Anotācija (ex-ante)

1. Vidējās izglītības standarta spēkā esošais regulējums paredz, ka pedagogs lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, kā arī skolēna pēdējam demonstrētajam sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem. Vidējās izglītības standarta prasība noteikt konkrētu summatīvo vērtējumu svēršanu sarežģī vērtēšanas sistēmu un tās skaidrošanu izglītojamajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Vienlaikus ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir viennozīmīgi iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, vai skolēna pēdējam demonstrētajam sniegumam. Šādu principu piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju. Ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, nav nepieciešams valsts izglītības standartā noteikt vienotu obligātu pieeju summatīvo vērtējumu svēršanai. Tādēļ nepieciešams atteikties no obligāta nosacījuma vidējās izglītības standartā piemērot summatīvo vērtējumu svarus.

1. Grozījumi vidējās izglītības standartā paredz atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. Izglītības iestāde patstāvīgi skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā var noteikt summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu, ja tā to uzskata par pedagoģiski pamatotu risinājumu.

2. Spēkā esošais vidējās izglītības standarta regulējums paredz, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu mācību gada noslēgumā, ja vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu. Praksē tas nozīmē, ka summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespēja mācību priekšmetā tiek īstenota mācību gada beigās, organizējot kombinētu pārbaudes darbu, kas aptver plašu mācību satura apjomu. Turklāt kombinēts pārbaudes darbs ne vienmēr var būt piemērotākais risinājums visos mācību priekšmetos, tādēļ ir nepieciešams mainīt noteikto kārtību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.

2. Grozījumi vidējās izglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā. Grozījumi vidējās izglītības standartā nosaka vienotu minimālo prasību un saglabā izglītības iestādes autonomas tiesības noteikt plašākas summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespējas. Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālām vajadzībām var uzlabot katra temata summatīvo sniegumu mācību gada laikā. Atbilstoši iepriekš minētajam precizējot vidējās izglītības standarta 11. pielikuma "Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs" 16.7. un 16.8. apakšpunktā un 12. pielikuma "Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei nepilna laika klātienes vai tālmācības formā" 17.7. un 17.8. apakšpunktā noteikto regulējumu.

3. Spēkā esošā vidējās izglītības standarta 21. punktā paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības posmā ir četri valsts noteiktie optimālā mācību satura apguves līmeņa pārbaudes darbi – centralizētie eksāmeni: valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī vai arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Bez tam spēkā esošā vidējās izglītības standarta 21.5.apakšpunktā paredzēts, ka par vispārējās vidējās izglītības ieguvi izglītojamam obligāti jānokārto arī ne mazāk kā viens valsts pārbaudes darbs padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā skaitā arī latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā, fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā.
Izglītības un zinātnes ministrija 2025. gada decembrī lūdza Latvijas augstākās izglītības iestādēm sniegt informāciju par praksi attiecībā uz centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanu uzņemšanas procesā un cik būtiska ir augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu loma konkursā par uzņemšanu bakalaura studiju programmās. No augstākās izglītības iestāžu atbildēm, kuras sniedza Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, izriet, ka augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti uzņemšanas procesā nav obligāti, bet tie var sniegt reflektantiem priekšrocības. Arī Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktais Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Vidzemes Augstskolas, Ventspils Augstskolas, Daugavpils Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Rīgas Stradiņa universitātes pamatstudiju uzņemšanas prasību apkopojums liecina, ka par konkrētu augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu rezultātiem var piešķirt papildu punktus, taču augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti nav noteikti kā obligāta prasība uzņemšanai bakalaura studiju programmās. Līdz ar to no augstākās izglītības iestāžu uzņemšanas noteikumiem izriet, ka nav pamatota prasība par viena obligāta valsts pārbaudes darba – centralizētā eksāmena – nokārtošanu padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, bet augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu izglītojamais var kārtot pēc izvēles, ja attiecīgā augstākā līmeņa valsts pārbaudes darba rezultāts ir nepieciešams izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē.

3. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītojamais, kuram attiecīgā valsts pārbaudes darba rezultāts ir nepieciešams izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē, var izvēlēties kārtot valsts pārbaudes darbu kādā no padziļinātajiem kursiem augstākajā mācību satura apguves līmenī. Kā obligāta vispārējās vidējās izglītības standartā tiek saglabāta prasība par četru vispārējās vidējās izglītības standarta 21.punkta 1.līdz 4.apakšpunktā noteikto valsts pārbaudes darbu nokārtošanu vispārējās vidējās izglītības iegūšanai: valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs svešvalodā vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, vai arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
Ja personai pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas radīsies nepieciešamība iegūt kāda augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētā eksāmena rezultātu, tad persona attiecīgo centralizēto eksāmenu varēs kārtot augstskolā, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra noslēgusi sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 6.2. apakšpunktam.