Anotācija (ex-ante)

Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.

Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā  “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājis klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.

Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī,   pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.

Likumprojektā ietvertās normas ir svarīgas nacionālā līmenī, bet vienlaicīgi tās arī dod pienesumu, lai Latvija izpildītu savas saistības Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Nacionālajā līmenī likumprojekts kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās.

Likumprojekts ir arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, t.sk. ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā; AER tehnoloģiju  attīstīšanai un ieviešanai, kā arī integrētu risinājumu SEG emisiju samazināšanai ieviešanai. Klimata finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru  un elektrisko automobiļu iegādei. Ņemot vērā, ka likumprojekts regulē šo  finanšu līdzekļu izlietojumu, likumprojekta neieviešana negatīvi ietekmētu sabiedrībai un privātajam sektoram paredzētā finansiālā atbalsta sniegšanu.

Attiecībā uz ES līmeni, likumprojekts nepieciešams ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ETS) un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (turpmāk - ETS2) darbības regulēšanai nacionālā līmenī. Ar likumprojektu tiek transponētas vairākas ES direktīvas, kas nosaka darbības ETS un ETS2 ietvaros, un noteikti šo darbību nosacījumi Latvijas kontekstā. Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki Eiropas Komisijas “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.

Virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturību ir liels izaicinājums. Latvijai ir nepieciešams juridisks ietvars klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pamatjautājumu risināšanai, nodrošinot ne tikai esošo klimata politikas regulējumu turpinātību, bet arī būtiski uzlabojot to ar papildu normām.

Efektīva klimata politika ne tikai palīdzēs Latvijai sasniegt nacionālos mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tā arī dos ieguvumus sabiedrībai un tautsaimniecībai. SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Klimata politika transporta sektorā vērsta uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gaisa un trokšņa piesārņojuma mazināšanu, kamēr pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā mazinās gaisa, ūdens un vides piesārņojumu. Šādi pasākumi kopumā var būtiski uzlabot pilsētvidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumi enerģētikas sektorā ļaus uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Tautsaimniecības attīstībai nepieciešams izveidot ilgtspējīgu investīciju vidi atbalstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās pamatu jaunu  darba vietu veidošanai, atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, infrastruktūras energoefektivitātes un klimatnoturīguma uzlabošanā, resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Šādai klimata politikai ir nepieciešams visaptverošs un stabils juridisks pamats – Klimata likums.

Likumprojekts sastāv no septiņām nodaļām:
I nodaļa - Vispārīgie noteikumi
II nodaļa - Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
III nodaļa - Pielāgošanās klimata pārmaiņām
IV nodaļa - Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
V nodaļa - Klimata finanšu instrumenti
VI nodaļa - Plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība klimata politikas plānošanā un īstenošanā

I nodaļā ir ietverti likumā lietotie termini un likuma mērķis.

Likumprojekta 1. pantā tiek uzskatīti likumā ietvertie termini loģiskā, nevis alfabēta, secībā saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas norādēm. Šādā veidā tiek novērsta situācija, kurā, piemēram, pirmā termina skaidrojums nav saprotams, neizlasot desmitā termina skaidrojumu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts tiek izstrādāts, lai tiktu pilnveidots klimata politikas regulējums, tajā tiek ietverti tādi jauni termini kā “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir būtiski klimata politikas jomā un likuma mērķa izpratnei.  Termini ir saskaņoti ar Latvijas klimata politikas plānošanas dokumentiem, ņemot vērā arī  IPCC ziņojumos ietvertās terminu definīcijas, kas tiek izmantotas pasaulē citu valstu klimata likumos.

Latvijas SEG emisiju saistību un to izpildes kontekstā likumprojektā tiek pievienoti un skaidroti arī termini “gada emisijas sadales vienība”, “gada emisiju sadales apjoms”, “piesaistes vienība”, “apsaimniekota meža zemes elastības vienība” un “emisijas vienību reģistrs”. Toties termini “globālais sasilšanas potenciāls” un “oglekļa dioksīda ekvivalents” palīdz skaidrot vienību būtību.

Vairāki termini ir pārņemti vai daļēji pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”, to pielāgojot jaunā likumprojekta kontekstam, kā piemēram, “emisijas kvotu izsolīšana”, “siltumnīcefekta gāzes” un “oglekļa dioksīda piesaiste”. Savukārt no likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” ir pārņemti termini “Kioto vienības” un “klimata pārmaiņu finanšu instruments”.

Daļa no terminiem ir izmantojami attiecībā uz ETS, kas ir balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva 2003/87/EK). Likumā “Par piesārņojumu” terminoloģija, kas attiecināma uz iekārtām, tika izprasta plaši, ņemot vērā visas prasības Latvijā piesārņojošo darbību veikšanai, kas tagad tiks atsevišķi izdalītas “Piesārņojuma novēršanas likumā”. Attiecīgi, ir izmainīti tādi termini kā “operators”, “gaisa kuģa operators”, “komerciālais gaisa kuģa operators”, “emisija”, “emisijas kvota”, “iekārta” un “siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ”, lai tie precīzāk atbilstu Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam un ietvertu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva 2023/959) tvērumu.

Atbilstoši Direktīvai 2023/959, likumprojektā papildināts termins “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības”, ar kuru tiek noteikts, tieši kuras darbības var tikt uzskatītas par ETS darbībām; kā arī terminu “aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme”, ar kuru tiek uzskatītas citas aviācijas emisijas, kas nav dioksīda ogleklis. Iekļaujot kuģošanas nozari ETS, atbilstoši Direktīvai 2023/959, likumprojekts tiek papildināts ar terminiem “kuģošanas sabiedrība”, “piestāšanas osta” un “reiss”. Tāpat, atbilstoši Direktīvā 2023/959 ietvertajai  ETS2, likumprojekts papildināts ar definīcijām “degviela”, “kurināmais”, “nodošana patēriņam” un “degvielas un kurināmā operators”.

Likumprojekta V nodaļā ietverti jauni termini “oglekļa dioksīda lietošana”, “oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana” un “oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšanas vieta”, “oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā” . Savukārt attiecībā uz oglekļa dioksīda plūsmu un uzglabāšanu, termini pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”.

Likumprojektā netiek ietverts termins “Citi siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti” no likuma "Par piesārņojumu" lai gan tas tiek izmantots likumprojekta ietvaros. Šie avoti tiek definēti likumprojekta 3. pielikumā un attiecīgi nav nepieciešama termina definīcija pie lietotajiem terminiem. 3. pielikuma 7. punkta otrā apakšpunktā "atkritumu apsaimniekošana" atbilst ANO Klimata konvencijas 2018. gada Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām vadlīnijām SEG inventarizāciju sagatavošanai, tas ir 2006. gada IPCC vadlīnijām.

Likumprojekta 2. pantā noteiktais mērķis atbilst pašreizējai Latvijas klimata politikai un ir pilnībā saskaņots ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas tika apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 28. janvārī. Tas paredz, ka pēc 2050. gada klimatneitralitāte attiecībā uz SEG emisijām tiek noturēta, pēc iespējas cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Mērķis uz 2050. gadu ir noteikts, ņemot vērā ES kopējo ambīciju uz 2050. gadu, kas ir nostiprināta ar Eiropas Klimata  likuma 2. pantu. Ambīcijas noturēšana pēc 2050. gada ir būtiska, lai nodrošinātu, ka arī pēc 2050. gada tiktu attīstīta tāda klimata  politika, kas nodrošina klimatnoturību un mazina klimata pārmaiņu riskus, tādā veidā radot sistēmu sociālu un ekoloģiska spēju absorbēt stresu un uzturēt savas funkcijas klimata pārmaiņu radītas ārējās spriedzes laikā. Šāda norāde arī palīdz veidot ilglaicīgu paredzamību, jeb iespēju komersantiem nozarēs reorganizēt savu darbību, gatavojoties turpmākai klimata pārmaiņu ietekmei un prognozēt klimata politikas attīstības tendences un to ņemt vērā veicot ilgtermiņa investīcijas. Klimatnoturības nodrošināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu nepieciešamību nosaka Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regula (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014  (turpmāk – Regula 2020/1208) un ANO Klimata konvencijas Parīzes nolīgums. Parīzes nolīgums paredz, ka visām tā Pusēm ir jāiesaistās pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā.

II nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde,  monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī nosaka SEG  emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.

Likumprojekta 3. pantā tiek noteikts, ka ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem. Šī dokumenta izstrāde ir noteikta visām ES dalībvalstīm ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra (ES) Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula 2018/1999) 15. pantu. 2020. gadā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam”.

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa nosaka, ka šis dokuments Latvijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam, kam savukārt tā ir jāapstiprina. Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nepieciešamības gadījumā, kad stratēģijā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla, KEM pārskata un atjaunina stratēģiju, kuru apstiprina Ministru kabinets. Likumprojekta 3. panta trešajā daļā noteikts, ka stratēģiju vai atjaunināto stratēģiju iesniedz Eiropas Komisijai, kolīdz to ir apstiprinājis Ministru kabinets.
  
Likumprojekta 4. panta pirmā daļa nosaka, ka  Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030.  gadam ir kopumā 17%. minētajiem sektoriem tiek izstrādāti saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1999 3. un 14. panta noteikto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes un atjaunošanas laika grafiku. SEG emisijas tiek radītas visās nozarēs un attiecīgi ir nepieciešams visu nozaru pienesums, lai samazinātu kopējās SEG emisijas un Latvija izpildītu tai noteiktās saistības. Sektorālie mērķi tiek noteikti nozarēs balstoties uz 1., 3. un 4. pielikumā definētajiem SEG emisiju avotiem, kategorijām un darbībām. Iekļautie sektori (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana,  ZIZIMM) ir noteikti atbilstoši IPCC vadlīnijām, ANO  Klimata konvencijai un tās Parīzes nolīguma Līgumslēdzēju pušu konferencēs apstiprinātām ziņošanas vadlīnijām par SEG inventarizāciju sagatavošanu, Regulai 2018/1999 un Regulai 2020/1208. Katram sektoram ir jāsniedz ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā uz 2050. gadu, kas nozīmē, ka visos iepriekš uzskaitītajos tautsaimniecības sektoros būs jāveicina SEG emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste, t.sk. būs jānodrošina, ka zemes apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.    

Savukārt 4. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas ZIZIMM mērķis 2030. gadam tiks noteikts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – Regula 2018/841). Saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, Latvijai no 2021. līdz 2025. gadam, ņemot vērā noteiktās elastības iespējas, ir jānodrošina, ka uzskaitīto SEG emisiju summa nepārsniedz uzskaitītās SEG piesaistes summu Regulas 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās – apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekota meža zeme (meža references līmenis). Savukārt 2030.gada sasniedzamais relatīvais mērķrādītājs Latvijai sastāv no 0,639 Mt CO2 ekv. piedalītā piesaistes pieauguma plus 2016. - 2018. gada vidējās faktiskās SEG emisijas,  kādas tās būs 2032.gada SEG inventarizācijā.

4. panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka sektorālie mērķi ne-ETS un ZIZIMM sektorā tiks noteikti atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) paredzētajam ieguldījumam, lai sasniegtu paaugstināto ne-ETS mērķi -17% un ZIZIMM sektorā noteikto mērķi 2030. gadam. Regula  2018/1999 paredz, ka dalībvalstīm atjaunojot savus NEKP ir jāiekļauj skaidri un izvērtēti pasākumi visu nacionālo  mērķu (ne-ETS, ZIZIMM, enerģētikas) sasniegšanai, sagatavojot mērķu sasniegšanas scenāriju (Regulas 2018/1999 3. panta 2. daļa), kas tiktu izmantots par pamatu nacionālo sektorālo mērķu noteikšanai. Būtiski minēt, ka NEKP izstrāde un prasības, kas jāiekļauj plānā, ir noteiktas ar Regulu 2018/1999, kas uzliek Latvijai par pienākumu un atbildību arī izpildīt NEKP iekļautos pasākumus un apņemšanās. Sektorālie mērķi tiks noteikti pēc nozaru ministriju iesniegto pasākumu devuma izvērtēšanas, kad tiks sagatavots mērķu izpildes scenārijs, kurā tiek sasniegti Eiropas Komisijas noteiktie un Latvijai saistošie mērķi.

4. panta piektā daļā tiek norādītas koordinējošās un sadarbības ministrijas 4. panta pirmajā un otrajā daļā minēto sektoru politikas izstrādei un īstenošanai SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildei. Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē, līdz ar to nepieciešama cieša sadarbībā starp ministrijām klimata politikas īstenošanā.

4. panta sestā daļa paredz, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi, koordinējošajām ministrijām, sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām, ir jāidentificē pasākumi, pasākumu finansējums un tā avoti NEKP. Lai Eiropas Komisija izvērtētu nacionāli noteikto politiku un pasākumus, kā arī nosprausto mērķu izpildes trajektoriju virzību, Regulas 2018/1999 17. pants nosaka ziņošanu par izpildes progresu reizi divos gados.

Ar likumprojekta 5. pantu tiek pārņemtas gandrīz visas likuma  “Par piesārņojumu” 52. un 53. panta normas.

Likumprojekta 5. panta pirmā daļa nosaka, ka tiek veikts SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings, kā arī, ka tiek sagatavoti un iesniegti ziņojumi atbilstoši noteiktām prasībām. Ar šo panta daļu tiek pārņemta un aktualizēta likuma “Par piesārņojumu” 53. panta pirmā daļa. Attiecībā uz SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu un ziņošanu ir aktuāli vairāki starptautiski un ES tiesību akti. No starptautiskajiem tiesību aktiem ir attiecināms Klimata konvencijas 4. un 12. pants, tās līgumslēdzējpušu lēmums 1/CP.24 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/10a1.pdf), kā arī Klimata konvencijas Parīzes nolīguma Līgumslēdzējpušu konferences lēmums 18/CMA.1 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2018_3_add2_new_advance.pdf) un 5/CMA3 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/CMA2021_L10a2E.pdf#page=2). Šis lēmums nosaka caurskatāmības satvara (transparency framework) nepieciešamo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizācijām, rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm, ietekmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un attīstības valstīm sniegto atbalstu, kas Latvijai ir tieši saistošs kā Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpusei. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim. No ES tiesību aktiem šī panta ietvaros attiecās Regula 2018/1999 un tai saistošās ziņošanas prasības. Atbilstoši šai Regulai SEG inventarizācija ir jāsagatavo ikgadēji. Papildus saistoši ir arī šādi ES tiesību akti: Regula 2020/1208, Komisijas Deleģētā Regula 2020/1044 un Komisijas Īstenošanas Regula 2020/2126.

Saskaņā ar Regulu 2018/1999 dalībvalstīm ir noteikts reizi divos gados Eiropas Komisijai iesniegt:
- integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas tai skaitā informāciju par progresu virzībā uz integrētajā NEKP izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, tostarp pārskatu par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem,
- integrēto ziņojumu par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm;
- integrēto ziņojumu par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, jaunattīstības valstīm sniegto  finansiālo un tehnoloģisko atbalstu un izsolēs gūtajiem ieņēmumiem;
- integrēto ziņojumus par enerģētiku (t.sk. par atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējo enerģijas tirgu, enerģētisko nabadzību);
- integrēto ziņojumu par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju.
 
Nacionālā enerģētikas un klimata progresa un integrētajā ziņojumā par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm  ir jāizmanto vienādi un saskanīgi statistikas dati, pieņēmumi un jāanalizē vienādas rīcībpolitikas un pasākumi.

Atbilstoši Regulas 2018/1999 37.pantam, Klimata konvencijas lēmumam 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 Latvijai ir jāizveido integrētās SEG inventarizācijas, prognožu un rīcībpolitiku un pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēmas SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes  aprēķinu un ziņojumu sagatavošanai, lai tos noteiktos termiņos varētu iesniegt gan Eiropas Komisijai, gan Klimata konvencijas sekretariātam. Minētās sistēmas ietver attiecīgo institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas izveidota, lai novērtētu SEG inventarizāciju, rīcībpolitiku un prognožu par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un oglekļa dioksīda piesaisti piesaistītājos.

Nacionālo sistēmu mērķis ir nodrošināt, lai paziņotā (iesniegtā) informācija par SEG inventarizācijām, rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm būtu savlaicīga, pārredzama, precīza, konsekventa, salīdzināma un pilnīga, tostarp lai tiktu izmantoti un piemēroti dati, metodes un modeļi, kā arī tiktu īstenoti kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības un veikta jutīguma analīze. Nacionālās sistēmas, palīdz nodrošināt datu konsekvenci starp pagātnes emisiju tendencēm, nākotnes emisiju tendencēm un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz klimata samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Eiropas Komisija un Klimata konvencijas sekretariāts verificē iesniegto nacionālo SEG inventarizācijas datu kvalitāti visaptverošās izskatīšanas procesā. Eiropas Komisija izstrādājot likumdošanu ņem vērā attiecīgos Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma pieņemtos lēmumus.

Papildus, atbilstoši Klimata konvencijai,  tās Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 un Regulai 2018/1999 Latvijai katrus divus gadus un katrus četrus gadus ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojumi par SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, tas ir  ziņojumi par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, kā arī noteikto mērķu izpildi.

Attiecīgi 5. panta otrā daļā minētās institūcijas ir Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās institūcijas.

Likumprojekta 5. panta otrajā daļā noteiktā ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšana SEG emisiju nacionālo prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai paredzēs klimata politikas ietekmes novērtēšanu gan NEKP rīcībpolitikas pasākumiem, gan arī analizēs enerģētikas un klimata politikas ilgtermiņa mērķu uz 2050. gadu sasniegšanas scenārijus.

Modelēšanas rezultāti tiks izmantoti Klimata konvencijas 4. un 12. panta un Regulā  2018/1999 noteikto ziņošanas prasību īstenošanai, kā arī NEKP pārskatīšanai 2023. un 2024. gadā, kā arī, lai izvērtētu nepieciešamos politikas pasākumus (piemēram, nodokļu likmes, investīciju subsīdiju programmas, pienākumu shēmas enerģijas ražotājiem vai tirgotājiem) visefektīvākajā veidā, ņemot vērā pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Progresa novērtējums tiek izmantots analīzei par Latvijai noteikto mērķu izpildi līdz 2030. un 2050. gadam. Par pamatu progresa novērtējumā tiek izmantoti izstrādātie scenāriji atbilstoši noteiktām politikām un pasākumiem.

Ar likumprojekta 5. panta trešo daļu Ministru kabinetam tiek dots deleģējums izstrādāt un noteikt kā tiek uzturētas šīs nacionālās sistēmas. Vēsturiski pamatsatvars ikgadējam un prognozētam SEG emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros tika izveidots ar 2009. gada 17. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu", savukārt šie noteikumi ar jaunām prasībām, piemēram, ziņošanu Kioto protokola ietvaros tika papildināti ar 2012. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" un 2017. gada 12. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk Ministru kabineta noteikumi Nr. 737).

2022. gada 25.oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 737 tika aizvietoti ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība, lai integrētu Regulas 2018/1999, Klimata konvencijas lēmuma 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmuma 18/CMA.1 prasības par nacionālām sistēmām un iesniedzamiem ziņojumiem. Konkrētas darbības tiek noteiktas ar iepriekš minētiem Ministru kabineta noteikumiem.

Likumprojekta 6. pants nosaka, kādas vienības ir izmantojamas, lai nodrošinātu Latvijas SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes  saistību izpildi. Ar likumprojekta 6. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 54. pantā noteiktās normas par SEG emisiju samazināšanas saistību izpildi –  rīcību ar gada emisijas sadales vienībām - regulējums, kas un kādā veidā lems par Latvijai Savienības reģistrā piešķirtajām (Latvijas īpašumā esošajām) gada emisiju sadales vienībām, tai skaitā, rīcība gadījumā, ja Latvijai veidojas gada emisiju sadales vienību iztrūkums (nav iespējams nodot pietiekamā daudzuma gada emisiju sadales vienību) vai ja veidojas gada emisiju sadales vienību pārpalikums. Papildus 6. pantā ietverti nosacījumi attiecībā uz oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Attiecībā uz piesaistes un apsaimniekotas meža zemes elastības vienībām ietverts regulējums par rīcību ar tām, ietverot arī rīcību gadījumos, ja veidojas piesaistes vienību pārpalikums vai iztrūkums.

Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā tiek uzskatītas tās vienības, kuras Latvija var izmantot SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei - Latvijai vai citām ES valstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, kā arī apsaimniekotas meža zemes elastības vienības Regulas (ES) 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos.
 
Regulas (ES) 2018/841 13. pants nosaka, ja kopējās uzskaitītās SEG emisijas pārsniedz kopējo uzskaitīto piesaisti Regulas 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās, tad, lai izpildītu noteiktās saistības, ir iespējams izmantot elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi. Turklāt Regula  2018/841 nosaka, ka ES dalībvalstīm ir tiesības kompensēt minētās SEG emisijas, ja izpildās vairāki noteikumi:  
ES kopumā ZIZIMM sektorā uzskaitītās SEG emisijas attiecīgajā periodā nepārsniedz uzskaitīto piesaisti; 
ES dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas 2018/1999 15. pantā noteikto, ir iekļāvusi esošus vai plānotus konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka meža piesaistītāji un avoti tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti;  
ES dalībvalsts apsaimniekotā meža zemē uzskaitītās SEG emisijas ir piesaiste, kas atbilstoši uzskaites noteikumiem (attiecībā pret meža references līmeni)  uzskaitīta kā emisijas. 
Savukārt 6. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, un to tiesiskais valdītājs ir KEM – attiecīgi KEM lemj par Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām iepriekš minētajām vienībām.

Ar 6. panta trešo daļu tiek noteikts regulējums iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Atbilstoši tam, ka gada emisijas sadales vienības par pēdējo iepriekšējā saistību perioda (2013. - 2020. gads) atbilstības gadu tika nodotas 2023. gadā, Latvijas stratēģija rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes un apsaimniekotas zemes elastības vienībām laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam izstrādājama līdz 2023. gada 31. decembrim.

Kaut arī 6. pantā pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. pantā noteiktā norma attiecībā uz informācijas sagatavošanu par Latvijas iespējām veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām, 6. panta ceturtajā daļā ietvertais nosacījums paredz, ka informatīvajā ziņojumā iekļaujama informācija ne vien par nepieciešamību un iespējām veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām, bet arī piesaistes un vienībām, papildus ietverot informāciju arī par veicamajām darbībām, kas ikgadēji vai periodiski jāveic Savienības reģistrā, lai nodrošinātu Latvijas SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes  saistību izpildi.  Ziņošanas par virzību uz SEG emisiju samazināšanas un ZIZIMM sektora noteikto kategoriju mērķu izpildi  nepieciešamību nosaka  Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmums 18/CMA.1, kā arī Regula 2018/1999 un tas ir būtisks dokuments, lai novērtētu nacionālā līmenī vai Latvija iekļaujas un virzās uz noteikto mērķu izpildi. Šī ziņojuma sagatavošanu veic KEM sadarbībā ar citām iestādēm un tas tiek iesniegts Ministru kabinetā. Šajā daļā norādīto papildus pasākumu identificēšana tiks veikta SEG ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas ietvaros un pasākumus identificēs nozaru ministrijas sadarbībā  ar modelētājiem.

Ar 6. panta piekto daļu tiek pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. panta noteiktās normas, kas ļauj Latvijai veikt darījumus (pirkšana un pārdošana) ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Darījumi un darbības ar gada emisijas sadales vienībām ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula 2018/842)4. panta 3. daļu un 5. pantā noteiktajām elastībām nacionālo ne-ETS mērķu izpildei. Regulas 2018/842 5. pantā tiek atļauts dalībvalstīm gada emisiju sadales apjoma izpildei: 
uzkrāt (banking) gada emisijas sadales vienības uz nākamajiem gadiem, ja tiek izpildīts attiecīgajam gadam noteiktais ikgadējais gada emisiju sadales apjoma mērķis,  
aizņemties (borrow) gada emisijas sadales vienības no nākamajam gadam noteiktā gada emisiju sadales apjoma, ja attiecīgajā gadā netiek izpildīts tam noteiktais gada emisiju sadales apjoma mērķis. 
veikt gada emisijas sadales vienību pārskaitījumus (transfers) noteiktā apjomā no ikgadēji piešķirtā gada emisiju sadales apjoma, kas ļauj dalībvalstīm pirkt un pārdot gada emisiju sadales vienības, lai izpildītu tām noteikto gada emisiju sadales apjomu konkrētā gadā, ja to nav iespējams īstenot iepriekšējos punktos noteikto elastību ietvarā. 
Savukārt darījumi ar piesaistes vienībām ir noteikti atbilstoši Regulas 2018/841 12. pantam. Ja dalībvalsts izpilda savas saistībās ZIZIMM sektorā, dalībvalsts atlikušo piesaistes vienību daudzumu var pārdot citai dalībvalstij, vai, ja saistības netiek izpildītas, tā var iegādāties nepieciešamo piesaistes vienību daudzumu no citām dalībvalstīm; 

Ar 6. panta sesto, septīto un astoto daļu tiek pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. panta sestā daļa. Norma dod tiesības Latvijai un vienību tiesiskajam valdītājam veikt darījumus ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām - izvērtējot aktuālo situāciju, īstenot šo vienību pirkšanu un pārdošanu, ja nepieciešams. Šajā gadījumā KEM veic pārrunas ar potenciālajiem darījumu partneriem – Eiropas Savienības dalībvalstīm, un nepieciešamības gadījumā pie pozitīva rezultāta sagatavo līguma projektu. Ja tiek slēgts līgums ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti par attiecīgā darījuma īstenošanu, sagatavoto līgumu apstiprina Ministru kabinets. Ar likumprojekta 6. panta astoto daļu tiek noteikts, ka darījumos gūtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likumprojekta 36. pantā noteiktajiem mērķiem. Šis nosacījums ir saskaņā arī ar Regulas 2018/842 5. panta 6. punktu. 

III nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments, kā tiek nodrošināta tā ieviešana sektoros, monitorings, prognozes un ziņošana saskaņā ar spēkā esošo ES un starptautisko regulējumu. IPCC sestā novērtējuma ziņojuma ietvaros 2022. gada februārī publicētajā  II darba grupas ziņojumā “Ietekme, pielāgošanās un ievainojamība” (Impacts, Adaptation, and Vulnerability) ir norādīts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām samazina klimata pārmaiņu radītos riskus un ievainojamību. Tiek arī norādīts, ka pielāgošanās pasākumu plānošana un īstenošana progresē  visos reģionos, un to īstenošanai var būt daudzveidīgi ieguvumi (multiple benefits), neaprobežojoties ar to sākotnēji paredzēto mērķi. Attiecīgi, no zinātniskās literatūras izriet, ka pielāgošanās ir būtiska un neatņemama klimata politikas sastāvdaļa.

Nodaļas mērķis ir pilnveidot klimata politikas regulējumu un klimatnoturības mērķu sasniegšanu, tādēļ nodaļā noteikts pamats klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa un prognožu īstenošanai Latvijā.  Pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas īstenošanu Latvijā ietver dažādu sektoru tiesību akti un plānošanas dokumenti. Nozīmīgākie tiesību akti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir: Teritorijas attīstības plānošanas likums, Tūrisma likums, Aizsargjoslu likums, Būvniecības likums, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, Nacionālās drošības likums. Taču līdz šim Latvijā nav bijis speciāls regulējums, kas noteiktu pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku, kā arī citus ar klimata pārmaiņu monitoringu un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos jautājumus.

Lai nodrošinātu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu,  likumprojekta 7. panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka atbilstoši Eiropas Klimata  likumam un Regulas 2018/1999 prasībām KEM sadarbībā ar citām iesaistītām pusēm (starpministriju un ekspertu darba grupas pārstāvji, kas noteikti ar KEM rīkojumu) izstrādā klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Eiropas Klimata  likums un Regula 2018/1999 nenosaka nacionālo pielāgošanās plānu vai stratēģiju izstrādes biežumu, taču ņemot vērā, ka spēkā esošais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam tika izstrādāts desmitgadei,  likumprojekta 7. panta otrā daļa nosaka   izstrādāt pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu reizi desmit gados, paredzot iespēju  to izstrādāt biežāk, ja tiks identificēta nepieciešamība ietvert atbilstošās prasības ES vai Latvijas līmenī.  Atjaunoto plānošanas dokumentu apstiprina Ministru kabinets.
Likumprojekta 8. pants nosaka, ka KEM un citas nozaru ministrijas un atvasinātās publiskās personas kā pašvaldības un plānošanas reģioni integrē un īsteno pielāgošanas klimata pārmaiņām aspektus sektoru politikās. KEM koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu pielāgošanās politikas plānošanas dokumenta ietvaros, saskaņā ar šā likumprojekta 7. pantu. Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības sektorus, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Nepieciešamības gadījumā katrai ministrijai, to padotības iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāparedz nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta (ja nepieciešams, plānojot prioritāros pasākumus) vai citiem finansējuma avotiem.

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ir nepieciešams veikt klimata pārmaiņu monitoringu un prognozes, kas arī palīdzētu nodrošināt ziņošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu atbilstoši Regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu. Likumprojekta 9. panta pirmā daļa noteic, ka KEM koordinē monitoringu un prognozes un LVĢMC:  
nodrošina klimatisko datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimatiskās normas aprēķināšanu, kā arī klimata pārmaiņu monitoringa datu bāzes uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
sadarbojoties ar  Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un iestādēm un atvasinātām publiskām personām, nodrošina klimata pārmaiņu ietekmju datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa datu bāzes un bīstamu definētu hidrometeoroloģisko parādību monitoringa un uz ietekmi vērstas brīdināšanas sistēmas uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
veic hidrometeoroloģisko apstākļu modelēšanu un klimata pārmaiņu prognožu sagatavošanu, kā arī nodrošina prognožu periodisku aktualizēšanu un publicēšanu.
9. panta otrā daļa nosaka, ka Latvija izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumus, kas ir nepieciešami pielāgošanās klimata pārmaiņām  pasākumu definēšanai un politikas izstrādei.

Latvijai, balstoties uz ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, ir jāziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām politiku un pasākumiem Latvijā. Likumprojekta 9. pants nosaka, ka  ziņošana notiek saskaņā ar Eiropas Klimata likuma 5. pantu un Regulas 2018/1999 19. pantu, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā institūcijas ziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai Latvija var iesniegt tādu informāciju, kas pilnvērtīgi atspoguļo situāciju valstī. Saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Klimata konvencijas un Parīzes nolīguma līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem lēmumiem, ziņojumam jāietver informācija arī par ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumenta izstrādi un ieviešanu, kas minēts likumprojekta 7. panta otrajā daļā. KEM sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam informāciju un periodiskus ziņojumus par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojumi tiek sagatavoti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju,  un citām iesaistītajām iestādēm.

IV nodaļa ietver regulējumu par ETS un ETS2 darbību, ieskaitot nosacījumus, prasības, atļaujas un pienākumus, atbilstoši Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959  (Direktīvas 2003/87/EK konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20230605).

Tāpat kā līdz šim  likumā "Par piesārņojumu", ir paredzēts, ka iekārtām, kuras veic kādu no likumprojekta 1. pielikumā minētajām darbībām ir nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja (turpmāk - SEG atļauja), kuru izsniedz Valsts vides dienests (turpmāk – VVD). Likumprojekta 1. pielikumā uzskaitītās darbības atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959. t.i. Gaisa kuģu operatoriem, kuri atbilst likumprojekta 2. pielikumā uzskaitītajām darbībām aviācijas jomā, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, nav nepieciešama SEG atļauja, bet  šiem operatoriem ir citi pienākumi, kas ir noteikti likumprojekta 15. pantā.

Likumprojekta 10. pantā tiek noteiktas prasības, kuras attiecas uz operatoru, gaisa kuģa operatoru un kuģošanas sabiedrību, kuri veic likuma 1., 2. pielikumā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operatoru, kuri nodod degvielu vai kurināmo patēriņam likuma 4. pielikuma 1. punkta minētajām darbībām. Tiek noteikts, ka operatoriem ir jāveic tādi pasākumi, kuri veicinās SEG emisiju samazinājumu tā veicinot šī likumprojekta mērķa sasniegšanu. Lai noteiktu emitēto SEG emisiju daudzuma izmaiņas un veiktās operatoru darbības, kuras ir ietekmējušas SEG emisiju samazinājumu, operatoriem tiek noteikts, ka ir jāveic darbības datu un radīto SEG monitorings.

Ar likumprojekta 11. pantu un 1. pielikumu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 24.1 pantā noteiktās normas, kas papildinātas ar papildu nosacījumiem, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām. 11. pantā tiek noteikts, kā VVD nosaka, kuras iekārtas atbilst likumprojekta 1. pielikuma darbībām, kurām ir nepieciešama SEG atļauja. 1. pielikums nosaka arī kādas darbības netiek iekļautas ETS sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Likumprojekta 12. pantā un 4. pielikumā pārņemtas Direktīvas 2023/959 prasības attiecībā uz ETS2 ieviešanu Latvijā, kas aptvers degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, transportā un papildu sektoros, t.i. rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas esošā ETS. ETS2 ir izveidota paplašinot ETS un sistēmām ir līdzīgi pārvaldības principi, vienlaicīgi abu sistēmu emisijas kvotu attiecināšanas princips ir atšķirīgs un tirdzniecība ar kvotām ir nodalīta. ETS2 emisijas kvotas sākot ar 2027. gadu degvielas un kurināmā operatoriem jānodod atbilstoši patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumam ETS2 tvēruma darbībām, kuras uzskaitītas 4. pielikumā 1. punktā. Emisiju apjoms tiks noteikts netieši, balstoties uz izlietotās degvielas vai kurināmā daudzumu, kas nodots patēriņam tirgū.

Par degvielas un kurināmā operatoriem kļūs degvielas un kurināmā pārdevēji, kuri Latvijas Republikā nodod patēriņam degvielu vai kurināmo, kas ietverts kādā vai vairākās 4. pielikuma 1. punktā noteiktajās kategorijās, un kuri sākot ar 2025. gada 1. janvāri saņems VVD izsniegto SEG atļauju. Lai būtu pietiekami daudz datu, lai noteiktu kopējo emisijas kvotu daudzumu laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam, degvielas un kurināmā operatoriem, kuri ir saņēmuši SEG atļauju sistēmas darbības sākumā, līdz 2025. gada 30. martam jāiesniedz VVD degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam vēsturiskie dati par 2024. gadu un atbilstoši dati par SEG emisijām.

ETS2 monitoringa un ziņošanas nosacījumi balstās uz ETS ietvaros noteiktajiem principiem, nodrošinot saskaņotību starp abu sistēmu darbībām. Monitoringa kārtību, ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas principus, kā arī iespējamo kompensāciju kārtību vairākkārtīgas vienas un tās pašas degvielas un kurināmā daudzuma uzskaites gadījumā ETS un ETS2 sistēmās, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuriem deleģējums dots 12. panta sešpadsmitajā daļā. Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību kādā VVD un KEM pārbaudīs un apstiprinās  degvielas un kurināmā operatoru ziņojumus, kurus verificējis atbilstošs verificētājs, ar mērķi ticami un pareizi par katru degvielas un kurināmā veidu identificēt un dokumentēt patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajās darbībās.
Tikai degvielas un kurināmā operatori, kuri sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir saņēmuši SEG atļauju, kas ietver arī verificētu SEG  emisiju monitoringa plānu, drīkstēs uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam 4. pielikuma 1. punktā minētām darbībām. Līdzīgi kā ETS sistēmā, monitoringa plāna un ikgadēju ziņojumu verificēšanu veiks Latvijā vai citur ES atbilstoši akreditēti verificētāji.

Ar likumprojekta 13. pantu tiek noteikts, ka SEG atļaujas izsniedz VVD uz noteiktiem periodiem un, ka operatoram ir VVD jāinformē par izmaiņām iekārtā. Uz visām SEG atļaujām tiek norādīts 4. periods, jeb 2021. – 2030. gads, un lai nodrošinātu vienādu pieeju, likumprojektā ir norādīts arī tekošais ETS periods. Ja tekošais periods netiktu noteikts likumprojektā, tad esošajām atļaujām nebūtu pamatojuma normatīvajos aktos, kas varētu novest pie situācijas, ka SEG atļaujas vairs nav derīgas un tas negatīvi iespaidotu ETS funkcionēšanu Latvijā. Papildus, ar likumprojekta 13. panta piekto daļu tiek noteikti striktāki ierobežojumi, salīdzinot ar likuma “Par piesārņojumu” 24.1 panta trešajā daļā noteikto. Ministrija ir secinājusi, ka ņemot vērā augošās ziņošanas saistības ETS, komersantiem, kuru iekļaušana ETS sistēmā ir bijusi vienpusēja, saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK noteikto dalībvalstu rīcības brīvību, jo to darbības ir zem 1. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem, pieaug arī saistību izpildes izmaksas. Attiecīgi, lai atvieglotu šo komersantu administratīvo slogu un pakāpeniski samazinātu šo operatoru darbību ETS, tiek paredzēts, ka šīs iekārtas varēs piedalīties ETS līdz 4. perioda jeb 2030. gada beigām, t.i. Direktīvas 2003/87/EK 24. pants periodā pēc 2030.gada Latvijā vairs netiks piemērots. Likumprojekta 13. panta sestā daļa paredz, ka SEG atļaujas nosacījumi ir jāsalāgo ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem un septītā daļa nosaka SEG atļaujās iekļaujamā minimālā informācija. Likumprojekta 13. panta astotā daļa nosaka likuma “Par piesārņojumu” 24.1 panta septītajā daļā jau noteikto deleģējumu, ar ko Ministru kabinets nosaka ar SEG atļauju saistītos procesus. Likumprojekta 13. pants arī pārņem likuma “Par piesārņojumu” 28.1 un 31.1 pantus, kas apraksta ar SEG atļauju saistītos procesus. Likumprojektā paredzēts, ka iesniegumi SEG atļaujas saņemšanai iesniedzami izmantojot VVD informācijas sistēmu. Sistēma ir jau šobrīd strādājoša https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe.

Likumprojekta 14. pantā ir ietverta jauna norma attiecībā uz SEG atļaujām – tiek noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva, līdzīgi kā tas ir ar A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujām. KEM kopā ar VVD ir konstatējusi, ka spēkā esošajā normatīvajā regulējumā nav noteikts pienākums maksāt valsts nodevu par SEG atļaujas izsniegšanu vai grozījumiem, lai gan šajos gadījumos ir nepieciešami resursi funkciju izpildei.

Šai jaunajai valsts nodevai maksātāju loks ir ETS operatori (iekārtas) un ETS2 degvielas un kurināmā operatori, kuri ir juridiskas personas un kuriem nepieciešama SEG atļauja, jo gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām nav nepieciešama SEG atļauja, lai veiktu ETS darbības saskaņā ar likumprojektu. Uz ETS 4. periodu (2021. – 2030. gads) Latvijā SEG atļaujas tika izsniegtas 52 iekārtām (38 operatoriem).

Jau šobrīd VVD izsniedz SEG atļaujas un to grozījumus. SEG atļaujas ETS operatoriem tiek izsniegtas vienreiz, pirms perioda sākuma ETS aptvertām iekārtām un jaunām iekārtām - pēc pieprasījuma. SEG atļauju grozījumu apjoms ik gadu ir svārstīgs, bet tas ir ap pieciem līdz divdesmit grozījumiem, kur nepieciešams ieguldīt resursus, lai kvalitatīvi pārbaudītu iesniegto informāciju un pieņemtu lēmumu par SEG atļaujas grozījumiem. SEG atļauju daudzums, kas būs jāizsniedz ETS2 degvielas un kurināmā operatoriem, iespējams, būs līdzvērtīgs ETS atļauju daudzumam.  Ievērojot minēto, nepieciešams likumā noteikt valsts nodevu par SEG atļaujām. Nodevas mērķis ir personu darbību vides jomā uzraudzība un kontrolēšana.

Lai iegūtu SEG ETS un ETS2 atļauju,  attiecīgajiem operatoriem ir jāpierāda, ka SEG emisiju un patēriņam nodotā degvielas/kurināmā daudzuma monitorings ļauj precīzi noteikt ikgadējās SEG emisijas un ir iespējams ievērot ikgadējās ziņošanas prasības ETS vai ETS2 ietvaros. VVD ekspertiem ir nepieciešams izvērtēt operatora iesniegto informāciju par iekārtu vai darbības kategoriju un analizēt atbilstoši specifikācijām Latvijas un ES īstenošanas aktos noteiktajiem parametriem, līdz ar to ekspertu darbs un prasību norādīšana paredzētajām darbībām ir ļoti atbildīgs un izsvērts arī attiecībā pret paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Nodevas mērķis un būtība
Nodevas mērķis ir segt izmaksas, kas saistītas ar iesniegumu kontrolēšanu VVD dokumentu izskatīšanas procesā un mazināt nepamatotu pieteikumu iesniegšanu.

Paredzēts, ka detalizētāku kārtību un nodevas apmēru noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka tas tiks noteikts vienuviet ar valsts nodevas kārtību un apmēru A un B kategorijas atļaujām (šo valsts nodevu objekts izriet no likumprojektā “Piesārņojuma novēršanas likums” paredzētā), jo visas šīs valsts nodevas administrēs VVD un uz vienu iekārtu var attiekties gan A vai B kategorijas atļauja, gan SEG atļauja. Pastāv gadījumi, kad būs nepieciešams maksāt vairākas valsts nodevas reizē – par A vai B kategorijas atļaujas grozījumiem un SEG atļaujas grozījumiem, ja tiek veiktas būtiskas izmaiņas iekārtā (piem. tiek nomainīti iekārtā izmantotie katli).

ETS aptver ne tikai iekārtas, bet arī gaisa kuģu operatorus, kas veic noteiktus lidojumus. No likuma “Par piesārņojumu” attiecīgās normas ir pārceltas uz likumprojekta 15. pantu. Likumprojekta 15. panta pirmajā daļā tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 35 punktā noteiktā definīcija par administrējošo dalībvalsti, nosakot, kādos gadījumos Latvija ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts. Ar likumprojekta 15. panta otro daļu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma II daļas pirmā rindkopa, nosakot tieši kuri lidojumi tiek iekļauti ETS. Papildus, likumprojekta 1. panta trešajā daļā tiek precizēts, ka tiem gaisa kuģa operatoriem, kuri neietilpst ETS tvērumā, nav tiesību ETS ietvaros uz emisijas kvotām, un secīgi nav arī pienākumu attiecībā uz ziņošanu.

ETS ietvaros operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pienākums kontrolēt savu emisiju apjomu. Šī monitoringa process un ar to saistītie ziņojumi ir noteikti ar likumprojekta 16. pantu, ar kuru tiek pārņemts likuma “Par piesārņojumu” 45. pants.  Šajā pantā tiek noteikts, ka iekārtu operatoriem monitoringu uzrauga VVD un gaisa kuģu operatoriem to uzrauga Civilās aviācijas aģentūra. Pantā tiek noteikts ne tikai ikgadējo ziņojumu iesniegšanas datums, bet arī darbības līmeņa ziņojumu iesniegšanas datums, balstoties uz dalībvalstu rīcības brīvību, kas ir piešķirta ar Komisijas 2019. gada 31. oktobra (ES) Īstenošanas regulu Nr. 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām. Lai atvieglotu operatoru administratīvo slogu, iesniegšanas datums ziņojumiem tiek noteikts kā 15. marts – visi ziņojumi ir jāiesniedz vienlaicīgi. Likumprojekta 16. pantā tiek noteikti vairāki deleģējumi Ministru kabinetam attiecībā uz ziņojumu saturu un sagatavošanas un iesniegšanas procesu. 

Saskaņā Direktīvu 2023/959 gaisa kuģu operatoriem sākot ar 2025.gada 1.janvāri ir jāveic gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmes, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, monitorings. Papildus oglekļa dioksīda emisijām, gaisa kuģu veiktie lidojumi rada slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, kvēpu daļiņas, oksidēti sēra savienojumi un ūdens tvaiks. Eiropas Komisijas analīze norāda, ka aviācijas nozares ietekme uz klimatu, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, varētu būt tikpat nozīmīga kā nozares oglekļa dioksīda emisiju ietekme uz klimatu.  Prasība ir noteikta 16.panta trešajā daļā un Ministru kabinetam tiek dots deleģējums attiecībā uz informācijas sagatavošanu, iesniegšanu un pārbaudi.

Attiecībā uz monitoringa datu iesniegšanu, likumprojektā ir paredzēts, ka monitoringa plāni un ikgadējie emisiju ziņojumi ir iesniedzami izmantojot Eiropas Komisijas uzturēto informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting”, kas, sākoties ETS 4. periodam, vēl tiek uzlabota un papildināta, bet ir jau šobrīd strādājoša un pieejama ets-reporting.ec.europa.eu/. Informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting” sistēmu plānots izmantot arī ETS2.

Sabiedrības informēšanas nolūkos VVD nodrošina elektroniski un bez maksas pieejamus reģistrus par SEG atļaujām. Reģistrs jau šobrīd darbojas un tajā ir pieejamas SEG atļaujas un darbību monitoringa rezultāti  https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/seg-atlaujas/

Likumprojekta 17. pants transponē Direktīvu 2003/87/EK, kas nosaka jūras transporta darbību ETS. 17. panta pirmā daļa nosaka, ka dalība ETS ir piemērojama kuģiem, kuru bruto tilpība ir vai pārsniedz 5000 tonnas. 17. panta otra daļa nosaka emisiju aprēķinu, kādā apmērā kuģošanas sabiedrībām ir jāizpilda saistības ETS. Kuģošanas sabiedrībām būs jāpilda saistības ETS ietvaros par visām emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ETS dalībvalsts ostām, un par pusi no emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ostu, kas atrodas ETS dalībvalstī un ostu, kas atrodas trešajā valstī. 17. panta trešā daļa nosaka kādā veidā tiek noteikta kuģošanas sabiedrības administrējošā valsts. Kuģošanas sabiedrības pildīs ETS saistības administrējošās dalībvalsts ietvaros, tāpēc ir būtiski, ka katrai kuģošanas sabiedrībai, kuras kuģi veic reisus ETS dalībvalstu ostās, ir noteikta administrējošā dalībvalsts, it īpaši kuģošanas sabiedrību gadījumā, kas nav reģistrētas nevienā no ETS dalībvalstīm. 17. panta ceturtā daļa nosaka noteikumus par ETS izmaksu pārnešanu no kuģošanas sabiedrības uz citu subjektu, lai nodrošinātu, ka arī izmaksas, kas ir saistītas ar ETS saistībām un kvotu nodošana, attiecas uz subjektu, kas ir atbildīgs par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju.

Likumprojekta 18. pants nosaka kārtību, kādā kuģošanas sabiedrības veic oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanu. Ar likumprojekta 18. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 45.1 pantā noteiktās prasības attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanas kārtību, un likuma “Par piesārņojumu” 47. pantā noteiktā uzraudzība un kontrole attiecībā uz kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.  Likumprojektā noteiktais palīdz īstenot 2015. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK prasības (turpmāk – Regula 2015/757). 18.pants nosaka, ka kuģošanas sabiedrība, kuras administrējošā valsts ir Latvija, Regulas  2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā iesniedz Eiropas Komisijai un VVD Regulā 2015/757 noteikto informāciju. 18. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijā Regulā 2015/757 minētā atbildīgā administrējošā iestāde ir VVD.

Likumprojekta 19. un 20. pants nosaka ETS iekārtu saraksta un aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādāšanu pamatprincipus, kā arī emisijas kvotu piešķiršanu. Ar šiem pantiem tiek arī pārņemtas likuma "Par piesārņojumu" 32.1 pantā un 32.2 panta pirmajā un (1)1 daļā noteiktās normas. Papildus tiek noteikts deleģējums, kas nosaka kārtību, kādā KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem. Likumprojekta 19. panta astotā daļa un 20. panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā piešķir un uzrauga operatoriem un gaisa kuģu operatoriem noteikto bezmaksas emisijas kvotu apjomu. Likumprojekta 20. panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā bez maksas piešķiramais kvotu apjoms tiek aprēķināts gaisa kuģa operatoram, un kā nodrošināta emisijas kvotu piešķiršana un KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķīruma grozījumiem.

Likumprojekta 21. pants nosaka emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem, balstoties uz 19. pantā izstrādāto iekārtu sarakstu. Likumprojekta 21. panta otrais punkts pārņem  likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta sestajā daļā noteiktās normas, kas grozītas atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām, datumu “28. februārim” aizvietojot ar “30. jūnijam”. Likumprojekta 21. panta trešā daļa nosaka  deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību, lai pēc iespējas savlaicīgāk konstatētu iespējamas kvotu skaita izmaiņas operatoram, novērstu kvotu nepietiekošu iedalījumu vai virsiedalījumu.

Pārskatītajā Direktīvā 2003/87/EK, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām ir noteikti jauni nosacījumi bezmaksas kvotu piešķiršanai, kuru detalizētai piemērošanas kārtībai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši deleģējumam 19. un 21. pantā.

Likumprojekta 22. pants daļēji pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.3 pantā noteiktās normas, kas nosaka emisijas kvotu derīguma termiņu, to īpašuma tiesību definējumu un kvotu nodošanas laiku ES emisijas kvotu dzēšanas kontā, kā arī kvotu anulēšanu. Papildus, uz 22. pantā minētajām darbībām ar emisijas kvotām emisijas vienību reģistrā ir attiecināma Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā nr. 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Regula  2019/1122), kas ir tieši piemērojama arī visiem operatoriem un citiem komersantiem, kuri darbojas šajā reģistrā. Regulas  2019/1122 3. pantā ir definēti dažādi darījumu veidi – darbības ar emisijas kvotām būtu jāsaprot šo definīciju ietvarā.

Parējās likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta normas ((8)1, (8)2, (8)3, (8)4 un (8)5 daļas) attiecībā uz finanšu līdzekļu no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām izlietojumu tiek pārņemtas ar likumprojekta 23. pantu. Šie nosacījumi operatoriem un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu pārdošanā iegūto finanšu līdzekļu izlietojumu un ziņošanu par šo ieņēmumu izlietojumu tika noteikti ar likuma “Par piesārņojumu” 2016. gada grozījumiem. Šīs papildus prasības tika noteiktas “saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem un vienošanos starp Valsts kontroli, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju”. Valsts kontrole 2011. gadā publicēja revīzijas ziņojumu “Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un izveidotās sistēmas efektivitāte” un tajā tika norādīts, ka Latvijā nav noteikts kādiem mērķiem operatori un gaisa kuģu operatori var un drīkst izmantot tos finanšu līdzekļus, kurus tie ir ieguvuši pārdodot viņiem bez maksas piešķirtās emisijas kvotas. Tas veidoja situāciju, kurā operatori netiek vecināti veikt darbības SEG emisiju samazināšanai un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izdevumus, kas nav saistīti ar SEG emisiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka ETS mērķis ir samazināt SEG emisiju apjomu, ieguldījumi noteiktajos pasākumos palīdzētu sasniegt šo ETS mērķi, kā arī sniegtu devumu kopējiem Latvijas mērķiem attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu.

Likumprojekta 23. panta otrajā daļā noteiktie SEG emisiju samazināšanas pasākumi ir gandrīz tādi paši kā likuma “Par piesārņojumu” 32.3 pantā. Likumprojekts ir papildināts ar piekto apakšpunktu, kas paredz, ka finanšu līdzekļi var tikt izmantoti arī jaunu atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu uzstādīšanai un izmantošanai. Šī likumprojekta ietvaros termins “atjaunojamie energoresursi” ir noteikts  atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmā apakšpunkta definīcijai. Šāds paplašinājums KEM ieskatā ir nepieciešams, jo pastāv iekārtas, kuras jau ir (maksimāli) samazinājušas savas SEG emisijas un esošajās iekārtās vairs nav iespējas ieguldīt. Vienlaicīgi, operatoram vai gaisa kuģa operatoram jau piešķirtās bezmaksas emisiju kvotas pieder un nav atņemamas. Ar šo jauno normu, operatoriem un gaisa kuģu operatoriem tiek sniegta iespēja iegūtos finanšu līdzekļus investēt pasākumos, kas palīdzēs kopumā samazināt valsts SEG emisijas un veicinās enerģētikas nozares transformāciju uz lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru nozarē.

23. panta otrās daļas sestais punkts attiecināms uz teritorijas sakārtošanu, gadījumā ja uzņēmums beidz savu darbību ETS uzņēmuma darbības pārtraukšanas rezultātā.

23. panta sestā daļa paredz atbildību, ja operators vai gaisa kuģa operators, finanšu līdzekļus, kas gūti no darbībām ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, izlieto veidā, kas neatbilst likumprojekta 23. panta otrajā daļā noteiktajam.

Likumprojekta 24. pants pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.3 pantā uz emisiju reģistra darbību attiecinātās normas un likuma "Par piesārņojumu" 32.4 pantā noteiktās normas attiecībā uz emisijas vienību reģistru. 24. panta pirmā daļa nosaka kādas kvotas un vienības tiek uzskaitītas reģistrā, kamēr panta otrā daļā kā šī reģistra administrators tiek noteikts LVĢMC. Panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību reģistra darbībai un administrēšanai.

Likumprojekta 25. pants nosaka darbības Emisijas kvotu nodošanas saistību nepildīšanas gadījumā un pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.5 pantā noteikto.

Likumprojekta 26. pants nosaka ziņošanas par ES ETS nosacījumus un daļēji pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.8 pantā noteiktās normas, kas nosaka, ka Direktīvas 2003/87/EK 23. pantā noteikto ziņojumu koordinē un sagatavo LVĢMC. Likumprojekta 24. pantā minētā informācijas apkopošana notiek pēc ETS ikgadējā atbilstības cikla (compliance cycle) noslēgšanas. 2021. gada 1. janvārī sākās ETS 4. periods (2021. -2030. gads) ar jaunām atbilstības cikla prasībām. 2022. gada martā vēljoprojām tiek precizēta ziņojumā iekļaujamā informācija un Komisijas lēmums nav pieņemts. Ziņojuma anketa ir noteikta ar Eiropas Komisijas lēmumu, kas ir adresēts dalībvalstīm. Šobrīd aktuālā anketa ir iekļauta 2005. gada 4. maija Komisijas Lēmumā Nr. 2005/381/EK, ar ko ievieš anketu, lai sniegtu ziņojumus par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas tika grozīts ar 2014. gada 21. marta Komisijas Īstenošanas lēmumā Nr. 2014/166/ES, ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK attiecībā uz anketu ziņojumu sniegšanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK.

Likumprojekta 27. pants nosaka sabiedrības līdzdalību ETS darbību monitoringā, ziņošanā, kā arī bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā. Šajā pantā tiek noteikts, gan kādā kārtībā notiek dokumentu aprite un informācijas sniegšana starp iesaistītajām iestādēm, gan kādi dokumenti ir pieejami sabiedrībai, lai tā varētu sniegt priekšlikumus.

Likumprojekta 28. pants nosaka lēmumu attiecībā uz SEG atļaujām un ziņojumiem apstrīdēšanu, pārņemot likuma "Par piesārņojumu" 50. panta otrās, astotās un devītās daļas nosacījumus. Ja 28. panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā tiek apstrīdēti VVD izdotie administratīvie akti (t.i. SEG atļauja), tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmo daļu, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē – šajā gadījumā, Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk -VPVB) kā noteikts likumprojektā. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, lēmumu apstrīdēšanas process pats par sevi šo lēmumu neatceļ. Likumprojekta 27. panta otrajā daļā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu, tiek noteikts speciālais regulējums attiecībā uz personu loku, kurām ir tiesības iesniegt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu. Šis speciālas regulējums tiek pārņemts no likuma “Par piesārņojumu” 50. panta devītās daļas. Papildus, Vides aizsardzības likuma II nodaļā ir noteiktas sabiedrības tiesības vides jomā, ieskaitot 9. panta trešo daļu, kas paredz, ka sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt valsts iestādes administratīvo aktu, kas  neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Ja personu loks tiks ierobežots uz Administratīvā procesa likuma 76. pantā noteikto, tad pastāv arī iespējamība, ka netiks ievērots Orhūsas konvencijas 9. pantā noteiktais par sabiedrības tiesībām vērsties tiesā par vides jautājumiem un tiktu sašaurinātas pastāvošās sabiedrības tiesības (likuma “Par piesārņojumu” 50. panta devītajā daļa). Likumprojekta 27. panta ceturtajā daļā ir noteikta apstrīdēšanas kārtība Valsts vides dienesta un Civilās aviācijas aģentūras izdotajiem administratīvajiem aktiem par operatoru ziņojumiem.

Likumprojekta 29. pants nosaka lēmuma par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma grozījumiem apstrīdēšanas kārtību un ar to tiek daļēji pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta pirmā daļa. Operatori un gaisa kuģu operatori bezmaksas emisiju kvotas var izmantot, lai nosegtu savas saistības ETS ietvaros, ikgadējā atbilstības ciklā, kas katru gadu noslēdzas 30. aprīlī, kad operatoriem un gaisa kuģu operatoriem reģistrā ir jānodod emisijas kvotas to SEG tonnu apjomā par ziņošanas gadu (1 emisijas kvota = 1 tonna SEG). Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Vienlaikus, KEM ir identificējusi iespējamus gadījumus praksē, kad administratīvā akta apturēšanas brīdī, kad apstrīdēšanas iesniegums ir saņemts iestādē var radīt negatīvas sekas operatoriem. Pirmkārt, ja vienā lēmumā par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai grozījumiem ir iekļauti vairāki operatori, tad administratīvā akta, jeb lēmuma, apturēšana ietekmēs visus pārējos operatorus kuri ir iekļauti šajā lēmumā. Otrkārt, iesnieguma izskatīšana un lēmuma pieņemšana var ilgt mēnešiem, bet katru gadu operatoriem līdz 30. aprīlim jānodod savas saistības par SEG emisijām. Ja pareizais emisijas kvotu skaits netiek nodots, tad ir attiecināms likumprojekta 23. pants un par katru nenodoto kvotu operatoram ir jāmaksā vismaz 100 eiro sods un jānodod pareizais emisijas kvotu apjoms. Šādi rodas papildus negatīvās sekas, ja administratīvais akts par bezmaksas kvotu piešķiršanu tiek apturēts un process ieilgst. Attiecīgi, praksē var rasties gadījums, kas ir piekritīgs tiesas kontrolei.

Attiecībā uz VVD lēmumiem, kas ir pieņemti par emisijas kvotu nenodošanu, likumprojekta 29. pantā ir noteikts, ka šo lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Ar šo pantu tiek pārņemta arī likuma “Par piesārņojumu” 32.5 panta sestā daļa. Papildus, attiecība uz administratīvā akta darbību, tā darbība tiek apturēta no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmo daļu.

Likumprojekta 30. pantā tiek noteikta likuma uzraudzība un tā izpildes kontrole. Likuma prasību izpildi savas kompetences ietvaros uzrauga KEM, VVD, kā arī VPVB. Ar šo likumprojekta pantu tiek daļēji pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 47. un 49. panta normas, ciktāl tās ir attiecināmas uz klimata politikas jomu. Nepieciešams uzsvērt, ka kopējā ETS uzraudzības un izpildes kontrole netiek noteikta ar likumprojektu, jo likumprojektā tiek atrunāti tikai uzraudzības un izpildes kontroles pamatprincipi. VVD ir atbildīgs par SEG atļauju izsniegšanu, datu pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī vispārēju operatoru uzraudzību (piemēram, veicot inspekcijas iekārtās). Civilās aviācijas aģentūra ir atbildīga par gaisa kuģu operatoru uzraudzību. KEM ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu, balstoties uz ES normatīvajiem aktiem. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir atbildīgs par kontroli par ziņojumu verificēšanu un vides verificētāju akreditāciju noteikto prasību izpildi. Savukārt VPVB ir kompetence attiecībā uz sūdzībām par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, vai arī ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, kas skar bezmaksas emisiju kvotas. Uzraudzība detalizēti ir noteikta vairākos ministru kabineta noteikumos un paredzams, ka jaunajos ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti uz šī likuma pamata, uzraudzība un kontrole tiks atrunāta līdzīgi kā līdz šim.

30. pants nosaka papildus sankcijas kuģošanas sabiedrībām, kas divus vai vairākus secīgus ziņošanas periodus, nav izpildījušas ETS noteiktās prasības un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību. Papildus sankcijas ir paredzētas ārkārtas gadījumiem. Tās paredz kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas rīkojuma izdošanu, un gadījumos, kad kuģis kuģo ar Latvijas karogu, var tikt izdots karoga valsts aizturēšanas rīkojums.

Likumprojekta 31. pants attiecas uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) globālā tirgus pasākuma īstenošanu, t.sk.,  nosaka prasības gaisa kuģu ekspluatantiem par to emisiju monitoringu, datu verifikāciju un ziņošanu. Papildus tam tiek noteikta jauna prasība, kas uzliek par pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot datus par Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju kompensēšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) lidojumiem starp trešajām valstīm. Komisijas 2019. gada 18. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2019/1603 ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 2. panta 3. punkts neuzliek obligātu pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot par lidojumiem starp trešajām valstīm, tas ir izvēles pienākums. Tomēr, kaut arī ES līmenī prasības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem definētas kā brīvprātīgas, valsts līmenī attiecībā uz ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu tie ir obligāti sniedzami dati. Iepriekš šī brīvprātīgo datu ziņošana bija “izdevīga” operatoriem, jo CORSIA bāzlīniju padarīja augstāku, bet turpmāk (sākot ar informācijas sniegšanu par 2021. gada emisiju datiem) šādas motivācijas gaisa kuģu operatoriem vairs nebūs, tādēļ nacionālajā likumdošanā jānostiprina ziņošana un verifikācija CORSIA lidojumu emisijām, kas rodas lidojumos starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs, kā pienākums. Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunas ziņošanas veidlapas gaisa kuģu operatoriem, kas ietver gan  ETS, gan CORSIA ziņošanas prasības, un attiecīgi ziņošana tiek noteikta vienlaikus ar ETS ziņošanu (15. marts), kā arī šie dati ir iesniedzami Civilās aviācijas aģentūrā. 31. panta trešā daļā tiek noteikts jauns deleģējums Ministru kabinetam – nepieciešamības gadījumā tas var precizēt nosacījumus dalībai CORSIA.

Ar likumprojekta 32. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 60. panta normas. Likumprojekta 32. panta pirmā daļa paredz atbildību, ja kuģošanas sabiedrība, operators vai gaisa kuģa operators neievēro SEG emisiju monitoringa prasības, kas ir noteiktas likumprojekta 12., 16. un 18.  pantā. Operatoru, gaisa kuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību monitoringa prasības ir ietvertas SEG atļaujās, kā arī Ministru kabineta noteikumos, kas attiecās uz operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību darbību ETS. Monitoringa prasību neievērošana ietver arī noteiktas metodes vai biežuma, neievērošanu. Saskaņā ar likumprojekta 12., 16. un 18.pantu, SEG atļaujā nosaka monitoringa prasības un tās ir saistošas operatoram.

Monitoringa prasības tiek izvirzītas, lai kuģošanas sabiedrība, operators un gaisa kuģa operators iegūtu precīzu informāciju par emitēto SEG veidiem un apjomiem. Operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai var būt izdevīgi neveikt emisiju uzskaiti un testēšanu, lai tādējādi “uz papīra” samazinātu emisiju apjomu. Ja ir konstatēti pārkāpumi, tad iespējams veikt monitoringu turpmāk, bet nevar iegūt ticamus datus par laika pierodu, kad šāds monitorings nav veikts. Lai arī pēdējo četru gadu laikā nav piemēroti administratīvie sodi par atļaujas nosacījumu pārkāpumiem, iespēja piemērot sodu ir vērtējams kā efektīvs preventīvs līdzeklis.

Monitoringa prasību pārkāpšana var novest arī pie tā, ka nevar tikt apstiprināts ikgadējais emisiju ziņojums un operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nevar nodot emisijas kvotas. Šajā gadījumā operatoriem iestāsies būtiskas sekas, jo sakarā ar iepriekšējā gada saistību neizpildi, nebūs iespējams iekārtai vai gaisa kuģa operatoram pārskaitīt bez maksas piešķiramo kvotu apjomu. Attiecīgajā gadījumā Latvijas operatoriem vai gaisa kuģa operatoram šīs kvotas būtu jāiegādājas ES ETS tirdzniecības sistēmas tirgū, kas nozīmē lielu līdzekļu nepieciešamību īsā laika periodā. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā.

Likumprojekta 32. panta otrā daļa paredz atbildību par ES ETS darbības veikšanu bez SEG atļaujas. SEG atļauja piešķir tiesības veikt kādu no likumprojekta 1. pielikumā minētajām darbībām. Tātad likumprojekta 32. panta otrā daļa būtu piemērojama, ja operators darbina iekārtu un veic kādu no likumprojekta 1. pielikumā minētajām darbībām bez SEG atļaujas. Ņemot vērā, ka iekārtas, kas veic kādu no likumprojekta 1. pielikumā minētajām darbībām nedrīkst darbināt iekārtas bez SEG atļaujas, ja kāda iekārta var šo iekārtu darbināt bez sankcijām, tas varētu novērst pie situācijas, ka visas iekārtas tiek darbinātas bez minētās atļaujas. Bez atļaujas, operatoram nebūtu arī pienākums precīzi ziņot par SEG veidiem un apjomiem, kas tiek emitēti no iekārtas. Tas ietekmētu ne tikai darbību izsekojamību bet arī precīzu ziņošanu par Latvijas SEG emisiju samazināšanos likumprojekta 6. panta ietvaros. Šī administratīvā atbildība izriet no likumprojekta 12. pantā noteiktās normas, attiecībā uz SEG atļaujām, nepildīšanas. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā.

Šobrīd likuma “Par piesārņojumu” 60. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par “piesārņojošas darbības veikšanu” bez minētās atļaujas, bet likumprojektā atbildība ir paredzēta par “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības veikšanu” bez minētās atļaujas. Izmaiņas terminos ir veiktas, jo oglekļa dioksīds nav piesārņojoša viela, bet ir SEG. Attiecīgi, tā arī nav piesārņojoša darbība un ar likumprojektu tiek labota šī termina neprecizitāte.

Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitējums
Likumprojekta 16. panta divpadsmitajā daļā ir noteikts, ka operatoriem un gaisa kuģu operatoriem, kas gūst finanšu līdzekļus no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisiju kvotām, tie ir jāizlieto noteiktiem pasākumiem, tādejādi veicinot tādu darbību un pasākumu ieviešanu, kas samazinātu iekārtu SEG emisijas vai uzlabotu gaisa kuģus. SEG emisiju samazinājums ir visas sabiedrības interesēs, jo SEG emisiju pieaugums pastiprina klimata pārmaiņas, kas būtiski ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti kā norādīts augstāk. Tādejādi, finanšu līdzekļu izlietošana pasākumiem, kas nav likumprojektā noteikti, ilgtermiņā aizskar sabiedrības intereses – valsts līmenī tiktu apgrūtināta klimatneitralitātes mērķa sasniegšana, kas noteikta likumprojekta 2. pantā.

Nodarījuma sekas
Emisijas kvotu cenas palielināšanās un samazināšanās ir atkarīga no situācijas tirgū un dažādiem ārējiem apstākļiem. Operatori un gaisa kuģa operatori var iegūt salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus no darījumiem ar bezmaksas emisiju kvotām, it īpaši ņemot vērā, ka operatoriem un gaisa kuģu operatoriem šīs emisijas nebija jāpērk un attiecīgi šajos darījumos nav pašizmaksu. Darījumu summas var sasniegt tūkstošus vai pat miljonus euro, atkarībā no pārdoto bezmaksas kvotu daudzuma un emisijas kvotu cenas. No šiem līdzekļiem varētu veikt būtiskus iekārtu uzlabojumus, veicinot ne tikai SEG emisiju samazināšanu, bet arī iekārtu modernizāciju un iespējams pat pakalpojumu izmaksu samazināšanos sabiedrībai, kas nenotiktu, ja tiktu izdarīts administratīvais pārkāpums un līdzekļi tiktu izmantoti jebkādam citam mērķim (piemēram, sedzot uzņēmuma parādsaistības).

2019. gada beigās Valsts zinātniskais institūts “Fizikālās enerģētikas institūts” veica pētījumu “Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050. gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam” kur tika secināts, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanai laika periodā 2020. – 2050.gads ir nepieciešamas kopējās investīcijas robežās 16,2 – 22,7 miljardi euro. Attiecīgi, jebkuras investīcijas pasākumos, kas samazina SEG emisijas ir ļoti būtiskas.Ir svarīgi, lai finanšu līdzekļi no darbībām ar bezmaksas emisiju kvotām tiktu novirzīti pasākumiem, kas samazina SEG emisijas. Tas arī palīdzētu panākt Direktīvas 2003/87/EK mērķi samazināt SEG emisiju apjomu atmosfērā līdz tādam līmenim, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimatu.

Lai arī finanšu līdzekļu izlietojumu ziņojumi ir jāverificē, pastāv risks, ka iegūtie finanšu līdzekļi netiek izmantoti likumprojektā noteiktajos pasākumos. Ja līdzekļi tiek novirzīti citos pasākumos, šo investīciju sekas nav iespējams novērst, jo finanšu līdzekļi jau ir novirzīti citur, un attiecīgi ir nepieciešams administratīvais sods un tas ir vērtējams kā efektīvs preventīvs līdzeklis. Citu prevencijas līdzekļu šajā gadījumā nav, brīdinājums nestrādātu kā prevencija, jo tas nekādi neliegtu operatoru iztērēt iegūtos finanšu līdzekļus citiem, nesaistītiem, mērķiem.

Emisijas kvotu svārstīgās cenas un mainīgais operatoriem pieejamais bezmaksas kvotu apjoms sarežģī kompensējošo pasākumu taisnīgu un sabalansētu noteikšanu.

Nodarījuma aktualitāte
Izvērtējums par finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” noteiktajam (likumprojekta 16. panta norma tiek pārņemta no likuma “Par piesārņojumu”) vēl norit, bet ir aizdomas iespējamiem pārkāpumiem un vēl ir nepieciešams salīdzināt visu dokumentāciju. Tiek arī prognozēts, ka pārkāpumi varētu tikt izdarīti arī nākotnē, tāpēc konkrētais administratīvais pārkāpums ir aktuāls. Kamēr operatoriem ir pieejamas bezmaksas emisiju kvotas, pastāv risks, ka tiks veikts šāda veida administratīvais pārkāpums.

Nodarījuma attiecināmība
Operatoriem tiek piešķirtas bezmaksas emisijas kvotas, lai tiem palīdzētu nosegt saistības par radītajām SEG emisijām ETS ietvaros. Šo bezmaksas kvotu piešķiršana notiek ar Eiropas Komisijas lēmumiem, Ministru kabineta rīkojumiem un KEM lēmumiem. Informācija ir arī pieejama sabiedrībai un to skaroša. Attiecīgi, šeit ir iesaistītas publiskas intereses un pārkāpumā nav iekļautas privāttiesiskās attiecības.

Operatoriem un gaisa kuģu operatoriem piešķiramais bezmaksas emisijas kvotu apjoms vidēji ir 2-10 tūkstoši emisijas kvotu gadā (operatoru bezmaksas emisijas kvotu aprēķins pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/media/27881/download; gaisa kuģu operatoru bezmaksas kvotu aprēķins pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/media/30454/download). Lielākām iekārtām šis emisiju kvotu apjoms var būt lielāks par 100 tūkstošiem kvotu. Emisijas kvotu cena primārajā tirgū bija 83 eiro 2022. gada janvārī un 90 eiro 2022. gada februārī (informācija pieejama: https://www.eex.com/en/market-data/environmental-markets/auction-market). Pie šādām emisijas kvotu cenām operatoram būtu jāpārdod tikai 241 vai 222 emisijas kvotu, lai iegūtie finanšu līdzekļi būtu vienādi ar paredzēto maksimālo naudas sodu. Ja operators vai gaisa kuģu operators pārdotu lielāku kvotu apjomu, tad tas iegūtu finanšu līdzekļus apjomā, ka pārsniedz maksimālo paredzēto naudas sodu. Operatora vai gaisa kuģa operatora finansiālais ieguvums varētu būt ievērojams. Attiecīgi, ņemot vērā operatoriem piešķirto bezmaksas kvotu apjomus un augstās emisijas kvotu cenas, noteikt maksimālo naudas sodu ir attiecīgajā apjomā ir samērīgi, ņemot arī vērā, ka šajā gadījumā prevencija nepastāv.

Kompetence par likumprojekta 32. pantā noteikto administratīvo pārkāpumu piemērošanu tiek noteikta ar likumprojekta 33. pantu, kas vienlaicīgi pārņem likuma “Par piesārņojumu” 64. panta trešo daļu. Kompetence par likumprojekta 32. pantā noteikto administratīvo pārkāpumu piemērošanu kuģošanas sabiedrībām tiek noteikta 33.panta pirmajā daļā, par atbildīgo iestādi nosakot VVD. Kompetence par likumprojekta 32. pantā noteikto administratīvo pārkāpumu piemērošanu gaisa kuģu operatoriem tiek noteikta 33.panta otrajā daļā, par atbildīgo iestādi nosakot Civilās aviācijas aģentūru.

V nodaļā ietvertas normas par finanšu instrumentiem, kas izveidoti klimata pārmaiņu samazināšanai, kā arī plašāka informēšana par tiem.

Attiecībā uz Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (turpmāk – KPFI) būtiski norādīt, ka šī finanšu instrumenta ietvaros   projektu īstenošana noslēdzās   2015. gada 31. decembrī. Lai arī jauni KPFI projekti netiek īstenoti,  tiek veikts projektu pēc ieviešanas monitorings.   Likumprojekta 34. pants nosaka KEM un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – VIF)  KPFI uzraudzības funkcijas. Ņemot vērā, ka notiek tikai KPFI projektu pēc ieviešanas monitorings, likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 7., 8., 9., 10.1 un 10.2 pantos, kā arī 11. panta pirmajā daļā noteiktais netiek pārņemts likumprojektā.

KPFI finansēto projektu finansējuma saņēmēji piecu gadu laikā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu. Monitoringa perioda ietvaros veidojas situācijas, kad no finansējuma saņēmējiem tiek atgūts KPFI ietvaros izmaksātais finansējums. Atbilstoši likumprojektam un starptautisko līgumu par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu nosacījumiem atgūtais finansējums ir jāizmanto ar klimata jomu saistītu projektu īstenošanai. Taču, ņemot vērā, ka finansējuma apjoms visticamāk būs neliels un faktu, ka KPFI ietvaros ir noslēgusies atklāto projektu iesniegumu konkursu organizēšana, tad visefektīvāk šo finansējumu novirzīt citam ar klimata jomu saistītam līdzvērtīgam finanšu instrumentam. Kopš 2012. gada, saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi likumprojekta 36. pantā noteiktajiem finansējuma izmantošanas nosacījumiem, klimata jomā ir uzsākta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) darbība. Līdz ar to no administratīvā un efektivitātes viedokļa, vispiemērotākais risinājums ir KPFI finansējuma atlikuma izmantošana EKII ietvaros. Ar likumprojekta 34. panta trešo daļu tiek nodrošināts, ka  KPFI ietvaros no starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības gūto līdzekļu atlikums tiek izmantots EKII ietvaros atbilstoši likumprojekta 36. pantā noteiktajam.

Saskaņā ar KPFI projektu konkursu nolikumiem finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta līguma termiņa beigām katru gadu veica projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedza VIF projekta rezultātu monitoringa pārskatu (turpmāk – monitoringa pārskats). Ja atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam tika konstatēts, ka projekta iesniegumā norādītais plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, finansējuma saņēmējam bija jāizstrādā un jāīsteno pasākumu plāns oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Attiecībā uz finansējuma saņēmēju projektiem, kuri monitoringa periodā projekta līgumā noteikto rādītāju nesasniedza bija tiesības vērsties ar iesniegumu par projekta monitoringa termiņa pagarināšanu un atkārtoti iesniegt plānu, kurā iekļaut papildu pasākumus  un sniegt  argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. Pagarinot projekta monitoringa termiņu par trīs gadiem tiek veicināta projekta rezultātu sasniegšanu un to ilgtspēja. Rezultātā ir atsevišķi projektu konkursi, kuru ietvaros vēl nav noslēdzies visu projektu rezultātu monitorings (uz 2022. gada sākumu pēc ieviešanas monitorings tika veikts 80 projektos).

Ar likumprojekta 35. pantu tiek pārņemti likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta (3).1, (3).2, (3).3 daļas punkti, nosakot EKII mērķi,  kā arī EKII ietvaros pieejamā finansējuma avotus.

EKII ietvaros pieejamais finansējums tiek gūts, izsolot emisijas kvotas. ES emisijas kvotu (turpmāk – EUA) un ES aviācijas emisiju kvotu (turpmāk – EUAA) izsolīšana notiek balstoties uz Direktīvas 2003/87/EK 3. d un 10. pantu, un atbilstoši Eiropas Komisijas 2010. gada 12. novembra Regulai (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā. Visi līdzekļi, kas tiek gūti emisijas kvotu izsolīšanas rezultātā, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

2021. gadā aizsākās ES ETS ceturtais periods (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim), savukārt sākot ar 2019. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmuma (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Lēmums 2015/1814) 1. panta 1. punktu darbību uzsāka tirgus stabilitātes rezerve. EUA ieskaitīšanas nosacījumus tirgus stabilitātes rezervē regulē Lēmuma 2015/1814  1. panta 5. punkts. Papildus jāmin, ka 2027. gadā tiks uzsākta emisijas kvotu izsolīšana ETS2 aptvertajos sektoros, tā rezultātā likumprojekta 35. pants papildināts ar attiecīgu daļu, nosakot, ka Latvijas Republika izsola arī tās emisijas kvotas, kas aptver likumprojekta 4. pielikumā minētās darbības, ja vien tās netiek ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.

Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu apmēri ir atkarīgi no emisijas kvotu cenas, kas galvenokārt balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, taču reaģē arī uz dažādām norisēm gan enerģētikas sektorā Eiropā, t.sk. energoresursu cenu izmaiņām enerģijas tirgos, gan laikapstākļiem, gan notikumiem un lēmumiem starptautiskās (t.sk. ES līmenī) sarunās par klimata pārmaiņām, gan atsevišķu valstu paziņojumiem.

Ar likumprojekta 36. pantu tiek noteikti EKII ietvaros pieejamā finansējuma izmantošanas virzieni, vienlaikus pārņemot likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 44 daļā noteikto. Papildus jāmin, ka attiecībā uz EKII finanšu līdzekļu izlietojumu, tā mērķi tiek paplašināti salīdzinājumā ar likumā “Par piesārņojumu” noteikto, lai varētu nodrošināt plašāku SEG emisiju samazināšanas un ierobežošanas pasākumu īstenošanu vai arī veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām Latvijā.

Ņemot vērā plašās izsoļu ieņēmumu izmantošanas jomas un ierobežoto finansējuma apjomu, 2021. gada 7. jūnijā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 1-2/84 “Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģijas apstiprināšanu” tika apstiprināta “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģija”, kuras mērķis ir apzināt EKII darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan uz klimata politikas radīto pozitīvo pārmaiņu izmantošanai. Stratēģijā noteikts, ka, lai iespējami efektīvi un pilnīgi sasniegtu likumprojektā noteiktos EKII mērķus, ņemot vērā pieejamās un Latvijā pārbaudītās tehnoloģijas, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes potenciālu, kā arī zināšanas par paradumu maiņas būtisko ietekmi, nepieciešams atbilstošs EKII darbības mehānisms. EKII darbība balstīta uz divām komponentēm:
- klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana (aptuveni 90 % no regulārajiem emisijas kvotu izsolīšanas ieņēmumiem primārajā tirgū);
- institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem (aptuveni 10 % no regulārajiem emisijas kvotu izsolīšanas ieņēmumiem primārajā tirgū).

Likumprojekta 37. pantā tiek noteikti EKII vadības un īstenošanas nosacījumi. Attiecīgi likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta (4).6, (4).7 un septītā daļa tiek pārņemta ar 37. pantu, lai nodrošinātu EKII darbību un projektu turpmāko īstenošanu šī instrumenta ietvaros.

EKII finansēto projektu konkursu administrēšanas uzdevumus veic KEM un VIF. KEM ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi, bet uzdevumus – pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par pārvaldes lēmumu izdošanu, kā arī līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā, KEM deleģē VIF. Saskaņā ar  2023. gada 24. februāra “Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu”  starp VARAM un KEM grāmatvedības pārvaldību KEM nodrošina VARAM, līdz ar ko maksājumu funkciju finansējuma saņēmējiem tiek nodrošināta VARAM.
Uzsākot EKII ieviešanu, ar VARAM 2016. gada 1. marta rīkojumu Nr. 50a tika apstiprināta EKII iekšējās kontroles sistēma. EKII projektu konkursu administrēšanas procesu savietojamības ar VIF uzdevumiem nodrošināšanai ir apstiprinātas arī VIF iekšējās kontroles sistēmas instrukcijas, kā arī apstiprināts EKII logo un tā lietošanas nosacījumi.

Lai izpildītu Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 3. punktā noteikto un transponētu šo nosacījumu nacionālajā tiesību aktā, likumprojekta 37. panta otrā daļa papildināta ar nosacījumu par nepieciešamību nodrošināt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta kā finansējuma avota pamanāmību, ja finansējums tiek piešķirts likumprojekta 36. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem.

EKII finansējums tiek izmantots, organizējot atklātus projektu iesniegumu konkursus atbilstoši apstiprinātiem MK noteikumiem. No emisijas kvotu izsolīšanas iepriekšējos gados uzkrātais finansējuma apjoms līdz 2023. gada jūlijam tika izmantots septiņu projektu konkursu īstenošanai. Konkursu EKII-1 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” (I un II kārta) un EKII-2 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” ietvaros projektu īstenošana tika uzsākta 2016. gadā (EKII-1 II kārtas ietvaros projektu īstenošana tiks uzsākta 2022.gadā). Savukārt konkursu EKII-3 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” un EKII-4 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību” īstenošana tika uzsākta 2018. gadā. Savukārt konkursu EKII-5 "Ministru kabineta 2021. gada 28.decembra noteikumi Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums”", EKII-6 "Ministru kabineta 2022. gada 1.marta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" un EKII-7 "Ministru kabineta 2022. gada 14.jūlija noteikumi Nr. 454 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums”" īstenošana tika uzsākta 2022. gadā.

Ar likumprojekta 38., 39. un 40. pantu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” V3 nodaļa, kas ar trīs pantiem nosaka Modernizācijas fonda ietvaru Latvijā, balstoties uz tā izveidi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvu Nr. 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu  2015/1814, papildus transponējot ar Direktīvu 2023/959 noteiktos nosacījumus, kas attiecināmi uz Modernizācijas fonda darbību. Modernizācijas fonds ir finansēšanas mehānisms, kura mērķis ir sekmēt enerģētikas sektora transformāciju, enerģētikas sistēmu modernizāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, atbalstot oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, kas veicina SEG emisiju samazināšanu un valstu virzību uz klimatneitralitāti. Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta trešā daļa noteic, ka Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju ES dalībvalstu atbildībā. Būtiski minēt, ka līdz ar Direktīvu 2023/959, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/87/EK, tiek mainīti arī atsevišķi nosacījumi attiecībā uz Modernizācijas fondu, tostarp, tā ietvarā pieejamo finansējumu un tā sadali starp tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Modernizācijas fonda ietvarā pieejamo finansējumu. Kopējais Modernizācijas fonda ietvarā pieejamais finansējums veidojas no divām daļām – izsolot 2 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. gadam, kā arī izsolot 2,5 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. gadam. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44 % un 1,0 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši iepriekš minētajam dalījumam.

38. pants nosaka Modernizācijas fonda mērķi un Latvijai pieejamā finansējuma saņemšanas un turēšanas kārtību. Modernizācijas fonda ieņēmumi tiek uzskaitīti atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai, veicot grozījumus 2005. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju", noteikumu pielikumā izveidojot jaunu kodu - 8.9.4.0 "Ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai". 38. panta piektā daļa nosaka KEM kā šīs valsts budžeta programmas izpildītāju.
 
Likumprojekta 39. panta pirmā daļa transponē Direktīvu 2023/959 un nosaka Modernizācijas fonda atbalstītās investīciju jomas. Nosacījumi pārņemti paredzot stingrākas prasības, 100% Latvijai paredzētā finansējuma novirzot Direktīvā 2023/959 noteiktajām prioritārajām investīciju jomām, tādā veidā izslēdzot atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jebkuru fosilo kurināmo, tādējādi saskaņojot fonda darbību ar ES nospraustajiem mērķiem klimata jomā. Papildus šīs prasības vienkāršo projektu apstiprināšanas procesu un samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar neprioritāro jomu projektu īstenošanu. 39. panta otrā daļa pārņemta no likuma "Par piesārņojumu" un nosaka, kādām sadedzināšanas iekārtām finansējums netiek piešķirts.

Likumprojekta 40. panta pirmā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī un apstiprināt fonda daudzgadu darbības programmu, kas veikts pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”. Ar 40. panta otro daļu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 32.13 panta ceturtā daļa, kas nosaka, ka finansējuma izmantošana tiek nodrošināta organizējot projektu iesniegumu konkursus, kā arī šo konkursu nolikumos ietveramos nosacījumus un kārtību.  40. panta trešā, ceturtā un piektā daļa nosaka ikgadējos ziņošanas nosacījumus.

Likumprojekta 41. pantā tiek apvienots likuma “Par piesārņojumu” 32.6 pants un likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 12. pants. Šī nav jauna norma, bet gan tiek optimizēta instrumentu konsultatīvās padomes, tagad izveidojot vienu – Klimata finanšu instrumentu konsultatīvo padomi, kas uzraudzītu abus instrumentus vienlaicīgi veidojot to resursefektīvāku. Konsultatīvā padome turpinātu uzraudzīt abus instrumentus – EKII un KPFI, kā arī Modernizācijas fonda darbību nacionālā līmenī, un veiktu darbības, lai uzlabotu to efektivitāti, ja nepieciešams. Iepriekš minēto finanšu instrumentu finanšu un darba plānus, ietverot informāciju par esošajiem un plānotajiem projektu konkursiem, pieejamo finansējuma apjomu, īstenošanas laika grafiku, atbalstāmās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, sagatavos KEM. 41. panta piektajā daļā tiek noteikts arī padomes sastāvs. Konsultatīvā padome neskatīs dokumentus ar ierobežotas pieejamības statusu, piemēram, Modernizācijas fonda dokumentus, ko skata Modernizācijas fonda Investīciju komiteja.

Finansējums ir klimata pārmaiņu politikas būtisks aspekts – bez nepieciešamā finansējuma ir sarežģīti ieviest nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu klimata  politiku. Likumprojekta 42. pantā tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiktu nodrošināta valsts budžetā ietvertā klimata finansējuma izsekojamība "zaļā budžeta" ieviešanai valsts budžeta ietvaros. Ar klimata finansējumu šī panta ietvaros tiktu saprasts ikviens finanšu avots, kas var atstāt ietekmi uz SEG emisiju samazināšanu un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādas izsekojamības nodrošināšana palīdzētu aptvert valsts budžeta atbilstību klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, būtu precīzāk iespējams plānot un izsekot finansējumu pasākumiem klimata politikas ietvaros un novērtēt tā apjomu.

Likumprojekta 43. pants nosaka principa "klimatdrošināšana" ieviešanu. Klimatdrošināšanas integrēšana ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu infrastruktūras jomā. Atbalsta programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspekta integrēšana. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (InvestEU regula) 8. panta 6. punktu Eiropas Komisijai jāizstrādā ilgtspējas norādes. Regulas 8. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir noteiktas prasības par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Saskaņā ar 8. panta 6. punkta e) apakšpunktu ilgtspējas norādēs jābūt ietvertām norādēm īstenošanas partneriem par informāciju, kura jāsniedz finansēšanas un investīciju darbību vidiskās, klimatiskās vai sociālās ietekmes pārbaudei. Regulas 8. panta 6. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka ilgtspējas norādēm jāļauj identificēt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu. Šie norādījumi par infrastruktūras klimatdrošināšanu ir ilgtspējas norāžu sastāvdaļa. Eiropas Komisijas norādījumi attiecībā uz infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu, kuri ir saskanīgi ar citu ES programmu vajadzībām izstrādātajiem norādījumiem, ir paredzēti arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1153 (EISI regula). Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā metodiskos norādījumus principa "Klimatdrošināšana" piemērošanai.

Likumprojekta 44. pantā tiek atrunāti oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas, izmantošanas un ģeoloģiskās noglabāšanas jautājumi, no kuriem tikai jautājums par oglekļa dioksīda uzglabāšanu ir bijis iekļauts likuma “Par piesārņojumu” regulējumā. Likumprojekta 44. panta pirmā daļa nosaka darbības, kas atļautas Latvijas teritorijā, kā arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādi,  lai  noteiktu kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda  transportēšana uz uzglabāšanas un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām, oglekļa dioksīda uzglabāšanas un izmantošanas nosacījumus, kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus. Ar likumprojekta 44. panta otro daļu tiek noteikts, ka Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā  aizliegta oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī. Aizliegums noteikts ņemot vērā, ka nav veikta speciāla izpēte ar mērķi noteikt zemes dzīļu struktūru piemērotību oglekļa dioksīda drošai uzglabāšanai. Vienlaikus līdz ar likumprojektu tiek noteikts izstrādāt konceptuālo ziņojumu un Ministru kabineta rīkojumu (skat. pārejas noteikumu 8. punktu), lai lemtu par turpmāko rīcību attiecībā uz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. 

45. panta mērķis ir noteikt deleģējumu nacionālā ietvara izstrādei, lai ieviestu nosacījumus, kas ietverti 2022.gada 30.novembrī pieņemtajā EK Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (COM/2022/672). Pants paredz brīvprātīgas sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izveidošanas un uzturēšanas izstrādi, lai ieviestu vienotu ES sistēmas un principu izmantošanu tehnoloģiskos un dabiskos oglekļa piesaistes procesos.

46. pants nosaka kompetento iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – Regula 2023/956) ieviešanai. Regulas mērķis ir veicināt atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošanu, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas siltumnīcefekta gāzu samazināšanai, tādēļ šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. Saskaņā ar regulā 2023/956 noteikto, dalībvalstīm jāpiemēro sodus par šīs regulas pārkāpumiem un jānodrošina, ka tā tiek izpildīta.

VI  nodaļa nosaka plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā, kas līdz šim netika regulēta tiesību aktos. Pašvaldību un plānošanas reģionu atbildību noteikšana nepieciešama, lai īstenotu Latvijas uzņemtās saistības klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanā. Saskaņā ar 2019. gadā Ministru kabineta apstiprināto “Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” pašvaldībām, veicot esošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir izšķiroša loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti. Savukārt indikatīvie pašvaldībās īstenojamie pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir uzskaitīti 2019. gadā Ministru kabineta apstiprinātajā “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam”.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam, 47. pantā paredzēts, ka VARAM sadarbībā ar KEM un citām nozaru ministrijām atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem izstrādās metodiskas vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), kurās būs iekļauti SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķi Latvijas plānošanas reģioniem, kā arī ieteikumi šo mērķu sasniegšanai un attiecīgu rīcību un projektu identificēšanai un īstenošanai pašvaldību līmenī. Paredzēts, ka plānošanas reģionu SEG emisiju samazināšanas mērķi izrietēs no NEKP, kurā iekļauti konkrēti tautsaimniecību sektoru SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam. Savukārt klimata pārmaiņu pielāgošanās mērķi plānošanas reģionu līmenī tiks noteikti, pamatojoties uz Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu.  

Nosakot sektorālos SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus plānošanas reģionu līmenī, plānošanas reģionus varēs daudz mērķtiecīgāk iesaistīt nacionālā klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu izpildē. Balstoties uz plānošanas reģioniem noteiktajiem klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķiem, vadlīnijās arī tiks iekļauti konkrēti norādījumi un ieteikumi plānošanas reģioniem šo mērķu sasniegšanai, kā arī pašvaldībām rīcību un projektu noteikšanai atbilstoši šiem mērķiem.

Atbilstoši vadlīnijām, ar 48. pantu tiek noteikta prasība plānošanas reģioniem iekļaut tiem noteiktos SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķus savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Pielietojot vadlīnijas, plānošanas reģioni savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un attīstībās programmas varēs iekļaut konkrētus mērķus un attiecīgi noteikt mērķtiecīgas prioritātes un nosacījumus pašvaldībām klimata pārmaiņu jomā, kā arī paredzēt rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai. Tādā veidā tiek stiprināta plānošanas reģionu kompetence arī pašvaldību  klimatneitralitātes un klimatnoturības  virzības koordinācijā.

Ar 49. pantu tiek noteikta prasība pašvaldībām atbilstoši plānošanas reģiona līmenī noteiktajiem SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķiem iekļaut savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos atbilstošus mērķus, prioritātes, kā arī rīcības un projektus. Ņemot vērā vadlīnijas, pašvaldības varēs identificēt un īstenot visefektīvākās rīcības, kas sniegs ieguldījumu plānošanas reģiona un attiecīgi arī nacionālā līmeņa klimata mērķu sasniegšanā. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tiks mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi un tiks optimizēts resursu patēriņš, līdz ar to radīta pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem (ekonomika), ko savukārt var novirzīt citiem teritorijas attīstībai aktuāliem jautājumiem.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķu sasniegšanā un attiecīgo rīcību īstenošanā, 50. panta ietvaros tiek veidota reģionālā atbalsta programma, kuras ietvaros tiktu sniegts atbalsts plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem  SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās pasākumiem un projektiem.

Laikā no 2016. līdz 2022.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 202 900 000 euro līdz 3 441 611 475[1] euro. Veidojas resursu pieaugums, ko būtu iespējams izmantot pašvaldību specifiskiem risinājumiem, t.sk. SEG emisiju samazināšanas un klimata pārmaiņām pielāgošanās mērķiem. Lai šos papildus līdzekļus pēc iespējas mērķtiecīgāk izmantotu, nepieciešams daļu (%) no pašvaldību nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma “rezervēt” reģionālā mērogā, veidojot reģionālo atbalsta programmu, t.sk. reģionālo un vietējo klimata politikas atbalsta pasākumu īstenošanai.  Citu valstu pieredze liecina, ka tiek veidots fonds, kas t.sk. tiek novirzīts  atbalsta pasākumiem klimata jomā. Vienlaikus atbalsta programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt Zaļo investīciju fondu finanšu instrumentu veidā. Līdz ar to 49. pants nosaka Ministru kabineta deleģējumu, lai  varētu tikt izveidota kārtība reģionālās atbalsta programmas izveidei, finansēšanai, darbībai un uzraudzībai.

[1] Avots: Pašvaldību finanšu rādītāju analīze | Finanšu ministrija (fm.gov.lv)