Anotācija (ex-ante)

21-TA-739: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 319 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§ “Informatīvais ziņojums “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”” 3. punktu, Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos attiecībā uz enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas nodošanu Būvniecīas valsts kontroles birojam (turpmāk - BVKB). Ņemot vērā minēto, lai arī hidroelektrostaciju (turpmāk - HES) hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzība nav tieši saistīta ar BVKB nodotās enerģētikas politikas īstenošanas funkciju, tomēr tas rosinājis Ekonomikas ministriju virzīt grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” ( Nr. 919/Lp13; turpmāk - likumprojekts), kas ietvēra Ekonomikas ministrijas pienākumu uzraudzīt ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas, proti, HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un drošuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas polišu derīguma termiņu kontroli. Līdz ar to, likumprojektā ietvertais koncepts attiecībā uz funkcijas sadalījumu starp BVKB un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, un kas izstrādāts, lai optimizētu ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas iesniegšanas uzraudzību un kontroli, tiek pārņemts arī Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” (turpmāk - noteikumu projekts) un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.319 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”” (turpmāk – noteikumu
grozījumu projekts).
Likumprojekts stājies spēkā 2021. gada 11. oktobrī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu un noteikumu grozījumu projekts paredz HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas (programma, deklarācija, civiltiesiskās apdrošināšanas polise) uzraudzības funkcijas nodošanu BVKB vai attiecīgās pašvaldības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, atkarībā no minētās būves drošuma klases. Tā arī noteikumu projektā tiek precizētas personas, kurām saskaņā ar būvniecības jomas normatīvo regulējumu ir tiesības izstrādāt deklarāciju un programmu. Noteikumu projekts stājas spēkā 2021. gada 1. decembrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likumprojektā, ņemot vērā, ka būvniecības kontroli savas kompetences ietvaros īsteno gan pašvaldības atbilstoši Būvniecības likuma 7.pantam, gan BVKB atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 pantam, tiek noteikts, ka A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB, bet B un C klases HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota attiecīgās pašvaldības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.70 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 70) regulējums paredz, ka HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un deklarāciju kontroli veic Ekonomikas ministrija. HES hidrotehnisko būvju valdītājiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijai drošuma programmas kopija vismaz mēnesi pirms būvatļaujas saņemšanas A drošuma klases būvēm un vismaz mēnesi pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā B un C drošuma klases būvēm. Tāpat arī,  ja būtiski mainās hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apstākļi vai HES hidrotehnisko būvju tehniskais stāvoklis, precizētā programmas kopija ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai. Katru gadu līdz 1.jūnijam HES hidrotehnisko būvju valdītājam Ekonomikas ministrijai ir jāiesniedz drošuma deklarācija par drošuma programmas izpildi.
Noteikumi Nr. 70 ir izdoti saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (turpmāk arī - Likums) 5. un 9. pantu. Līdz ar  likumprojekta  stāšanos spēkā Likuma 5. pants un 9. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nozīmē, ka noteikumi Nr. 70  zaudēs spēku. Ņemot to vērā, tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Risinājuma apraksts
Jaunajā Ministru kabineta noteikumu projektā ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas (drošuma programmas un drošuma deklarācijas) uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB vai attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases.
Tiesības izstrādāt deklarāciju un programmu tiek paredzētas juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar būvniecības jomas regulējumu ir tiesības sniegt hidrotehnisko būvju projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības pakalpojumu. Netiek radītas jaunas reglamentētās profesijas, bet tām personām, kuras šobrīd ir tiesīgas veikt attiecīgo būvju tehnisko apsekošanu, tiek precizētas jau esošās tiesības. Šajā sakarā jānorāda, ka atbilstoši būvniecības regulējumam attiecīgo hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu var veikt tikai noteikti būvspeciālisti. Līdz ar to, nav pamats pie programmas vai pie attiecīgas deklarācijas izstrādes pielaist mazāk kvalificētākas personas. Pēc savas būtības drošuma programma un deklarācija ir tehniskās apsekošanas un izpētes papildu rezultāts.
Jāatzīmē, ka, lai nodrošinātu jaunā regulējuma izpildi, A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas izstrādei ir nepieciešams sagatavot vai pārkvalificēt atbilstošus sertificētus būvspeciālistus, kādi līdzšinējā regulējumā nebija obligāti nepieciešami. Ņemot to vērā, speciālistu sagatavošanai ir iespējams veikt  speciālu apmācību jau šobrīd sertificētajiem būvspeciālistiem vai pieņemt darbā jaunus attiecīgajā reglamentētajā sfērā sertificētus būvspeciālistus, kuriem, jāatzīmē, nav pieredzes A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā.Tā arī, ir iespējams veikt to darbinieku sertifikāciju, kuriem ir pieredze A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā, taču nav aktīva būvprakses sertifikāta attiecīgajā reglamentētajā sfērā, līdz ar to, speciālistu sagatavošanai ir nepieciešama to sertifikācija, kādā no sekojošām reglamentētajām sfērām: Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšana, Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana vai Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu būvuzraudzība. Šādus būvprakses sertifikātus ir tiesīgi iegūt būvinženiera izglītību ieguvuši speciālisti ar vismaz divu gadu praktiskā darba pieredzi sertificēta būvspeciālista vadībā attiecīgajā sfērā. Papildus tam ir nepieciešama praktiskā pieredze specifiskajā A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā, ko Latvijā nav iespējams iegūt nekur citur kā AS "Latvenergo", jo nevienai no citām hidrotehniskajām būvēm nav nepieciešama tik plašu monitoringa un apsekošanas datu apjoma sistematizēšana un analīze.
Patstāvīgai A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo pieredzi iespējams iegūt ne ātrāk kā 2-3 gadu periodā (tieši strādājot pie vismaz 2 gadu deklarāciju sagatavošanas pieredzējuša speciālista vadībā). Līdz ar to, lai nodrošinātu gan specialitātes iegūšanu, gan praktiskās iemaņas, ir nepieciešami trīs gadi. Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā ir ietverta pārejas norma, kas nosaka, ka līdz 2024. gada 1. decembrim noteikumu projekta 6. punktā minēto drošuma deklarāciju var izstrādāt arī hidrotehnisko būvju būvinženieri ar pieredzi hidrotehnisko būvju ekspluatācijā, tādējādi sniedzot laiku A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju sagatavošanā  pieredzi guvušiem speciālistiem celt kvalifikāciju atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam.
Visbeidzot  noteikumu projekts precizē lietotos terminus saskaņā ar 2015.gada 1.septembra noteikumiem Nr.505 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 229-15 “A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”” un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” lietotajiem terminiem.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 319  “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” (turpmāk – noteikumi Nr. 319) paredz to, ka HES hidrotehnisko būvju valdītāji Ekonomikas ministrijā iesniedz  HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Ekonomikas ministrija savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to, atbilstoši grozījumi iekļauti noteikumu Nr. 319 18. un 19. punktā, nododot minētās funkcijas BVKB un attiecīgās pašvaldības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve. Tā arī tiek atcelts 191. punktā minētais pienākums Ekonomikas ministrijai publicēt  sarakstu,  kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš, jo pēc likumprojekta spēkā stāšanās minētais pienākums vairs nav attiecināms uz Ekonomikas ministriju un ir lieks pēc būtības.
Tāpat noteikumos Nr. 319 minētais likums “Par apdrošināšanas līgumu” ir aizstāts ar “Apdrošināšanas līguma likums”, mainoties likumdošanas aktam. Tā arī noteikumu grozījumu projekts paredz svītrot 16. punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma 31.panta sesto daļu un 32.pantu, kā arī svītrot 17. punktu, jo tas dublē Apdrošināšanas līguma likuma  31.panta septīto daļu. Turklāt, noteikumu grozījumu projektā tiek precizēta 18. punkta redakcija, no tā izslēdzot vārdu "apturēšanu", jo spēkā esošais Apdrošināšanas līguma likums neparedz apdrošināšanas līguma darbības apturēšanu.
Visbeidzot, būtiski ir norādīt, ka noteikumu Nr. 319 grozījumos ir noapaļotas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā atbildības limita summas no EUR  711 435,91 uz  EUR 700 000 un no  EUR 71 143,59 uz EUR 70 000, nolūkā mazināt kļūdas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēs,  jo praksē ir gadījumi, kad apdrošināšanas summas nesakrīt ar regulējumā noteikto acīmredzamas pārrakstīšanās dēļ.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skars hidrotehnisko būvju valdītājus, personas, kas uz līguma pamata sniedz pakalpojumus hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, kā arī BVKB un pašvaldību darbiniekus, kas veiks ar HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzīšanu un kontroli saistītos amata pienākumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” un Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 319 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu””.

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrībai tika dota iespēja izvērtēt un izteikt viedokli par noteikumu projektu, kas 2020. gada 3. jūlijā tika publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/ un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490467&mode=vss&date=2020-08-06 divu nedēļu sabiedriskajai apspriedei.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās apspriedes ietvaros tika saņemts atzinums no biedrības “Mazās hidroenerģētikas asociācija”, kas sniedza viedokli par funkcijas nodošanu uzraudzīt un kontrolēt ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistīto dokumentāciju.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs
  • Pašvaldības noteiktā institūcija vai amatpersona, kura pilda būvvaldes funkcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta BVKB esošo funkciju ietvaros. Papildu funkcija tiek uzdota pašvaldības noteiktai institūcijai vai amatpersonai, kura pilda būvvaldes funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk