Anotācija (ex-ante)

Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.70 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 70) regulējums paredz, ka HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un deklarāciju kontroli veic Ekonomikas ministrija. HES hidrotehnisko būvju valdītājiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijai drošuma programmas kopija vismaz mēnesi pirms būvatļaujas saņemšanas A drošuma klases būvēm un vismaz mēnesi pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā B un C drošuma klases būvēm. Tāpat arī,  ja būtiski mainās hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apstākļi vai HES hidrotehnisko būvju tehniskais stāvoklis, precizētā programmas kopija ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai. Katru gadu līdz 1.jūnijam HES hidrotehnisko būvju valdītājam Ekonomikas ministrijai ir jāiesniedz drošuma deklarācija par drošuma programmas izpildi.
Noteikumi Nr. 70 ir izdoti saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (turpmāk arī - Likums) 5. un 9. pantu. Līdz ar  likumprojekta  stāšanos spēkā Likuma 5. pants un 9. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nozīmē, ka noteikumi Nr. 70  zaudēs spēku. Ņemot to vērā, tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.

Jaunajā Ministru kabineta noteikumu projektā ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas (drošuma programmas un drošuma deklarācijas) uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB vai attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases.
Tiesības izstrādāt deklarāciju un programmu tiek paredzētas juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar būvniecības jomas regulējumu ir tiesības sniegt hidrotehnisko būvju projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības pakalpojumu. Netiek radītas jaunas reglamentētās profesijas, bet tām personām, kuras šobrīd ir tiesīgas veikt attiecīgo būvju tehnisko apsekošanu, tiek precizētas jau esošās tiesības. Šajā sakarā jānorāda, ka atbilstoši būvniecības regulējumam attiecīgo hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu var veikt tikai noteikti būvspeciālisti. Līdz ar to, nav pamats pie programmas vai pie attiecīgas deklarācijas izstrādes pielaist mazāk kvalificētākas personas. Pēc savas būtības drošuma programma un deklarācija ir tehniskās apsekošanas un izpētes papildu rezultāts.
Jāatzīmē, ka, lai nodrošinātu jaunā regulējuma izpildi, A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas izstrādei ir nepieciešams sagatavot vai pārkvalificēt atbilstošus sertificētus būvspeciālistus, kādi līdzšinējā regulējumā nebija obligāti nepieciešami. Ņemot to vērā, speciālistu sagatavošanai ir iespējams veikt  speciālu apmācību jau šobrīd sertificētajiem būvspeciālistiem vai pieņemt darbā jaunus attiecīgajā reglamentētajā sfērā sertificētus būvspeciālistus, kuriem, jāatzīmē, nav pieredzes A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā.Tā arī, ir iespējams veikt to darbinieku sertifikāciju, kuriem ir pieredze A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā, taču nav aktīva būvprakses sertifikāta attiecīgajā reglamentētajā sfērā, līdz ar to, speciālistu sagatavošanai ir nepieciešama to sertifikācija, kādā no sekojošām reglamentētajām sfērām: Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšana, Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana vai Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu būvuzraudzība. Šādus būvprakses sertifikātus ir tiesīgi iegūt būvinženiera izglītību ieguvuši speciālisti ar vismaz divu gadu praktiskā darba pieredzi sertificēta būvspeciālista vadībā attiecīgajā sfērā. Papildus tam ir nepieciešama praktiskā pieredze specifiskajā A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā, ko Latvijā nav iespējams iegūt nekur citur kā AS "Latvenergo", jo nevienai no citām hidrotehniskajām būvēm nav nepieciešama tik plašu monitoringa un apsekošanas datu apjoma sistematizēšana un analīze.
Patstāvīgai A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo pieredzi iespējams iegūt ne ātrāk kā 2-3 gadu periodā (tieši strādājot pie vismaz 2 gadu deklarāciju sagatavošanas pieredzējuša speciālista vadībā). Līdz ar to, lai nodrošinātu gan specialitātes iegūšanu, gan praktiskās iemaņas, ir nepieciešami trīs gadi. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ir ietverta pārejas norma, kas nosaka, ka līdz 2024. gada 1. decembrim noteikumu projekta 6. punktā minēto drošuma deklarāciju var izstrādāt arī hidrotehnisko būvju būvinženieri ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā, tādējādi sniedzot laiku A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā  pieredzi guvušiem speciālistiem celt kvalifikāciju atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam.
Visbeidzot  noteikumu projekts precizē lietotos terminus saskaņā ar 2015.gada 1.septembra noteikumiem Nr.505 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 229-15 “A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”” un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” lietotajiem terminiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 319  “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” (turpmāk – noteikumi Nr. 319) paredz to, ka HES hidrotehnisko būvju valdītāji Ekonomikas ministrijā iesniedz  HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Ekonomikas ministrija savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš.

Līdz ar to, atbilstoši grozījumi iekļauti noteikumu Nr. 319 18. un 19. punktā, nododot minētās funkcijas BVKB un attiecīgās pašvaldības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve. Tā arī tiek atcelts 19¹. punktā minētais pienākums Ekonomikas ministrijai publicēt  sarakstu,  kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš, jo pēc likumprojekta spēkā stāšanās minētais pienākums vairs nav attiecināms uz Ekonomikas ministriju un ir lieks pēc būtības.
Tāpat noteikumos Nr. 319 minētais likums “Par apdrošināšanas līgumu” ir aizstāts ar “Apdrošināšanas līguma likums”, mainoties likumdošanas aktam. Tā arī noteikumu grozījumu projekts paredz svītrot 16. punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma 31.panta sesto daļu un 32.pantu, kā arī svītrot 17. punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma  31.panta septīto daļu. Turklāt, noteikumu grozījumu projektā tiek precizēta 18. punkta redakcija, no tā izslēdzot vārdu "apturēšanu", jo spēkā esošais Apdrošināšanas līguma likums neparedz apdrošināšanas līguma darbības apturēšanu.
Visbeidzot, būtiski ir norādīt, ka noteikumu Nr. 319 grozījumos ir noapaļotas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā atbildības limita summas no EUR  711 435,91 uz  EUR 700 000 un no  EUR 71 143,59 uz EUR 70 000, nolūkā mazināt kļūdas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēs,  jo praksē ir gadījumi, kad apdrošināšanas summas nesakrīt ar regulējumā noteikto acīmredzamas pārrakstīšanās dēļ.