Anotācija

No būvniecības tehnisko prasību aspekta šobrīd Latvijā nav īpašas prasības attiecībā uz patvertņu izbūvi.
Latvijā netiek paredzēta centralizēta patvertņu tīkla izbūve cilvēku drošai patveršanai militārās agresijas un uzbrukuma gadījumā. Uzsākoties karam, Latvijā cilvēkiem nav nodrošināta iespēja patverties īslaicīgi (uzlidojumu un apšaužu gadījumā) vai ilgstoši (līdz evakuācijai) regulārās karadarbības gadījumā. Patvertnēm ir jānodrošina tajā palikušajiem aizsardzība pret militāriem efektiem un ēku sabrukšanu, kā arī pret toksiskām vielām. Patvertnes temperatūrai, gaisa kvalitātei un higiēniskajam aprīkojuma līmenim jābūt pietiekamam, ņemot vērā telpas mērķi. Patvertnēs esošais aprīkojums jāuztur tādā stāvoklī, lai patvertni varētu izmantot 12 stundu laikā.
Lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu aizsardzību ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumā, patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu (spiediens patvertnē ir nedaudz lielāks par spiedienu ārpusē, kas neļauj ieplūst piesārņotajam gaisam un dūmiem).
Liela uzmanība pievēršama patvertņu konstrukcijām, lai iedarbojoties spiediena slodzēm patvertnes nesabruktu, tāpēc būvspeciālistiem ir liela atbildība izvēlēties atbilstošas slodzes patvertņu konstrukciju aprēķiniem. Tāpat būvnormatīvā jānosaka prasības inženiersistēmām. Atbilstoši patvertnes aizsardzības līmenim patvertnes aprīko ar ventilācijas, gaisa attīrīšanas un filtrēšanas sistēmu, kā arī elektrības un ūdens padeves sistēmām.

Būvnormatīvā ir noteiktas tehniskās prasības patvertnēm aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, šķembām un jonizējošā starojuma un prasības patvertnēm aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām un radioaktīvajiem putekļiem.

Normatīvais regulējums nosaka patvertnes minimālo platību, minimālo griestu augstumu, durvju platumu. Būvnormatīvā noteikta prasība izbūvēt avārijas izeju izkļūšanai no patvertnes uz āru. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku izglābšanos ēkas sabrukšanas gadījumā.
Ja patvertne, kas tiks uzcelta ražošanas ēkā, būtu nevajadzīgi liela tiem, kas pastāvīgi nodarbināti un uzturas ēkā vai uz tā paša zemes gabala, vai ja patvertne, kas tiks uzcelta izglītības vai aprūpes ēkā, būtu pārāk maza attiecībā pret skolēnu vai aprūpes vietu skaitu, patvertnes lielums būtu nosakāms atbilstoši maksimālajam ēkā esošo personu skaitam.
Patvertnes lielumu nosaka atbilstoši personu skaitam, patvēruma vieta, neskaitot tehniskās telpas, ir 0,75 kvadrātmetri vienai personai. Daudzstāvu dzīvojamās ēkās personu skaitu nosaka atbilstoši dzīvojamo istabu skaitam - 1 persona uz 1 dzīvojamo istabu. Vairāku telpu izveidošana ir atļauta neatkarīgi no patvertnes platības. Patvertni var paredzēt kā ēkas daļu vai kā atsevišķu ēku.

Skaidrības labad vēršam uzmanību uz to, ka būvnormatīvs neparedz pienākumu patvertni kādā ēkā izvietot tikai un vienīgi pazemes vai pagrabstāvā. Patvertni var izvietot arī, piemēram, otrajā un trešajā stāvā, paredzot atbilstošus alternatīvos risinājumus un nodrošinot atbilstošu būvkonstrukciju noturību no ēkas pamatiem līdz patvertnei. Atsevišķi būtu jānorāda, ka būvprojekta izstrādātājs būvprojektā norāda telpas, kuras tiek projektētās kā patvertne. Patvertne var izvietot arī vairākās atsevišķās telpās dažādās ēkas daļās, nodrošinot atbilstošu būvkonstrukciju noturību.

Patvertnēs, kas nodrošina aizsardzību no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem, izvieto pirmās palīdzības un lazarešu telpas, kuru platība ir vismaz 10 % no patvertnes platības. Šo telpu minimālā platība ir 6 m².
Patvertnes griestu minimālais brīvais augstums ir 2,00 metri. Tas attiecas uz griestu augstumu no grīdas līdz konstrukcijai, kas ietekmē telpas augstumu, piemēram, ventilācijas vadiem, gaismekļiem, vadu penāļiem utt.
Gadījumā, ja A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektam ir noteikts VI būves lietošanas veids atbilstoši būvnormatīvam par ugunsdrošību, tad patvertnes telpas izbūvē atbilstoši ugunsdrošības prasībām, kas ir noteiktas IV lietošanas veida telpām. Ja netiek paredzēta patvertnes telpu izmantošana nevienai citai funkcijai, patvertnes telpām piemēro  ugunsdrošības prasībām, kas ir noteiktas IV lietošanas veida telpām. Gadījumā, ja būvē vai tās daļā paredzēta patvertne un tai ir cits lietošanas veids vai funkcionalitāte, tad jāievēro visas prasības, kas ir šajā būvnormatīvā, kā arī prasības, kas ir noteiktas attiecīgajam lietošanas veidam vai funkcijai, tik tālu cik tās nav pretrunā šā būvnormatīva prasībām.

Būvnormatīva III. nodaļā "Prasības patvertnēm aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un šķembām" ir noteiktas prasības konstrukcijām, uzņemot ārkārtas iedarbju slodzes un veicot konstrukciju aprēķinus, aprēķinot nepieciešamos konstrukciju izmērus, kā arī noteiktas minimālās prasības konstrukciju biezumam, stiegrojumam. Patvertņu konstrukcijas tiek aprēķinātas pēc Eirokodeksa standartiem. Sadarbībā ar būvkonstrukciju projektēšanas ekspertiem no Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas rūpīgi tika apskatīti jautājumi par patvertņu būvnormatīvā noteikto būvkonstrukciju aprēķināšanu. No projektēšanas viedokļa šī ir avārijas situācija, ko rēķina saskaņā ar Eirokodeksa standartiem. Aprēķinus veic atbilstoši Eirokodeksa standartos dotajai aprēķinu metodikai avārijas situācijām. Būvkonstrukciju projektēšanā ir pieļaujams izmantot alternatīvus risinājumus, kas atšķiras no šā būvnormatīva noteikumiem, ar nosacījumu, ka tiek pamatots, ka izmantotie alternatīvie risinājumi atbilst Eirokodeksā iestrādātajiem principiem un tie garantē būvkonstrukcijām vismaz tādu pašu drošuma un ilgizturības līmeni. Konstrukcijās var izmantot alternatīvos risinājumus, izmantojot disperso stiegrojumu, tēraudbetonu un fibrobetonu. Patvertnēs aizsardzību no šķembām nodrošina siena ar biezumu 300 mm vai divas ar atstarpi izveidotās sienas ar summāro sienu biezumu 300 mm.
Tāpat aprēķinos pamatu konstrukcijām tiek ņemta vērā ¼  no vertikālā spiediena un trieciena slodzēm. Pieļaujams rēķināties ar to ka šī ir īslaicīga sprādziena radīta slodze, tad ja aprēķins tiek veikts ar pilnu slodzi. Vertikālās slodzes uz pamatni jāņem ceturtā daļa no kopējās slodzes, savukārt horizontālās slodzes uz pamatni jāņem pilnā apmērā. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu konstrukcijas stabilitāti un novērstu deformācijas. Patvertņu ieejas un avārijas izejas mezglu var veidot ar 90 grādu pagriezienu.
Dzelzsbetona stiegrojuma aizsargslāņa biezumu nosaka atbilstoši Eirokodeksa standartu prasībām.
Vājās gruntīs īslaicīgā nespēja var būt lielāka, un tas jāņem vērā, projektējot pamatnes.
A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektu patvertņu gadījumā projektētājiem būtu nepieciešams rūpīgi iepazīties ar dokumentu “Calculation of Blast Loads for Application to Structural Components JRC 32253-2011” un atkarībā no to papildus apdraudējumu potenciālajiem apstākļiem aprēķināt atbilstošas konstrukcijas.

Būvnormatīvā noteiktas prasības patvertņu durvīm, tai skaitā minimālajam izmēram un blīvējumam. Patvertnēm, kas paredzētas mazāk kā 500 cilvēkiem, minimālais ieejas durvju un avārijas izejas durvju platums ir 900 mm, bet patvertnēm, kas paredzētas 500 un vairāk cilvēkiem, minimālais ieejas un avārijas izejas durvju platums ir 1200 mm. Patvertņu durvīm noteiktais minimālais platums ir brīvais platums. Durvju brīvo platumu mēra, kad durvis ir pilnībā atvērtā stāvoklī. Ar blīvējumu aprīkotas durvju vērtnes slodzi nedrīkst pārnest uz durvju aplodu caur blīvējumu. Blīvējumam ir jāiztur nepārtraukta lietošana pat normālos apstākļos, un tam jābūt viegli nomaināmam. Gadījumā, ja patvertni ierīko pagrabstāvā, kas primāri ir paredzēts auto stāvvietas vajadzībām, patvertnē var ierīkot aizbīdāmas durvis. Būvnormatīva IV. nodaļā "Prasības patvertnēm aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem" noteiktās prasības durvīm attiecināmas arī uz avārijas izejas durvīm. Ārējo durvju ugunsreakcijas klase ir A1.

Būvnormatīva IV. nodaļā "Prasības patvertnēm aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem" noteiktas prasības ventilācijas sistēmām. Lai nodrošinātu aizsardzību, patvertnēs ierīko mehāniskās ventilācijas sistēmu, patvertnes ventilācijai jābūt projektētai tā, lai tā nodrošinātu nepieciešamās iekārtas toksisko vielu noteikšanu un identificēšanu. Patvertnēm jābūt atsevišķām gaisa ieņemšanas vietām un gaisa izmešanas vietām. Caur spiediena vārstu jānodrošina iepriekš filtrēts gaiss vismaz 9,7 m3/st. uz faktiskās patvertnes telpas kvadrātmetru, bet filtrēšanas laikā – vismaz 3,2 m3/st. uz faktiskās patvertnes telpas kvadrātmetru. Gaisam patvertnē jābūt vienmērīgi sadalītam. Spiediena vārsts nodrošina gaisa padevi patvertnē, kur tiek uzturēts vismaz 50 Pa pārspiediens.

 Tāpat būvnormatīvā noteiktas prasības ūdensapgādei, kanalizācijai un dzeramā ūdens tvertnēm. Patvertnēs ūdens ņemšanas vieta atrodas patvertnes iekšpusē. Pie ūdens ņemšanas vietas patvertnē pievieno izlietni un grīdas noteku vai citu ūdens novadīšanas sistēmu. Tāpat patvertnē jābūt iespējai uzglabāt ne mazāk kā 5 litrus dzeramā ūdens uz vienu cilvēku. Patvertnēs izvieto tualetes, kuru skaitu nosaka atbilstoši patvertnē paredzētajam cilvēku skaitam – viena tualete uz 50 cilvēkiem. Ja patvertnē izvieto sausās tualetes, to skaitu nosaka pēc aprēķina - viena tualete uz 20 cilvēkiem.

Būvnormatīvā noteiktas prasības elektroapgādei, apgaismojumam un elektronisko sakaru tīkliem. Visām patvertnes telpām un ejām jābūt aprīkotām ar stacionāru apgaismojumu, kontaktligzdām un avārijas apgaismojumu. Stacionārais apgaismojums tiek nodrošināts no pastāvīgas vai rezerves elektroapgādes. Avārijas apgaismojums ieslēdzas pastāvīgās elektroapgādes pārtraukuma gadījumā. Rezerves elektroapgādes avota minimālais darbības laiks patvertnēs ir 12 stundas. Autonomās ierīces jauda ir atkarīga no patvertnes lieluma un ierīcēm (piemēram, ierīcēm, kas nodrošina telpas ventilāciju un apgaismojumu), kuras strāvas padeves pārtraukuma gadījumā pārslēdz uz rezerves barošanu. 
Patvertnēm ir saistošas arī citu būvnormatīvu tehniskās prasības.

Pēc nepieciešamības Ekonomikas ministrija sagatavos vadlīnijas vai skaidrojumus par būvnormatīva prasību izpildi publicēšanai Būvniecības informācijas sistēmā.