Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485 produkti skolu programmā Latvijā pašlaik tiek izdalīti trīs reizes mācību nedēļā izdales perioda laikā, katrā reizē nodrošinot noteikta lieluma produkta porcijas (augļiem un dārzeņiem – 100 g, pienam – 150–250 g).

Atbalstu piešķir par produktu izdalīšanu bez maksas izglītojamiem pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu 1.–9. klases izglītojamiem. Izdales periods ilgst no 1. oktobra līdz 31. maijam 1.–9. klasē un no 1. oktobra līdz 31. jūlijam pirmsskolā. 

Par atbalsta likmēm
Spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 485 atbalsta apmērs (likmes) par produktu izdalīšanu ir noteikts nemainīgs pēc būtības, lai gan vairākkārt ir ticis pārskatīts, izdarot attiecīgus grozījumus noteikumos. Pastāvot nemainīgai atbalsta likmei, atbalsta pretendentiem ir atvieglota piegāžu un izdales un līdz ar to arī apgādes tiesību izmantošanas un finanšu plūsmas plānošana izdales periodā. Tomēr tādējādi netiek ņemts vērā, ka izdales periodā no skolu programmas neatkarīgu apstākļu dēļ mainās gan produktu izmaksas, īpaši izejvielas (svaigpiena iepirkuma, augļu un dārzeņu ražotāja) cena, gan ražošanas resursu (darbaspēka, elektroenerģijas, degvielas u.c.) izmaksas. Īpaši, piemēram, svaigpiena iepirkuma cenai normālos tirgus apstākļos ir raksturīgas izteiktas sezonālas svārstības pa mēnešiem. Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (turpmāk – LPCS) sniegtajiem datiem, svaigpiena iepirkuma cena veido ne mazāk kā 50 % no pasterizēta piena kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka izejvielas svārstības var būtiski ietekmēt produkta gala cenu konkrētajā mēnesī. Ja šādas svārstības netiek ņemtas vērā, piemērojot atbalsta likmes skolu programmā, var veidoties laikposmi (viens vai vairāki mēneši), kad atbalsta pretendentam izmaksātais atbalsta apmērs ir lielāks nekā produkta kopējās izmaksas (ieskaitot ražošanu, transportu un izdalīšanu izglītības iestādē) vai, tieši otrādi, atbalsts ir mazāks nekā izmaksas un atbalsta pretendētam būtībā rodas finansiāli zaudējumi. Kaut arī izejvielas cenu svārstībām ir tendence gada laikā caurmērā izlīdzināties, pieredze liecina, ka ir bijuši vairākus mēnešus ilgi periodi, kad cena piedzīvo ilgāku un lielāku samazinājumu (piemēram, 2020. gada vasarā) vai ilgāku un lielāku kāpumu (piemēram, no 2021. gada augusta līdz 2022. gada augustam), tādējādi gada laikā cenai neizlīdzinoties. Šādos laikposmos nemainīga atbalsta likme skolu programmā nenodrošina atbalsta apmēra atbilstību faktiskai tirgus situācijai un atbalsta pretendentiem rada vai nu pārkompensāciju, vai finansiālus zaudējumus lielākā vai mazākā apmērā.
MK noteikumos Nr. 485 pēdējie izdarītie grozījumi 2022. gada 24. janvārī, tostarp iekļaujot 67. punktu, paredzēja, ka 2022./2023. mācību gadā noteikts apmērs no atbalsta likmes attiecas uz izmaksām par produktu izdalīšanu bērniem, proti, uz produktu mazgāšanu, mizošanu, griešanu (augļiem un dārzeņiem), liešanu glāzēs (pienam), šķīvju un glāžu mazgāšanu u.tml. Šāds regulējums MK noteikumos Nr. 485 tika ieviests, ņemot vērā Latvijas Ēdinātāju Apvienības (turpmāk – LĒA) un Latvijas Izglītības Iestāžu Ēdinātāju asociācijas (turpmāk – LIIĒA) sniegto informāciju par to, ka daudzos gadījumos, īpaši situācijās, kad atbalsta pretendents ir produkta ražotājs, nevis uzņēmums, kas nodrošina ēdināšanu skolā, atbalsta likmi pilnā apmērā saņem ražotājs un ēdināšanas uzņēmums faktiski negūst kompensāciju par izmaksām saistībā ar programmas īstenošanu. Pašreiz pieejamā informācija par MK noteikumu 67. punkta piemērošanu liecina, ka nosacījums darbojas pilnvērtīgi.
Tāpat 2022. gada 24. janvārī MK noteikumos Nr. 485 izdarītie grozījumi paredzēja ar pārejas noteikumiem noteikt 2022./2023. mācību gadam lielākas atbalsta likmes par skolu programmā izdalītajiem produktiem, nekā to paredz MK noteikumu Nr. 485 pamatnormas, t.i., 19. un 22. punkts un 5. pielikums. Atbalsta likmju palielināšana bija nepieciešama, lai ņemtu vērā produktu ražošanas izmaksu pieaugumu un noteiktu atbalsta likmes tādā apmērā, lai produktu nodrošināšana bez maksas neradītu atbalsta pretendentiem finansiālus zaudējumus. Atbalsta likmes vienam mācību gadam ar pārejas noteikumiem tika grozītas, pamatojoties uz apsvērumu, ka nav skaidras turpmākās ražošanas resursu un izejvielu cenu tendences, lai pieņemtu lēmumu par atbalsta likmju palielināšanu ilgtermiņā. 
Tomēr, pašlaik jau ir redzams, ka ražošanas resursu un izejvielu cenas, kas pašlaik salīdzinājumā ar situāciju 2022. gadā gan ir pazeminājušās, pašlaik tik un tā ir ievērojami augstākas nekā apmērs, kāds tika ņemts vērā, nosakot spēkā esošo MK noteikumu 485 5. pielikumā ietvertās atbalsta likmes. Tāpēc ir nepieciešams pārskatīt spēkā esošās atbalsta likmes, un vienlaikus Zemkopības ministrija arī uzskata par nepieciešamu mainīt atbalsta likmju noteikšanas un piemērošanas kārtību, padarot to vienkāršāku, elastīgāku un vieglāk pielāgojamu faktiskai tirgus situācijai. Ņemot vērā Latvijas normatīvo aktu pieņemšanas kārtību, atbalsta likmju pārskatīšana pašreizējā kārtībā, izdarot grozījumus MK noteikumos Nr. 485, ir laikietilpīga, tāpēc brīdī, kad stājas spēkā ar Ministru kabineta lēmumu pārskatītās likmes, tirgus situācija jau atkal var būt mainījusies.

Par atbalsttiesīgo produktu klāstu
Kad 2023. gada pavasarī tika izstrādāts skolu programmas plāns sešu gadu periodam, dārzeņu audzētāji vērsās ZM ar priekšlikumu atbalsttiesīgo produktu sarakstā iekļaut gurķus, tomātus un pastinakus, norādot, ka šos produktus būs iespējams nodrošināt izdales periodā. 
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485 skolu programmā var izdalīt pasterizētu pienu. LPCS tīmekļvietnē www.piens.eu skaidrots, ka, pasterizējot pienu, tas aptuveni 20 sekundes tiek pakļauts 80–85 °C grādu temperatūrai, kuras laikā iet bojā baktērijas un mikrobi, bet pasterizācijas laikā saglabājas visi mikroelementi un vitamīni. Tomēr saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem skolu programmā tiek izdalīts arī īpaši augstā temperatūrā apstrādāts jeb UHT piens. LPCS tīmekļvietnē www.piens.eu arī skaidrots, ko nozīmē UHT apstrāde, t.i.,  "pienam veikta ultrasterilizācija jeb ultrapasterizācija (UHT – Ultra-high temperature processing), kas ir viena no progresīvākajām piena pārstrādes metodēm pasaulē. Ļoti īsu laiku, aptuveni 2–3 sekundes piens tiek karsēts temperatūrā, kas pārsniedz plus 135 °C, pēc tam strauji atdzesēts. Šādā temperatūrā tiek nogalināti pienā esošie mikroorganismi, kas var izraisīt piena bojāšanos. UHT piens saglabā visas svaigajam pienam raksturīgās īpašības un garšu. Šāds piens tiek aseptiski iepakots speciālā daudzslāņu iepakojumā, tā nodrošinot produkta derīguma termiņu līdz pat 9 mēnešiem neatvērtā stāvoklī. To var uzglabāt arī istabas (20 °C) temperatūrā." Tādējādi, kaut arī apstrādes metodēs ir atšķirība, arī UHT piens atbilst pasterizēta piena prasībām, un skaidrības nolūkā esošais skolu programmas regulējums būtu jāpapildina ar norādi par UHT pienu.

Par citiem nepieciešamajiem grozījumiem
1. Tā kā saskaņā ar regulas 1370/2013 5. panta 4. punkta trešo daļu no 2023. gada 1. augusta Eiropas Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem katrai dalībvalstij nosaka ES atbalsta indikatīvos piešķīrumus, ir spēkā lēmums 2023/106, tāpēc ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 485 1.1. apakšpunktā noteikto skolu programmas tiesisko pamatu. 
2. Novēršot tehniskās nepilnības, MK noteikumu Nr. 485 2. punktā ir jāpārskata Lauku atbalsta dienesta kā dalībvalsts kompetentās iestādes funkcijas. 
3. Tā kā ir mainījušies normatīvie akti un tajos iekļautais regulējums attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, ir jāpārskata MK noteikumos Nr. 485 prasības bioloģiskiem produktiem.
4. Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 485 paredz, ka produktu ražotājs, kas nākamajā mācību gadā vēlas piedāvāt savus produktus skolu programmā, par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu līdz katra gada 10. jūlijam. Pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē publicēto produktu ražotāju sarakstu, ne visi produktu ražotāji ievēro šo nosacījumu. Starp produktu ražotājiem ir arī tādi, kas dalībai programmā kā atbalsta pretendenti piesakās vēlāk. Lai nodrošinātu to, ka vismaz tie produktu ražotāji, kuri skolu programmā piesakās arī kā atbalsta pretendenti, ievērotu prasību iepriekš informēt par savu interesi piegādāt produktus skolu programmā, būtu jānoteic, ka šī informēšana ir viens no nosacījumiem produktu ražotāja dalībai kā atbalsta pretendentam.
5. Līdz šim katru gadu tiek novērots, ka izglītības iestādes un atbalsta pretendenti ne vienmēr ir informēti par to, kādā kārtībā skolu programmas produktus var pasniegt kopā ar ikdienas ēdienreizēm izglītības iestādēs. Proti, pastāv neskaidrības par to, vai skolu programmas produktus drīkst izmantot ēdiena gatavošanā (termiski apstrādāt) vai pievienot ēdienam kā sastāvdaļu u.tml. Šo neskaidrību var novērst, papildinot MK noteikumus Nr. 485 ar atsauci uz attiecīgu ES normatīvo aktu vienību.
6. Īstenojot skolu apgādes programmu pēc esošā regulējuma, ir secināts, ka MK noteikumu Nr. 485 24. punktā noteiktā skolu apgādes programmas komisija nevar pieņemt pamatotus lēmumus par skolu programmai pieejamā ikgadējā finansējuma sadalīšanu atbalsttiesīgajām darbībām. Jāņem vērā, ka Lauku atbalsta dienestam kā atbalstu administrējošai iestādei par finansējuma izlietojumu ir jāziņo Eiropas Komisijai nošķirti pa produktu grupām (augļiem un dārzeņiem, pienu), pasākumiem (produktu izdali, papildu izglītojošiem un publicitātes pasākumiem, izvērtējumu) un finansējuma avotiem (ES un valsts budžetu), tādēļ faktiskais kopējā skolu programmai pieejamā finansējuma sadalījums pa šādām pozīcijām ir komplicēts un skolu programmas komisijas pārstāvji nav kompetenti par to lemt, tāpēc līdz šim skolu programmas komisijas lēmumi par finansējuma sadalījumu būtībā bija balstīti uz Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu. Tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumiem Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā" Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk – ELGF) administrēšanu nodrošina vadošā iestāde, kura ir izveidota un kuras reglaments apstiprināts ar Zemkopības ministrijas 2023. gada 15. februāra rīkojumu Nr. 18 (turpmāk – ELGF vadošā iestāde), ELGF vadošā iestāde ir tiesīga arī lemt par skolu programmas finansējuma sadalījumu. 
7. Ar pēdējiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 485 2022. gada 24. janvārī tie tika papildināti ar 36.¹ punktu, kas paredzēja, ka gadījumā, ja pēc mācību gada beigām skolu programmā ir izveidojies finansējuma pārpalikums, Lauku atbalsta dienests tiem atbalsta pretendentiem, kas pārsnieguši tiem piešķirtās apgādes tiesības, proporcionāli sedz pārsnieguma apmēru (ne mazākā apmērā kā 100 euro). Šāds nosacījums tika iekļauts, ņemot vērā ieilgušo neskaidrību ar finansējuma pieejamību un atbalsta likmju apmēru 2022./2023. mācību gadā, jo tā daudziem atbalsta pretendentiem radīja risku pārsniegt tiem piešķirtās apgādes tiesības. Tā kā pašlaik netiek rosināts jautājums par budžeta apmēru skolu programmā un ir paredzams, ka jaunais atbalsta likmju apmērs atbalsta pretendentiem būs zināms pirms izdales perioda sākuma 1. oktobrī, šāda nosacījuma saglabāšana rada pretrunas ar MK noteikumos Nr. 485 noteikto prasību atbalsta pretendentiem nepārsniegt tiem piešķirtās apgādes tiesības. 
8. Skolu programmas pirmais sešu mācību gadu laikposms (2017.–2018.–2022./2023.), par kuru saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām nepieciešams programmas darbības izvērtējums, ir beidzies, un nu rit nākamais šādu sešu mācību gadu periods (2023./2024.–2028./2029.), par kuru arī būs vajadzīgs programmas darbības izvērtējums, tādēļ ir nepieciešams pielāgot MK noteikumu Nr. 485 nosacījumus attiecībā uz šo izvērtējumu. 

Paredzot grozījumus MK noteikumos Nr. 485, tiek atbilstoši mainīts esošais skolu programmas regulējums:
1) tiek paplašināts saraksts ar atbalsttiesīgiem svaigiem dārzeņiem, ko skolu programmā var piegādāt, iekļaujot arī gurķus, pastinakus un tomātus. Šis regulējums ietverts projekta 4. punktā ietvertajā MK noteikumu Nr. 485 4.1.1. apakšpunkta redakcijā. Atbilstoši grozījumiem noteikumu redakcijā tiek grozītas arī veidlapas MK noteikumu Nr. 485 1., 3., 6. un 7. pielikumā;
2) lai regulējumu padarītu skaidrāku, projektā paredzētā MK noteikumu Nr. 485 4.1.2. apakšpunkta grozītā redakcija noteic, ka pasterizēts piens ietver arī īpaši augstā temperatūrā apstrādātu jeb UHT pienu. Šī norma iekļauta projekta 5. punktā ietvertajā MK noteikumu Nr. 485 4.1.2. apakšpunkta redakcijā. Atbilstoši grozījumiem noteikumu redakcijā tiek grozītas arī veidlapas MK noteikumu Nr. 485 1., 3., 6. un 7. pielikumā;
3) lai atbalsta pretendents, kurš ir attiecīgā produkta ražotājs, varētu iesniegt pieteikumu dalībai skolu programmā kārtējā mācību gadā saskaņā ar skolu programmas nosacījumiem, tiek grozīts MK noteikumu Nr. 485 9.1.2. apakšpunkts, iekļaujot nosacījumu, ka šim atbalsta pretendentam pirms tam obligāti ir jāinformē Lauku atbalsta dienests par savu kā ražotāja vēlmi piegādāt attiecīgos produktus. Tādējādi izglītības iestādes turpmāka vienošanos ar šādu atbalsta pretendentu par produktu nodrošināšanu būs balstīta uz atbalsta pretendenta pausto interesi;
4) tā kā saskaņā ar MK noteikumos Nr. 485 noteikto produktu ražotājiem par interesi piegādāt produktus nākamajā mācību gadā ir jāpaziņo Lauku atbalsta dienestam līdz 10. jūlijam, šo nosacījumu vairs nevar piemērot attiecībā uz 2023./2024. mācību gadu. Turklāt, tā kā atbalsta pretendentiem pieteikumi dalībai skolu programmā 2023./2024. mācību gadā ir jāiesniedz līdz 2023. gada 10. septembrim, tad, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, jauno produktu sarakstu nevajadzētu piemērot šajā mācību gadā. Šī iemesla dēļ projekts paredz iekļaut MK noteikumos Nr. 485 jaunu 70. punktu, kurā noteikts, ka 2023./2024. mācību gadā attiecībā uz dalības iesniegumiem, atbalsta iesniegumiem un izlietoto produktu uzskaiti piemērojami tādi paši nosacījumi, kādi bija spēkā šī mācību gada pirmajā dienā, proti, 2023. gada 1. augustā;
5) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 19. punkta regulējums paredz, ka atbalsta likmes par skolu programmā piegādātiem un izdalītiem produktiem turpmāk tiks noteiktas trīs reizes izdales periodā – laikposmam no 1. oktobra, no 1. janvāra un no 1. aprīļa – un atbalsta likmes katram no šiem laikposmiem noteiks Zemkopības ministrija pēc attiecīgas metodikas, ko tā izstrādās un publicēs. Metodiku paredzēts publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar paredzēto metodiku atbalsta likmes apstiprinās ELGF vadošā iestāde, un likmju aprēķinā tiks ņemtas vērā izejvielu (svaigpiena, augļu, dārzeņu) cenas un to pārmaiņas, kā arī dažādu ražošanas resursu (elektroenerģijas, ūdens, degvielas, darbaspēka u.c.) izmaksas un to pārmaiņas, kā arī izmaksas, kas attiecināmas uz produktu sagatavošanu un izdalīšanu izglītojamiem izglītības iestādē (piemēram, uzglabāšana noteiktā temperatūrā, augļiem un dārzeņiem arī mazgāšana, šķirošana, griešana, pienam – liešana glāzēs, glāžu mazgāšana u.c). Projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 19. punkta regulējums arī noteic, ka produktu izdales izmaksas ietveramas atbalsta likmē un ka atbalsta likmes un izdales izmaksas katram attiecīgajam laikposmam Lauku atbalsta dienests publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus ar atbalsta likmju kārtības maiņu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 22. punktu, izdarīt tehnisku grozījumu 23. punktā, kā arī svītrot MK noteikumu Nr. 485 5. pielikumu;
6) projektā iekļautais  29.¹ punkts noteic, ka augļu, dārzeņu un piena porcijas var iekļaut ēdienreizēs saskaņā ar regulas 2017/40 11. pantu. Proti, skolu programmas produktus drīkst iekļaut ēdienreizes sastāvā tad, ja tiem tiek nodrošināta pienācīga atpazīstamība attiecībā uz to, ka tie ir skolu programmas produkti, un ja šos produktus neizmanto maltīšu gatavošanā (proti, tos neizmanto par izejvielu ēdiena gatavošanā) un ar tiem neaizstāj produktus, kas jau tiek finansēti no valsts, pašvaldību budžeta vai privāta finansējuma (proti, jānodrošina, ka tiek novērsts dubults finansējums);
7) projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 36¹. punktu, lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un novērstu iespējami pretrunīgus nosacījumus;
8) projekts paredz grozīt MK noteikumu Nr. 485 50. punkta redakciju, lai noteiktu, ka nākamo skolu programmas izvērtējuma plānu un tāmi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – BIOR) iesniedz līdz 2028. gada 1. oktobrim, bet pašu gala izvērtējumu – līdz 2029. gada 1. janvārim. Tāpat saistībā ar skolu programmas nākamo izvērtējumu projekts MK noteikumus Nr. 485 papildina ar 52.¹ punktu, kurā noteikts, ka BIOR atbalsta programmu var izvērtēt arī vairākos atsevišķos posmos, – tad MK noteikumu Nr. 485 nosacījumus attiecībā uz plāna, tāmes un pārskata iesniegšanu piemēro katram šādam posmam atsevišķi. Šāds regulējums iekļauts, ņemot vērā pieredzi ar iepriekšējo sešu gadu perioda izvērtējumu, kuru atbilstoši esošajam regulējumam īstenoja BIOR 2020.–2022. gadā. Tā kā izvērtējums tika uzsākts pakāpeniski un agrāk, tas kopumā ļāva iegūt ilgāku laiku visa izvērtējuma pilnvērtīgai pabeigšanai.