekmēt nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā.
Reputācijas un uzticības risks - centralizēta uzraudzība profesionālā asociācijā veicinās vienotus ētikas un kvalitātes standartus, kas stiprinās sabiedrības uzticēšanos nozares pārstāvjiem.
Informācijas sadrumstalotības risks – līdz šim informācija par aģentu darbību atradās vairākās institūcijās (VID, EM, PTAC u.c.), bet pēc uzraudzības nodošanas LANĪDA dati tiks apvienoti vienotā sistēmā, samazinot kļūdu un dublēšanās iespējas.
Lēnas reaģēšanas risks – valsts iestādēm bieži trūkst nozares specifisko zināšanu, tāpēc pārkāpumu identificēšana notiek novēloti.
Savukārt LANĪDA, kas ikdienā sadarbojas ar aģentiem, spēs reaģēt nekavējoties, nodrošinot operatīvu pārkāpumu novēršanu un informācijas nodošanu atbildīgajām institūcijām.
Patērētāju tiesību aizsardzības risku samazināšana – asociācija, uzraugot licencētos un sertificētos aģentus, nodrošinās drošāku un caurspīdīgāku darījumu vidi, samazinot gadījumu skaitu, kad patērētāji cieš no negodprātīgu starpnieku darbības.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
46 566
0
46 566
-46 566
46 566
-46 566
-46 566
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
46 566
0
46 566
-46 566
46 566
-46 566
-46 566
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
46 566
0
46 566
-46 566
46 566
-46 566
-46 566
2.1. valsts pamatbudžets
46 566
0
46 566
-46 566
46 566
-46 566
-46 566
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 7. panta ceturto daļu izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 603 ir noteikts, ka:
- par personas reģistrēšanu Reģistrā tiek iekasēta vienreizēja maksa 40 EUR;
- par uzraudzību tiek ieturēta ikgadējā maksa 40 EUR.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju par faktisko aktīvo starpnieku skaitu uz 2025. gada 14. augustu un spēkā esošo regulējumu par maksas apmēru, valsts pamatbudžetā ik gadu tiek plānoti 46 566 EUR.
Likumprojekts paredz atteikšanos no Ekonomikas ministrijas pienākuma uzturēt Reģistru, nododot šo administratīvo funkciju LANĪDA.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksas tiks ieskaitītas LANĪDA kontā, savukārt valsts pamatbudžetā šie ieņēmumi vairs netiks ieskaitīti.
- par personas reģistrēšanu Reģistrā tiek iekasēta vienreizēja maksa 40 EUR;
- par uzraudzību tiek ieturēta ikgadējā maksa 40 EUR.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju par faktisko aktīvo starpnieku skaitu uz 2025. gada 14. augustu un spēkā esošo regulējumu par maksas apmēru, valsts pamatbudžetā ik gadu tiek plānoti 46 566 EUR.
Likumprojekts paredz atteikšanos no Ekonomikas ministrijas pienākuma uzturēt Reģistru, nododot šo administratīvo funkciju LANĪDA.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās starpnieku reģistrācijas un uzraudzības maksas tiks ieskaitītas LANĪDA kontā, savukārt valsts pamatbudžetā šie ieņēmumi vairs netiks ieskaitīti.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 603, par personas iekļaušanu reģistrā un par uzraudzību tiek iekasēta maksa 40 EUR apmērā.
Atbilstoši faktiskajam aktīvo starpnieku skaitam Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” valsts pamatbudžetā ir ieplānoti 46 566 EUR ikgadēji.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās šie ieņēmumi vairs netiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.
Līdz ar to valsts pamatbudžeta ieņēmumi samazināsies par 46 566 EUR gadā.
Atbilstoši faktiskajam aktīvo starpnieku skaitam Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” valsts pamatbudžetā ir ieplānoti 46 566 EUR ikgadēji.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās šie ieņēmumi vairs netiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.
Līdz ar to valsts pamatbudžeta ieņēmumi samazināsies par 46 566 EUR gadā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Likumprojekts neparedz izmaiņas Ekonomikas ministrijas amata vietu skaitā.
Reģistra funkciju izpilde tiek organizēta, saglabājot esošo amata vietu Ekonomikas ministrijā, kas nodrošinās deleģētā uzdevuma uzraudzību, normatīvā ietvara piemērošanu un sadarbību ar iesaistītajām institūcijām (t. sk. Valsts ieņēmumu dienestu).
Līdz ar to amata vietu samazinājums nenotiks, un likumprojekts nerada ietekmi uz personāla resursiem
Reģistra funkciju izpilde tiek organizēta, saglabājot esošo amata vietu Ekonomikas ministrijā, kas nodrošinās deleģētā uzdevuma uzraudzību, normatīvā ietvara piemērošanu un sadarbību ar iesaistītajām institūcijām (t. sk. Valsts ieņēmumu dienestu).
Līdz ar to amata vietu samazinājums nenotiks, un likumprojekts nerada ietekmi uz personāla resursiem
Cita informācija
Ekonomikas ministrijas budžetā šobrīd ir paredzēti izdevumi Reģistra uzturēšanai un uzraudzībai 46 566 EUR gadā, kas atbilst vienas pilnas slodzes amata vietas darba algai un ar to saistītajiem izdevumiem.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās:
- Ekonomikas ministrija 2026. gadā neveiks izdevumus 46 566 EUR apmērā,
- sagatavojot bāzes izdevumus 2027.–2030. gadam, Ekonomikas ministrija iesniegs priekšlikumu samazināt šos izdevumus 46 566 EUR apmērā ik gadu.
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās:
- Ekonomikas ministrija 2026. gadā neveiks izdevumus 46 566 EUR apmērā,
- sagatavojot bāzes izdevumus 2027.–2030. gadam, Ekonomikas ministrija iesniegs priekšlikumu samazināt šos izdevumus 46 566 EUR apmērā ik gadu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumos Nr. 602 “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.805 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 805 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumiem”.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”.
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija turpmāk vairs neuzturēs Reģistru, plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 29.septembra noteikumi Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā no 2025. gada 29. augusta līdz 12. septembrim tika saņemts viens priekšlikums no Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA), deleģēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu un operatīvo pārvaldību LANĪDA pārziņā, pamatojot to ar nozares profesionalitāti, pašregulācijas potenciālu, administratīvā sloga mazināšanu valstij un starptautisko praksi. Priekšlikums tika ņemts vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ekonomikas ministrijai samazināsies uzdevumu apjoms saistībā ar Likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi